Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums "Food Union", kurā ietilpst ražotnes AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", 2023.gadu noslēdzis ar konsolidēto apgrozījumu 150,2 miljoni eiro, kas ir par +12% vairāk nekā iepriekšējā periodā (127,8 miljoni eiro).

Bruto peļņa pieaugusi par +49% no 17,7 miljoniem eiro 2022.gadā uz 26,3 miljoniem eiro 2023.gadā. Uzņēmuma tīrā peļņa 2023.gadā bija negatīva 1 miljona eiro apmērā.

Apgrozījuma pieaugums 2023.gadā saistīts ar jaunu pārdošanas stratēģiju, īpaši attiecībā uz eksporta tirgiem, savukārt bruto peļņas pieaugums - ar izmaksu samazinājumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energoresursiem. Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus no 4,2 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 1 miljonam eiro.

Būt lokāliem, bet rīkoties globāli 

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū...

"Lai arī pērn ekonomiskā situācija būtiski neuzlabojās salīdzinājumā ar 2022.gadu, atsevišķu resursu izmaksas stabilizējās un līdz ar to mūsu darbība varēja no ārkārtas apstākļu režīma kļūt par plānveidīgāku un prognozējamāku. 2023.gadā mūsu uzmanība tika vērsta uz iepirkumu stratēģiju pārskatīšanu, turpmāku operatīvo izmaksu samazinājumu, investīciju projektiem, kas nodrošinātu augstāku automatizāciju, un enerģētisku neatkarību, jaudīgāku pieeju eksporta tirgu iekarošanai. Visa centrā, protams, bija skrupulozs darbs mūsu pamatdarbībā - pārskatīts produktu portfelis un jaunu, inovatīvu piena un saldējuma produktu izstrāde," tā 2023.gada rezultātus komentē Artūrs Čirjevskis, "Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā.

2023.gadā "Food Union" uzsāka arī četru dažādu garšu "Lakto" apakšzīmola "Lakto Imuno" raudzētu piena dzērienu bez laktozes ražošanu, "Lakto" zīmola produkcijas ražošanas apjomi 2023.gadā pieauga par 38%, salīdzinot ar 2022.gadu.

2023.gada vasaras sezona izvērtās par vienu no labākajām pēdējo sešu gadu laikā, kopējam saldējuma tirgum Latvijā izaugot par vairāk nekā +10%, savukārt "Food Union" pārdošanas ieņēmumiem palielinoties par vairāk nekā 14% vasaras periodā gadu iepriekš.

2023.gada viens no lielākajiem investīciju projektiem bija saistīts ar automatizācijas līmeņa paaugstināšanu ražošanā. Ieguldot vairāk nek2 miljonus eiro, "Food Union" iegādājās automātiskās saldējuma, biezpiena sieriņu un krēmsiera iepakošanas sistēmas, kas ļaus palielināt šā o produktu ražošanas jaudu, roku darbu vai vienkāršotu mehānisku darbu, aizstājot ar mūsdienu prasībām atbilstošu risinājumu.

Otrs lielākais investīciju projekts bija siltumenerģijas ražošanas iekārtu pielāgošanu citu kurināmo veidu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no viena enerģijas veida, proti, iekārtu, kas ir sagatavotas dabasgāzes un sašķidrinātas gāzes (LPG) izmantošanai, uzstādīšana "Rīgas piena kombināta" un "Valmieras piens" ražošanas vajadzībām.

Atsaucoties pastāvīgai vispārizglītojošo skolu pedagogu un skolēnu interesei par to, kā top dažādi iecienīti piena produkti un saldējums, 2023.gadā "Food Union" radīja izglītojoši-izklaidējošu mācību programmu "Piena klase". Tā ir paredzēta sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem kā aizraujoša ekskursija, kas notiek "Rīgas piena kombināts" telpās. Koncerns plāno arī nākamajos periodos turpināt attīstīt bērnu un jauniešu izglītības virzienu.

"Food Union" vadība 2023.gada laikā turpināja veikt ziedojumus kopumā ap 173 tūkstošu eiro vērtībā, atbalstot Ukrainu un Ukrainas bēgļus Latvijā.

Kā jau iepriekš tika ziņots, šī gada sākumā "Food Union" īpašnieku struktūrā tika veiktas izmaiņas. Darījuma, kas noslēdzās 2024.gada martā, rezultātā pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums "PAG Private Equity" iegādājās "Food Union" uzņēmumu grupas Eiropā akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. "Food Union" grupas vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis turpina vadīt darbu un par prioritārajiem virzieniem attīstībai izvirzot tālāku grupas ražošanas efektivizāciju, produktu portfeļa pārskatīšanu un jaunu produktu izstrādi Rīgā esošajos kompetenču centros, lokālo zīmolu nostiprināšanu ar plašu mārketinga instrumentu klāstu, aktīvāku ekspansiju eksporta tirgos un pielāgotu klientu vajadzībām produktu portfeli, kā arī jaunas vadības komandas izveidi.

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” 2023. gadā uzsāka lielapjoma investīciju projektu ar mērķi automatizēt “Rīgas piena kombināts” biezpiena sieriņu, svaigo piena produktu un saldējuma cehus. Projekts tiek īstenots ar mērķi, lai paātrinātu un uzlabotu produktu iepakošanas darbus, kas līdz šim noritējuši ar rokām.

Šobrīd pabeigta “Kārums” biezpiena sieriņu iepakošanas “robotizēšana” un līdz gada beigām līdzīga robota uzstādīšana tiks pabeigta arī svaigo piena produktu un saldējuma cehos. Kopumā projektā ieguldīti 2,2 miljoni eiro.

“Ja iepriekš šo fiziski smago produktu transporta iepakojumu kārtošanu uz paletēm pildīja trīs cilvēki vienā maiņā ar rokām, tagad to lieliski aizstāj robots, kuru apkalpo divi cilvēki visās maiņās – operators un automātikas speciālists. Stundas laikā “Kārums” robots ir spējīgs salikt uz paletēm 900 kastes ar sieriņiem un bez problēmām spēj pacelt līdz pat 180 kg,” komentē Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Pārtikas koncerna "Food Union" apgrozījums eksporta tirgos pērn bija 45 miljoni eiro, kas veido gandrīz 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, informē uzņēmumā.

"Food Union" 2023.gadā atradis jaunus eksporta tirgus un attīstījis esošos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka līdz ar ierobežotu vietējā tirgus izaugsmi viens no uzņēmuma centrālajiem uzdevumiem ir audzēt eksporta līmeni un kompetenci citos tirgos, kā arī prasmi izstrādāt ārvalstu klientu vēlmēm pielāgotu produktu un spēju vienoties ar lieliem un spēcīgiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem.

Iepriekš uzņēmuma fokuss bija vērsts primāri uz saldējuma kategorijām eksportā, bet pērn novērots tirgus pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības piena uzkodām. Pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc veselīgas pārtikas un proteīnā bāzētiem našķiem, uzņēmums pērn novērojis paaugstinātu jaunu tirgu interesi pēc biezpiena sieriņiem.

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas (kurā ietilpst divi lieli ražošanas uzņēmumi Latvijā — AS Rīgas Piena kombināts un AS Valmieras Piens, viens distribūcijas uzņēmums – AS Premia FFL, kā arī ražošanas uzņēmums Dānijā —Premier Is un distribūcijas uzņēmums Hjem Is, Norvēģijā – ražošanas uzņēmums Isbjorn Is un distribūcijas uzņēmums Den Norske Isbilen, Rumānijā – ražošanas uzņēmums Alpin, Lietuvā distribūcijas uzņēmums – Premia KPC un Igaunijā ražošanas uzņēmums – Premia TKH) valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis. Viņš atzīst, ka lielākais uzsvars tiek likts uz jaunu tirgu apguvi, kur jau ir pirmie pozitīvie piemēri - svaigā siera piegādes uz Saūda Arābiju, Kāruma sieriņu piegādes uz Balkānu reģiona valstīm, saldējuma Pols ieceļošana Dānijā.

Bezlaktozes piena produktiem kļūstot aizvien pieprasītākiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” investējis 90 000 eiro savas bezlaktozes jogurtu kategorijas paplašināšanā.

Rezultātā raudzēta piena produktu zīmola “Lakto” klāsts ir papildināts ar 7 jaunumiem, kuru formulas pamatsastāvdaļas ir L.acidophilus LA un Bifidobacterium BB pienskābās baktērijas un piens bez laktozes. Tostarp radīta arī pavisam jauna “Lakto ProBio” līnija ar diviem produktiem bez laktozes un bez pievienota cukura.

Uzņēmumā norāda, ka kopš 2018. gada “Food Union” ir mērķtiecīgi samazinājis pievienotā cukura daudzumu “Lakto” produktu sastāvā, bet 2023. gadā izstrādāja pirmo bezlaktozes jogurtu veidu “Lakto Imuno”.

Līdz ar bezlaktozes “Lakto” kategorijas izvēršanu, “Food Union” ir atsācis sadarbību ar “Latvijas diētas un uztura speciālistu asociāciju” (LDUSA), kuras uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem pēc iespējas plašāku informāciju par uztura nozīmi slimību profilaksē un ārstēšanā, kā arī pilnveidot esošo uztura speciālistu zināšanas.

Pārtikas koncerns "Food Union" saldējumu "Ekselence" klāsta paplašināšanā investējis 40 000 eiro, informē uzņēmumā.

Izveidots jauns krējuma saldējums ar olu liķiera garšu, olu liķiera garšas mērci un rozīnēm rumā, kā arī krējuma saldējumam ar sāļās karameles mērci un karamelizētiem pekanriekstiem. Jauno saldējumu receptes izstrājuši “Food Union” pārtikas tehnologi uzņēmuma Saldējuma kompetences centrā Rīgā, Bauskas ielā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Pārtikas koncerna "Food Union" saldējuma zīmols “Karlsons” šovasar iepazīstina ar diviem jaunumiem, informē uzņēmums.

Pirmkārt, zīmola klāsts ir papildināts ar trešo saldējumu. Otrkārt, ir uzlabota “Karlsons” vizuālā identitāte, padarot šī saldējuma zīmola iepakojuma dizainu modernām tendencēm atbilstošāku.

Kopējās investīcijas, kuras Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” šajā vasaras sezonā ieguldījis “Karlsons” jaunumu izstrādē, ir ap 80 tūkstošiem eiro.

Ģirts Liniņš, “Food Union” saldējuma zīmolu vadītājs stāsta: “Karlsons” ar upeņu ievārījumu 2023. gadā bija visvairāk pārdotā saldējuma vienība Latvijā. Savukārt, saskaitot upeņu un aveņu veidus, sanāk, ka pērn katrs Latvijas iedzīvotājs apēda vidēji 4,2 “Karlsonus”. Par tādiem sasniegumiem un, atzīmējot “Karlsons” 30 gadu jubileju, “Food Union” saldējuma meistaru komanda nolēma šovasar iepriecināt jubilāru un tā cienītājus ar jaunu “uzvalciņu” un trešo garšu”.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” uzsācis jauna produkta – “Kārums” melleņu biezpiena sieriņa – ražošanu, informē uzņēmums.

Līdz ar melleņu sieriņa ražošanas uzsākšanu, kura jauno recepti ir izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra tehnologi, zīmola “Kārums” produktu klāstā pašlaik ir 36 produkti.

Zīmola "Kārums" biezpiena sieriņa eksports pērn lielāko izaugsmi piedzīvojis Norvēģijā un Uzbekistānā, kurās eksports sākts tikai 2022.gadā. 2023.gadā pastiprināta un attīstīta sadarbība Nīderlandē, savukārt ASV, Izraēlā un Norvēģijā pērn paplašināts "Kārums" sieriņu klāsts. Tāpat pagājušajā gadā "Kāruma" sieriņu eksports sākts uz Rumāniju un Bulgāriju.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

"Food Union" šogad 15.martā pieprasījuma izmaiņu dēļ slēgs internetveikalu "Pienaveikals.lv", aģentūru LETA informēja "Food Union" E-komercijas pārdošanas daļas vadītāja Juliāna Juškeviča.

Viņa norāda, ka patlaban novērojams, ka patērētāji labprātāk iepērkas klātienes veikalos. Tāpēc, izvērtējot pieprasījuma izmaiņas, nolemts slēgt internetveikalu "Pienaveikals.lv".

Juškeviča atzīmē, ka internetveikals "Pienaveikals.lv" izveidots Covid-19 pandēmijas sākumā kā alternatīvs risinājums patērētājiem iegādāties vajadzīgos produktus, neizejot no mājām.

Jau ziņots, ka "Food Union" konsolidētais apgrozījums 2022.gadā pieauga par 14,5% un bija 127,8 miljoni eiro, vienlaikus koncerns cieta zaudējumus 4,3 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis jaunu zīmola “Kārums” Ziemassvētku biezpiena sieriņu, kura izstrādē ieguldīti ap 25 tūkstošiem eiro, informē uzņēmums.

Līdz ar Ziemassvētku sieriņa ražošanas uzsākšanu, zīmola “Kārums” klāstā pašlaik ir 37 produkti.

Zīmola "Kārums" biezpiena sieriņa eksports pērn lielāko izaugsmi piedzīvojis Norvēģijā un Uzbekistānā, kurās eksports sākts tikai 2022.gadā. 2023.gadā pastiprināta un attīstīta sadarbība Nīderlandē, savukārt ASV, Izraēlā un Norvēģijā pērn paplašināts "Kārums" sieriņu klāsts. Tāpat pagājušajā gadā "Kāruma" sieriņu eksports sākts uz Rumāniju un Bulgāriju.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Pena pārstrādes un saldējuma ražotāja “Food Union” galvenajai ražotnei Latvijā – AS “Rīgas piena kombināts” – ievēlēti jauni padomes locekļi.

Sorens Lauridsens (Soren Lauridsen), “Food Union” Eiropā izpildpriekšsēdētājs, turpmāk pildīs padomes priekšsēdētāja pienākumus un Linkolns Pans (Lincoln Pan), alternatīvo investīciju uzņēmuma “PAG Private Equity” partneris un līdzvadītājs, turpmāk ieņems uzņēmuma padomes locekļa amatu.

Darbu padomē turpinās Harijs Panke kā padomes priekšsēdētāja vietnieks. Līdz ar šīm izmaiņām, darbu AS “Rīgas piena kombināts” padomē pamet līdzšinējais padomes priekšsēdētājs un iepriekšējais uzņēmuma globālais vadītājs un līdzīpašnieks Andrejs Beskhmeļnickis, un padomes locekļi Soto Migels Castejanos (Soto Miguel Castellanos), Edgars Pīgoznis, Ingrīda Blūma un Jana Kraveca.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Saldējuma ražotāja SIA "Rūjienas saldējuma" kopējās investīcijas šogad un nākamgad sasniegs aptuveni divus miljonus eiro, pastāstīja "Rūjienas saldējuma" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Igors Miezis.

Viņš teica, ka prognozētās investīcijas ir aptuvenas, jo iekārtu iepirkumi vēl nav noslēgušies, un uzņēmums vēlas atrast pēc iespējas kvalitatīvāku, bet ne dārgu piedāvājumu. Uzņēmums turpmāk plāno investēt jaunās iekārtās, kuras "Rūjienas saldējums" sācis ražot un veidot sadarbībā ar dažādiem uzņēmumiem, kā arī plānota iekārtu nomaiņa un telpu izbūve Rūjienā.

Uzņēmums katru gadu investē dažādos projektos, tostarp procesos, kas saistīti ar uzņēmuma ilgtspējību un nedod uzreiz acīmredzamus rezultātus, bet sadārdzina ražošanas procesu, piemēram, uzņēmums pirms dažiem gadiem izvietoja ūdens attīrīšanas iekārtas, lai attīrītu ūdeni pirms tā laišanas pilsētas kanalizācijā, kas palielināja izdevumus, skaidroja Miezis.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union radījis trīs jaunus Kārums bifido jogurtus. Kopējās investīcijas, kas ieguldītas jauno produktu izstrādē un palaišanā Latvijas tirgū, ir ap 70 tūkstošiem eiro.

Jauno “Kārums” jogurtu receptes ir izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā. Galvenā jogurtu sastāvdaļas ir bezlaktozes piens apvienojumā ar dabīgām piedevām un pienskābajām, probiotiskajām BB-12 bifidobaktērijām.

Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja: “Trīs jaunie bezlaktozes bifido jogurti ir ne tikai nozīmīgs solis “Kārums” produktu klāsta attīstībā, bet arī zīmola simbola - Vārnas - trīsdesmitās jubilejas svinību turpinājums. Varētu šķist, ka līdz ar jauno jogurtu klāsta laišanu klajā pietiek jau svinēt, bet, nē – šogad sagaidāms vēl viens pārsteigums.”

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūnija numurā lasi:

Statistika

Latvijā mazumtirdzniecības kritums vislielākais

Tēma

Es mācēju sieru sieti, saldējumu eksportēt

Enerģētika

Saules enerģijas vilinājums var apdedzināt

Saules ganības

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Ražošana

Bucher Municipal turpinās augt Ventspilī

Atjaunojamie energoresursi

Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Portrets

Dzintars Bērziņš, SIA 1 37 Digital Agency vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Marta Mackeviča, Miltton Latvia vadītāja

Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā - uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atkāpjas no amata, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Pēc projektā kopumā nostrādātiem desmit gadiem, K. Vingris kapitāldaļu turētājam - Satiksmes ministrijai - iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ.

K. Vingris uzņēmumu vadījis gandrīz piecus gadus.

"No pavisam nelielas kapitālsabiedrības, to izveidojot, uzņēmuma funkcijas un atbildība ir augusi līdz tam, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas ir apjomīgākais būvdarbu pasūtītājs valstī," uz paveikto atskatās K. Vingris. "Mainīgos un sarežģītos apstākļos, nenoteiktībā par finansējuma plūsmu, esam nodrošinājuši nekustamo īpašumu atsavināšanu, kas tagad pabeigta vai ir procesā vairāk nekā 100 kilometriem trases, mūsu atbildībā esošo objektu projektēšanu, būvniecību. Šī gada nākamais lielais projekta attīstības posms būs pamattrases būvdarbi. Būvdarbu vadīšana, jo sevišķi Rail Baltica projektā, ir izaicinoša, un nebaidos teikt, ka Eiropas Dzelzceļa līnijās ir viena no labākajām būvniecības pasūtītāja puses komandām šajā valstī."

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.