Parlamentārietis, kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) nolicis Saeimas deputāta mandātu, atklāja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Darbu parlamentā viņš pametīs no šodienas un turpmāk pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā.

Jurēvics uzsvēra, ka Kariņš vairāk nekā 20 gadus ir profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā.

""Jaunās vienotības" vārdā vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu," akcentēja Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka pašlaik neesot skaidrs, kas nāks Kariņa vietā Saeimā, šis jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā.

"Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts," norādījusi viņa partijas biedre, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/Par!" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš šodien informējis koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien, 7.janvārī, viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kariņš informēja, ka viņš šorīt ticies ar visiem koalīcijas partneriem un atsevišķi ar "Attīstībai/Par!", aicinot šo politisko spēku izvirzīt "jaunu, enerģisku un spējīgu" veselības ministra amata kandidātu, kas "kas izvedīs mūs laukā no šīs situācijas".

Premjers sagaida, ka nākamais veselības ministrs ne tikai sagatavos vakcinācijas pret Covid-19 plānu, bet rīkosies tā, lai valsts varētu atgriezties ikdienas dzīves režīmā.

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Kariņš atzina, ka demogrāfijas dēļ, ja valstī nekas netiks mainīts, sāks samazināties darbaspēks. Kariņš uzsvēra, ka tas apturēs ekonomisko izaugsmi. Premjers norādīja, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, tāpēc notiks cīņa par darbaspēku.

Kariņš norādīja, ka šis jautājums būs nopietni jāizrunā valdībā un jāpiedāvā risinājumi, jo demogrāfijas atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotāju skaits nepieaug un arī matemātiski nevar pieaugt, ņemot vērā, ka pēc neatkarības atgūšanas jaundzimušo skaits samazinājies uz pusi.

Ārvalstu investoru ieskatā galvenie izaicinājumi Latvijā ir energoneatkarība, ēnu ekonomika, darbaspēka pieejamība un publiskā un privātā sektora sadarbība, piektdien preses konferencē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) tikšanās uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

FICIL vadītāja teica, ka investori guvuši pārliecību par valdības plāniem energoneatkarības nodrošināšanā, bet būtiski risināmi jautājumi ir cīņa ar ēnu ekonomiku, kas ir graujoša attiecībā pret valsts budžetu un konkurenci kropļojoša.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar cilvēkresursiem - izglītot un pārkvalificēt vietējos darbiniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

FICIL vadītājas ieskatā nepieciešams arī pārskatīt publiskā un privātā sektora sadarbību, vērtējot, vai esošais ietvars ir domāts tiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz.

Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka ārvalstu investoru vēlme turpināt investīcijas Latvijā nav mazinājusies, un saskaņā ar FICIL šogad veikto aptauju divas trešdaļas investoru pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā.

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu.

Kariņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien Valsts prezidentam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība, uzsvēra politiķis.

Kariņš arī norādīja, ka aicināja JV valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu. Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministra prezidenta amatu.

Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Politiķis stāstīja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," sacīja Rancāns.

Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par Saeimas uzdevumu valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie cilvēki klātienē varētu skatīties pasaules hokeja spēles.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, Kariņš "Saeimas paziņojumu" par skatītāju klātbūtni hokeja čempionātā ar savu rezolūciju ir nodevis Veselības ministrijai (VM).

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam, VM būšot jāizvērtē Saeimas paziņojumā paustais un nepieciešamības gadījumā jāsniedz priekšlikumi valdībai.

Valdības ārkārtas sēde netiek plānota, teiks Kariņa paziņojumā.

Komentējot Kariņa paziņojumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pauda cerību, ka, ja ne šodien, tad nākamās nedēļas sākumā tomēr sekos vai nu valdības ārkārtas sēde vai arī aptaujas kārtībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai izpildītu Saeimas pausto gribu.

Valdība Covid-19 krīzes risināšanā nenoliedzami pieļāvusi dažādas kļūdas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka valdību veido ievēlēti politiķi, un tā ir sabiedrības atspulgs. Turklāt arī sabiedrībā nav bijis viennozīmīgas nostājas attiecībā pret šo krīzi - ir cilvēki, kas pandēmiju noliedza, vai uzskatīja, ka nekādus ierobežojumus nekādā gadījumā nevajag. Tāpēc valdībai visu laiku bija jābūt starp divām galējībām, meklējot labāko risinājumu, ņemot vērā visas intereses.

"Tas ir šausmīgi liels izaicinājums. Melotu, ja teiktu, ka esam nekļūdīgi strādājuši, bet varu teikt, ka katru brīdi pieņēmām tādus lēmumus, kas tobrīd bija iespējami un tika uzskatīti par labākajiem," teica K.Kariņš.

Viņaprāt, galvenais pandēmijas apkarošanas veids ir vakcinēšanās. "Ir divi veidi, kā apkarot vīrusu. Viens variants ir, un, izskatās, ka tikai Ķīna to tagad piekopj, - kad parādās viens saslimšanas gadījums, tiek noslēgta visa sabiedrība. Pārējā pasaule pieļauj, ka ir zināms saslimstības līmenis, bet cenšas pasargāt cilvēkus ar vakcinēšanos, sejas maskām, distancēšanos, pulcēšanās ierobežojumiem," teica K.Kariņš, piebilstot, ka pie šādas stratēģijas pieturēsies arī valdība.

Daudzi Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi tiks atcelti, taču jāsaprot, vai tas notiks pirms vai pēc ārkārtējās situācijas beigām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš akcentēja, ka līdz šim visi ierobežojumi pieņemti, balstoties agrākās prognozēs, taču tagad situācija mainās, kā dēļ loģiski būtu mainīt arī iekšējos noteikumus. Kariņš atzina, ka viedokļi par ierobežojumiem nonāk galējībās, tāpēc valdībai jānonāk pie saprātīga vidusceļa. Premjera ieskatā, jāturpina uzsvērt nepieciešamība balstvakcinēties, nēsāt maskas un testēties. "Viss pārējais būtu jāsamēro ar šo," piekodināja premjers.

Kariņš uzsvēra, ka būtu jāsaprot, kur un kad būtu jēga izmantot Covid-19 sertifikātu. Viņaprāt, gadījumos, kad publiskā telpā tiek valkāta maska, nav skaidrs, kāpēc būtu vēl jāprasa arī sertifikāts. "Ja, piemēram, veikalos mums ir kvadrātmetru ierobežojumi un maskas, tad varētu būt līdzīgi kā Lietuvā, kur viņi neprasa sertifikātu, jo ir divas citas aizsardzības," pauda politiķis.

Bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pārāk pakļāvās uzņēmēju lobija interesēm, īpaši Covid-19 krīzes risināšanas jautājumos, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers pauda, ka Covid-19 krīzē, kad uzņēmēji lūdza sniegt atbalstu, Ekonomikas ministrija (EM), iespējams, ne līdz galam izvērtējot, kā tas būtu vispareizāk izdarāms, steidzās šo atbalstu sniegt.

"Tas atspoguļojas arī, ka mēs redzam, ka uzņēmēju lobija organizācijas labi izsakās [par Vitenbergu]. Protams, viņi labi izsakās, jo viņiem bija valdības loceklis, kas faktiski vienmēr atskaņoja viņu viedokli. Manuprāt, tas nav gluži pareizi, jo ministram ir jāvada nozare, nevis nozarei ir jāvada ministrs," sacīja Kariņš.

Vienlaikus viņš pauda, ka Vitenbergs aktīvi iesaistījies energokrīzes risināšanā.

Bijušais ekonomikas ministrs Vitenbergs, atbildot uz premjera izteikumiem, norādīja, ka valdības ministru, Saeimas deputātu, ierēdņu, un citu publiskā sektorā strādājošo algas nodrošina tieši uzņēmēji, maksājot nodokļus, tāpēc būtu mazākais dīvaini, ja viņš kā ekonomikas ministrs nerūpētos par to, lai uzņēmēji mūsu valstī varētu strādāt, attīstīties un pelnīt naudu, lai uzturētu šo valsti.

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmdien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

Nākamais gads, visticamāk, nebūs izaugsmes gads un gaidāma ekonomikas sabremzēšanās, intervijā Latvijas Radio teica premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Šodien norisināsies Kariņa otrās valdības pirmā darba sēde. Patlaban plānots, ka tā sāksies plkst.13.

Ministri uz kopīgu sēdi gan pulcējās jau pagājušajā nedēļā, īsi pēc balsojuma Saeimā, taču tā bija tikai svinīga sēde, bet nekādi valstiski svarīgi jautājumi tajā netika risināti.

Kariņš skaidroja, ka tuvākajās valdības sēdēs ir jāsaprot, cik naudas paliek pāri, lai to varētu ieguldīt kādā no jaunās valdības prioritātēm.

Vienlaikus jau pašlaik esot skaidrs, ka visām jaunās valdības iecerēm līdzekļu nepietikšot, tāpēc tas, kādās prioritātēs tiks ieguldīts vairāk līdzekļu, atkarīgs no koalīcijas.

Kariņš atgādināja, ka pašlaik ekonomika esot "sabremzēšanās fāzē" un nākamgad neesot gaidāms izaugsmes gads.

Lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, valstij nopietni jāapsver nākotnē pāriet uz kodolenerģiju, ceturtdien Saeimas sēdē pauda ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Patlaban Latvijā 40% no kopējā enerģijas patēriņa nāk no atjaunojamiem resursiem, savukārt 36% no visas saražotās elektrības ir gāze, un daļa tiek izmantota apkurei, kas attiecīgi kopējā ekonomikā ir viena piektā daļa.

Kariņš norādīja, ka pārejas uz kodolenerģiju gadījumā ir jādomā par to, kā risināt jautājumu par kodolatkritumiem, bet, lai nākotnē nebūtu atkarības ne no naftas, ne arī gāzes, būtu nepieciešams attīstīt pašmāju ražošanu, attīstīt atjaunojamus vēja parkus un, iespējams, kodolenerģiju.

Patlaban interesi par kodolenerģiju izrāda arī Lielbritānija, kuras pārvaldībā ir atomzemūdenes ar spēkstacijām iekšā.

Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka aizvien samazinās to pašvaldību skaits, kuras centrālai apkurei izmanto gāzi un pāriet uz šķeldu, tādējādi ir jāveicina visu pašvaldību pāreja, jo tām pašvaldībām, kur centralizētai apkurei izmantota šķelda, ir pastāvīgi zemākas cenas, nekā tām, kas apkurei izmanto dabasgāzi. Turklāt, šķelda ir pašmāju blakusprodukts meža produkcijai, kas nav importēts no Krievijas vai citām valstīm.

Ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 6.aprīlim, bet par komandantstundas turpināšanu valdība vēl diskutēs, piektdien lēmusi valdība.

Kopš 2020.gada 9.novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Piektdien valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 7.februāra, proti, līdz 6.aprīlim.

Vienlaikus Ministru kabinets vēl nelēma par komandantstundas turpināšanu, diskusijas par šo tematu atliekot uz nākamo nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc valdības sēdes preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka komandantstunda turpināsies šajā nedēļas nogalē, bet par turpmāko plānots lemt nākamnedēļ. "Valdībai jādiskutē kā optimāli izmantot policijas un citus resursus kontroles pasākumos, būtiski palielināt arī pašizolācijas un karantīnas ievērošanas kontroli, kā arī ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās," norādīja Pavļuts.

Ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežots veikalu darbalaiks darbadienās un būs atvērti muzeji, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja trešdien medijiem izplatīja precizētu informāciju par otrdien valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Atšķirībā no iepriekš vēstītā, Valsts kancelejā norādīja, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības darba dienās drīkstēs strādāt ierastajā darbalaikā un to darbība netiks ierobežota no plkst.6 līdz 20, kā tika ziņots otrdien.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem būs pieejami muzeji, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts kancelejā precizēja, ka bērniem skolās sejas maskas būs jānēsā sākot no nākamā gada 4.janvāra, bet no septiņu gadu vecuma sabiedriskajā transportā jau no 7.decembra.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Arta Pabrika (AP) iecelšanu par veselības ministra pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr Saeimā tiks apstiprināts jauns veselības ministrs.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidents pirms rīkojuma parakstīšanas sazinājās ar Viņķeli, pasakoties viņai un viņas komandai par līdzšinējo darbu.

Tāpat Ministru prezidents ir informējis Pabriku, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi un viņa kā ministra lielo pieredzi, nozīmēs viņu par veselības ministra vietas izpildītāju uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā.

Ministru prezidenta rīkojums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža.

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka vakar viņam bijusi saruna ar premjeru un šorīt bijusi otra sazināšanās ar Kariņu.

Vakar Pabriks premjeram izskaidrojis iemeslus, kāpēc nevēlas uzņemties veselības ministra pienākumus, jo uzskata, ka šādā krīzes situācijā galvenā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju 24/7 režīmā. Šāda tipa koordināciju vislabāk var īstenot premjers, jo tas prasa dažādu institūciju savstarpējo sadarbību, uzskata Pabriks.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 18.maijā, parakstījis rīkojumu par ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju, informēja premjera birojā.

No ceturtdienas, 19.maija, ekonomikas ministra amata pienākumu pildīšana uzticēta zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA).

Kariņš arī tikās ar Vitenbergu, lai pateiktos par līdzšinējo sadarbību un paveikto ministra amatā.

"Nacionālās apvienības (NA) rīcība, ar ultimātu vēršoties pret vienu no partneriem valdībā, ir destabilizējusi situāciju koalīcijā, tādēļ pirmdien to informēju par viena tās ministra nomaiņu politiskā līdzsvara atjaunošanai," norāda Kariņš, atgādinot, ka NA bija izvēle, kuru no saviem ministriem tā būtu gatava mainīt.

Premjers pauž, ka viņam kā valdības vadītājam ir skaidrs, kas Latvijai kā valstij ir jādara - ir lieli izaicinājumi Ukrainas bēgļu jautājumu risināšanā, valstij ir jāpārliecina starptautiskie partneri, ka Latvijas un Baltijas valstu drošība ir jāturpina stiprināt NATO ietvaros, mums ir jāturpina gan pašiem atbalstīt Ukrainu, gan jāpārliecina Rietumu sabiedrotie, ka ir jāturpina sniegt atbalstu Ukrainai līdz tās pilnīgai uzvarai karā pret Krieviju.