Pateicoties «alkohola tūrismam», ir jūtams atbalsts pierobežas pilsētu tūrisma industrijai - viesi no Igaunijas un Somijas bieži vien tur nakšņo, apmeklē tūrisma objektus un iegādājas suvenīrus, stāstīja Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča.

Taujāta, kā biežie kaimiņvalsts viesi ietekmē pašvaldības ekonomiku, Valkas novada pārstāve stāstīja, - lai gan padziļināti šo jautājumu pašvaldība nav analizējusi, noteikti esot jūtams atbalsts vietējai tūrisma industrijai. Valkā atvēries jauns hostelis Piiri Hostel, kas gan piederot igauņu uzņēmējam un esot saistīts ar vienu no alkohola tirdzniecības vietām.

Salacgrīvas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Tiesnese savukārt nozīmīgu citu ekonomisko labumu no «alkohola tūrisma» pagaidām nesaskata. Saistībā ar jauno autobusa maršrutu, kas kursēs uz Ainažu Alko1000 veikalu, tiek liktas cerības uz to, ka no jauna piesaistītie veikala klienti izvēlēsies arī apmeklēt Ainažus kā tūrisma objektu, tādējādi atbalstot vietējos tūrisma industrijas pārstāvjus.

Dažus nemierīgus par ekonomiku dara vara cenas tendence, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv pieņēmums, ka par ekonomikas stāvokli priekšlaicīgi var liecināt tas, kas notiek rūpniecisko metālu tirgū. Piemēram, lai uzceltu māju vai saražotu automašīnu, ir nepieciešams varš. Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos.

Par bāzes metālu tirgus flagmani tiek uzskatīts tieši jau pieminētais varš, un dažkārt, runājot par pasaules ekonomikas stāvokli, tam tiek piedēvēts gluži vai dakterīša statuss.

Proti, ja vara cena buksē, tad aug aizdomas par kopējās tautsaimniecības veselību un neadekvātu riska aktīvu cenu līmeni – kā nekā tendences vara tirgū arī vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Diemžēl šā gada tendences liecina, ka vara cena patiešām buksē. Kopš janvāra sākuma Londonas Metālu biržā tā samazinājusies vairāk nekā par 1000 ASV dolāriem līdz 6170 ASV dolāru atzīmei par tonnu (jeb par 13,2%).

Kamēr varš un alumīnijs kļūst lētāks, cena astronomiskos tempos aug niķelim un pallādijam.

Metālu cena preču biržā bieži vien ir atkarīga no tā, kā veicas pasaules lielāko valstu/reģionu tautsaimniecībai. Ja tā stabili aug, tad parasti tas nozīmē, ka pieprasījums pēc rūpniecībā un būvniecībā plaši izmantotajiem metāliem ir spēcīgs, kas savukārt jau liek labu pamatu cenu pieaugumam. Tomēr, ja pārliecība par ekonomikas spēku nav tā pati lielākā, tad arī metālu vērtība planē zemāk. Šis ir bijis gads, kad nostiprinājusies pārliecība par kaut ko līdzīgu sinhronam pasaules tautsaimniecību bremzēšanās procesam.

Divas gigantiskas ekonomikas – ASV un Ķīna – jau kādu laiku strīdas par tirdzniecības nosacījumiem un apmainās ar savstarpējām protekcionisma dāvanām. Tāpat vāja izskatās Eiropas tautsaimniecība, kur tās motors – Vācijas ekonomika –, iespējams, jau varētu būt recesijas stadijā. Tur ražošanas aktivitāte rukusi straujākajos tempos kopš 2009. gada. Tāpat tā buksējusi citās eirozonas valstīs. Līdz ar šādu situāciju neko dižs nav bijis arī vairāku nozīmīgāko metālu cenu sniegums. Tiesa gan, ir arī pa izņēmumam.

Lukoil Baltija R ieguldīs ap vienu miljonu dolāru Ventspils ostas ķīmiskā termināla Vars modernizācijā, laikrakstam Telegraf pastāstījis uzņēmuma vadītājs Haims Kogans.

Krievijas naftas gigants LUKoil ir noslēdzis līgumu ar ASV bāzētās kompāniju Emerson Process Management par 13 naftas pārstrādes un ķīmisko rūpnīcu modernizāciju Krievijā un Austrumeiropā. Projekts tiks īstenots līdz 2014.gadam un konkrēti Vars tikšot uzlabotas ugunsdrošības sistēmas. Vars specializējas šķidro ķīmisko produktu uzņemšanā, glabāšanā un pārkraušanā.

Uzņēmējdarbībā var gadīties visādi. Marta sākums šajā ziņā globālā mēroga sagādājis īstenu pērli, kur Šveices izejvielu tirgonis Mercuria Energy Group nupat atklājis, ka tam par samaksātiem 36 miljoniem ASV dolāriem piegādāts nevis it kā nopirktais varš, bet vara krāsā nokrāsoti akmeņi.

Mercuria pārstāvji Bloomberg atklāj, ka šis darījums par šo konkrēto šā gada piegādi noticis 2020.gadā un paredzēja, ka varš 36 miljonu dolāru vērtība tiks piegādāts no Turcijas uz Ķīnu, kur tad attiecīgi arī ticis fiksēts, ka konteineri ir pilni ar akmeņiem nevis šobrīd visai padārgo varu (tā cena nepilna gada laikā aptuveni dubultojusies). Kompānija norāda, ka tā ir krāpniecības upuris, kur turklāt varš kādā brīdī konteineros Turcijā esot arī reāli bijis, bet pret akmeņiem ticis nakts aizsegā apmainīts vien vēlāk. Situācija ir gluži vai komiska, jo kāds ir centies un krāsojis bruģi vairāk nekā 300 konteineros, lai tie kaut vai daļēji atgādinātu varu.

Vara cena piektdien pirmo reizi pēdējos divos gados pārsniegiusi 10 000 ASV dolāru atzīmi saistībā ar pieprasījuma kāpumu un piegāžu deficītu.

Vara cena Londonas metālu biržā piektdien rīta tirdzniecības sesijā sasniedza 10 028 dolārus par tonnu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada aprīļa. Tirdzniecības sesijas turpinājumā vara cena gan nedaudz sarukusi.

Varš nonācis uzmanības centrā pēc tam, kad pasaulē lielākais kalnrūpniecības uzņēmums - Austrālijas "BHP Group Limited" - ceturtdien izteica 38,8 miljardu dolāru vērtu pārņemšanas piedāvājumu britu konkurentam "Anglo American" ar mērķi radīt pasaulē lielāko vara ieguvēju.

"Anglo American" piektdien gan šo piedāvājumu noraidīja, uzskatot, ka piedāvātā summa nav pietiekama.

BHP pēdējos gados palielinājusies interese par vara ieguvi, ņemot vērā strauji augošu pieprasījumu pēc šī metāla, kam varētu būt liela nozīme globālajā enerģētikas pārkārtošanā. Varš tiek plaši izmantots saules paneļu, elektrības tīklu, elektroauto un lādējamu bateriju ražošanā.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Kalnrūpniecības startu Latvijā kavē nevis potenciālo zemes dzīļu pētītāju – investoru – trūkums, bet gan valsts nespēja vairāku gadu garumā sagatavot izmaiņas normatīvajos aktos, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir secinājums pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sadarbībā ar Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rīkotās diskusijas par tiesisko regulējumu zemes dzīļu izmantošanai Latvijā.

Šobrīd Latvijā netiek iegūtas metālu rūdas un dimanti, kaut arī pagājuša gadsimtā veiktā ģeoloģiskā kartēšana liecina, ka ir pieejami vērtīgi resursi (kas atrodas ievērojamā dziļumā – magnetīta dzelzsrūdas, brūnogles, limonītu dzelzsrūdas, dzelzs un mangāna, urāna rūdas, dimanti, krāsaino metālu rūdas – kobalts, niķelis, cinks, varš), tomēr to ieguves iespēju novērtēšanai ir nepieciešama izpēte. Latvijas normatīvi paredz, ka jebkuri ģeoloģiskie darbi ir tieši atkarīgi no zemes īpašnieka un tāpēc nepieciešama vienošanās ar viņu.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Ķīnas Finanšu ministrija piektdien paziņoja, ka no 1.decembra atcels eksporta nodokļa atvieglojumus tādiem metāliem kā alumīnijam un varam, kā arī vairākām citām precēm.

"Eksporta nodokļa atvieglojumi tiks atcelti alumīnijam, varam un ķīmiski modificētai dzīvnieku gaļai, augiem, mikrobioloģiskām eļļām un taukiem," teikts ministrijas paziņojumā.

Šis lēmums palielinās šādu materiālu pārdošanas izmaksas vietējiem uzņēmumiem Ķīnā, kas ir pasaulē lielākā metālu eksportētāja.

Alumīnijs un varš ir svarīgi materiāli, kas tiek izmantoti rūpniecībā, celtniecībā un automobiļu ražošanā, un šo metālu importētājiem, tostarp ASV, Japānai un Dienvidkorejai, pēc nodokļa atvieglojumu atcelšanas var paaugstināties cenas.

Vienlaikus eksporta nodokļa atvieglojumu likme noteiktiem naftas pārstrādes produktiem, fotoelektriskajiem ražojumiem, akumulatoriem un dažiem nemetāliskajiem minerālproduktiem tiks samazināta no 13% līdz 9%, teikts Finanšu ministrijas paziņojumā.

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Ir labi prātot, cik liela daļa atkritumu varētu kļūt par resursiem, tomēr vēl labāk būtu, ja lietas vispār nekļūtu par atkritumiem.

Piemēram, elektroiekārtu remonts ir lieliska izvēle, lai sasniegtu gan vides ilgtspējas mērķus, gan krietni ietaupītu. “Eco Baltia vide” remontdarbnīcā “Lab!”* kā atkritumi ir nonākušas pat vairākus tūkstošus eiro vērtas iekārtas, kuru remonts izmaksā vien 5 eiro, tāpēc jāsecina, ka Latvijā laikam netrūkst ļoti bagātu cilvēku.

Joprojām cīņa ar krājējiem un vienaldzīgajiem

Ideālā pasaulē būtu pareizi visas savu laiku nokalpojušās elektroiekārtas šķirot un nodot pārstrādei, lai dotu tām otro dzīvi kā remontētām iekārtām, rezerves daļām vai vienkārši derīgiem materiāliem. Visi elektroniskie atkritumi ir kaitīgi, nonākot vidē, bet var kļūt ļoti vērtīgi, ja tiek atgūti. It īpaši tas sakāms par jaunāko tehniku – jo “viedāka” tā ir, jo vairāk tajā cēlmetālu un reto metālu, ko satur mikročipi. Zelts, sudrabs, varš ir neatjaunojami dabas resursi, kuru ieguve prasa lielu enerģijas patēriņu. Viena viedtālruņa ražošanai nepieciešami ap 40 gramu vērtīgo metālu, un skaidrs, ka ilgtspējīgāk, lētāk un visādā citādā ziņā prātīgāk būtu tos atgūt no lietotām ierīcēm, nevis aprakt atkritumu poligonā.

Palielinoties bažām par pasaules ekonomikas izaugsmi, bieži vien cena sāk samazināties rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Būvniecībā un daudzu fizisku lietu radīšanā nepieciešams varš, cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. Ja ekonomika sāk buksēt, tad pēc šiem metāliem rūk pieprasījums. Tas parasti nozīmē arī šo izejvielu cenu samazināšanos biržā. Pēdējā laikā spilgts izņēmums uz pārējā fona gan ir bijis niķelis.

Šo metālu galvenokārt izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā – šim nolūkam globālā apmērā tiek patērēti aptuveni 70% no iegūtā niķeļa. Tiesa gan, pēc šī metāla strauji turpina augt pieprasījums no elektroauto ražotāju puses. Niķelis ir vajadzīgs, lai radītu šādu spēkratu baterijas. Aplēses liecina, ka šobrīd vien aptuveni par 3% no šī metāla pieprasījuma atbildīga šī nozare. Tiesa gan, jau 2023. gadā šis īpatsvars varot pieaugt līdz 12%, paredz Šveices banka UBS. Tikmēr ASV investīciju banka Citigroup pirms kāda laika izteica prognozi, ka bateriju ražošanas nozare pēc 15 gadiem varētu būt atbildīga jau gandrīz par 40% no kopējā pieprasījuma pēc šī industriālā metāla.

Eksluzīvo automobiļu meistars Bugatti ir papildinājis gaidāmās sensācijas, proti, ātrākā un ekskluzīvākā četrdurvju Bugatti 16 C Galibier limuzīna fotogaleriju. Paredzams, ka modeļa sērijveida ražošana tiks sākta pēc pusotra vai diviem gadiem.

Sērijveida ražošana, protams, ir nosacīts jēdziens, jo katrs Bugatti 16 C Galibier eksemplārs būs īsts mākslas darbs, ko veidojušas prasmīgu meistaru rokas. Pagaidām auto ir konceptautomobiļa statusā, un visticamāk, ka tajā brīdī, kad tiks uzsākta šī auto tiražēšana, tas noteikti kļūs arī par dārgāko limuzīnu pasaulē.

Paredzams, ka Bugatti 16 C Galibier limuzīna cena būs aptuveni 3 miljoni eiro. Patreizēja brīdī ir zināms, ka Bugatti limuzīns tiks būvēts uz Bentley Arnage platformas un tas, ka auto būs pilnpiedziņas modelis. Pēc oficiālajām fotogrāfijām vars spriest, ka Bugatti izcelsies ar izsmalcinātiem materiāliem, kuriem analogu būs grūti atrast.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Piecu gadu eksperimentu posms zīmola Wallonpaper veidotājiem ir noslēdzies ar mākslas tapešu radīšanu. Uzņēmums plāno fokusēties uz eksportu, jo Latvija šāda veida produktam vēl nav gatava.

Pēdējais pusgads zīmolam ir aktīvs – nodibināts uzņēmums, procesā ir tirdzniecības markas reģistrācija un plašākai auditorijai tiek parādītas unikālas, Latvijā ražotas tapetes. Arī pirmais nopietnais projekts realizēts pērn decembrī, kad zīmolam bija iespēja piedalīties restorāna Vincents renovācijā. Šobrīd uzņēmums iesaistās restorāna Vairāk Saules pārtapšanā. Tur būs Wallonpaper radītās dekoratīvās lietas, piemēram, lampas. Paralēli tapešu radīšanai zīmols veido arī interjera elementus, taču pārsvarā koncentrējas uz tapešu radīšanu. “Latvijā ir jādara daudzas lietas, lai darītu to, ko gribas,” stāsta zīmola Wallonpaper līdzdibinātājs Armands Doķis.

75 gadu vecumā miris degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, pirmdien ziņo Latvijas Radio.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

«Šobrīd saistībā ar jautājumu, kurš stāsies aizsaulē aizgājušā SIA Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieka Haima Kogana amatā, nav nekādu komentāru un nevaram pateikt, kad šādi komentāri varētu būt.»

To portālam db.lv sacīja kompānijas centrālajā ofisā.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Pasaulē vecākā joprojām darba kārtībā esošā automašīna - 1884. gadā ražotā De Dion Bouton et Trepardoux Dos-a-Dos Steam Runabout - tikusi pārdota par iespaidīgu summu – 4,62 miljoniem ASV dolāru, vēsta The Wall Street Journal.

Iepriekš tika paredzēts, ka automašīna, kurai piešķirts vārs La Marquise, tiks nosolīta par diviem – 2,5 miljoniem ASV dolāru, tādējādi paredzētā cena ir pārspēta divas reizes un kļuvusi par rekordsummu agrīno automobiļu izsolēs.

Db.lv jau vēstīja, ka automobilis paredzēts četriem pasažieriem, kas sēž uz 160 litru ūdens tvertnes. Lai uzsāktu braukšanu, nepieciešams veltīt 45 minūtes tvaika uzsildīšanai. Tā pietiek 32 kilometrus garam ceļa posmam. Pēc tam nepieciešams no jauna piepildīt ūdens tvertni, skaidro megaobzor.com.

Trīsriteņu automašīna, kas darbojas izmantojot tvaiku, bijusi vienīgā automašīna, kura sacensībās sekmīgi finišējusi, raksta portāls autoblog.com. Automašīna var attīstīt ātrumu 38 jūdzes (aptuveni 61 kilometru) stundā.

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Interese par dalību pensiju fondos cilvēkiem ir liela un turpina palielināties. To apliecina fakts, ka katru gadu 20 – 30% cilvēku maina savu pensiju līmeni un domā, kādu stratēģiju un pensiju pārvaldītāju izvēlēties.

Tā sarunā ar Latvijas Radio atzina Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs, AS Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.

Viņš norādīja, ka varētu vēlēties, lai cilvēki šajās lietās vairāk iedziļinās. H. Švarcs pieļāva, ka cilvēku interese pieaugs, kad pensiju otrajā līmenī tiks uzkrāts vairāk naudas. Pašlaik pensiju otrajā līmenī cilvēkam esot vidēji uzkrāti 800 lati.

Eksperts arī norādīja, ka aptuveni 40% pensiju otrā līmeņa iemaksātāju ir ar minimālo mēnešalgu, kas nozīmējot, ka šo cilvēku pensija nākotnē nebūšot pārāk liela.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Laikā no 5. līdz 7. decembrim Eiropas ziemeļu daļā gaidāmas brāzmas, kas vietām sasniegs 40 metru sekundē stiprumu. Arī Latvijai vētra neies secen, un stipruma ziņā tā būs līdzvērtīga 28. - 29. oktobra vētrai, Db.lv uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Latvijā oktobra beigu vētrā maksimālās vēja brāzmas valsts austrumu daļā sasniedza 20-23 m/s, bet rietumos 25-30 m/s. Jāatgādina, ka vētra nesa ne vien lielus postījumus, bet arī prasīja cilvēka dzīvību. Rēzeknes novadā koks uzgāzās virsū automašīnai, divi tajā esoši cilvēki cieta, bet viens gājis bojā.

Vētru Eiropas ziemeļos noteiks aktīvs ciklons, kas ceturtdien un piektdien nodrošinās vēja brāzmas Lielbritānijā, Nīderlandē, Skandināvijas dienvidos, Vācijā, kā arī Polijā. Vēja brāzmas virs 30 m/s būs daudzās šī reģiona valstīs, un gaidāms, ka vietām vēja spēks pārsniegs 40 m/s.

Gaidāmajai vētrai jau dots vārs Xaver.