Šā gada DnB NORD Latvijas barometra maija aptaujas dati liecina, ka pāris mēnešus ilgušās vārgās uzlabojumu cerības, ko sabiedrībai deva Valda Dombrovska valdības izveide, ir izdzisušas: sabiedriskās domas indikatoru pozitīvā virzība maijā kopumā ir apstājusies, un daļa no tiem atkal jau uzrāda negatīvu izmaiņu dinamiku.

Mēneša laikā būtiski nav mainījušies indikatori, kas rāda Latvijas ekonomiskā stāvokļa vērtējumu. Dinamiku uzrāda vienīgi Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena vērtējums - iedzīvotāji aizvien biežāk norāda uz, viņuprāt, vērojamu stāvokļa stabilizāciju: vērtējumu «nemainās» maijā izvēlējušies jau 30% respondentu (aprīlī: 27%, martā 26%). Taču tā nav stabilizācija, par kuru būtu pamats priecāties, jo vienlaicīgi 89% iedzīvotāju maijā Latvijas ekonomikas tā brīža stāvokli novērtējuši kā sliktu.

Diemžēl to ģimeņu īpatsvars, kas savu finansiālo stāvokli vērtē kā sliktu, maijā ir pieaudzis un atkal sasniedzis 51% atzīmi (šāds līmenis jau bija vērojams šī gada janvārī un februārī). Vienlaicīgi to ģimeņu īpatsvars, kas savu finansiālo stāvokli vērtē kā labu, maijā ir sasniedzis savu vēsturiski viszemāko vērtību - tikai 4%. Vēl aprīlī tam pozitīvus vērtējumus deva 7% iedzīvotāju.

Ķīlnieku krīze ASV Maiami apkaimē beigusies ar septiņu cilvēku, ieskaitot uzbrucēja, nāvi.

43 gadus vecais Pedro Alberto Vargas vispirms aizdedzinājis savu dzīvokli, bet, kad ēkas pārvaldnieks un viņa sieva ieradušies noskaidrot ugunsgrēka iemeslus, viņš tos nošāvis. Pēc tam uzbrucējis nogalinājis trīs savus kaimiņus un kādu garāmgājēju. Tad P. Vargas iebarikādējies savā dzīvoklī ar diviem ķīlniekiem, kurus atbrīvojot, sestdienas rītā, policija uzbrucēju nošāvusi.

Vietējās varasiestādes pagaidām nav izvirzījušas pieļāvumus par uzbrucēja motīviem, tomēr tiek pieļauts, ka notikušā iemesls ir iepriekš noticis strīds ar ēkas pārvaldnieku, kurš centies P. Vargasu izlikt no dzīvokļa.

Mājokļu pieejamība šā gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojusies diezgan strauji un aizvien bija visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina jaunākais Swedbank Mājokļu tirgus apskats.

Pieejamības uzlabojumu veicināja gan samērā spēcīgs algu kāpums, gan vidējās dzīvokļu cenas kritums pret attiecīgo periodu pērn. Arī Tallinā pieejamība spēji uzlabojusies, galvenokārt straujas algu izaugsmes dēļ. Savukārt Viļņā pieejamība augusi pavisam nedaudz – lai arī algu kāpums bijis spēcīgs, pieejamības uzlabojumu kavēja teju līdzvērtīgs pieaugums dzīvokļu cenās

Šī gada 1.ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis pieaugt un atkal sasniedzis augstāko vērtību kopš 2005. gada – 166,5, kas ir par 15,1 punktu vairāk nekā gadu iepriekš. Indeksa vērtība 166,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) kopējie ienākumi bija par 66,5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Izrādās, ka ir vēl Latvijā arī ļaudis, kas par ekonomisko krīzi, algu samazināšanu un vispārēju cenu kritumu neko nav dzirdējuši. Piemēram, tādi šķiet vairāku Gaujas pieturvietu jaunie apsaimniekotāji, kas par ūdenstūristu apmešanos labiekārtotajās piestātnēs ir iecerējuši iekasēt visnotaļ nesaprotamas summas.

Līdz ar dižķibeles turpināšanos diezgan bieži ir dzirdams par dažādiem tūrisma objektiem, kuros sāk iekasēt vai paaugstina apskates maksu. Pirms kāda laika apmeklētāju sašutumu izraisīja summas, kas tika prasītas par gadatirgus un Jāņu svinību apmeklējumu Brīvdabas muzejā, vai fakts, ka ir jāmaksā par tādu objektu kā Abavas rumba apskate. Savukārt tagad par nepatīkamu pārsteigumu laivotājiem ir kļuvis fakts, ka, sākot no 1. jūlija, vairākas laivotāju iecienītās piestātnes vietas pie Gaujas kļūs par maksas piestātnēm. Ciešot no līdzekļu trūkuma, pieturvietu līdzšinējais apsaimniekotājs - Gaujas nacionālā parka administrācija - par vairāku piestātņu apkopšanu un sakopšanu ir noslēgusi līgumus ar privātiem uzņēmējiem.

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir COVID-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (angļu do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju “hroniskā” Brexit problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās Brexit gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

llgstoši augstās inflācijas dēļ, kuru virknē uzņēmumu pavada arī algu kāpums, daudzās nozarēs vienā brīdī redzēsim patēriņa un uzņēmumu apgrozījuma kritumu, prognozēja konsultāciju kompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ārvalstu tirgos preces un pakalpojumus vairs tādā apjomā nepieprasīs un arī vietējie patērētāji vairs nevarēs atļauties tik daudz kā iepriekš. Ja nozare pieaug par 5% gadā, tad, ņemot vērā inflāciju, tas jau ir 10-15% mīnusā. Uzņēmumiem tas var radīt daudz izaicinājumu, jo sabalansēt zaudējumu modeli straujas inflācijas kāpuma laikā ir problemātiski. Daudziem uzņēmumiem šobrīd būtu jāpārdomā darbības modeļi, stratēģija, lai pelnītu tikpat, cik iepriekš apjoma krituma apstākļos. Atsevišķās nozarēs apgrozījuma kritumu mēs varam novērot jau šobrīd," norādīja Krols.

Viņš gan pauda cerību, ka inflācija samazināsies, jo būtiskākais tās iemesls bija energoresursu cenu pieaugums, kas tagad ir apstājies, un energoresursu cenas krīt pietiekami strauji.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pērnā gada rudenī iniciētajos grozījumos OCTA likumā ir paredzēts atvieglot CSNg cietušo personu tiesības ātrāk saņemt apdrošināšanas atlīdzību, informē LTAB.

Sagatavotie grozījumi paredz arī virkni citu uzlabojumu un precizējumu OCTA likumā, tādēļ ir pamats diskusijām par ierosinātājiem grozījumiem un to virzīšanu tālākai skatīšanai, un ātrākai apstiprināšanai parlamentā, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka otrdien medijos izteiktais priekšlikums par nepieciešamību uzsākt diskusiju par grozījumiem OCTA likumā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu tiesības savlaicīgi saņemt apdrošināšanas atlīdzību, saskan ar LTAB jau pērnā gada rudenī iniciētajiem priekšlikumiem.

Zemnieku Saeima par šā gada lielāko neizdarību uzskata to, ka nav panākti nekādi konstruktīvi uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, tikai palielināts nodokļu slogs un darbs grāmatvežiem.

Šogad bija izvirzītas prioritātes – mazināt birokrātisko un administratīvo slogu lauksaimniekiem, kas dotu iespēju attīstīties mazajiem ģimenes uzņēmumiem reģionos. Tika solīts strādāt pie fiksētā nodokļa projekta mikrouzņēmumiem, kas varētu būt ikgadēja valsts nodeva, apvienojot gan ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli, gan, iespējams, arī citus nodokļus, kas ievērojami atslogotu mazos mājražotājus un mikropakalpojumu sniedzēju darbu, veicinātu mikrouzņēmumu veidošanos, samazinātu milzīgo bezdarbu. Diemžēl strukturālās reformas, par kurām iestājās uzņēmēji, tā arī nav iesāktas, bet to vietā notiek cirpšana, vēsta Zemnieku Saeima.

Šā gada Nobela prēmiju literatūrā saņēmis Peru rakstnieks Mario Vargass Losa (Mario Vargas Llosa) par ieguldīto darbu politiskās skatuves ietekmes struktūru kartogrāfijas izstrādē.

Tāpat komisija uzsvēra arī dzēlīgos indivīda pretošanās, sacelšanās un sakāves tēlus M.V. Losa darbos.

74 gadus vecais Peru rakstnieks, kurš ir viens no populārākajiem spāniski runājošo lasītāju vidū, ir pirmais Latīņamerikas rakstnieks, kurš saņēmis Nobela prēmiju literatūrā kopš 1982. gada, kad šo balvu pēdējo reizi bija saņēmis Latīņamerikas rakstnieks Gabriels Garsijaa Markess.

Db.lv jau vēstīja, ka Nobela prēmiju fizikā šogad saņēma Mančestras Universitātes profesori Andrē Geims un Konstantīns Novoselovs par panākumiem eksperimentos ar divdimensionālo materiālu grafēnu. Nobela prēmiju medicīnā šogad saņēmis mākslīgās apaugļošanas procedūras izstrādātājs Roberts Edvardss. Savukārt Nobela prēmiju ķīmijā saņēma zinātnieki Ričards Heks (Richard Heck) un japāņi Eiiči Negisi (Ei-ichi Nrgishi) un Akira Suzuki (Akira Suzuki), kuri attīstījuši metodes sarežģītu oglekļa molekulu savienojumu veidošanā.

Vispirms tiek atrasti tirgi un tad tiem tiek ražotas preces. Latvijas politiķi piedāvā, ka varētu arī otrādi, tomēr ekonomikas loģika šādām manipulācijām nepadodas

Ģeopolitiskajā kontekstā viens no Latvijas politiķu pēdējā laikā ļoti bieži skandētiem vārdu savirknējumiem ir «tirgus diversifikācija». Izteiksmes formas atšķiras, bet galvenā vadošo politiķu paustā doma ir tāda: ko jūs, uzņēmēji, tagad žēlojaties, vajadzēja meklēt citus tirgus, nevis Krieviju. Viņiem piebasē arī vairāki ļoti neatkarīgi eksperti un vienkārši objektīva viedokļa paudēji, kas gan, kāda sagadīšanās, paši neko neražo un naudas pelnīšana šiem cilvēkiem asociējas vienkārši ar algas «ieripošanu» kontā konkrētā datumā. Daļa no viņiem savu atalgojumu saņem no turīgām ES institūcijām, Latvijā viņus nemaz tik bieži neredz, bet tas jau netraucē spriedelēt un gudri pamācīt.

Vismaz viens miljards eiro no Eiropas Savienības (ES) palīdzības finansējuma Kongo Demokrātiskajai republikai ticis iztērēts nelietderīgi, atklāts veiktajā auditā.

Luksemburgā bāzētā Eiropas revīzijas palāta atklājusi, ka no 16 palīdzības programmām, kuras laika posmā no 2003. līdz 2011. gadam saņēmušas finansējumu 1,9 miljardu eiro apmērā, tikai mazāk nekā pusē gadījumu tiks sasniegti galvenie izvirzītie mērķi, vēsta Euobserver. Savukārt tie projekti, kas sasniegs savu mērķi, ilgtermiņa nekādu iespaidu uz vietējām sabiedrībā neatstāšot.

Eiropas revīzijas palātas pārstāvji Eiropas naudas nelietderīgu tērēšanu Kongo Demokrātiskajā republikā ilustrēja ar cietuma kompleksa celtniecību valsts austrumu reģionā. ES apmaksājusi jauna cietuma un tiesas būvniecību, taču ēku komplekss ir tik milzīgs, ka Kongo varasiestādēm nav iespēju to uzturēt. Savukārt 2005. gadā ES apmācījusi un apbruņojusi aptuveni tūkstoš policistu, bet, kad palātas pārstāvji 2012. gadā ieradās valstī, lai pārbaudītu vienības darbības progresu, visi apmācītie policisti bija izgaisuši.

«Es... Tagad visi to izlasīs... Es tiešām ļoti raudāju pirmos gadus, kad sāku strādāt Valsts kontrolē. Psiholoģiski tas bija ļoti, ļoti smags laiks, ko radīja vide, jaunas komandas veidošana,» intervijā izdevumam Ieva atklājusi valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Tajā laikā tiešām daudz raudāju, bet pēc cita dzīves perioda, kurā daudz ko pārdomāju un sevī pārkārtoju, tas viss man ir kā ar roku noņemts. Un ticu - Dievs visu manu smagumu ir paņēmis pie sevis,» viņa turpinājusi.

Vaicāta, kāds ir viņas redzējums par to, kas pašlaik notiek Latvijā, I. Sudraba stāstījusi: «Latviju izjūtu enerģētiski, un pašlaik Latvija enerģētiski iztukšojas. Man ir žēl, ka tā notiek, jo ar labu un stipru enerģētiku piepildīta Latvija mums visvairāk vajadzīga. Enerģija no Latvijas aiziet projām tāpēc, ka esam ļoti sašķelta sabiedrība. Mums nav kopēja mērķa par savu valsti, un nespējam būt saimnieki savā zemē. Mums tā iespēja ir dota, bet mēs neprotam un negribam būt saimnieki savā zemē. Runājam sliktu, domājam sliktu. Arī par savu valsti. Mana pārliecība: vārdi, ko izsakām, pēc tam dzīvo reālu dzīvi. Runājot sliktu, pievelkam ļauno un negatīvo, tāpēc mums jārunā spēcīgi, pozitīvi vārdi.»

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte starp jaunattīstības un attīstīto valstu kompānijām pērn sarukusi līdz rekordzemam līmenim un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies par 17,3%, liecina jaunākais KPMG pētījums.

Kā raksta Reuters, tas liecina, ka uzņēmumi aizvien ir piesardzīgi vārgās ekonomikas atveseļošanās dēļ un augošās politiskās neskaidrības dēļ.

ASV kompānijas pērn veikušas 220 darījumus, salīdzinot ar 226 darījumiem.

Kopumā pērn visā pasaulē starp jaunattīstības un attīstīto valstu uzņēmumiem notikuši 1682 darījumi, salīdzinot ar 2033 darījumiem iepriekšējā gadā.

Otrajā pusgadā notika 810 darījumi, un šajos darījumos iesaistīts mazākais jaunattīstības valstu kompāniju skaits kopš 2005.gada, kad KPMG sāka apkopot datus.

ASV uzņēmumu skaits, kuri noslēdza darījumus, otrajā pusgadā saruka līdz 98, salīdzinot ar 122 pirmajā pusgadā, kas ir mazākais ASV uzņēmumu vadītais iegādes darījumu skaits kopš aptaujas sākuma.

«Jums nav citas izejas, kā pieņemt faktu, ka pasakainās izaugsmes temps ir beidzies, atkal nostāties uz savām kājām, turpināt dzīvot un tērēt tikai to naudu, ko esat nopelnījuši,» atzīmē Deutsche Bank galvenais ekonomists Norberts Valters.

Komentējot ekonomisko situāciju Latvijā LTV1 pētnieciskajam seriālam Naudas Zīmes, Deutsche Bank galvenais ekonomists atzīmējis, ka «iepriekšējo gadu laikā tikuši pieņemti finanšu lēmumi, kas nebija saprātīgi izsvērti un tagad, loģiski, ir jāpiedzīvo grūti laiki. Jaunas investīcijas ir grūti piesaistīt, un diemžēl brīnišķīgā izaugsme, ko Latvija un pārējās Baltijas valstis piedzīvoja, tagad ir apstājusies».

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

Kopš pagājušā gada sākuma pasaule piedzīvoja rekordaugstas pārtikas cenas, tās līdz pagājušā mēneša sākumam pakāpeniski devās arvien zemākos līmeņos. Piemēram, kopš pagājušā gada februāra Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) apkopotā FAO pārtikas cenas indeksa vērtība ir samazinājusies jau vairāk nekā par 14%. Turklāt maijā minētā indeksa vērtība gozējās pie 204 punktu atzīmes, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada septembra.

Minētā indeksa (tas ietver piecu galveno pārtikas izejvielu cenu kustību), vērtība gan šogad sarukusi krietni mazākos tempos - kopš decembra par 3,2%. Turklāt ļoti iespējams, ka tuvāko mēnešu laikā var būt novērojams galveno pārtikas izejvielu kāpums - lielā daļā gadījumu tas jau ir atsācies. Cenas sevišķi strauji jūnijā augušas graudaugiem.

Prognozējot cenu izmaiņas, jāņem vērā neskaidrības, kas saistītas ar pasaules ekonomiku. Tas, ka vārguļo attīstīto valstu ekonomika, nav nekāds jaunums. Bet pēdējā laikā tiek saņemtas ziņas, ka arī lielākās attīstības valstis piedzīvo ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos. Šiem faktoriem un tam, ka pēdējo mēnešu laikā ievērojami sarukusi arī naftas cena, būtu jāspēlē par labu pārtikas cenas kritumam.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās izšķirsies vai Baltā nama saimnieka godu saglabās republikāņu pārstāvis Donalds Tramps, vai arī viņu nomainīs demokrātu izvirzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens.

Tomēr, kampaņai beidzoties, tā arī nav skaidrs, kad kļūs zināmi galīgie vēlēšanu rezultāti, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ krasi pieaugušo balsošanu pa pastu, kā arī iespējamo rezultātu apstrīdēšanu tiesā.

Gan šie faktori, gan nepieredzētā ASV sabiedrības polarizācija radījusi bažas arī par iespējamajiem nemieriem.

Kamēr neparasti asās debates novedušas pie šķelšanās pat atsevišķu ģimenes locekļu starpā, dažviet veikalnieki jau steidz aizklāt skatlogus ar dēļu vairogiem.

Apliecinājums tam, cik lielas emocijas šoreiz raisījušas vēlēšanas, kā arī, iespējams, tam, cik lielā mērā amerikāņus ir iebiedējusi pandēmija, iepriekšējā balsošanā šogad gan pa pastu, gan iecirkņos nobalsojuši vairāk nekā 93 miljoni vēlētāju.

Pērn pie zvērinātiem notāriem noslēgti 11, bet 2015. gadā 21 cerības pirkuma līgums, un tie galvenokārt saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Kas ir cerības pirkuma līgums?

Visbiežāk cerību pirkuma līgumu noslēdz par mantotajiem nekustamajiem īpašumiem reizēs, kad ir skaidri zināms, ka ir tikai viens likumiskais mantinieks un tam ir nolūks mantojamo īpašumu tūlīt pēc mantošanas pārdot. «Pastāv gadījumi, kad darījuma priekšmeta vēl nav, bet tas radīsies nākotnē – šādā gadījumā tiek slēgts cerības pirkuma līgums. Tā ir rakstveida vienošanās – cerība pircējam par līgumā ierakstīto summu savā īpašumā iegūt dzīvokli, tiklīdz pārdevējs saņems to mantojumā. Savukārt pārdevējam tā ir cerība, ka īpašumam, kuru tas mantos, uzreiz būs pircējs,» skaidro Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja.

Tieslietu ministrija (TM) ar šā gada jūliju Tieslietu uzsākusi Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošanu, kas palīdzēšot pilnveidot TM darbu.

Kopējās projekta finansējums ir 18,6 tūkst. Ls. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība (ES) ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15% Latvija ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību, DB informēja TM pārstāve Laura Pakalne.

Projekta īstenošanas periods ir no šā gada jūlija līdz 2011. gada 31. decembrim. Šajā laikā plānots veikt TM darbības pašnovērtējumu atbilstoši Common Assessment Framework (CAF) jeb publiskā sektora kopējais novērtēšanas ietvara modelim, izstrādāt no pašnovērtējuma rezultātiem izrietošus uzlabojumu pasākumus, kā arī veikt CAF pašnovērtējuma veikšanā iesaistīto personu apmācību par CAF principiem un metodiku.

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats.

24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Mājokļu pieejamības indekss 3. ceturksnī uzlabojies visu Baltijas valstu galvaspilsētās. Rīgā pieejamību veicināja straujāka algu izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums.

Par spīti pieejamības uzlabojumam mājokļu tirgū Rīgā vēl valda relatīvs klusums, teikts jaunākajā AS Swedbank Mājokļu pieejamības apskatā.

Šī gada 3. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 177.2. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 133 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m² lielu dzīvokli, ienākumi 2017. gada 3. ceturksnī bija par 77.2% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Vidējā dzīvokļu darījumu cena par kvadrātmetru auga straujāk par neto algām (attiecīgi 8.3% un 6.3%), taču, pateicoties hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājumam par 36 bāzes punktiem, gada laikā MPI uzlabojās par 4.7 punktiem. Lai gan pieejamība uzlabojās, dzīvokļu cenām augot straujāk par algām, pirmajai iemaksai bija jākrāj ilgāk.

Mājokļu pieejamības indekss 2. ceturksnī uzlabojies visu Baltijas valstu galvaspilsētās, liecina jaunākais AS Swedbank Mājokļu pieejamības indekss (MPI). Rīgā pieejamību veicināja straujāka algu izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums. Tomēr arī mājokļu cenas turpinājušas mēreni kāpt, atspoguļojot augošos iedzīvotāju ienākumus un līdz ar to pieprasījumu.

Šā gada 2. ceturksnī MPI Rīgā bija 183.5. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 133 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017. gada 2. ceturksnī bija par 83.5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojies par 11.7 punktiem. Uzlabojumu veicināja strauja neto algu izaugsme (par 7.2%) un vērā ņemams hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājums (par 48 bāzes punktiem gada laikā).

2. ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojās, spēcinoties algu izaugsmei un sarūkot kredītu procentu likmēm. Vidējā darījumu cenu izaugsme bijusi līdzvērtīga algu izaugsmei, atainojot gan augošo pieprasījumu, īpaši sērijveida dzīvokļu segmentā, gan arī augošās būvniecības izmaksas. Patērētāji jūtas aizvien gatavāki veikt lielus pirkumus, un tam drīzumā būtu jāatspoguļojas arī lielākā tirgus aktivitātē. Kamēr aktivitāte sērijveida dzīvokļu segmentā saglabājas augsta, jauno projektu segmentā to var vērtēt kā diezgan gausu. Šī brīža paaugstinātā interese par privātās apbūves zemēm varētu daļēji izskaidrot zemo darījumu skaitu jauno projektu segmentā, jo, augot dzīvokļu cenām, iedzīvotāji apsver privātmāju kā alternatīvu dzīvoklim. Tuvākajos gados gan sagaidām, ka augs ne tikai pieprasījums, bet arī mājokļu piedāvājums, kas nedaudz pieklusinās cenu izaugsmi un sekmēs tirgus aktivitāti, saka Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) gatavos negatīvu atzinumu par Daugavas stadiona ledus treniņu halles atbilstību ugunsdrošības prasībām, apliecināja VUGD preses pārstāve Agrita Vītola.

VUGD piektdien veica halles pārbaudi saistībā ar objekta nodošanu ekspluatācijā. Pārbaudes rezultātā tiek gatavots negatīvs atzinums, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības, kas objektam ir jānovērš, lai tas atbilstu ugunsdrošības prasībām.

VUGD amatpersonas patlaban turpina objekta dokumentācijas izskatīšanu un atzinumu paredzēts izsniegt sestdienas laikā. Nepilnību novēršanas termiņi ir dažādi, taču plašāka informācija patlaban netiek sniegta.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka oficiāli VUGD atzinums Daugavas stadionā vēl nav saņemts, bet uz nepilnībām tika norādīts jau objekta apsekošanas laikā, kas bija piektdien, 7.maijā. Tādēļ uzreiz pēc VUGD vizītes tika sākta trūkumu novēršana, lai maksimāli operatīvi novērstu visas nepilnības un varētu organizēt atkārtotu VUGD vizīti, sacīja Severs.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?