llgstoši augstās inflācijas dēļ, kuru virknē uzņēmumu pavada arī algu kāpums, daudzās nozarēs vienā brīdī redzēsim patēriņa un uzņēmumu apgrozījuma kritumu, prognozēja konsultāciju kompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.
"Ārvalstu tirgos preces un pakalpojumus vairs tādā apjomā nepieprasīs un arī vietējie patērētāji vairs nevarēs atļauties tik daudz kā iepriekš. Ja nozare pieaug par 5% gadā, tad, ņemot vērā inflāciju, tas jau ir 10-15% mīnusā. Uzņēmumiem tas var radīt daudz izaicinājumu, jo sabalansēt zaudējumu modeli straujas inflācijas kāpuma laikā ir problemātiski. Daudziem uzņēmumiem šobrīd būtu jāpārdomā darbības modeļi, stratēģija, lai pelnītu tikpat, cik iepriekš apjoma krituma apstākļos. Atsevišķās nozarēs apgrozījuma kritumu mēs varam novērot jau šobrīd," norādīja Krols.
Viņš gan pauda cerību, ka inflācija samazināsies, jo būtiskākais tās iemesls bija energoresursu cenu pieaugums, kas tagad ir apstājies, un energoresursu cenas krīt pietiekami strauji.
Savukārt jautāts par to, ka Latvijas Banka norāda arī uz zināmu alkatību, jo ne visur cenu pieaugumam ir redzami objektīvi iemesli, Krols sacīja, ka tā ir īstermiņa situācija, jo tirgus visu noregulēs ļoti ātri.
"Ja cenas būs pārmērīgas gan vietējam, gan ārvalstu pircējam, tad uzņēmumi kļūs nekonkurētspējīgi diezgan ātri un izjutīs apgrozījuma samazinājumu tuvākā pusgada laikā," prognozēja "EY" partneris Baltijas valstīs.
Īpaši slikta ziņa ir tā, ka Baltijas valstīs inflācija ir krietni augstāka nekā virknē citu eirozonas valstu. Pēc Krola teiktā tādējādi mēs aizvien ātrāk noķersim Eiropas vidējo izmaksu līmeni, bet produktivitātes un konkurētspējas ziņā mūsu pievilcība vēl vairāk samazināsies.
"To arī redzam mūsu pētījumos par investīciju vidi, ka investori ļoti skaidri apzinās, ka Latvijas konkurētspēja un pievilcība ārvalstu investīcijām samazināsies nākamajos gados. Šādu tendenci mēs ļoti skaidri redzam," atzina Krols.
Jau vēstīts, ka investīciju pievilcības pētījumā "EY Attractiveness Survey Europe" secināts, ka puse jeb 51% ārvalstu investoru uzskata, ka Latvijas pievilcība jauniem ieguldījumiem tuvāko triju gadu laikā pasliktināsies. Savukārt Latvijas pievilcības mērenu uzlabojumu sagaida 35% ārvalstu investoru. Latvija turklāt ir vienīgā valsts Baltijā par kuru investoru noskaņojums kopumā ir negatīvs. Proti, Lietuvas pievilcības uzlabojumu investīcijām tuvāko triju gadu laikā sagaida 72% respondentu, bet pasliktinājumu prognozē 6%. Igaunijā situācija ir sliktāka nekā Lietuvā, bet labāka nekā Latvijā - Igaunijā investīciju vides pievilcības uzlabojumu sagaida 40% investoru, bet pasliktinājumu - 28%.