Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums "Food Union", kurā ietilpst ražotnes AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", 2023.gadu noslēdzis ar konsolidēto apgrozījumu 150,2 miljoni eiro, kas ir par +12% vairāk nekā iepriekšējā periodā (127,8 miljoni eiro).

Bruto peļņa pieaugusi par +49% no 17,7 miljoniem eiro 2022.gadā uz 26,3 miljoniem eiro 2023.gadā. Uzņēmuma tīrā peļņa 2023.gadā bija negatīva 1 miljona eiro apmērā.

Apgrozījuma pieaugums 2023.gadā saistīts ar jaunu pārdošanas stratēģiju, īpaši attiecībā uz eksporta tirgiem, savukārt bruto peļņas pieaugums - ar izmaksu samazinājumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energoresursiem. Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus no 4,2 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 1 miljonam eiro.

Būt lokāliem, bet rīkoties globāli 

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū...

"Lai arī pērn ekonomiskā situācija būtiski neuzlabojās salīdzinājumā ar 2022.gadu, atsevišķu resursu izmaksas stabilizējās un līdz ar to mūsu darbība varēja no ārkārtas apstākļu režīma kļūt par plānveidīgāku un prognozējamāku. 2023.gadā mūsu uzmanība tika vērsta uz iepirkumu stratēģiju pārskatīšanu, turpmāku operatīvo izmaksu samazinājumu, investīciju projektiem, kas nodrošinātu augstāku automatizāciju, un enerģētisku neatkarību, jaudīgāku pieeju eksporta tirgu iekarošanai. Visa centrā, protams, bija skrupulozs darbs mūsu pamatdarbībā - pārskatīts produktu portfelis un jaunu, inovatīvu piena un saldējuma produktu izstrāde," tā 2023.gada rezultātus komentē Artūrs Čirjevskis, "Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā.

2023.gadā "Food Union" uzsāka arī četru dažādu garšu "Lakto" apakšzīmola "Lakto Imuno" raudzētu piena dzērienu bez laktozes ražošanu, "Lakto" zīmola produkcijas ražošanas apjomi 2023.gadā pieauga par 38%, salīdzinot ar 2022.gadu.

2023.gada vasaras sezona izvērtās par vienu no labākajām pēdējo sešu gadu laikā, kopējam saldējuma tirgum Latvijā izaugot par vairāk nekā +10%, savukārt "Food Union" pārdošanas ieņēmumiem palielinoties par vairāk nekā 14% vasaras periodā gadu iepriekš.

2023.gada viens no lielākajiem investīciju projektiem bija saistīts ar automatizācijas līmeņa paaugstināšanu ražošanā. Ieguldot vairāk nek2 miljonus eiro, "Food Union" iegādājās automātiskās saldējuma, biezpiena sieriņu un krēmsiera iepakošanas sistēmas, kas ļaus palielināt šā o produktu ražošanas jaudu, roku darbu vai vienkāršotu mehānisku darbu, aizstājot ar mūsdienu prasībām atbilstošu risinājumu.

Otrs lielākais investīciju projekts bija siltumenerģijas ražošanas iekārtu pielāgošanu citu kurināmo veidu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no viena enerģijas veida, proti, iekārtu, kas ir sagatavotas dabasgāzes un sašķidrinātas gāzes (LPG) izmantošanai, uzstādīšana "Rīgas piena kombināta" un "Valmieras piens" ražošanas vajadzībām.

Atsaucoties pastāvīgai vispārizglītojošo skolu pedagogu un skolēnu interesei par to, kā top dažādi iecienīti piena produkti un saldējums, 2023.gadā "Food Union" radīja izglītojoši-izklaidējošu mācību programmu "Piena klase". Tā ir paredzēta sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem kā aizraujoša ekskursija, kas notiek "Rīgas piena kombināts" telpās. Koncerns plāno arī nākamajos periodos turpināt attīstīt bērnu un jauniešu izglītības virzienu.

"Food Union" vadība 2023.gada laikā turpināja veikt ziedojumus kopumā ap 173 tūkstošu eiro vērtībā, atbalstot Ukrainu un Ukrainas bēgļus Latvijā.

Kā jau iepriekš tika ziņots, šī gada sākumā "Food Union" īpašnieku struktūrā tika veiktas izmaiņas. Darījuma, kas noslēdzās 2024.gada martā, rezultātā pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums "PAG Private Equity" iegādājās "Food Union" uzņēmumu grupas Eiropā akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. "Food Union" grupas vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis turpina vadīt darbu un par prioritārajiem virzieniem attīstībai izvirzot tālāku grupas ražošanas efektivizāciju, produktu portfeļa pārskatīšanu un jaunu produktu izstrādi Rīgā esošajos kompetenču centros, lokālo zīmolu nostiprināšanu ar plašu mārketinga instrumentu klāstu, aktīvāku ekspansiju eksporta tirgos un pielāgotu klientu vajadzībām produktu portfeli, kā arī jaunas vadības komandas izveidi.

Pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums “PAG Private Equity” panācis vienošanos par vairākuma akciju daļu iegādāšanos uzņēmumā “Food Union Europe”, kas ir vadošais svaigu piena produktu, saldējuma un citu saldētu produktu piegādātājs patērētājiem sešās Eiropas valstīs, kā arī Latvijā bāzēto uzņēmumu “Rīgas piena kombināts”, “Valmieras piens” un “Premia FFL” holdingkompānija.

Darījums, kam vēl jāsaņem galīgais regulatīvo iestāžu apstiprinājums, tika veikts, iegādājoties akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. Darījuma finanšu detaļas netiek izpaustas.

“”PAG Private Equity” uzņēmumā Food Union Europe investējis kopš 2017. gada februāra. Mēs esam pārliecināti par šīs uzņēmumu grupas nepārspējamo tirgus pozīciju tā galvenajos tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā.

Ar nepacietību gaidām sadarbību ar esošo grupas vadību, lai atbalstītu Food Union turpmāku izaugsmi un paplašināšanos. Latvijā, kur Food Union ir tirgus līderis svaigu piena un saldējuma produktu kategorijās, mēs redzam īpašu atbildību turpināt vēsturiski nozīmīgās piensaimniecības tradīcijas ar augstas pievienotās vērtības produktu piedāvājumu,” norāda PAG partneris un līdzvadītājs Linkolns Pans.

Pārtikas koncerna "Food Union" apgrozījums eksporta tirgos pērn bija 45 miljoni eiro, kas veido gandrīz 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, informē uzņēmumā.

"Food Union" 2023.gadā atradis jaunus eksporta tirgus un attīstījis esošos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka līdz ar ierobežotu vietējā tirgus izaugsmi viens no uzņēmuma centrālajiem uzdevumiem ir audzēt eksporta līmeni un kompetenci citos tirgos, kā arī prasmi izstrādāt ārvalstu klientu vēlmēm pielāgotu produktu un spēju vienoties ar lieliem un spēcīgiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem.

Iepriekš uzņēmuma fokuss bija vērsts primāri uz saldējuma kategorijām eksportā, bet pērn novērots tirgus pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības piena uzkodām. Pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc veselīgas pārtikas un proteīnā bāzētiem našķiem, uzņēmums pērn novērojis paaugstinātu jaunu tirgu interesi pēc biezpiena sieriņiem.

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas (kurā ietilpst divi lieli ražošanas uzņēmumi Latvijā — AS Rīgas Piena kombināts un AS Valmieras Piens, viens distribūcijas uzņēmums – AS Premia FFL, kā arī ražošanas uzņēmums Dānijā —Premier Is un distribūcijas uzņēmums Hjem Is, Norvēģijā – ražošanas uzņēmums Isbjorn Is un distribūcijas uzņēmums Den Norske Isbilen, Rumānijā – ražošanas uzņēmums Alpin, Lietuvā distribūcijas uzņēmums – Premia KPC un Igaunijā ražošanas uzņēmums – Premia TKH) valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis. Viņš atzīst, ka lielākais uzsvars tiek likts uz jaunu tirgu apguvi, kur jau ir pirmie pozitīvie piemēri - svaigā siera piegādes uz Saūda Arābiju, Kāruma sieriņu piegādes uz Balkānu reģiona valstīm, saldējuma Pols ieceļošana Dānijā.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir investējis 90 000 eiro sava funkcionālākā zīmola “Lakto” attīstībā, radot jaunu produktu kategoriju – raudzēta piena produktu līnija “Lakto Imuno” bez laktozes.

Jauno bezlaktozes raudzēto piena produktu “Lakto Imuno” recepti izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra vadošie pārtikas tehnologi – Rīgā. Savukārt produktu ražošana notiek uzņēmuma specializētajā rūpnīcā “Valmieras piens” – Valmierā.

“Lakto Imuno” bezlaktozes raudzēta piena produkti ir pieejami ar četrām dabīgām augļu un ogu piedevu garšām – granātābolu, mango, aveņu-melleņu un zemeņu-rabarberu.

Produkti tiek fasēti mazās 100 g pudelītēs. “Radot inovatīvo “Lakto Imuno” līniju bez laktozes, esam spēruši nozīmīgu soli ne vien mūsu uzņēmuma, bet arī visas Latvijas pārtikas rūpniecības ietvaros. Esam gandarīti, ka šie jaunie dzērieni ir mūsdienīgām uztura tendencēm atbilstoši,” komentē Ilona Jaroša, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” 2023. gadā uzsāka lielapjoma investīciju projektu ar mērķi automatizēt “Rīgas piena kombināts” biezpiena sieriņu, svaigo piena produktu un saldējuma cehus. Projekts tiek īstenots ar mērķi, lai paātrinātu un uzlabotu produktu iepakošanas darbus, kas līdz šim noritējuši ar rokām.

Šobrīd pabeigta “Kārums” biezpiena sieriņu iepakošanas “robotizēšana” un līdz gada beigām līdzīga robota uzstādīšana tiks pabeigta arī svaigo piena produktu un saldējuma cehos. Kopumā projektā ieguldīti 2,2 miljoni eiro.

“Ja iepriekš šo fiziski smago produktu transporta iepakojumu kārtošanu uz paletēm pildīja trīs cilvēki vienā maiņā ar rokām, tagad to lieliski aizstāj robots, kuru apkalpo divi cilvēki visās maiņās – operators un automātikas speciālists. Stundas laikā “Kārums” robots ir spējīgs salikt uz paletēm 900 kastes ar sieriņiem un bez problēmām spēj pacelt līdz pat 180 kg,” komentē Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Šogad ir sācies piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmuma "Food Union" lielapjoma investīciju projekta noslēdzošais posms.

Tas paredz vēl lielāku "Rīgas piena kombināta" ražošanas procesu modernizāciju un vienlaikus arī līdz šim veiktā manuālā darba optimizāciju. Rezultātā 2024.gada pirmā pusgada ietvaros trīs uzņēmuma noslogotākās ražošanas cehu līnijas tiks aprīkotas ar jaunām automatizācijas iekārtām.

Projekts tika aizsākts 2023.gada sākumā sadarbībā ar "Lauku atbalsta dienestu", un tā kopējā vērtība gada laikā ir pieaugusi līdz 2,7 miljoniem eiro. Īstenojot publisko iepirkumu procesus, pērn tika organizēta iekārtu piegādātāju izvēle Eiropas Savienības ietvaros. Šobrīd vairums iekārtu ir jau atvestas uz Latviju un tiek gatavotas pakāpeniskai montāžai.

Vispirms "Food Union" svaigo piena produktu cehā tiks uzstādīta automātiskā krēmsiera pildīšanas, marķēšanas un paletēšanas iekārta 440 tūkstošus eiro vērtībā. Tā ļaus paātrināt Latvijā un arī eksporta tirgos ļoti iecienītā zīmola "Rasa" krēmsieru ražošanas procesu.

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

Pārtikas koncerna "Food Union" saldējuma zīmols “Karlsons” šovasar iepazīstina ar diviem jaunumiem, informē uzņēmums.

Pirmkārt, zīmola klāsts ir papildināts ar trešo saldējumu. Otrkārt, ir uzlabota “Karlsons” vizuālā identitāte, padarot šī saldējuma zīmola iepakojuma dizainu modernām tendencēm atbilstošāku.

Kopējās investīcijas, kuras Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” šajā vasaras sezonā ieguldījis “Karlsons” jaunumu izstrādē, ir ap 80 tūkstošiem eiro.

Ģirts Liniņš, “Food Union” saldējuma zīmolu vadītājs stāsta: “Karlsons” ar upeņu ievārījumu 2023. gadā bija visvairāk pārdotā saldējuma vienība Latvijā. Savukārt, saskaitot upeņu un aveņu veidus, sanāk, ka pērn katrs Latvijas iedzīvotājs apēda vidēji 4,2 “Karlsonus”. Par tādiem sasniegumiem un, atzīmējot “Karlsons” 30 gadu jubileju, “Food Union” saldējuma meistaru komanda nolēma šovasar iepriecināt jubilāru un tā cienītājus ar jaunu “uzvalciņu” un trešo garšu”.

Bezlaktozes piena produktiem kļūstot aizvien pieprasītākiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” investējis 90 000 eiro savas bezlaktozes jogurtu kategorijas paplašināšanā.

Rezultātā raudzēta piena produktu zīmola “Lakto” klāsts ir papildināts ar 7 jaunumiem, kuru formulas pamatsastāvdaļas ir L.acidophilus LA un Bifidobacterium BB pienskābās baktērijas un piens bez laktozes. Tostarp radīta arī pavisam jauna “Lakto ProBio” līnija ar diviem produktiem bez laktozes un bez pievienota cukura.

Uzņēmumā norāda, ka kopš 2018. gada “Food Union” ir mērķtiecīgi samazinājis pievienotā cukura daudzumu “Lakto” produktu sastāvā, bet 2023. gadā izstrādāja pirmo bezlaktozes jogurtu veidu “Lakto Imuno”.

Līdz ar bezlaktozes “Lakto” kategorijas izvēršanu, “Food Union” ir atsācis sadarbību ar “Latvijas diētas un uztura speciālistu asociāciju” (LDUSA), kuras uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem pēc iespējas plašāku informāciju par uztura nozīmi slimību profilaksē un ārstēšanā, kā arī pilnveidot esošo uztura speciālistu zināšanas.

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" zīmola "Tio" saldējuma līnijas "Vēsma" produktos investējis vairāk nekā 40 000 eiro, informē uzņēmums.

Jauno produktu receptes ir tapušas “Food Union” saldējumu kompetences centrā Rīgā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2022.gadā pieauga par 14,5% un bija 127,8 miljoni eiro, vienlaikus koncerns cieta zaudējumus 4,3 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam. Finanšu dati par 2023.gadu pagaidām nav publiskoti.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” uzsācis jauna produkta – “Kārums” melleņu biezpiena sieriņa – ražošanu, informē uzņēmums.

Līdz ar melleņu sieriņa ražošanas uzsākšanu, kura jauno recepti ir izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra tehnologi, zīmola “Kārums” produktu klāstā pašlaik ir 36 produkti.

Zīmola "Kārums" biezpiena sieriņa eksports pērn lielāko izaugsmi piedzīvojis Norvēģijā un Uzbekistānā, kurās eksports sākts tikai 2022.gadā. 2023.gadā pastiprināta un attīstīta sadarbība Nīderlandē, savukārt ASV, Izraēlā un Norvēģijā pērn paplašināts "Kārums" sieriņu klāsts. Tāpat pagājušajā gadā "Kāruma" sieriņu eksports sākts uz Rumāniju un Bulgāriju.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

"Food Union" šogad 15.martā pieprasījuma izmaiņu dēļ slēgs internetveikalu "Pienaveikals.lv", aģentūru LETA informēja "Food Union" E-komercijas pārdošanas daļas vadītāja Juliāna Juškeviča.

Viņa norāda, ka patlaban novērojams, ka patērētāji labprātāk iepērkas klātienes veikalos. Tāpēc, izvērtējot pieprasījuma izmaiņas, nolemts slēgt internetveikalu "Pienaveikals.lv".

Juškeviča atzīmē, ka internetveikals "Pienaveikals.lv" izveidots Covid-19 pandēmijas sākumā kā alternatīvs risinājums patērētājiem iegādāties vajadzīgos produktus, neizejot no mājām.

Jau ziņots, ka "Food Union" konsolidētais apgrozījums 2022.gadā pieauga par 14,5% un bija 127,8 miljoni eiro, vienlaikus koncerns cieta zaudējumus 4,3 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Pena pārstrādes un saldējuma ražotāja “Food Union” galvenajai ražotnei Latvijā – AS “Rīgas piena kombināts” – ievēlēti jauni padomes locekļi.

Sorens Lauridsens (Soren Lauridsen), “Food Union” Eiropā izpildpriekšsēdētājs, turpmāk pildīs padomes priekšsēdētāja pienākumus un Linkolns Pans (Lincoln Pan), alternatīvo investīciju uzņēmuma “PAG Private Equity” partneris un līdzvadītājs, turpmāk ieņems uzņēmuma padomes locekļa amatu.

Darbu padomē turpinās Harijs Panke kā padomes priekšsēdētāja vietnieks. Līdz ar šīm izmaiņām, darbu AS “Rīgas piena kombināts” padomē pamet līdzšinējais padomes priekšsēdētājs un iepriekšējais uzņēmuma globālais vadītājs un līdzīpašnieks Andrejs Beskhmeļnickis, un padomes locekļi Soto Migels Castejanos (Soto Miguel Castellanos), Edgars Pīgoznis, Ingrīda Blūma un Jana Kraveca.

Šī gada vasaras mēnešos no maija līdz augustam ieskaitot jeb aktīvajā saldējuma pārdošanas sezonā kopējais saldējuma tirgus ir pieaudzis par vairāk nekā 10%, savukārt vadošais saldējuma ražotājs “Food Union” pārdevis par 20% vairāk saldējuma nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmumā apkopotā informācija.

To veicinājuši gan vasarīgie laikapstākļi, pārdomāti saldējumu jaunumi, un vēl līdz šim nepieredzētas atlaides, kas pircējiem nodrošināja plašu klāstu pieejamu saldējuma veidu.

“Mūs, tāpat kā ikvienu saldējuma ražotāju Latvijā, iepriecina tirgus izaugsme, šo vasaru veidojot par labāko saldējuma vasaru pēdējos 6 gados. Tiesa, jāatceras, ka šī izaugsme seko vēsturiski sliktākajam gadam saldējuma pārdošanā, proti 2022.gadam, kad inflācijas rezultātā saldējuma tirgus naudā nokritās par aptuveni 7% salīdzinājumā ar iepriekšējo. Tātad varam teikt, ka saldējuma kopējais tirgus viena gada laikā ir atkopies ar uzviju. “Food Union” saldējuma pārdošanas rezultāti ir vēl labāki un tos skaidrojam ar rūpīgu darbu ar klientiem pie saldējumu pieejamības, veiksmīgu atlaižu politiku, sezonas jauno produktu veiksmi un trāpīgām reklāmas kampaņām,” tā kopējo saldējuma tirgus izaugsmi komentē Sergejs Beshmeļņickis, “Food Union” vadītājs Centrālajā un Austrumu Eiropā.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union radījis trīs jaunus Kārums bifido jogurtus. Kopējās investīcijas, kas ieguldītas jauno produktu izstrādē un palaišanā Latvijas tirgū, ir ap 70 tūkstošiem eiro.

Jauno “Kārums” jogurtu receptes ir izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā. Galvenā jogurtu sastāvdaļas ir bezlaktozes piens apvienojumā ar dabīgām piedevām un pienskābajām, probiotiskajām BB-12 bifidobaktērijām.

Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja: “Trīs jaunie bezlaktozes bifido jogurti ir ne tikai nozīmīgs solis “Kārums” produktu klāsta attīstībā, bet arī zīmola simbola - Vārnas - trīsdesmitās jubilejas svinību turpinājums. Varētu šķist, ka līdz ar jauno jogurtu klāsta laišanu klajā pietiek jau svinēt, bet, nē – šogad sagaidāms vēl viens pārsteigums.”

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis jaunu zīmola “Kārums” Ziemassvētku biezpiena sieriņu, kura izstrādē ieguldīti ap 25 tūkstošiem eiro, informē uzņēmums.

Līdz ar Ziemassvētku sieriņa ražošanas uzsākšanu, zīmola “Kārums” klāstā pašlaik ir 37 produkti.

Zīmola "Kārums" biezpiena sieriņa eksports pērn lielāko izaugsmi piedzīvojis Norvēģijā un Uzbekistānā, kurās eksports sākts tikai 2022.gadā. 2023.gadā pastiprināta un attīstīta sadarbība Nīderlandē, savukārt ASV, Izraēlā un Norvēģijā pērn paplašināts "Kārums" sieriņu klāsts. Tāpat pagājušajā gadā "Kāruma" sieriņu eksports sākts uz Rumāniju un Bulgāriju.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūnija numurā lasi:

Statistika

Latvijā mazumtirdzniecības kritums vislielākais

Tēma

Es mācēju sieru sieti, saldējumu eksportēt

Enerģētika

Saules enerģijas vilinājums var apdedzināt

Saules ganības

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Ražošana

Bucher Municipal turpinās augt Ventspilī

Atjaunojamie energoresursi

Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Portrets

Dzintars Bērziņš, SIA 1 37 Digital Agency vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Marta Mackeviča, Miltton Latvia vadītāja

AS "Rīgas piena kombināts" par nelegālu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijā piespriests mazāk nekā 2000 eiro sods, informēja Valsts Vides dienests (VVD).

Kā ziņots 2021.gadā VVD otrajā lielākajā Latvijas pārtikas un dzērienu nozares uzņēmumā "Rīgas piena kombināts" konstatēja nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā.

"Rīgas piena kombināts" atrodas Katlakalnā, Pārdaugavā pie Dienvidu tilta. Sākotnēji tika konstatēts, ka Daugavas Bieķengrāvī tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi. Piesaistot pašvaldības pārstāvjus un izsekojot notekūdeņu virzību, atverot aku pēc akas, tika konstatēts, ka notekūdeņus lietus kanalizācijas sistēmā novada "Rīgas piena kombināts".

Turklāt bija izveidots speciāls pievads piena pārstrādes un mazgāšanas notekūdeņu novadīšanai lietus kanalizācijā.

Pārtikas koncerns "Food Union" saldējumu "Ekselence" klāsta paplašināšanā investējis 80 000 eiro, informē uzņēmumā.

Tostarp radītas divas jaunas garšas viena litra iepakojumā - "Ekselence" ar "Rīgas melno balzamu", ķiršiem un braunija gabaliņiem un "Ekselence" ar pekanriekstiem un sāļo karameli.

Savukārt "Ekselence" saldējums ar balzamu un upenēm un saldējums ar valriekstiem un kļavu sīrupu būs nopērkams jaunā iepakojumā - 500 mililitru kartona kārbā.

Kopumā "Ekselence" klāstā patlaban ir 19 dažādi saldējuma veidi, kas pieejami četros formātos - vienas porcijas saldējumi uz kociņa, vafeles konusos, kā arī ar karoti ēdamie deserta saldējumi divu izmēru iepakojumos.

"Food Union" konsolidētais apgrozījums 2022.gadā palielinājies par 14,5% un bija 127,8 miljoni eiro, vienlaikus koncerns cieta zaudējumus 4,3 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam. Koncerna lielākais akcionārs ir Sergejs Beshmeļņickis.

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.