Pateicoties «alkohola tūrismam», ir jūtams atbalsts pierobežas pilsētu tūrisma industrijai - viesi no Igaunijas un Somijas bieži vien tur nakšņo, apmeklē tūrisma objektus un iegādājas suvenīrus, stāstīja Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča.

Taujāta, kā biežie kaimiņvalsts viesi ietekmē pašvaldības ekonomiku, Valkas novada pārstāve stāstīja, - lai gan padziļināti šo jautājumu pašvaldība nav analizējusi, noteikti esot jūtams atbalsts vietējai tūrisma industrijai. Valkā atvēries jauns hostelis Piiri Hostel, kas gan piederot igauņu uzņēmējam un esot saistīts ar vienu no alkohola tirdzniecības vietām.

Salacgrīvas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Tiesnese savukārt nozīmīgu citu ekonomisko labumu no «alkohola tūrisma» pagaidām nesaskata. Saistībā ar jauno autobusa maršrutu, kas kursēs uz Ainažu Alko1000 veikalu, tiek liktas cerības uz to, ka no jauna piesaistītie veikala klienti izvēlēsies arī apmeklēt Ainažus kā tūrisma objektu, tādējādi atbalstot vietējos tūrisma industrijas pārstāvjus.

Dažus nemierīgus par ekonomiku dara vara cenas tendence, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv pieņēmums, ka par ekonomikas stāvokli priekšlaicīgi var liecināt tas, kas notiek rūpniecisko metālu tirgū. Piemēram, lai uzceltu māju vai saražotu automašīnu, ir nepieciešams varš. Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos.

Par bāzes metālu tirgus flagmani tiek uzskatīts tieši jau pieminētais varš, un dažkārt, runājot par pasaules ekonomikas stāvokli, tam tiek piedēvēts gluži vai dakterīša statuss.

Proti, ja vara cena buksē, tad aug aizdomas par kopējās tautsaimniecības veselību un neadekvātu riska aktīvu cenu līmeni – kā nekā tendences vara tirgū arī vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Diemžēl šā gada tendences liecina, ka vara cena patiešām buksē. Kopš janvāra sākuma Londonas Metālu biržā tā samazinājusies vairāk nekā par 1000 ASV dolāriem līdz 6170 ASV dolāru atzīmei par tonnu (jeb par 13,2%).

Kamēr varš un alumīnijs kļūst lētāks, cena astronomiskos tempos aug niķelim un pallādijam.

Metālu cena preču biržā bieži vien ir atkarīga no tā, kā veicas pasaules lielāko valstu/reģionu tautsaimniecībai. Ja tā stabili aug, tad parasti tas nozīmē, ka pieprasījums pēc rūpniecībā un būvniecībā plaši izmantotajiem metāliem ir spēcīgs, kas savukārt jau liek labu pamatu cenu pieaugumam. Tomēr, ja pārliecība par ekonomikas spēku nav tā pati lielākā, tad arī metālu vērtība planē zemāk. Šis ir bijis gads, kad nostiprinājusies pārliecība par kaut ko līdzīgu sinhronam pasaules tautsaimniecību bremzēšanās procesam.

Divas gigantiskas ekonomikas – ASV un Ķīna – jau kādu laiku strīdas par tirdzniecības nosacījumiem un apmainās ar savstarpējām protekcionisma dāvanām. Tāpat vāja izskatās Eiropas tautsaimniecība, kur tās motors – Vācijas ekonomika –, iespējams, jau varētu būt recesijas stadijā. Tur ražošanas aktivitāte rukusi straujākajos tempos kopš 2009. gada. Tāpat tā buksējusi citās eirozonas valstīs. Līdz ar šādu situāciju neko dižs nav bijis arī vairāku nozīmīgāko metālu cenu sniegums. Tiesa gan, ir arī pa izņēmumam.

Lukoil Baltija R ieguldīs ap vienu miljonu dolāru Ventspils ostas ķīmiskā termināla Vars modernizācijā, laikrakstam Telegraf pastāstījis uzņēmuma vadītājs Haims Kogans.

Krievijas naftas gigants LUKoil ir noslēdzis līgumu ar ASV bāzētās kompāniju Emerson Process Management par 13 naftas pārstrādes un ķīmisko rūpnīcu modernizāciju Krievijā un Austrumeiropā. Projekts tiks īstenots līdz 2014.gadam un konkrēti Vars tikšot uzlabotas ugunsdrošības sistēmas. Vars specializējas šķidro ķīmisko produktu uzņemšanā, glabāšanā un pārkraušanā.

Uzņēmējdarbībā var gadīties visādi. Marta sākums šajā ziņā globālā mēroga sagādājis īstenu pērli, kur Šveices izejvielu tirgonis Mercuria Energy Group nupat atklājis, ka tam par samaksātiem 36 miljoniem ASV dolāriem piegādāts nevis it kā nopirktais varš, bet vara krāsā nokrāsoti akmeņi.

Mercuria pārstāvji Bloomberg atklāj, ka šis darījums par šo konkrēto šā gada piegādi noticis 2020.gadā un paredzēja, ka varš 36 miljonu dolāru vērtība tiks piegādāts no Turcijas uz Ķīnu, kur tad attiecīgi arī ticis fiksēts, ka konteineri ir pilni ar akmeņiem nevis šobrīd visai padārgo varu (tā cena nepilna gada laikā aptuveni dubultojusies). Kompānija norāda, ka tā ir krāpniecības upuris, kur turklāt varš kādā brīdī konteineros Turcijā esot arī reāli bijis, bet pret akmeņiem ticis nakts aizsegā apmainīts vien vēlāk. Situācija ir gluži vai komiska, jo kāds ir centies un krāsojis bruģi vairāk nekā 300 konteineros, lai tie kaut vai daļēji atgādinātu varu.

Vara cena piektdien pirmo reizi pēdējos divos gados pārsniegiusi 10 000 ASV dolāru atzīmi saistībā ar pieprasījuma kāpumu un piegāžu deficītu.

Vara cena Londonas metālu biržā piektdien rīta tirdzniecības sesijā sasniedza 10 028 dolārus par tonnu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada aprīļa. Tirdzniecības sesijas turpinājumā vara cena gan nedaudz sarukusi.

Varš nonācis uzmanības centrā pēc tam, kad pasaulē lielākais kalnrūpniecības uzņēmums - Austrālijas "BHP Group Limited" - ceturtdien izteica 38,8 miljardu dolāru vērtu pārņemšanas piedāvājumu britu konkurentam "Anglo American" ar mērķi radīt pasaulē lielāko vara ieguvēju.

"Anglo American" piektdien gan šo piedāvājumu noraidīja, uzskatot, ka piedāvātā summa nav pietiekama.

BHP pēdējos gados palielinājusies interese par vara ieguvi, ņemot vērā strauji augošu pieprasījumu pēc šī metāla, kam varētu būt liela nozīme globālajā enerģētikas pārkārtošanā. Varš tiek plaši izmantots saules paneļu, elektrības tīklu, elektroauto un lādējamu bateriju ražošanā.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks. Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā".

Tā intervijā saka SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks Edgars Kots.

Vēl uzņēmēju žurnāla 12.jūlija numurā lasi:

• Statistika

Elektroenerģijas cenas turpina augt

• Tēma

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

• Ražošana

SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju

• Enerģētika

Siltumuzņēmumi apkures sezonu gaida ar bažām

• Nodokļi

Solidaritātes nodokļa “melnie caurumi”

• Izejvielas

Dakteris varš zīmē recesiju

• Investors

Amerikāņu kalniņi arī zeltam

• Portrets

Daumats Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs

Itella Logistics ienāks sūtījumu piegādes tirgū visā Latvijā; konkurence saasināsies, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar e-komercijas attīstību, arī Somijas pastam (SP) piederošā loģistikas kompānija SIA Itella Logistics (IL) šā gada aprīlī atvērs visās Baltijas valstīs savu pasta paku saņemšanas un nosūtīšanas (PUDO – Pick-Up and Drop-Off) tīklu, sarunā ar Dienas Biznesu norāda IL izpilddirektore lietuviete Rasma Saule, kas darbu uzņēmumā uzsākusi šā gada janvārī.

IL neplāno sadarboties ar valsts a/s Latvijas pasts (LP), norāda R. Saule. Gluži pretēji – IL iecerējis kļūt valsts uzņēmumam par lielāko konkurentu. Savukārt LP pats šobrīd neplāno pakomātu tīkla izveidi, jo, ņemot vērā klientu iepirkšanās paradumus, visbiežāk izvēlētais sūtījumu piegādes veids ir piegāde mājās, pasta nodaļās vai alternatīvos sūtījumu piegādes punktos, norāda LP Sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Puriņa.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Kalnrūpniecības startu Latvijā kavē nevis potenciālo zemes dzīļu pētītāju – investoru – trūkums, bet gan valsts nespēja vairāku gadu garumā sagatavot izmaiņas normatīvajos aktos, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir secinājums pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sadarbībā ar Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rīkotās diskusijas par tiesisko regulējumu zemes dzīļu izmantošanai Latvijā.

Šobrīd Latvijā netiek iegūtas metālu rūdas un dimanti, kaut arī pagājuša gadsimtā veiktā ģeoloģiskā kartēšana liecina, ka ir pieejami vērtīgi resursi (kas atrodas ievērojamā dziļumā – magnetīta dzelzsrūdas, brūnogles, limonītu dzelzsrūdas, dzelzs un mangāna, urāna rūdas, dimanti, krāsaino metālu rūdas – kobalts, niķelis, cinks, varš), tomēr to ieguves iespēju novērtēšanai ir nepieciešama izpēte. Latvijas normatīvi paredz, ka jebkuri ģeoloģiskie darbi ir tieši atkarīgi no zemes īpašnieka un tāpēc nepieciešama vienošanās ar viņu.

Ķīnas Finanšu ministrija piektdien paziņoja, ka no 1.decembra atcels eksporta nodokļa atvieglojumus tādiem metāliem kā alumīnijam un varam, kā arī vairākām citām precēm.

"Eksporta nodokļa atvieglojumi tiks atcelti alumīnijam, varam un ķīmiski modificētai dzīvnieku gaļai, augiem, mikrobioloģiskām eļļām un taukiem," teikts ministrijas paziņojumā.

Šis lēmums palielinās šādu materiālu pārdošanas izmaksas vietējiem uzņēmumiem Ķīnā, kas ir pasaulē lielākā metālu eksportētāja.

Alumīnijs un varš ir svarīgi materiāli, kas tiek izmantoti rūpniecībā, celtniecībā un automobiļu ražošanā, un šo metālu importētājiem, tostarp ASV, Japānai un Dienvidkorejai, pēc nodokļa atvieglojumu atcelšanas var paaugstināties cenas.

Vienlaikus eksporta nodokļa atvieglojumu likme noteiktiem naftas pārstrādes produktiem, fotoelektriskajiem ražojumiem, akumulatoriem un dažiem nemetāliskajiem minerālproduktiem tiks samazināta no 13% līdz 9%, teikts Finanšu ministrijas paziņojumā.

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Ir labi prātot, cik liela daļa atkritumu varētu kļūt par resursiem, tomēr vēl labāk būtu, ja lietas vispār nekļūtu par atkritumiem.

Piemēram, elektroiekārtu remonts ir lieliska izvēle, lai sasniegtu gan vides ilgtspējas mērķus, gan krietni ietaupītu. “Eco Baltia vide” remontdarbnīcā “Lab!”* kā atkritumi ir nonākušas pat vairākus tūkstošus eiro vērtas iekārtas, kuru remonts izmaksā vien 5 eiro, tāpēc jāsecina, ka Latvijā laikam netrūkst ļoti bagātu cilvēku.

Joprojām cīņa ar krājējiem un vienaldzīgajiem

Ideālā pasaulē būtu pareizi visas savu laiku nokalpojušās elektroiekārtas šķirot un nodot pārstrādei, lai dotu tām otro dzīvi kā remontētām iekārtām, rezerves daļām vai vienkārši derīgiem materiāliem. Visi elektroniskie atkritumi ir kaitīgi, nonākot vidē, bet var kļūt ļoti vērtīgi, ja tiek atgūti. It īpaši tas sakāms par jaunāko tehniku – jo “viedāka” tā ir, jo vairāk tajā cēlmetālu un reto metālu, ko satur mikročipi. Zelts, sudrabs, varš ir neatjaunojami dabas resursi, kuru ieguve prasa lielu enerģijas patēriņu. Viena viedtālruņa ražošanai nepieciešami ap 40 gramu vērtīgo metālu, un skaidrs, ka ilgtspējīgāk, lētāk un visādā citādā ziņā prātīgāk būtu tos atgūt no lietotām ierīcēm, nevis aprakt atkritumu poligonā.

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Vara cenai piektdien reģistrēts straujākais kritums kopš 2022.gada jūlija saistībā ar Ķīnas lēmumu piemērot papildu muitas tarifu ASV preču importam.

Vara cena piektdien samazinājusies par 5,1% līdz 889,5 dolāriem par tonnu.

Varš tiek plaši izmantots enerģijas uzkrāšanas iekārtu, elektroauto, saules paneļu un vēja turbīnu ražošanā.

Ķīna piektdien paziņoja, ka no 10.aprīļa piemēros papildu 34% muitas tarifu visu ASV preču importam, Pekinai atbildot uz Vašingtonas noteiktajiem muitas tarifiem.

Vienlaikus Ķīnas Tirdzniecības ministrija pavēstīja, ka ievieš eksporta kontroles mehānismus septiņiem retzemju elementiem, tai skaitā gadolīnijam, ko izmanto magnētiskās rezonanses iekārtās, un itrijam, ko izmanto sadzīves elektronikā.

Palielinoties bažām par pasaules ekonomikas izaugsmi, bieži vien cena sāk samazināties rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Būvniecībā un daudzu fizisku lietu radīšanā nepieciešams varš, cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. Ja ekonomika sāk buksēt, tad pēc šiem metāliem rūk pieprasījums. Tas parasti nozīmē arī šo izejvielu cenu samazināšanos biržā. Pēdējā laikā spilgts izņēmums uz pārējā fona gan ir bijis niķelis.

Šo metālu galvenokārt izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā – šim nolūkam globālā apmērā tiek patērēti aptuveni 70% no iegūtā niķeļa. Tiesa gan, pēc šī metāla strauji turpina augt pieprasījums no elektroauto ražotāju puses. Niķelis ir vajadzīgs, lai radītu šādu spēkratu baterijas. Aplēses liecina, ka šobrīd vien aptuveni par 3% no šī metāla pieprasījuma atbildīga šī nozare. Tiesa gan, jau 2023. gadā šis īpatsvars varot pieaugt līdz 12%, paredz Šveices banka UBS. Tikmēr ASV investīciju banka Citigroup pirms kāda laika izteica prognozi, ka bateriju ražošanas nozare pēc 15 gadiem varētu būt atbildīga jau gandrīz par 40% no kopējā pieprasījuma pēc šī industriālā metāla.

Eksluzīvo automobiļu meistars Bugatti ir papildinājis gaidāmās sensācijas, proti, ātrākā un ekskluzīvākā četrdurvju Bugatti 16 C Galibier limuzīna fotogaleriju. Paredzams, ka modeļa sērijveida ražošana tiks sākta pēc pusotra vai diviem gadiem.

Sērijveida ražošana, protams, ir nosacīts jēdziens, jo katrs Bugatti 16 C Galibier eksemplārs būs īsts mākslas darbs, ko veidojušas prasmīgu meistaru rokas. Pagaidām auto ir konceptautomobiļa statusā, un visticamāk, ka tajā brīdī, kad tiks uzsākta šī auto tiražēšana, tas noteikti kļūs arī par dārgāko limuzīnu pasaulē.

Paredzams, ka Bugatti 16 C Galibier limuzīna cena būs aptuveni 3 miljoni eiro. Patreizēja brīdī ir zināms, ka Bugatti limuzīns tiks būvēts uz Bentley Arnage platformas un tas, ka auto būs pilnpiedziņas modelis. Pēc oficiālajām fotogrāfijām vars spriest, ka Bugatti izcelsies ar izsmalcinātiem materiāliem, kuriem analogu būs grūti atrast.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Piecu gadu eksperimentu posms zīmola Wallonpaper veidotājiem ir noslēdzies ar mākslas tapešu radīšanu. Uzņēmums plāno fokusēties uz eksportu, jo Latvija šāda veida produktam vēl nav gatava.

Pēdējais pusgads zīmolam ir aktīvs – nodibināts uzņēmums, procesā ir tirdzniecības markas reģistrācija un plašākai auditorijai tiek parādītas unikālas, Latvijā ražotas tapetes. Arī pirmais nopietnais projekts realizēts pērn decembrī, kad zīmolam bija iespēja piedalīties restorāna Vincents renovācijā. Šobrīd uzņēmums iesaistās restorāna Vairāk Saules pārtapšanā. Tur būs Wallonpaper radītās dekoratīvās lietas, piemēram, lampas. Paralēli tapešu radīšanai zīmols veido arī interjera elementus, taču pārsvarā koncentrējas uz tapešu radīšanu. “Latvijā ir jādara daudzas lietas, lai darītu to, ko gribas,” stāsta zīmola Wallonpaper līdzdibinātājs Armands Doķis.

75 gadu vecumā miris degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, pirmdien ziņo Latvijas Radio.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

«Šobrīd saistībā ar jautājumu, kurš stāsies aizsaulē aizgājušā SIA Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieka Haima Kogana amatā, nav nekādu komentāru un nevaram pateikt, kad šādi komentāri varētu būt.»

To portālam db.lv sacīja kompānijas centrālajā ofisā.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Pasaulē vecākā joprojām darba kārtībā esošā automašīna - 1884. gadā ražotā De Dion Bouton et Trepardoux Dos-a-Dos Steam Runabout - tikusi pārdota par iespaidīgu summu – 4,62 miljoniem ASV dolāru, vēsta The Wall Street Journal.

Iepriekš tika paredzēts, ka automašīna, kurai piešķirts vārs La Marquise, tiks nosolīta par diviem – 2,5 miljoniem ASV dolāru, tādējādi paredzētā cena ir pārspēta divas reizes un kļuvusi par rekordsummu agrīno automobiļu izsolēs.

Db.lv jau vēstīja, ka automobilis paredzēts četriem pasažieriem, kas sēž uz 160 litru ūdens tvertnes. Lai uzsāktu braukšanu, nepieciešams veltīt 45 minūtes tvaika uzsildīšanai. Tā pietiek 32 kilometrus garam ceļa posmam. Pēc tam nepieciešams no jauna piepildīt ūdens tvertni, skaidro megaobzor.com.

Trīsriteņu automašīna, kas darbojas izmantojot tvaiku, bijusi vienīgā automašīna, kura sacensībās sekmīgi finišējusi, raksta portāls autoblog.com. Automašīna var attīstīt ātrumu 38 jūdzes (aptuveni 61 kilometru) stundā.