Ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējušo partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski iegūto EP deputātu mandātu skaitu, visdārgāk viena deputāta vieta izmaksājusi apvienībai «Attīstībai/Par!», bet vislētāk - nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, «Attīstībai/Par» priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņos deklarējusi 150 199 eiro un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu. Līdz ar to viens iegūtais EP deputāta mandāts politiskajam spēkam izmaksājis 150 199 eiro. Savukārt VL-TB/LNNK aģitācijai tērējusi 54 708 eiro un provizoriski ieguvusi divus deputātu mandātus, kas attiecīgi ir 27 354 eiro par vienu mandātu.

Pēc «Attīstībai/Par!» otras lielākās izmaksas par vienu deputāta mandātu ir Latvijas Krievu savienībai (LKS), kas deklarējusi 110 165 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu.

Trešās lielākās izmaksas par vienu mandātu bijušas «Saskaņai», kas deklarējusi 187 362 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi divus EP deputāta mandātus. Attiecīgi viens mandāts «Saskaņai» izmaksājis 93 681 eiro.

Aptaujā vairāk nekā trešdaļa respondentu atzina, ka ir samazinājuši transporta izmaksas. Piemēram, braucot uz darbu, ņem maksas pasažierus, nebrauc ar sabiedrisko transportu, bet iet ar kājām. Respondentu atbildes lielākoties sakrīt ar to, ko varam novērot ikdienā - uz ceļiem kļuvis mazāk automašīnu, bet «savairojušies» velosipēdisti.

Lai arī iedzīvotāji sākuši krasi ietaupīt, uzņēmēji lūko izmantot krīzes atvērtās durvis. Stipri jūtams iedzīvotāju pirktspējas samazinājums un gan mazumtirgotāji, gan viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji paredz, ka situācija gada otrajā pusē vēl varētu pasliktināties.

Arī VID Akcīzes preču pārvaldes dati par akcīzes preču apriti liecina gan par to, ka «savelk» jostas, gan, iespējams, arī par nelegālā tirgus uzplaukumu. Tā, piemēram, neraugoties uz alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem samazinājušies par 3 milj. Ls, bet realizācijai Latvijā novirzīto alkoholisko dzērienu kop¬apjoms bijis par 28 % mazāks nekā pērn. Nedaudz mazāk - tikai par 2 % kritušies degvielas akcīzes ieņēmumi.Kā vienu no iemesliem VID min nelegālā tirgus pieaugumu.

IT un elektronikas uzņēmums AdvanGrid radījis inovatīvu tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam un konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu pirms trim gadiem izstrādāja Latvijas speciālisti, un nu divus gadus tā tiek testēta un pilnveidota kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā, šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs, piebilstot, ka iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē lielu apjomu elektroenerģijas, dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiska tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa.

Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.

Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?

Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.

Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. "Uzreiz to paveikt nevar," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.

Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.

Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi.

"Luminor" bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

"Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši "savilkt jostas" un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas," saka Normunds Rudzītis, "Luminor"Privātpersonu segmenta vadītājs.

Nākamā gada valsts budžeta projektā paredzētā ekonomiskās izaugsmes prognoze tiks samazināta līdz mīnus 1 % no IKP, taču tas nav pesimistiskākais scenārijis, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētāja Ineša Feifera teiktā šobrīd no pasaules finanšu sistēmas jau ir izzuduši apmēram 3 000 miljardu ASV dolāru, turklāt tiek lēsts, ka tas vēl nav viss. Šobrīd neviens starptautiskajos tirgos īsti nevēloties aizdot naudu uz ilgāku termiņu. Tas arī noved pie situācijas, ka valstīm, kurām nav citas izejas, jādodas lūgt aizdevumu pie Starptautiskā valūtas fonda, kā to šobrīd izdarīja Ungārija un Īslande, norāda A. Slakteris. Viņš gan uzsver, ka Latvijā nav tāda situācija, kāda ir Ungārijā vai Īslandē, jo eiroobligācijās nauda tika izņemta jau šā gada maijā, turklāt šā gada valsts budžeta grozījumos nevis tika sadalīti liekie miljoni, kā agrāk bija pierasts, bet gan pievilkta tēriņu josta. «Šobrīd ir jāveic mājasdarbs un jāsamazina izdevumi, lai gadījumā, ja vajag aizņemties, to darītu pēc iespējas vēlāk,» uzsvēra A. Slakteris.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Naudas taupīšana nav tikai saprātīga finanšu izvēle; tas ir domāšanas veids, kas ļauj kontrolēt savas finanses un finansiālo nākotni. Neatkarīgi no tā, vai vēlaties izveidot uzkrājumus, sasniegt konkrētus mērķus vai vienkārši nodrošināt stabilāku finansiālo stāvokli, efektīvas naudas taupīšanas stratēģijas var ievērojami mainīt finansiālo situāciju un nodrošināt stabilitāti. Šajā visaptverošajā rokasgrāmatā mēs iedziļināsimies astoņās darbībās, kas var palīdzēt ietaupīt naudu ikdienā.

Izveidojiet budžetu un pieturieties pie tā

Ceļš uz taupīšanu sākas ar labi strukturētu budžetu. Ir svarīgi izveidot ikmēneša budžetu un pieturēties pie tā, rūpīgi norādot savus ienākumu avotus un kategorizējot savus izdevumus. Budžetā nepieciešams iekļaut visus ienākumus un izdevumus, sākot no fiksētajām izmaksām, piemēram, īres un komunālajiem maksājumiem, līdz mainīgiem izdevumiem, piemēram, ēdiena un izklaižu izmaksām. Konkrētu summu piešķiršana katrai kategorijai palīdz iegūt skaidrāku izpratni par savu finanšu situāciju un cik daudz naudas tiek tērēts katru mēnesi konkrētajam mērķim. Regulāri sekojot līdzi saviem izdevumiem, iespējams novērot kategorijas, kurās tiek pārtērēts un ir iespējams ietaupīt, lai šo naudu novirzītu citiem mērķiem.

Kopējā diskusija par nodokļu sistēmu Latvijā sāksies aprīlī, valdību veidojošās partijas vienojās, ka labākais risinājums būtu veikt izmaiņas nodokļu sistēmā ne biežāk kā reizi četros gados.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš šajā amatā atgriezies pēc vairāk nekā divu gadu pauzes. Viņš atzīst, ka joprojām ir rezerves gan nodokļu ieņēmumu palielināšanā, gan arī budžeta tēriņu samazināšanā, pārskatot iepriekšējās programmas.

Valsts makā naudas ir mazāk nekā vajadzību. Vai redzat iespējas palielināt ieņēmumus?

Būs pasākumi, kas ir vērsti gan uz ieņēmumu palielināšanu, gan uz izdevumu pārskatīšanu un samazināšanu.Papildu ienākumus valsts makā dod ēnu ekonomikas ierobežošana, kur liela loma ir VID informācijas sistēmām. Tās identificē arī savstarpēji saistītus uzņēmumus, kas rāda darījumu riskus utt. Sava nozīme būs arī vienotajam nodokļu kontam, kas plānots no 2021. gada. Līdzšinējā pieredze rāda, ka ik gadu no ēnu ekonomikas papildu nodokļos izdodas atrast 50–70 miljonus eiro. Turklāt ieņēmumi sociālajā budžetā pieaug straujāk, nekā pieaugusi vidējā alga valstī. Tas nozīmē, ka turpinās ēnu ekonomikas samazināšana, kas bez valsts maka papildināšanas arī paaugstina cilvēku sociālo aizsardzību.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

"Ir aprēķināts, cik naudas valsts 2009. gadā varēs atļauties tērēt, bet nav pateikts, kam šo naudu tērēs. Bet jābūt precīzi izstrādātai politikai un programmai, kas par šo naudu nākamajā gadā tiks izdarīts," intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

I. Sudraba: "Esmu pret visu tēriņu vienādu samazināšanu, neizvērtējot, kas iestādēs notiek, cik tās racionāli saimnieko, vai tās vispār ir vajadzīgas, kur ir svarīgi naudu piešķirt papildus, jo pēc laika tā dos daudz lielāku atdevi. Valdība tēriņu samazināšanai ir piegājusi visnotaļ tikai matemātiski, kas nav pareizākais ceļš. Makroekonomiski ir apzināta iespējamā situācija nākamajā gadā, iespējamie ieņēmumi no nodokļiem un cita veida ieņēmumi, kā arī, ņemot vērā līdzšinējos tēriņus, prognozēti nākamā gada izdevumi. Bet neviens nav izvērtējis fundamentāli, kam tieši nauda tiks tērēta."

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā sapratuši, ka ikdienā iespējams dzīvot taupīgāk un aktīvāk būtu jāveido regulāri uzkrājumi, noskaidrots "Luminor" bankas veiktajā aptaujā.

"Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi un to ietekme uz ekonomisko situāciju daudziem licis pārdomāt savus ikdienas paradumus, tostarp tēriņus. Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka cilvēki ir iemācījušies dzīvot taupīgāk un vairāk uzmanības veltīt uzkrājumiem – 34% respondentu atzina, ka ikdienā var tērēt mazāk naudas, un 35% norādīja, ka aktīvāk jāveido uzkrājumi. Šīs divas atziņas iet roku rokā – samazinot, iespējams, liekus ikdienas tēriņus, ikviens var ietaupīt līdzekļus, lai iekrātu "drošības spilvenam", kas palīdzēs justies drošāk un vieglāk pārdzīvot neparedzētas situācijas. Regulāros uzkrājumus visvieglāk sākt veidot, izmantojot vienkāršu norēķinu kontu, kur ik mēnesi pārskaitīt kaut nelielu summu," komentē "Luminor" eksperte Jekaterina Ziniča.

Lai arī valdības amatpersonas vēl nedēļas nogalē taisnojās, ka Pasaules Bankas (PB) ieteikumiem 2011.gada budžeta konsolidācijai, ir tikai priekšlikumi, kurus vēl analizē nozaru ministrijas un kurus saskaņos ar sociālajiem partneriem, portāls Pietiek.com norāda, ka tieši tie ir reālākie budžeta stūrakmeņi.

Kā portālam atzinušas vairākas valdošai koalīcijai tuvas amatpersonas, jaunajai premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai nāksies ņemt vērā gandrīz visus PB ieteikumus, veidojot nākamā gada budžetu. Turklāt tiek cerēts, ka V.Dombrovskis to arī spēs izdarīt un sabiedrībai varēs izskaidrot, kāpēc PB ieteikumi tiek īstenoti.

Ja topošā valdībā vēloties nodrošināt ilgtspējīgu budžetu, samazinot budžeta tēriņus, tad V.Dombrovskim nekas cits neatliekot, kā turēties pie vairuma PB ieteikumu kā īstenojamo reformu un budžeta veidošanas mugurkaula, atzinis kāds valdībai tuvs avots.

Tas, vai jaunajai valdībai izdosies to panākt, būšot tieši atkarīgs no politiķu spējām pieņemt nepopulārus, bet valsts pārvaldes un budžeta reformām vajadzīgus lēmumus. Problēma esot nevis PB ieteikumos, bet gan tajā, vai Latvijas politiķi ir spējīgi tos ieviest un pieņemt lēmumus, kā arī tos izskaidrot sabiedrībai.

Latvijas valdībai darbā pie 2011.gada valsts budžeta izdevumu mazināšanas būs jāizšķiras, vai īstenot Pasaules Bankas (PB) sagatavotos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie, iespējams, PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai.

Apjomīgajā dokumentā PB norāda, ka iespējas gūt plānotos ietaupījumus saistītas ar izdevumu samazināšanu pensijām, nodrošinot valsts administrācijas reformas.

PB norāda, ka tūlītējus ietaupījumus varētu gūt, veicot plānotus pasākumus, lai atgūtu vismaz daļu no izmaksātajām lielajām pensijām, aizsargājot vismazākās pensijas.

Viens no variantiem paredz no 165 latiem uz 80 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kas dotu 85 miljonu latu ietaupījumu budžetā. Otrs variants paredz samazinājumu līdz 140 latiem, kas dotu 24 miljonu latu ietaupījumu.

Tādējādi šie ierosinātie pasākumi būtu pretēji pērn valdības pieņemtajam lēmumam samazināt pensijas neatkarīgi no to apjoma un iedzīvotāju vecuma, netīši sodot pensionārus, kuri izvēlējās strādāt, norāda PB.

Pēc bijušā premjera Aigara Kalvīša domām, šobrīd Valda Dombrovska (JL) vadītā valdība gaida vēlēšanas un vairs svarīgus lēmumus nepieņem. Visilgāk premjera amatā nostrādājušais A. Kalvītis gan intervijā laikrakstam Diena nespēj dot padomus, kur ierobežot tēriņus, jo viņš neesot valdībā, taču pašreizējā situācija liek viņam domāt, ka «viss iet uz elli».

«Katrs cilvēks var tērēt tik daudz naudas, cik viņam ir. Es nevaru atbildēt, kur netērēt, jo neesmu valdībā. Es tikai redzu, ka tas viss iet uz elli un nez kāpēc domājam, ka pēc vēlēšanām spēsim savus tēriņus ierobežot,» secina A. Kalvītis. Viņš uzskata, ka šī valdība faktiski šo gadu pavada vēlēšanu gaidās. «Vai Latvijas iedzīvotājam biļete uz šo teātra izrādi nav par dārgu? Esmu rēķinājis, ka tos aizņemtos miljonus, ko mēs tērējam, tas ir vismaz 1000 latu par teātra izrādi katram Latvijas iedzīvotājam. Šī ir politiska diskusija, par ko vajadzētu pieņemt drosmīgus lēmumus,» viņš uzsver.

Viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus ir prasījusi varas partijām Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un «Jaunajai Vienotībai» (JV), liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam (KNAB) sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.

Viena deputāta mandāta iegūšana ZZS varētu būt «izmaksājusi» ap 44 000 eiro, bet JV - ap 43 000 eiro. No šīm partijām tēriņu ziņā būtiski atpaliek «Saskaņa», kurai viens mandāts «izmaksājis» ap 21 000 eiro.

Pēc visu Latvijas iecirkņu balsu saskaitīšanas līderos ir Saskaņa, KPV LV un JKP

Citu partiju tēriņi bijuši būtiski mazāki: «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) viena deputāta vieta «izmaksājusi» nedaudz virs 7500 eiro, «KPV LV» - ap 7500 eiro, «Attīstībai/Par» - nedaudz zem 7500 eiro, bet Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) - ap 5100 eiro.

Lietuva aprīlī pārskatīs savu šī gada budžetu un aprīlī paredzētos izdevumus samazinās par 870 miljoniem eiro. Paredzēts, ka atkārtota tēriņu samazināšana būs arī jūnijā, vēsta The Baltic Course.

«Mēs paredzam, ka budžeta izdevumi tiks samazināti divos etapos – aprīlī un jūnijā. Pirmajā posmā mēs esam iecerējuši ietaupīt 870 miljonus eiro,» teicis Lietuvas ministru prezidents Andrius Kubiliuss.

Tēriņu samazināšana paredzot arī 4000 darba vietu likvidēšanu publiskajā sektorā un Lietuvas valsts īpašumā esošo kompāniju vadītājiem esot jārēķinās arī ar algu samazināšanu. Jūnijā algu samazināšana turpināšoties, un taupības režīms skars arī sociālos izdevumus.

Pēc tam, kad starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s samazināja Lietuvas reitingu arī Lietuvas finanšu ministrs Algirdas Semeta atzina, ka valsts izdevumu samazināšana ir vienīgais risinājums, lai glābtu valsts ekonomiku.

Krievijas valsts administratīvā aparāta samazināšana par 8 procentiem ļaus ietaupīt 35 miljardus rubļu jeb 550 miljonus latu.

To, uzstājoties Krievijas valsts domē, paziņoja Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins. Viņš pavēstīja, ka štatu samazināšana skars prezidenta administrāciju, valdību, ministrijas un citas valsts iestādes. Iepriekš bija paziņots, ka Krievijas ministrijas savus tēriņus samazinās par 12.5 procentiem. Taču dažādas valsts iestādes tēriņus samazināja nevienādi. Federācijas Padome tēriņus samazināja par 30 %, bet valsts dome par 5.7 procentiem, ziņo lenta.ru.

Iepriekš arī tika ziņots, ka Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva štats tiks samazināts par vismaz 100 cilvēkiem. Savukārt Krievijas Valsts dome 2009. gada sākumā atteikusies no vakantajām vietām un apturējusi jaunu darbinieku pieņemšanu darbā. Tomēr esošo darbinieku atlaišana Valsts domē nav notikusi.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Piedāvāju četrus iemeslus, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar. Visticamākais, ka sīvākais konkurents to dara jau šodien.

Pirmais iemesls – klients lieto internetu tagad. Jau vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto internetu. Ja vēl nesen valdīja uzskats, ka, reklamējoties internetā, iespējams uzrunāt tikai jauniešus, tad uzmini, kura vecuma cilvēki visstraujāk apgūst jaunās tehnoloģijas? Gandrīz puse no iedzīvotājiem vecumā no 60–74 gadiem lieto internetu katru dienu. Statistika liecina, ka uz reklāmas banneriem internetā visbiežāk klikšķina tieši cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Tāpat, lai «sērfotu» internetā vairs nav jāsēžas pie stacionārā datora – gan mobilās ierīces, gan internets ir pieejamāki nekā jebkad.

Otrais iemesls – tu vari acumirklī sasniegt arvien jaunu auditoriju. Internets ļauj šķērsot robežas, apvieno visus pasaules iedzīvotājus interešu kopienās, kuru fiziskā atrašanās vieta nav šķērslis. Iespējams, būsi pārsteigts, ieraugot kādu no Austrālijas, Peru, vai jebkura cita pasaules nostūra novērtējam tevis radīto produktu, bet šādi pircēji varētu kļūt par ikdienu, ja vien teiksi «jā» reklāmai internetā. Internets ir visātrākais veids kā «atvērt» savu biznesu visā pasaulē.

Pēdējā gada laikā gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju ceļojumu apmaksājuši no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti, liecina jaunākā Latvia Tours Ceļojumu indeksa apkopotā informācija.

Saskaņā ar augustā veiktā pētījuma datiem, pēdējo 12 mēnešu laikā gandrīz puse (44%) no iedzīvotājiem ceļojumu apmaksāja no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti. Nedaudz mazāks ceļotāju īpatsvars (35%) ceļojuma izdevumus apmaksāja no rīcībā esošiem līdzekļiem. Katram piektajam ceļotājam izdevumus ir apmaksāja kāds cits, bet tikai 1% ceļojuma izmaksu segšanai ņēmis kredītu vai naudu aizņēmies no kāda cita.

Apskatot izdevumu apmaksas datus demogrāfiskā griezumā, iezīmējas, ka krievvalodīgie iedzīvotāji naudu visbiežāk īpaši krājuši (57%), savukārt latviešu valodā runājošie biežāk tēriņus seguši no rīcībā esošajiem līdzekļiem (43%). Interesanta aina iezīmējas arī apskatot datus Latvijas pilsētās un laukos. Rīgā (49%) un citās pilsētās (42%) iedzīvotāji sava pēdējā atpūtas ceļojuma izmaksas biežāk seguši no tam īpaši krātas naudas, savukārt teju puse lauku iedzīvotāju (49%) tēriņus seguši no rīcībā esošiem līdzekļiem.

Ārvalstu medijos šodien plaši atspoguļota vakar Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija par Latvijas ekonomikas sarukumu pirmajā ceturksnī par 18%. «Es īstenībā neredzu glābiņu no tālāka krituma,» saka ārvalstu ekonomists, «Latvija nokrīt no klints,» raksta Forbes, «Latvijas valdībai, iespējams, vajadzēs samazināt tēriņus vēl vairāk nekā šobrīd paredzēts», norāda IHS Global Insight.

Šausminošie Latvijas ekonomikas dati ir radījuši jaunas bažas par valsts spēju novērst ekonomikas sabrukumu bez papildus starptautiskās palīdzības un tālākas budžeta samazināšanas, šodien vēsta AFP, kas arī citē IHS Global Insight sacīto pēc Latvijas Centrālās Statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, ka Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī sarukusi par 18%. IHS Global Insight norādījis, ka Latvijas ekonomikas vienīgais glābiņš ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības atbalsts, turklāt «Latvijas valdībai, iespējams, vajadzēs samazināt tēriņus vēl vairāk nekā šobrīd paredzēts». AFP šajā sakarā akcentē, ka Latvijas finanšu ministrs patlaban cenšas vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai tie piekristu mazākam budžeta izdevumu samazinājumam nekā bija runāts. Ārvalstu medijs norāda, ka Latvija šogad, visticamāk, piedzīvos dziļāko recesiju Eiropas Savienībā, ekonomikai sarūkot par 13.1%.