Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Latvijas Nacionālais teātris turpinās virzīt uz priekšu sabiedrisko domu, centīsies provocēt un neaizmirsīs arī par kvalitatīvu izklaidi.

To Dienas Biznesam sola jaunais Latvijas Nacionālā teātra vadītājs Jānis Vimba.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

(Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!)

Kur jūs redzat Nacionālā teātra vietu pasaules kultūras telpā? Kādi ir jūsu izvirzītie mērķi, kā tos plānojat sasniegt?

Tie ir ilgtermiņa mērķi, kas, iespējams, nav sasniedzami viena līguma termiņā jeb piecos gados. Runājot ar viesrežisoriem un apmeklējot izrādes citviet pasaulē, varu secināt, ka Latvijā teātris ir ļoti labā līmenī. Turklāt ne tikai Jaunais Rīgas teātris, bet arī citi Latvijas teātri. Izrādes ir jārāda daudz plašākai publikai, tāpēc ir jāpalielina viesizrāžu skaits. Līdz šim to ir bijis krietni par maz, turklāt nepelnīti, jo mums ir pietiekami daudz labu produktu. Protams, lai organizētu viesizrādes, ir gana daudz tehnisku un finansiālu problēmu, kuras ir jārisina. Ir jāvar vest arī lielformāta izrādes, pie tā šobrīd tiek strādāts.

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli Rīga, kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts Ceļu pārvalde,» informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp koncertzāles krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Teātra apmeklētāju īpatsvars Latvijā ir krietni virs vidējā Eiropas Savienībā. Tomēr budžeta iespējas profesionālo attīstību ierobežo

Deviņus Latvijas repertuāra teātrus katru gadu apmeklē gandrīz miljons cilvēku, no 1000 iedzīvotājiem vairāk nekā 400 ir teātra skatītāji, gandrīz uz pusi pārsniedzot vidējo līmeni Eiropas Savienībā. Kultūras ekonomikā šādu pieprasījumu pielīdzina zīmola precēm, kas jēdzienam «teātris» piešķir konotāciju «vērtīgs», «prestižs». Tāda līmeņa kultūras nozare rada darbavietas, kas prasa augsti kvalificētu darbaspēku, noteiktu specializāciju profesionāļus. Kvalificēta darbaspēka pieplūdums konkrētā vietā, kā zināms, rada apstākļus, lai attīstītos izglītota sabiedrība ar augstu intelektuālo potenciālu.

Kolumbijas Universitātes profesors Kevins Brauns vienā no savām publiskajām lekcijām formulējis teātra tiešo saistību ar 21. gadsimta globālo ekonomiku – tas attīsta radošumu, asociatīvi atspoguļo sabiedrības aktualitātes, iemāca izpausties un komunicēt iespējami efektīvāk, ļauj iepazīt citas kultūras, veicinot atšķirīgā, citādā pieņemšanu, un tādā veidā mazina etnocentriskumu, kas ir viens no tirgus paplašināšanās kavēkļiem.

Zīmējumu teātris, kas savu stāstu skatītājiem pasniedz ne tikai ar kustībām, skaņu, runu, bet arī izsakot to ar zīmējumu, pirmo sezonu strādā pastāvīgās telpās, bet taciņa uz tām skatītājiem vēl jāiestaigā .

Šajā sezonā Zīmējumu teātrim pirmo reizi ir savas telpas, izrādes notiek tējnīcā Materia. Tur esošajā izstāžu zālē ir Latvijas zemnieku produkcijas tiešpārdošana, tango nodarbības, novusa mači, bet vienreiz nedēļā ir improvizēta zīmējumu izrāde un divreiz mēnesī – iestudētas izrādes. Zīmējumu teātris darbojas jau kopš 2008. gada, bet iepriekš tas lielākoties uzstājās vietās, kur skatītāji vēlējās izrādi redzēt. «Daudzi skatītāji jautāja, kur mūs var redzēt ikdienā, ne tikai tajās reizēs, kad pie viņiem aizbraucam. Mums nebija, ko atbildēt, jo nebija tādas vietas. Tagad vieta ir, un mums vienkārši daudz jāiegulda, lai pastāstītu tiem cilvēki, kas vēlējās nākt un skatīties, – nāciet! Tas nav nemaz tik vienkārši,» atzīst Varis Klausītājs, SIA Zīmējumu teātris režisors. Pirmā izrāde tējnīcā notika pērnā gada oktobrī un sākumā apmeklētāju bija daudz. Ziemā, aukstumā cilvēki nāca kūtrāk, viņiem svētku laikā bija arī pilnīgi citas prioritātes. «Tā kā neatrodamies blakus Nacionālajam teātrim, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, šī ir neiestaigāta taciņa. Ir jāveido tradīcijas. Ja tās ir, tad nekas nav tālu, bet, ja nav tradīciju, tālu ir arī tas, ko var ar roku aizsniegt,» saka Varis.

Valsts vēlas atteikties no Daugavpils teātra finansēšanas, nododot to pašvaldībai, taču teātris norāda, ka tas nozīmē darbības pārtraukšanu.

Kultūras ministrija Daugavpils domei nosūtījusi vēstuli, kurā aicina domi izskatīt iespēju pārņemt Daugavpils teātri pašvaldības teātra statusā. Ministrija norādījusi, ka valsts SIA Daugavpils teātris rezultatīvie rādītāji un mākslinieciskās kvalitātes jau vairākus gadus ir zemā līmenī — pie šādiem secinājumiem nonākuši teātra profesionāļi, Spēlmaņu nakts žūrija, ziņo Diena. «Daugavpils teātra darbības kvalitātes rādītāji jau ilgstoši ir zemākie Latvijā. Piemēram, 2007./ 2008.gada sezonā tie ir kritiski zemā līmenī: no sešiem vērtēšanai nodotiem jauniestudējumiem četri ir vērtēti kā neapmierinoši,» teikts žūrijas komisijas vērtējumā. Tāpat žūrijas komisija norādījusi, ka izrāžu skaits nav optimāls, un tas varētu būt mazāks, turklāt, iespējams, skatītāju neinteresē Daugavpils teātra piedāvājums tā teātra politikas un zemās kvalitātes dēļ.

Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodots Valmieras teātris. Jaunajā sezonā tas uzņems skatītājus atjaunotajās telpās, un oficiālais nodošanas pasākums paredzēts šī gada rudenī, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Valmieras teātra ēka, kas pirms rekonstrukcijas saskārās ar vairākām tehniskām un estētiskām problēmām, jau šobrīd paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns simbols pilsētas kultūras dzīvei.

Galvenais būvprojekta mērķis bija uzlabot ēkas energoefektivitāti un enerģijas pārvaldību. Pēc padziļinātās pārbūves, kas ietvēra vairāku tehnisko sistēmu un ēkas struktūras modernizāciju, teātris tagad ir pilnībā gatavs atsākt radošo darbību.

Būvniecības procesu sarežģīja vairāki faktori, ieskaitot nepieciešamību saglabāt teātra darbību arī būvdarbu laikā.

Kopumā ēkas jaunais plānojums un paplašinātās zāles dos iespēju telpas izmantot organiskāk, norobežojot apmeklētāju un teātra darbinieku plūsmu. Projekta ietvaros tika veikta Lielās zāles skatītāju zonas daļēja pārbūve, ietverot gan jaunu sienu, gan grīdu izbūvi. Lai uzlabotu skatītāju redzamību un ērtības, vecās ložas un tribīnes tika demontētas, to vietā izveidojot papildu sēdvietu rindas. Šie uzlabojumi nodrošina ne tikai nedaudz lielāku skatītāju skaitu, bet arī modernāku un komfortablāku vidi izrāžu baudīšanai. Savukārt, jaunizveidotā Black Box tipa zāle, kas papildinās teātra mākslas pasākumu klāstu, nodrošinās jaunas iespējas māksliniekiem, un jaunas emocijas teātra baudītājiem.

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Valmieras teātra Mazajā zālē 16. oktobrī plkst. 18.30 pirmizrādi piedzīvos Raiņa Zelta zirgs, ko iestudē režisors Viesturs Meikšāns. Izrādes koncepcija ir drosmīgi un pat skarbi dekonstruēt šo pasaku, ieliekot to mūsdienu realitātē.

Izrādes režisors Viesturs Meikšāns: «Rainis Zelta zirgu rakstīja par sava laika ideāliem un skaisto un mūžīgo ideju - dots devējam atdodas. Taču šodienas realitātē neviens vairs nevar atļauties sapņot. Šis ir vilšanās laiks, un Saulcerīte nav laime. Saulcerīte ir ilūzija, taču neviena vilšanās nedrīkst iznīcināt tautas garīgās vērtības, kopību, valodu un tradīcijas.»

Kā akcentē teātris, izrādes Zelta zirgs koncepcija ir drosmīgi un pat skarbi dekonstruēt šo pasaku, ieliekot to mūsdienu realitātē.

Antiņa lomā iejutīsies Ivo Martinsons, Saulcerīte būs Dace Eversa. Pārējās lomās: Mārtiņš Meiers, Oskars Morozovs, Rihards Rudāks, Ieva Puķe, Ingus Kniploks, Māris Bezmers un Ilze Lieckalniņa.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Ieilgušie strīdi starp Valmieras teātra ēkas īpašnieku un pārbūves projekta virzītāju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un būvnieku apdraud teātra darbu šo un iespējams arī nākamo sezonu, atzīst kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), norādot, ka situācija šobrīd ir kritiska.

Puntulis trešdien uz tikšanos bija aicinājis VNĪ valdes locekļus Renāru Griškevicu un Jeļenu Gavrilovu, lai saņemtu skaidrojumus par Valmieras teātra ēkas būvniecības darbu aktuālo statusu, kā arī turpmākās rīcības scenārijus, informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva. Sarunā piedalījās arī ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.

Ministrs uzsver, ka VNĪ nekavējoties jārod racionāls, saimniecisks un uz teātra darbības nepārtrauktību vērsts risinājums. Puntulis aicina VNĪ valdi un padomi apskatīt Valmieras teātri pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, lai klātienē iepazītos ar situāciju.

Valmieras teātra direktore norāda, ka teātris ir ķīlnieks ieilgušam strīdam. Teātris ir pielāgojis savu darbību būvniecības darbiem, strādājot teātra darbībai nepiemērotos apstākļos. Apzinoties potenciālos būvniecības projekta attīstības scenāriju un ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves pieredzi, Sniedze pauž bažas par teātra attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Šobrīd norisinās telpu rekonstrukcija, taču, sākot ar šā gada 18.maiju, teātris «Dirty Deal Teatro» skatītājus uzņems Āgenskalnā, Talsu ielā 1, stāsta teātra vadītāja un producente Anna Sīle. Biznesa portālam db.lv bija ekskluzīva iespēja ielūkoties teātra jaunās mājvietas tapšanā.

«Dirty Deal Teatro» ir nevalstisks, profesionāls teātris, kurā satiekas gan pieredzējušie, gan arī jaunie režisori, dramaturgi, aktieri, horeogrāfi un citi skatuves mākslinieki, lai skatītājiem piedāvātu jaunu, laikmetīgu teātra pieredzi.

«Dirty Deal Teatro» šobrīd aizvada savu 11.sezonu, taču ienākšana teātra pasaulē bijis izaicinājums, jo tolaik teātra telpa Latvijā kopumā bija daudz tradicionālāka. «Tajā laikā bija grūti ieiet ar laikmetīgās mākslas darbiem. Jauniešiem, kuri pabeidza Latvijas Kultūras Akadēmiju, nebija iespēja veidot darbus, kas atbilst viņu izpratnei par laikmetīgu skatuves mākslu. Šo 10 gadu laikā teātra telpa ir ļoti atbrīvojusies. «Dirty Deal Teatro» atšķiras ar to, ka mēs cenšamies pārkāpt pāri sabiedrības stereotipiem, par ko var un par ko nevar runāt,» atklāj A.Sīle.

Lai saņemtu valsts finansējumu, teātriem, orķestriem un koriem ar valsts kapitālu nāksies organizēt viesizrādes Latvijas reģionos.

Šāds nosacījums jau šogad iestrādāts valsts finansējuma līgumos ar kapitālsabiedrībām, preses konferencē Liepājā uzsvēra kultūras ministrs Ints Dālderis.

«Nodokļu maksātāji dzīvo ne tikai Rīgā,» lēmumu uzlikt par pienākumu 12 valsts kapitālsabiedrībām organizēt viesizrādes Latvijas reģionos pamatoja ministrs. Kultūras ministrija (KM) slēdz līgumu arī ar pašvaldībām, kuras spēj nodrošināt atbilstošu infrastruktūru, par atbalstu viesizrādēm. Līgums pašvaldībām neuzliek pienākumu finansēt viesizrādes. Latvijas Nacionālajam, Dailes, Jaunajam Rīgas, Krievu, Valmieras Drāmas un Daugavpils teātrim, SIA Latvijas koncerti, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam un Liepājas Simfoniskajam orķestrim, korim Latvija un Leļļu teātrim turpmāk būs pienākums vismaz reizi divos gados noorganizēt viesizrādi katrā no pilsētām, ar kurām KM būs noslēgusi līgumu. Līgums jau parakstīts ar Liepājas pašvaldību, tuvākajā laikā to parakstīs ar Ventspils un Valmieras pašvaldībām. Savukārt, ja reģionos būs vēlme «importēt» kultūru biežāk, tie jau būs komercprojekti, uzsvēra I. Dālderis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kremļa oficiālajā mājaslapā apsveicis latviešu dziedātāju Laimu Vaikuli dzimšanas dienā.

Vietne Kremlin.ru informē, ka telegrammā Krievijas prezidents esot paudis: «Talants, milzīgs mākslinieciskais potenciāls, mērķtiecība un ticība savam sapnim palīdzējusi Jums piepildīt pelnīto atzinību un kļūt par patiesu estrādes «zvaigzni»».

Tāpat V. Putins esot paudis, ka L. Vaikule ir «gaidīta viešņa koncertzālēs gan Krievijā, gan Latvijā un citās valstīs».

Jau ziņots, ka pret Krieviju Ukrainas krīzes kontekstā plešas plašumā arī «starptautiskais kultūras boikots». Plānotās uzstāšanās un pasākumus šajā valstī atcēluši dažādu mākslas nozaru pārstāvji. Plānotās viesizrādes atcēla arī Rīgas Jaunais teātris un aktrise Guna Zariņa. Protestējot pret Krimas militāro okupāciju, plānoto vizīti Krievijā atcēlis slavenais Polijas teātra režisors Kristians Lupa u.c. Rietumvalstu mākslinieki. Savukārt Latvijas Nacionālais teātris viesizrādēs uz Krieviju tomēr dosies.

Ekonomiskā krīze un bezdarba palielināšanās valsts reģionos dažādus deklasētus elementus mudina braukt uz Rīgu, kur pastrādāt noziegumus.

Pie šādas atziņas pēc tam, kad aizturēti vairāki grupējumi, kas pastrādāt noziegumu Rīgā ieradušies no attāliem reģioniem, nonācis jaunais Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viens no grupējumiem uz «viesizrādēm» Rīgā regulāri braucis no Aizkraukles rajona un galvaspilsētā uzbrukuši gājējiem, kuriem nolaupījuši mobilos telefonus, makus un citas lietas, kuras vēlāk par niecīgu atlīdzību realizējuši.

Visi šīs grupas pieci dalībnieki ir arestēti un kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Policijai saskārusies arī no Daugavpils, Saulriešiem, Balviem un Gulbenes. Divi grupējumi, kas Rīgu apmeklēja, lai aplaupītu dzīvokļus, šeit bija ieradušies no Daugavpils un mēneša laikā apzaga vismaz sešus dzīvokļus. Arī šīs grupas policija ir neitralizējusi.

VSIA "Dailes teātris" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 654 000 eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank". Komercķīla nodrošina aizdevuma līgumu.

Pēc "Lursoft" vēstītā, "Dailes teātris" ir ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Šī ir pirmā komercķīla, kas līdz šim reģistrēta "Dailes teātrim".

Komercķīla reģistrēta trešdien, 7.jūnijā.

Pēc "Dailes teātra" publiskotās informācijas, šogad 20.maijā tika sasaukta teātra dalībnieku sapulce saistībā ar lēmumu par aizdevuma ņemšanu digitālo akustisko sistēmu iegādei "Dailes teātra" Lielās zāles pielāgošanai akadēmiskās mūzikas atskaņošanai un muzikālā teātra vajadzībām.

2022.gadā "Dailes teātris" strādāja ar 3,052 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā 2021.gadā, savukārt teātra peļņa pieauga par 51,5% un bija 5990 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Valmierā piektdien, 28.septembrī tiek atklāts jaunuzceltais peldbaseins, kura būvniecībai tika piešķirta valsts mērķdotācija 5,4 miljonu eiro apmērā. Tā kā būvdarbu kontroles laikā šā gada martā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tad aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Valmieras peldbaseina būvniecība pēc pilsētas pasūtījuma tika sākta 2015.gada 17.novembrī. Šā gada augustā būvniecība pabeigta un 21.septembrī BVKB to pieņēma ekspluatācijā. «Tā kā būvdarbu kontroles laikā 2018. gada martā BVKB būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tika uzdots veikt izbūvētās jumta struktūrplātnes konstrukcijas ekspertīzi. Turklāt paši būvniecības procesa dalībnieki, lai pamatotu un novērstu konstatētās neatbilstības, secināja, ka būvprojekta risinājumam nepieciešamas veikt izmaiņas, lai pastiprinātu kopnes. Tika izstrādātas būvprojekta izmaiņas un veikta ekspertīze,» skaidro E.Diure.

Ekspertīzi veica AS Inspecta Latvia. Tās atzinumā norādīts, ka objekta nesošās jumta konstrukcijas bultskrūvju savienojumu nestspēja ir pietiekama un uzskatāma par atbilstošu. Vienlaikus atzinumā norādīts, ka būves ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt jumta struktūrplātnes izlieču kontroli. Līdz ar to aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā tika iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem BVKB.

Nacionālas nozīmes Valmieras Industriālajā parkā 12.nove,brī norisinājās mediju diena, kuras laikā Valmieras novada pašvaldības pārstāvji, projekta sadarbības partneri un būvdarbu veicēji medijus informēja par projekta vēsturi, līdz šim paveikto, kā arī svinīgi topošajā loģistikas laukumā iemūrēja laika kapsulu.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Pēteris Lejnieks, SIA “A.C.B.” valdes priekšsēdētājs, Māris Millers, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs.

“Vairāk nekā desmit gadu mērķtiecīgais darbs Valmieras Industriālajā parkā sāk iegūt rūpnieciskas teritorijas aprises – tiek izbūvēta nepieciešamā inženierkomunikāciju infrastruktūra, betonēts loģistikas laukums kravu pārkraušanai, veidots dzelzceļa uzbērums, stāvlaukumu pamatne. Esam liecinieki sākumam, lai Valmieras Industriālais parks kļūtu par nozīmīgu kravu pārvadājumu loģistikas centru, kā arī esam gatavi piesaistīt jaudīgus investorus, kuru uzņēmumu saražotā produkcija būtu globāli konkurētspējīga. Piekļuve dzelzceļam, inženiertīkliem, lielas jaudas elektroenerģijai, satiksmes infrastruktūra ir priekšrocības, ko varam nodrošināt ar Atveseļošanas fonda atbalstu. Tāpat, lai uzņēmēji te justos droši, tiek piedāvāts apbūves tiesību termiņš līdz 70 gadiem atbilstoši veikto investīciju apjomam,” par Valmieras Industriālo parku klātesošos informēja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

SIA Gods un… jeb Goda teātris plāno pavasarī atstāt Kurzemes Biznesa inkubatoru, jo ir veiksmīgi «izperējušies».

Neatkarīgais teātris ir pierādījis, ka spēj pastāvēt, veidot izrādes, godīgi samaksāt autoratlīdzību visiem iestudējumā iesaistītajiem cilvēkiem, nomaksāt nodokļus un – galvenais – to novērtē skatītāji. «Strādājam nišā, kurā Latvijā ir diezgan tukšs – mūsu izrādes domātas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,» atklāj Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Patlaban top jau piektais neatkarīgā teātra iestudējums – dramaturģes Rasas Bugavičutes luga Tikai nesaki nevienam…. Ar četriem iepriekšējiem iestudējumiem apbraukātas aptuveni 30 Latvijas skolas, lēš K.Gods. «Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija. Ja redzēs, ka tā ir lieta, tad tā arī pateiks,» apgalvo teātra dibinātājs. Pagaidām atsauksmes ir labas, viņš palepojas. Tomēr nav arī tā, ka ikvienā vietā gaida atplestām rokām. «Visas skolas jau nemaz nevar mūs atļauties,» viņš atzīst. Ja uz skolu iepriekš braucis teātris ar kāda projekta vai pašvaldības piešķirtu finansējumu, tad rodas neizpratne – kāpēc tie mums varēja rādīt par velti vai 30 santīmiem, bet te biļete maksā divus latus, stāsta Kaspars. Taču lētāk tirgot biļetes liedz saimnieciskais aprēķins – autoratlīdzības, nodokļi, transporta izdevumi. Jau drīz pēc darbības sākšanas nākusi sapratne, ka stacionāras telpas uzturēt nevarēs un pēc tām īsti nav vajadzības. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri, taču viņi visi ir krietni noslogoti pamatdarbā, un ar to jārēķinās neatkarīgajam teātrim. Ja Liepājas teātrim būtu sava Mazā zāle ar pastāvīgu repertuāru, tas būtu citādi, skaidro aktieris un uzņēmējs. Taču uzturēt telpas, ja iestudējumi top salīdzinoši reti, nav iespējams. Toties viņiem ir sava Melnā kaste, kuru pērn izmantoja festivālā Summer Sound brīvdabas kinoseansiem. Tā ir saliekama metāla un koka konstrukcija, ko radījis mākslinieks Reinis Kuncītis. Tajā ir soli 250 skatītājiem, un to var nolikt brīvdabā, taču primārais mērķis ir iekštelpās radīt civilizētus apstākļus teātra mākslai, kino, izstādēm – jebkam, kas prasa norobežotu telpu. Šovasar, kad «lielais teātris» dosies atvaļinājumā, to varēs izmēģināt izbraukumos, pieļauj K.Gods. «Kaste labi iekļaujas dabā, un, ja skatītāji var redzēt debesis, tā ir forša, sirreāla sajūta,» stāsta idejas autors. Mēģinājumiem telpas ļauj izmantot Liepājas teātris.

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Valmieras novada pašvaldības un enerģētikas uzņēmuma "Adven Latvia" kopuzņēmums AS "Valmieras enerģija" par 3,9 miljoniem eiro pilsētā būvēs jaunu šķeldas katlumāju Ausekļa ielas rajonā, informē "Adven" pārstāvji.

Šķeldas katlumāja Valmieras pilsētā, Rietekļa ielā 1, tiks būvēta ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu. Projekta kopējais finansējums ir 3 902 522 eiro, tostarp 1 330 785 eiro ir projektam piešķirtais ES līdzfinansējums.

Adven Latvia Cēsīs būvēs jaunu šķeldas katlumāju 

Atbalstīts SIA "Adven Latvia" projekts par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Cēsu pilsētas...

Šobrīd siltumenerģijas ražošanu Ausekļa ielas rajonā nodrošina cits siltumenerģijas ražotājs, izmantojot dabasgāzes kurināmā iekārtas. Pēc projekta realizācijas siltumenerģijas ražošanu šajā rajonā pilnībā nodrošinās "Valmieras enerģija".

Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir nodrošināt visiem Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas patērētājiem stabilu un drošu siltumapgādi par pieņemamu cenu, kā arī samazināt siltumapgādes tarifa un kurināmā pieejamības atkarību no importēta fosilā kurināmā.

"Valmieras enerģija" valdes loceklis Māris Kānītis norāda, ka uzņēmums jau ir modernizējis gan labā, gan kreisā krasta centralizētās siltumapgādes ražošanas avotus. "Jaunās katlumājas projekts Rietekļa ielā 1 būs mūsu nākamais izaicinājums un nozīmīgs solis Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes attīstībā," pauž Kānītis.

Šobrīd tiek veikta plānošana un priekšdarbi, lai iespējami ātrāk sāktu būvdarbu iepirkumu un būvniecību, lai apkure no jaunā siltumavota tiktu nodrošināta jau 2024.gadā.

"Adven Latvia" projektu vadītājs Mārcis Smalkais skaidro, ka, izbūvējot jaunu šķeldas katlumāju, atjaunojamo energoresursu īpatsvars Valmieras pilsētā tiks palielināts līdz vairāk nekā 90% no kopējā kurināmā, kas tiek izmantots siltumenerģijas ražošanai. Pēc projekta realizācijas plānots samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz pat 3042 tonnām gadā.

Vienlaikus uzņēmums Valmieras pašvaldības īpašumā nodevis veco katlumāju Rīgas ielā 25, kura pārtapusi par laikmetīgās mākslas telpu "Kurtuve" un turpmāk būs pagaidu mājvieta arī Valmieras Drāmas teātrim.

Pērn "Valmieras enerģijas" apgrozījums bija 3,05 miljoni eiro, bet peļņa - 434 681 eiro.

"Valmieras enerģija" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2 071 300 eiro. Siltumenerģētikas uzņēmumu grupas "Adven/Varmvarden" kompānijai SIA "Adven Latvia" pieder 52,15% "Valmieras enerģijas" akciju, bet Valmieras pilsētas pašvaldībai - 47,85% akciju.

AS Valmieras stikla šķiedra valde vēlas nodrošinātu iespējami precīzu un atklātu informāciju akcionāriem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm un, ņemot vērā auditoriju aktīvi izrādīto interesi par 2019. gada 6. decembrī publicēto paziņojumu, valde sniegusi papildu skaidrojošu informāciju par revidentu atzinumu 2018. gada revidētajiem konsolidētajiem un atsevišķajiem finanšu pārskatiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka 2019. gada 6. decembrī publicētais gada pārskats ietver divus 2018. gada pārskatus – AS Valmieras stikla šķiedra atsevišķo un grupas konsolidēto gada pārskatu. Atsevišķais gada pārskats sniedz informāciju par AS Valmieras stikla šķiedra finansiālo stāvokli un rezultātiem.

Savukārt grupas (jeb koncerna) konsolidētais gada pārskats sniedz informāciju par visu Valmiera Glass grupā ietilpstošo uzņēmumu kopējo finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī un kopējiem 2018. gada rezultātiem.

Par katru no šiem pārskatiem ir sniegts atsevišķs revidentu ziņojums.

Revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu tikai un vienīgi par grupas konsolidēto gada pārskatu, jo P-D Valmiera Glass USA Corp. (ASV) 2018. gada finanšu pārskati nav revidēti saistībā ar 2019. gada 17. jūnijā uzsākto ASV meitas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procedūru (Chapter 11).

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.