Šā gada DnB NORD Latvijas barometra maija aptaujas dati liecina, ka pāris mēnešus ilgušās vārgās uzlabojumu cerības, ko sabiedrībai deva Valda Dombrovska valdības izveide, ir izdzisušas: sabiedriskās domas indikatoru pozitīvā virzība maijā kopumā ir apstājusies, un daļa no tiem atkal jau uzrāda negatīvu izmaiņu dinamiku.
Mēneša laikā būtiski nav mainījušies indikatori, kas rāda Latvijas ekonomiskā stāvokļa vērtējumu. Dinamiku uzrāda vienīgi Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena vērtējums - iedzīvotāji aizvien biežāk norāda uz, viņuprāt, vērojamu stāvokļa stabilizāciju: vērtējumu «nemainās» maijā izvēlējušies jau 30% respondentu (aprīlī: 27%, martā 26%). Taču tā nav stabilizācija, par kuru būtu pamats priecāties, jo vienlaicīgi 89% iedzīvotāju maijā Latvijas ekonomikas tā brīža stāvokli novērtējuši kā sliktu.
Diemžēl to ģimeņu īpatsvars, kas savu finansiālo stāvokli vērtē kā sliktu, maijā ir pieaudzis un atkal sasniedzis 51% atzīmi (šāds līmenis jau bija vērojams šī gada janvārī un februārī). Vienlaicīgi to ģimeņu īpatsvars, kas savu finansiālo stāvokli vērtē kā labu, maijā ir sasniedzis savu vēsturiski viszemāko vērtību - tikai 4%. Vēl aprīlī tam pozitīvus vērtējumus deva 7% iedzīvotāju.
DnB NORD Latvijas barometrā turpina pasliktināties indikators, kas rāda iespēju atrast labu darbu. Ja aprīlī iespējas atrast labu darbu kā ļoti sliktas vērtēja 55% aptaujāto, bet drīzāk sliktas - 30%, tad maijā raksturojumu «ļoti slikti» ir izvelējušies jau 60% iedzīvotāju, bet «drīzāk slikti» - 25%.
Pēc divu mēnešu uzlabošanās (! - uzticības kredīts Dombrovska valdībai) ir pasliktinājies valdības darba vērtējums. Maijā ar to apmierināti bija 10% aptaujāto (aprīlī 11%), bet neapmierināti 85% (aprīlī 81%).
Tā kā spazmas saistībā ar 500 miljonu latu lielajiem budžeta grozījumiem gan politiķu vidū, gan masu mediju telpā un līdz ar to arī sabiedrībā sakās pēc 6.jūnija vēlēšanām, tad var prognozēt, ka jūnija aptaujas dati visdrīzāk rādīs būtiskāku sabiedriskās domas pasliktināšanos. Taču diezin vai tā būs dramatiska - visu pēdējo pusgadu indikatori ir tik zemi, ka ļoti strauji nokrist tie vienkārši nevar - nav jau kur!
2009.gada maija DnB NORD Latvijas barometra iedzīvotāju aptaujas dati, kas veltīti dziļākai iedzīvotāju viedokļu izpētei ekonomiskās krīzes jautājumos, liecina, ka kopumā sabiedrība patlaban nākotni redz ļoti pesimistiski. Tā diez ko netic tiem politiķiem un ekspertiem, kuri publiskajā telpā pēdējo mēnešu laikā ir prognozējuši ekonomiskā stāvokļa izmaiņas pozitīvā virzienā jau šī gada rudenī - ziemā (tam kopumā sliecas ticēt tikai 5% aptaujāto) vai 2010.gadā (tam tic tikai 11%). Ticamāk iedzīvotājiem šķiet, ka pozitīvas pārmaiņas varētu sākties 2011. - 2012.gadā (27%) vai vēl vēlāk (30%). Domāju, ka šāds pesimisms ir viena no kopējās akūtās uzticības krīzes izpausmēm, kad statistiski vidējais iedzīvotājs patlaban vairs netic nekam un nevienam. Līdz ar to, ja kāds politiķis vai cita publiska persona apgalvo, ka uzlabojumi gaidāmi 2011.gadā, tad klausītāji pie sevis domās, ka maz ticams, ka kaut kas labs varētu sākties ātrāk par 2013.gadu!
Jebkura krīze ir ne tikai likstas un zaudējumi, bet arī labas iespējas ātrāk veikt nepieciešamās pārmaiņas. Tas ir attiecināms gan uz uzņēmējdarbību, gan politiku, gan valsts pārvaldi, gan arī atsevišķu indivīdu dzīvi. Tāpēc iepriecina dati, kas liecina, ka divas trešdaļas iedzīvotāju saistībā ar ekonomisko krīzi savā dzīvē ir spējuši saskatīt arī kādas pozitīvas pārmaiņas. Visbiežāk tā ir taupīgāka saimniekošana (47%) un labāka kontrole pār patērēto pārtiku (ēšana mājās un/vai gatavošana no zināmas izcelsmes produktiem) - 28%. Taču lielākas uzmanības vērtas, manuprāt, ir divas citas iedzīvotāju grupas.
Saskaņā ar DnB NORD Latvijas barometra aptaujas datiem ceturtā daļa iedzīvotāju (25%) saistībā ar krīzi ir pārdomājuši, kas tiem dzīvē patiešām ir svarīgi. Tas tikai šķietami ir pašsaprotami, ka daudzi ikdienā par to piedomā. Pieredze liecina, ka ikdienas steigā jautājumus par dzīves jēgu un savu vietu šajā pasaulē risina tikai retais. Arī Latvijā «treknajos gados» uzkrītoši daudzi bija nekritiski ļāvušies patērētāju dzīvesveidam un vērtībām, kas pieprasīja daudz strādāt, pelnīt un tūlīt pat vēl vairāk notērēt, ieķīlājot nākotnes darba augļus.
Tāpat priecē, ka gandrīz katrs piektais iedzīvotājs (18%) ir atzinis, ka jau ir atradis kādu jaunu veidu, kā nopelnīt naudu. Sabiedrības pasivitāte un kūtrums saistībā ar uzņēmējdarbību, nevēlēšanās uzņemties riskus, pārlieka paļaušanās, ka gan jau valsts par mani parūpēsies, līdz šim manā skatījumā ir bijusi viena no lielākajām Latvijas problēmām. Krīze ir brīdis, kad iedzīvotāji neizbēgami tiek sapurināti arī šajā jomā. Atliek vienīgi cerēt, ka šie jaunie pelnīšanas veidi tiks īstenoti tepat Latvijā nevis viesstrādnieka statusā kādā no ārvalstīm.