Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums “PAG Private Equity” panācis vienošanos par vairākuma akciju daļu iegādāšanos uzņēmumā “Food Union Europe”, kas ir vadošais svaigu piena produktu, saldējuma un citu saldētu produktu piegādātājs patērētājiem sešās Eiropas valstīs, kā arī Latvijā bāzēto uzņēmumu “Rīgas piena kombināts”, “Valmieras piens” un “Premia FFL” holdingkompānija.

Darījums, kam vēl jāsaņem galīgais regulatīvo iestāžu apstiprinājums, tika veikts, iegādājoties akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. Darījuma finanšu detaļas netiek izpaustas.

“”PAG Private Equity” uzņēmumā Food Union Europe investējis kopš 2017. gada februāra. Mēs esam pārliecināti par šīs uzņēmumu grupas nepārspējamo tirgus pozīciju tā galvenajos tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā.

Ar nepacietību gaidām sadarbību ar esošo grupas vadību, lai atbalstītu Food Union turpmāku izaugsmi un paplašināšanos. Latvijā, kur Food Union ir tirgus līderis svaigu piena un saldējuma produktu kategorijās, mēs redzam īpašu atbildību turpināt vēsturiski nozīmīgās piensaimniecības tradīcijas ar augstas pievienotās vērtības produktu piedāvājumu,” norāda PAG partneris un līdzvadītājs Linkolns Pans.

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums "Food Union", kurā ietilpst ražotnes AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", 2023.gadu noslēdzis ar konsolidēto apgrozījumu 150,2 miljoni eiro, kas ir par +12% vairāk nekā iepriekšējā periodā (127,8 miljoni eiro).

Bruto peļņa pieaugusi par +49% no 17,7 miljoniem eiro 2022.gadā uz 26,3 miljoniem eiro 2023.gadā. Uzņēmuma tīrā peļņa 2023.gadā bija negatīva 1 miljona eiro apmērā.

Apgrozījuma pieaugums 2023.gadā saistīts ar jaunu pārdošanas stratēģiju, īpaši attiecībā uz eksporta tirgiem, savukārt bruto peļņas pieaugums - ar izmaksu samazinājumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energoresursiem. Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus no 4,2 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 1 miljonam eiro.

Būt lokāliem, bet rīkoties globāli 

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū...

"Lai arī pērn ekonomiskā situācija būtiski neuzlabojās salīdzinājumā ar 2022.gadu, atsevišķu resursu izmaksas stabilizējās un līdz ar to mūsu darbība varēja no ārkārtas apstākļu režīma kļūt par plānveidīgāku un prognozējamāku. 2023.gadā mūsu uzmanība tika vērsta uz iepirkumu stratēģiju pārskatīšanu, turpmāku operatīvo izmaksu samazinājumu, investīciju projektiem, kas nodrošinātu augstāku automatizāciju, un enerģētisku neatkarību, jaudīgāku pieeju eksporta tirgu iekarošanai. Visa centrā, protams, bija skrupulozs darbs mūsu pamatdarbībā - pārskatīts produktu portfelis un jaunu, inovatīvu piena un saldējuma produktu izstrāde," tā 2023.gada rezultātus komentē Artūrs Čirjevskis, "Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā.

2023.gadā "Food Union" uzsāka arī četru dažādu garšu "Lakto" apakšzīmola "Lakto Imuno" raudzētu piena dzērienu bez laktozes ražošanu, "Lakto" zīmola produkcijas ražošanas apjomi 2023.gadā pieauga par 38%, salīdzinot ar 2022.gadu.

2023.gada vasaras sezona izvērtās par vienu no labākajām pēdējo sešu gadu laikā, kopējam saldējuma tirgum Latvijā izaugot par vairāk nekā +10%, savukārt "Food Union" pārdošanas ieņēmumiem palielinoties par vairāk nekā 14% vasaras periodā gadu iepriekš.

2023.gada viens no lielākajiem investīciju projektiem bija saistīts ar automatizācijas līmeņa paaugstināšanu ražošanā. Ieguldot vairāk nek2 miljonus eiro, "Food Union" iegādājās automātiskās saldējuma, biezpiena sieriņu un krēmsiera iepakošanas sistēmas, kas ļaus palielināt šā o produktu ražošanas jaudu, roku darbu vai vienkāršotu mehānisku darbu, aizstājot ar mūsdienu prasībām atbilstošu risinājumu.

Otrs lielākais investīciju projekts bija siltumenerģijas ražošanas iekārtu pielāgošanu citu kurināmo veidu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no viena enerģijas veida, proti, iekārtu, kas ir sagatavotas dabasgāzes un sašķidrinātas gāzes (LPG) izmantošanai, uzstādīšana "Rīgas piena kombināta" un "Valmieras piens" ražošanas vajadzībām.

Atsaucoties pastāvīgai vispārizglītojošo skolu pedagogu un skolēnu interesei par to, kā top dažādi iecienīti piena produkti un saldējums, 2023.gadā "Food Union" radīja izglītojoši-izklaidējošu mācību programmu "Piena klase". Tā ir paredzēta sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem kā aizraujoša ekskursija, kas notiek "Rīgas piena kombināts" telpās. Koncerns plāno arī nākamajos periodos turpināt attīstīt bērnu un jauniešu izglītības virzienu.

"Food Union" vadība 2023.gada laikā turpināja veikt ziedojumus kopumā ap 173 tūkstošu eiro vērtībā, atbalstot Ukrainu un Ukrainas bēgļus Latvijā.

Kā jau iepriekš tika ziņots, šī gada sākumā "Food Union" īpašnieku struktūrā tika veiktas izmaiņas. Darījuma, kas noslēdzās 2024.gada martā, rezultātā pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums "PAG Private Equity" iegādājās "Food Union" uzņēmumu grupas Eiropā akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. "Food Union" grupas vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis turpina vadīt darbu un par prioritārajiem virzieniem attīstībai izvirzot tālāku grupas ražošanas efektivizāciju, produktu portfeļa pārskatīšanu un jaunu produktu izstrādi Rīgā esošajos kompetenču centros, lokālo zīmolu nostiprināšanu ar plašu mārketinga instrumentu klāstu, aktīvāku ekspansiju eksporta tirgos un pielāgotu klientu vajadzībām produktu portfeli, kā arī jaunas vadības komandas izveidi.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir investējis 90 000 eiro sava funkcionālākā zīmola “Lakto” attīstībā, radot jaunu produktu kategoriju – raudzēta piena produktu līnija “Lakto Imuno” bez laktozes.

Jauno bezlaktozes raudzēto piena produktu “Lakto Imuno” recepti izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra vadošie pārtikas tehnologi – Rīgā. Savukārt produktu ražošana notiek uzņēmuma specializētajā rūpnīcā “Valmieras piens” – Valmierā.

“Lakto Imuno” bezlaktozes raudzēta piena produkti ir pieejami ar četrām dabīgām augļu un ogu piedevu garšām – granātābolu, mango, aveņu-melleņu un zemeņu-rabarberu.

Produkti tiek fasēti mazās 100 g pudelītēs. “Radot inovatīvo “Lakto Imuno” līniju bez laktozes, esam spēruši nozīmīgu soli ne vien mūsu uzņēmuma, bet arī visas Latvijas pārtikas rūpniecības ietvaros. Esam gandarīti, ka šie jaunie dzērieni ir mūsdienīgām uztura tendencēm atbilstoši,” komentē Ilona Jaroša, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Bezlaktozes piena produktiem kļūstot aizvien pieprasītākiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” investējis 90 000 eiro savas bezlaktozes jogurtu kategorijas paplašināšanā.

Rezultātā raudzēta piena produktu zīmola “Lakto” klāsts ir papildināts ar 7 jaunumiem, kuru formulas pamatsastāvdaļas ir L.acidophilus LA un Bifidobacterium BB pienskābās baktērijas un piens bez laktozes. Tostarp radīta arī pavisam jauna “Lakto ProBio” līnija ar diviem produktiem bez laktozes un bez pievienota cukura.

Uzņēmumā norāda, ka kopš 2018. gada “Food Union” ir mērķtiecīgi samazinājis pievienotā cukura daudzumu “Lakto” produktu sastāvā, bet 2023. gadā izstrādāja pirmo bezlaktozes jogurtu veidu “Lakto Imuno”.

Līdz ar bezlaktozes “Lakto” kategorijas izvēršanu, “Food Union” ir atsācis sadarbību ar “Latvijas diētas un uztura speciālistu asociāciju” (LDUSA), kuras uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem pēc iespējas plašāku informāciju par uztura nozīmi slimību profilaksē un ārstēšanā, kā arī pilnveidot esošo uztura speciālistu zināšanas.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir paplašinājis zīmola “Valmiera” inovatīvo piedāvājumu ar diviem jauniem “Shake Me Up” jogurta kokteiļiem, to attīstībā ieguldot 25 000 eiro.

Jaunie jogurta kokteiļi ir ar ķiršu un banānu garšu, kā arī ar ar cepumu un krēma garšu.

“Pēc pirmajiem pārdošanas rādītājiem jau redzam, ka abi jaunie kokteiļi ar banānu-ķiršu un cepumu-krēma garšām patērētājiem jau ir iegaršojušies – tas priecē un rada pārliecību, ka dzeramo uzkodu kategorijai Latvijā ir labs izaugsmes potenciāls,” saka “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja Ilona Jaroša.

Jauno “Valmieras” jogurta kokteiļu receptes ir izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā. Ražošana notiek “Rīgas piena kombinātā” uz PET līnijas, līdz ar to produkta iepakojums ir šķirojams un pārstrādājams.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Pārtikas koncerns "Food Union" saldējumu "Ekselence" klāsta paplašināšanā investējis 40 000 eiro, informē uzņēmumā.

Izveidots jauns krējuma saldējums ar olu liķiera garšu, olu liķiera garšas mērci un rozīnēm rumā, kā arī krējuma saldējumam ar sāļās karameles mērci un karamelizētiem pekanriekstiem. Jauno saldējumu receptes izstrājuši “Food Union” pārtikas tehnologi uzņēmuma Saldējuma kompetences centrā Rīgā, Bauskas ielā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Latvijā vadošais piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union”, kurā ietilpst ražotnes AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”, 2022. gadu noslēgusi ar konsolidēto apgrozījumu 127,8 miljonu eiro, kas ir par 14,54% vairāk nekā iepriekšējā periodā (111,53 miljoni eiro).

Bruto peļņa samazinājās par 30,58% no 25,5 miljoniem eiro 2021.gadā uz 17,7 miljoniem eiro 2022.gadā. Uzņēmuma tīrā peļņa samazinājusies no 2,9 miljoniem eiro 2021.gadā uz zaudējumiem 4,3 miljonu eiro apmērā 2022.gadā.

Apgrozījuma pieaugums 2022. gadā saistīts ar produktu pārdošanas cenu pieaugumu, savukārt peļņas samazinājums – ar straujo izmaksu pieaugumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energoresursiem, kuras pilnā apmērā nebija iespējams iecenot produktu pārdošanas cenās.

“Pērn mūsu stratēģiski svarīgākais uzdevums bija pārorientēšanās jaunajai tirgus situācijai, kuru turpināja ietekmēt gan ieilgušais Covid-19 pandēmijas efekts uz piegādes ķēdēm, gan arī 2022.gada sākumā Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, izraisot kā humanitāru katastrofu reģionā, tā arī ekonomisku nestabilitāti. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, “Food Union” turpināja īstenot ilgtermiņa stratēģiju ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību piena un saldējuma kategorijās, attīstot izveidoto e-komercijas platformu Pienaveikals.lv un loģistikas ārpakalpojumu piedāvājumu, diversificējot eksporta tirgus un piedāvājumu tajos, kā arī veicot virkni uz ilgtspēju un efektivitāti vērstu iniciatīvu ražošanas un administrācijas procesos,” komentē Sergejs Beshmeļņickis, “Food Union” vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

Pašmāju saldējuma ražotājs SIA “Rūjienas saldējums”, realizējot Lauku atbalsta dienesta modernizācijas projektu, sadarbībā ar Swedbank iegulda ap 1,5 miljoniem eiro jaunas “Mini Melt BIG Ball” ražošanas iekārtas iegādē.

“Kopš 2009. gada, kad sāku strādāt Rūjienas saldējumā, visa enerģija un finanšu resursi tikuši investēti rūpnīcas atdzimšanā jaunā kvalitātē. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka, bez nopietnas eksporta pārdošanas bāzes, nekas jaudīgs izdoties nevar, bet, lai izdotos iecerētais, ir jāatrod kaut kas īpašs, kas atšķiras un ir gana sarežģīts. Esam pietiekami veiksmīgi spēruši pirmos soļus, tā teikt, pamatskola pabeigta – jāturpina mācīties un strādāt tālāk,” uzsver uzņēmuma vadītājs Igors Miezis.

SIA "Rūjienas saldējums" regulāri veic ieguldījumus uzņēmuma attīstībā ar mērķi palielināt jaudas, paplašināt sortimentu un eksporta iespējas - uzbūvēta jauna saldētava un iegādātas saldējuma ražošanas iekārtas. Uzņēmums ir uzstādījis jaunas attīrīšanas iekārtas un plāno nomainīt apkures sistēmu, lai veicinātu ilgtspējīga uzņēmuma darbības attīstību un kļūtu videi draudzīgāki. 2016. gadā sortimentā tika ieviests produkts “Mini Melts”, kas ievērojami palielināja eksportu un nodrošināja jaunu klientu piesaisti. Aizvadītajā gadā, līdzās līdzšinējiem eksporta tirgiem uz 29 valstīm (piemēram, Poliju, Vāciju, Ukrainu, Īriju, u.c.), sākta produkcijas piegāde uz Kataru, Izraēlu un Maurīciju.

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz Krieviju, informē uzņēmumā.

Uz Kaļiņingradas apgabalu līdz šim tika eksportēts saldējums 1% apmērā no visa eksporta portfeļa, un šobrīd tas ir pārtraukts. Tāpat pārtraukti iepirkumi no Krievijas.

Koncerna uzņēmuma grupa ziedo pārtikas produktus, veic finansiālu atbalstu, kā arī ir gatava uzņemt Ukrainas bēgļus darbā savās Latvijas un Igaunijas ražotnēs.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

"Food Union" uzņēmumi Baltijā pašlaik veic arī finansiālus ziedojumus Sarkanajam krustam.

Ukraina ir "Food Union" otra nozīmīgākā eksporta valsts, uz kuru tiek eksportēti Latvijā ražotie produkti.

"Food Union" grupas vadītājs Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka uzņēmums ļoti vēlas turpināt produktu eksportu uz Ukrainu, kad tas atkal būs iespējams. "Tikmēr esam sazinājušies ar mūsu partneriem Kijevā, Harkovā, Ļvovā un citās pilsētās un aicinājuši visu mūsu krēmsiera produkciju, kas atrodas viņu noliktavās, proti, 50 tonnu apmērā, izdalīt vietējiem iedzīvotājiem," komentē A.Čirjevskis.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Pārtikas koncerns "Food Union" 2020.gadā Latvijā strādāja ar 109,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Food Union" grupas globālais vadītājs ir Ukrainā dzimušais un pieredzi piena nozarē Krievijā guvušais Andrejs Beshmeļņickis. Grupu finansiāli atbalsta Honkongā bāzēta investīciju kompānija "Meridian Capital Limited" un Āzijas privātā kapitāla firma "PAG".

Šogad ir sācies piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmuma "Food Union" lielapjoma investīciju projekta noslēdzošais posms.

Tas paredz vēl lielāku "Rīgas piena kombināta" ražošanas procesu modernizāciju un vienlaikus arī līdz šim veiktā manuālā darba optimizāciju. Rezultātā 2024.gada pirmā pusgada ietvaros trīs uzņēmuma noslogotākās ražošanas cehu līnijas tiks aprīkotas ar jaunām automatizācijas iekārtām.

Projekts tika aizsākts 2023.gada sākumā sadarbībā ar "Lauku atbalsta dienestu", un tā kopējā vērtība gada laikā ir pieaugusi līdz 2,7 miljoniem eiro. Īstenojot publisko iepirkumu procesus, pērn tika organizēta iekārtu piegādātāju izvēle Eiropas Savienības ietvaros. Šobrīd vairums iekārtu ir jau atvestas uz Latviju un tiek gatavotas pakāpeniskai montāžai.

Vispirms "Food Union" svaigo piena produktu cehā tiks uzstādīta automātiskā krēmsiera pildīšanas, marķēšanas un paletēšanas iekārta 440 tūkstošus eiro vērtībā. Tā ļaus paātrināt Latvijā un arī eksporta tirgos ļoti iecienītā zīmola "Rasa" krēmsieru ražošanas procesu.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir atsācis divu biezpiena sieriņu ražošanu jaunā interpretācijā.

Sortimentā atgriezušies zemeņu biezpiena sieriņš zemeņu glazūrā, kā arī ceptu ābolu, kanēļa un graudu biezpiena sieriņš klasiskajā “Kārums” šokolādes glazūrā.

Zemeņu sieriņš pirmo reizi tika ražots 1995. gadā, bet ābolu-kanēļa sieriņš – 2003. gadā.

Jaunie produkti tiek ražoti 2020. gadā atklātajā “Kārums” biezpienu sieriņu ražotnē, kas atrodas “Food Union” grupas uzņēmuma “Rīgas piena kombināts” teritorijā. Ražotnes būvniecībā un aprīkošanā ar modernām tehnoloģiskajām līnijām uzņēmums investēja 5,5 miljonus.

Drīzumā tiks uzsākta šo produktu tirdzniecība arī Baltijā.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

"Food Union" šogad 15.martā pieprasījuma izmaiņu dēļ slēgs internetveikalu "Pienaveikals.lv", aģentūru LETA informēja "Food Union" E-komercijas pārdošanas daļas vadītāja Juliāna Juškeviča.

Viņa norāda, ka patlaban novērojams, ka patērētāji labprātāk iepērkas klātienes veikalos. Tāpēc, izvērtējot pieprasījuma izmaiņas, nolemts slēgt internetveikalu "Pienaveikals.lv".

Juškeviča atzīmē, ka internetveikals "Pienaveikals.lv" izveidots Covid-19 pandēmijas sākumā kā alternatīvs risinājums patērētājiem iegādāties vajadzīgos produktus, neizejot no mājām.

Jau ziņots, ka "Food Union" konsolidētais apgrozījums 2022.gadā pieauga par 14,5% un bija 127,8 miljoni eiro, vienlaikus koncerns cieta zaudējumus 4,3 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Piena produktu un saldējuma ražošanas grupa “Food Union”, kurā ietilpst ražotnes AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”, un loģistikas uzņēmums SIA “Premia”, 2021. gadu noslēgusi ar konsolidētā apgrozījuma pieaugumu par 4%, tam sasniedzot 111,5 miljonus eiro.

Bruto peļņa samazinājās par 5% līdz 25,5 miljoniem eiro.

Apgrozījuma pieaugums 2021. gadā saistīts ar produktu pārdošanas cenu pieaugumu, savukārt peļņas samazinājums – ar straujo izmaksu pieaugumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energo resursiem, kuras pilnā apmērā nebija iespējams iecenot produktu pārdošanas cenās.

Ražotājiem ir jābūt gataviem patēriņa kritumam  

Turpinoties inflācijai, nevar izslēgt, ka patēriņa grozs varētu mainīties, kā rezultātā pircēji...

"Rezultāti tika sasniegti izaicinošā tirgus vidē ar ilgstošu Covid-19 pandēmijas ietekmi, nelabvēlīgiem laikapstākļiem vasaras otrajā pusē un straujam izejvielu un izmaksu kāpumam, pateicoties saskaņotam komandas darbam," komentē Sergejs Beshmeļņickis, “Food Union” vadītājs Baltijas valstīs un “Food Union” grupas Eiropā biznesa attīstības vadītājs.

Par spīti Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem un apgrūtinātajām piegādes ķēdēm, kā arī 2021.gada nogales strauji augošajām izmaksām, “Food Union” turpināja īstenot ilgtermiņa stratēģiju ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību piena un saldējuma kategorijās, attīstot tirgū spēcīgus produktu zīmolus, attīstot ražošanu “Food Union” grupas vajadzībām un eksportam, kā arī paralēli attīstot e-komercijas platformu Pienaveikals.lv un loģistikas pakalpojumu piedāvājumu.

“Ņemot vērā dažādos attīstību ietekmējošos ārējos faktorus, “Food Union” pērnā gada rezultātus vērtējam kā labus. Izcelšu tikai dažus no sasniegumiem – pērn jūnija un jūlija mēnešos mums izdevās sasniegt visu laiku labākos saldējuma pārdošanas rezultātus un tirgus novērtējumā mums izdevās radīt 8 no 10 veiksmīgākajiem saldējuma jaunumiem. Mums izdevies arī diversificēt savu darbību, proti, mūsu internetveikals Pienaveikals.lv pērn apgrozīja vairāk nekā miljonu eiro un, pateicoties investīcijām jaunā un videi draudzīgākā autoparkā, mums ir izdevies uzsākt sniegt loģistikas pakalpojumus citiem produktu ražotājiem un pārdevējiem,” skaidro Irēna Holodnaja, “Food Union” ģenerāldirektore Latvijā.

No pārdošanas viedokļa 2021.gada jūnijā un jūlijā “Food Union” sasniedzis vēsturē labākos saldējuma pārdošanas rezultātus, kam sekoja vēsais un lietainais augusts, kas attiecīgi ietekmēja saldējuma pārdošanu. Kopumā cerētie 2021.gada pārdošanas rezultāti netika sasniegti saistībā ar pieaugošajām izmaksām produktu ražošanā, attiecīgi pieaugošajām gatavās produkcijas cenām veikalos, kas atstāja ietekmi arī uz patērētāju noskaņojumu un pirktspēju gada nogalē un 2022.gada sākumā.

2021.gadā “Food Union” eksportēja produktus ar kopējo vērtību 21,8 miljoni eiro. Galvenie eksporta tirgi 2021. gadā joprojām bija Lietuva, Azerbaidžāna, Ukraina, Igaunija, Krievija un Norvēģija, Apvienotajai Karalistei pievienojoties lielākajiem grupas eksporta tirgiem. Eksporta tirgu izaugsmi lielā mērā veicināja sadarbības attīstība ar citiem “Food Union” grupas uzņēmumiem Saldējuma kompetences centra ietvaros.

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" zīmola "Tio" saldējuma līnijas "Vēsma" produktos investējis vairāk nekā 40 000 eiro, informē uzņēmums.

Jauno produktu receptes ir tapušas “Food Union” saldējumu kompetences centrā Rīgā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2022.gadā pieauga par 14,5% un bija 127,8 miljoni eiro, vienlaikus koncerns cieta zaudējumus 4,3 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam. Finanšu dati par 2023.gadu pagaidām nav publiskoti.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Pārtikas koncerns "Food Union" investējis 20 000 eiro divu jaunu saldējumu izstrādē un ieviešanā tirgū, informē uzņēmumā.

Radīti divi jauni zīmola "Ekselence" un "Tio" produkti. Tostarp "Ekselence" ar lazdu riekstu griljāžu un nugas mērci sākotnēji būs pieejams tikai Latvijas veikalos, bet nākamgad to plānots eksportēt arī uz citām valstīm, tai skaitā Dienvidrietumāziju. "Tio" saldējumu klāsu papildinājis "Tio" ar valriekstu garšu.

Pārtikas koncerns "Food Union" 2021.gadā Latvijā strādāja ar 111,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus kompānijas bruto peļņa samazinājās par 5% - līdz 25,5 miljoniem eiro.

"Food Union" grupa 2021.gadā Eiropā sasniedza 291 miljona eiro apgrozījumu.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas (kurā ietilpst divi lieli ražošanas uzņēmumi Latvijā — AS Rīgas Piena kombināts un AS Valmieras Piens, viens distribūcijas uzņēmums – AS Premia FFL, kā arī ražošanas uzņēmums Dānijā —Premier Is un distribūcijas uzņēmums Hjem Is, Norvēģijā – ražošanas uzņēmums Isbjorn Is un distribūcijas uzņēmums Den Norske Isbilen, Rumānijā – ražošanas uzņēmums Alpin, Lietuvā distribūcijas uzņēmums – Premia KPC un Igaunijā ražošanas uzņēmums – Premia TKH) valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis. Viņš atzīst, ka lielākais uzsvars tiek likts uz jaunu tirgu apguvi, kur jau ir pirmie pozitīvie piemēri - svaigā siera piegādes uz Saūda Arābiju, Kāruma sieriņu piegādes uz Balkānu reģiona valstīm, saldējuma Pols ieceļošana Dānijā.

Pārtikas koncerns "Food Union" investējis 15 000 eiro divu veidu "Kārums" sieriņu izveidē, informē "Food Union" pārstāvji.

Tostarp uzlabota "Kārums" kivi biezpiena sieriņa recepte, kā arī radīts jauns sieriņš ar želejas konfektēm.

"Food Union" norāda, ka sākotnēji abu veidu sieriņi būs pieejami tikai Latvijā, bet drīzumā tos ir plānots eksportēt arī uz Lietuvu, Igauniju, Lielbritāniju, Īriju un citām Eiropas valstīm.

Food Union investējis 20 000 eiro divu jaunu saldējumu izstrādē 

Pārtikas koncerns "Food Union" investējis 20 000 eiro divu jaunu saldējumu izstrādē...

Vienlaikus "Food Union" piena produktu zīmola vadītāja Ilva Veidemane norāda, ka kopumā šogad atjaunotas trīs iepriekš pārdotas biezpiena sieriņu garšas, bet gada nogalē tiks prezentēts jaunas garšas "Kārums" jogurts.

Jau vēstīts, ka pārtikas koncerns "Food Union" 2021.gadā Latvijā strādāja ar 111,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas bruto peļņa samazinājās par 5% - līdz 25,5 miljoniem eiro. "Food Union" grupas apgrozījums Eiropā 2021.gadā veidoja 291 miljonu eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux".

"Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā. Koncerna lielākais akcionārs ir Andrejs Beshmeļņickis.

Pārtikas koncerns "Food Union" pagājušajā gadā sācis biezpiena sieriņu "Kārums" eksportu uz Norvēģiju un Uzbekistānu, informē "Food Union" pārstāvji.

Pērn uzņēmums palielināja eksporta apjomus astoņās valstīs, tai skaitā atjaunoja eksportu uz Ukrainu līdzvērtīgā apjomā kā pirms kara.

Papildus Norvēģijai un Uzbekistānai "Food Union" 2022.gadā atradis jaunus eksporta klientus krēmsiera, biezpiena sieriņu un saldējuma produktiem arī Īrijā, Turcijā, Nīderlandē un Kazahstānā. Tāpat par trīs reizēm palielinājušies eksporta apjomi uz Poliju, Moldovu un Igauniju.

"Food Union" Latvijā ģenerāldirektore Irēna Holodnaja secina, ka pērn ieguldītie resursi jaunu eksporta partneru piesaistē, dalība vairākās ārzemju pārtikas izstādēs un potenciālo partneru uzņemšana Latvijā "Rīgas piena kombinātā", ir vainagojušies ar labiem rezultātiem.

Pārtikas koncerna "Food Union" apgrozījums eksporta tirgos pērn bija 45 miljoni eiro, kas veido gandrīz 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, informē uzņēmumā.

"Food Union" 2023.gadā atradis jaunus eksporta tirgus un attīstījis esošos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka līdz ar ierobežotu vietējā tirgus izaugsmi viens no uzņēmuma centrālajiem uzdevumiem ir audzēt eksporta līmeni un kompetenci citos tirgos, kā arī prasmi izstrādāt ārvalstu klientu vēlmēm pielāgotu produktu un spēju vienoties ar lieliem un spēcīgiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem.

Iepriekš uzņēmuma fokuss bija vērsts primāri uz saldējuma kategorijām eksportā, bet pērn novērots tirgus pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības piena uzkodām. Pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc veselīgas pārtikas un proteīnā bāzētiem našķiem, uzņēmums pērn novērojis paaugstinātu jaunu tirgu interesi pēc biezpiena sieriņiem.

Latvijas piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” 2023. gada ietvaros plāno īstenot lielapjoma investīciju projektu ar mērķi vēl vairāk attīstīt un modernizēt tā galveno ražotni “Rīgas piena kombināts”.

Rezultātā, ieguldot vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, tiks ievērojami palielināts automatizēto risinājumu īpatsvars uzņēmuma ražošanas procesos.

“2023. gadu iekšēji esam pasludinājuši par jaunu sasniegumu gadu, jo tas, kā mēs plānojām un mērījām panākumus iepriekš, tagad tiks būtiski pārdefinēts. Visi resursi tiks koncentrēti, lai mēs būtu vēl tuvāk pircējiem un piedāvātu to, ko viņi vēlas. To panāksim gan ar investīcijām ražošanas procesu automatizācijā, tādējādi samazinot produktu pašizmaksu, gan arī ar vēl nebijušām produktu inovācijām. Mēs turpināsim piedāvāt pircējiem saprotamu cenu un atlaižu politiku, lai veicinātu iekšējā piena produktu patēriņa atgriešanos pirms krīzes apjomos,” komentē Irēna Holodnaja, “Food Union” Latvijā ģenerāldirektore.

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.