Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Tie, kuri mēģināja iestāstīt, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atbrauks uz Rīgu ar milzu pārsteigumu tūtu, bija labākajā gadījumā naivi, taču neizmantotais potenciāls Latvijas un Vācijas attiecībās joprojām ir liels.

Nevar noliegt, ka pasaules politisko līderu vizītes Latvijā ir ievērības cienīgi notikumi. Tā arī pirms Vācijas federālās kancleres Angeles Merkeles 18. augusta vizītes Rīgā publisko telpu saviļņoja spekulācijas par to, ko vadošā Eiropas politiķe Rīgā pārspriedīs, ko atvedīs un ko apsolīs. Līdzīgi, kā bērni raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim, prasot dāvanas, daļa Latvijas aktīvistu vēstulē Angelai Merkelei prasīja NATO bāzes izveidi Baltijā. Taču, tā kā Angela Merkele nav ne Ziemassvētku vecītis, ne labā feja un vispār ar brīnumu radīšanu nenodarbojas, tad viņas mierinājums baltiešiem bija iepriekš ļoti paredzams – darīsim visu atbilstoši NATO līgumam, lai vajadzības gadījumā jūs aizstāvētu, bet ilgtermiņa kaujas vienību izvietošanai šeit pagaidām nav pamata. Tā sakot, galvas augšā, nav jau nemaz tik traki.

Otrdien Eiropas akciju tirgus indeksi samazinājās, tādējādi daļēji dzēšot iepriekšējās dienās gūtos plusus, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Tirgus dalībnieku garastāvokli pasliktināja otrdien publicētie ZEW ekonomikas indeksa dati, kas uzrādīja investoru noskaņojuma pasliktināšanos jau septīto mēnesi pēc kārtas. Jaunākie dati papildina jau iepriekš paustās bažas par Vācijas ekonomikas izaugmes bremzēšanos.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 saruka par 0,39%. Vācijas DAX 30 vērtība samazinājās par 0,6%, Portugāles PSI – par 1,13%, Francijas CAC 40 saruka par 0,7%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,32%.

Db.lv jau rakstīja, ka jūlijā Vācijas ZEW Ekonomikas noskaņojuma indekss turpina samazināties, liecina jaunākie ZEW pētījumu centra dati.

Eiropas biržās akciju cenas otrdien pieauga pēc spēcīgu Vācijas ekonomikas datu publicēšanas, bet ASV akciju cenas kritās, atjaunojoties bažām par jaunas ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanas iespējām.

Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss augustā pieaudzis līdz 71,5 punktiem salīdzinājumā ar 59,3 punktiem jūlijā, teikts ekonomikas izpētes institūta ZEW izplatītā paziņojumā.

"Cerības uz strauju ekonomikas atveseļošanas ir turpinājušas augt, bet situācijas novērtējums uzlabojas tikai lēni," sacīja ZEW prezidents Ahims Vambahs.

Akciju cenas Volstrītā dienas lielāko daļu pieauga, bet tirdzniecības pēdējā stundā pieaugumu nomainīja kritums pēc ASV Senāta republikāņu līdera Miča Makonela pesimistiskiem izteikumiem par jaunas stimulu paketes pieņemšanas izredzēm.

Daži analītiķi atzīmēja, ka tirgus bijis gatavs kritumam. Makonela izteikumi bija "labs attaisnojums iegrožot tirgu, jo indekss "Standard & Poor's 500" šodien bija 0,4% attālumā no sava visu laiku maksimuma," paziņoja Briefing.com.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, reaģējot uz labiem Vācijas un Lielbritānijas ekonomikas datiem un ASV uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Eiropas biržu indeksi kāpa, Frankfurtes biržas indekss – pat par 0,7%. Volstrītas indeksu pieaugums bija mērenāks, bet uzņēmuma «Johnson & Johnson» labi peļņas rādītāji sekmēja indeksa «Dow Jones Industrial Average» kāpumu.

Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 3,1 punktam salīdzinājumā ar mīnus 3,6 punktiem martā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš pērnā gada marta, teikts otrdien izplatītajā ekonomikas izpētes institūta ZEW paziņojumā.

Šī palielināšanās «pirmām kārtām balstās uz cerību, ka globālās ekonomikas konteksts attīstīsies ne tik slikti, kā iepriekš tika uzskatīts,» paziņoja ZEW vadītājs Ahims Vambahs.

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga, investoriem apsverot, kā negaidīti labi ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ietekmēs ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju samazināšanu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas pirmdien bija pieaudzis līdz jaunam rekordam, otrdien nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

"Es domāju, ka investori sāk rekalibrēt savas gaidas," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins, ar to saprotot prognozes par lielāku vai mazāku FRS procentlikmju samazinājumu.

"Es vienkārši domāju, ka ir drusku par daudz optimisma par lielāku procentlikmju samazinājumu," viņš piebilda.

FRS otrdien sāka divu dienu sanāksmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels jau ir devis signālus par to, ka inflācijas tempu palēnināšanās ļaus ASV centrālajai bankai trešdien samazināt procentlikmes, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada. Vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Eiropas akciju cenas otrdien pieauga, pateicoties pozitīviem Eiropas ekonomikas datiem, savukārt ASV akciju cenas kāpa pirms Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm.

Lielbritānijas bezdarba pieaugums 2.ceturksnī līdz 4,1%, kas saskanējis ar analītiķu prognozēm, un Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošā ZEW indeksa augstākais līmenis kopš 2000.gada maija uzlaboja noskaņojumu Eiropas tirgos un kompensēja bažas par iespējamu bezvienošanās breksitu. "Eksperti turpina gaidīt ievērojamu Vācijas ekonomikas atkopšanos" pēc jaunā koronavīrusa pandēmijas izraisītā šoka gada sākumā, paziņoja ZEW prezidents Ahims Vambahs.

"Ieilgušās breksita sarunas un Covid-19 gadījumu skaita pieaugums nespēja apslāpēt pozitīvo noskaņojumu." ASV akciju cenas turpināja kāpt pēc divas nedēļas ilguša krituma, un Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1,2%. Lielo tehnoloģiju uzņēmumu, tostarp "Facebook" un "Netflix", akciju cenas ievērojami palielinājās.

Februārī ZEW Vācijas investoru noskaņojuma indekss sarucis, liecinot, ka vārgā atveseļošanās kaimiņvalstīs rada risku arī Eiropas lielākajai ekonomikai, raksta Bloomberg.

ZEW indekss, kas raksturo investoru un analītiķu prognozes nākamajiem sešiem mēnešiem, saruka no 61,7 punktiem janvārī līdz 55,7 punktiem februārī. Decembrī indekss sasniedza septiņu gadu augstāko atzīmi – 62 punktus.

Kaut arī Vācijas ekonomikas izaugsme pērnā gada pēdējā ceturksnī bija 0,4% un pārsniedza analītiķu prognozes, investori aizvien ir piesardzīgi par pārējās eirozonas ekonomiku, kas ir lielākais valsts tirdzniecības partneris. Reģionā bezdarba līmenis nav tālu no rekordaugstās atzīmes, mazinās banku aizdevumi un zemā inflācija ir likusi Eiropas Centrālajai bankai paziņot, ka tā var mīkstināt politiku jau nākamajā mēnesī, lai atbalstītu lēno atveseļošanos.

Jūlijā Vācijas ZEW Ekonomikas noskaņojuma indekss turpina samazināties, liecina jaunākie ZEW pētījumu centra dati.

Indekss mēneša laikā sarucis par 2,7 punktiem līdz 27,1 punktam. Ilgtermiņa vidējais rādītājs ir 24,7 punkti. Tādējādi indekss sarūk jau septīto reizi pēc kārtas.

«Vācija pēdējā laikā ir piedzīvojusi ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos – mazumtirdzniecības apjomi un ražošanas produkcijas apjomi ir sarukuši,» norāda ZEW prezidents – profesirs Klemenss Fuests.

Vācijas pašreizējās ekonomiskās situācijas vērtējums saruka par 5,9 punktiem līdz 61,8 punktiem. Indeksa vērtējums par eirozonu zaudēja 10,3 punktus, sasniedzot 48,1 punktu, bet pašreizējās situācijas raksturojuma indekss saruka par 3,8 punktiem līdz 31,5 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes krasu palēnināšanos 2022.gadā.

Ķīnas ekonomika pērn palielinājās par 3% salīdzinājumā ar 8,1% kāpumu 2021.gadā, tādējādi reģistrēta otra vājākā izaugsme kopš 1976.gada, otrdien ziņoja valsts statistikas birojs.

Ķīnas ekonomiku pērn negatīvi ietekmēja koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi un krīze valsts nekustamo īpašumu sektorā.

Dabasgāzes cenas Eiropā sasniedza zemāko līmeni kopš 2021.gada septembra, mazinoties bažām par tās pieprasījumu neparasti siltajā Eiropas ziemā.

Eiropas investoru noskaņojumu uzlaboja arī tas, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss janvārī paaugstinājies līdz 16,9 punktiem salīdzinājumā ar mīnus 23,3 punktiem decembrī, tādējādi reģistrēts 11 mēnešos augstākais līmenis.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, sākoties ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmei un Japānai paceļot procentlikmes pirmoreiz 17 gadu laikā.

Pēc pozitīvas dienas Eiropas biržās visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, indeksam "Standard & Poor's 500" pat sasniedzot jaunu rekordu.

FRS Federālā atvērto tirgu komiteja otrdien sāka divu dienu ilgas diskusijas par procentlikmēm.

Kamēr investori turpina gaidīt procentlikmju pazemināšanu šogad, jaunākie ASV inflācijas dati ir radījuši šaubas par to, ka FRS sāks šo pazemināšanu jau jūnijā.

"Tieši kad Japānas Banka beidzot sāk celt procentlikmes, investori vēl cer, ka FRS tās samazinās," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmuma "Unilever" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 3% pēc paziņojuma, ka tas atsevišķā kompānijā atdalīs saldējuma ražošanas biznesu, kas ietver zīmolus "Ben & Jerry's" un "Magnum", kā arī nākamajos trīs gados plāno likvidēt aptuveni 7500 darbavietas un ietaupīt 800 miljonus eiro.

Dati par ASV ražotājcenu samazināšanos otrdien veicināja kāpumu pasaules akciju biržās, jo tie vairoja cerības, ka Federālo rezervju sistēma (FRS) samazinās bāzes procentlikmi.

"Inflācijas tendencei ir pareizs virziens, un šodien bija labas ziņas," aģentūrai AFP sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Kehils.

"Tas liek domāt, ka FRS, visticamāk, samazinās likmi," viņš piebilda.

Šonedēļ galvenā uzmanība tiks pievērsta trešdien gaidāmajiem ASV patēriņa inflācijas datiem, kas varētu ietekmēt FRS monetārās politikas lēmumu pieņemšanu.

Otrdien investori saņēma nomierinošus datus, ka ražotājcenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 2,2%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā jūnijā, kad pieaugums bija 2,7%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas valstī jūlijā pieauga par 0,1%, kas seko 0,2% kāpumam jūnijā. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada griezumā ražotājcenas ASV jūlijā pieaugs par 2,3%, bet kāpums mēneša salīdzinājumā saskanējis ar prognozēm.

Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā - no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits un apjoms 2023. gadā Eiropā un Baltijā ir samazinājies augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ. Neskatoties uz pērn valdošo neskaidrību par ekonomikas izaugsmes iespējām, Baltijas valstīs pērn noslēgti 218 M&A darījumi, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi eiro, liecina Oaklins dati.

Salīdzinoši aktīvāki pērn bijuši paši Baltijas valstu investori, ieguldot savu valstu uzņēmumos, bet šogad ir sagaidāma investoru aktivitātes atjaunošanās, ja tiks samazinātas procentu likmes.

Noslēgtie 218 M&A darījumi ir par 13% mazāk nekā 2022. gadā. Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēji lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu atspoguļojās darījumu aktivitātes kritumā Eiropā un Baltijas valstīs. Ņemot vērā, ka šogad tiek prognozēts potenciāls procentu likmju samazinājums, 2024. gadā ir sagaidāms M&A aktivitātes kāpums, tostarp investoru interese par ieguldījumiem Baltijas valstīs.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga un zelta cenas sasniedza visu laiku augstāko līmeni, pastiprinoties cerībām uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu šogad.

Eiropas biržās akciju cenas kritās.Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu otro dienu pēc kārtas. Jaunu visu laiku augstāko līmeni sasniedza arī indekss "Standard & Poor's 500".

Šos rekordus daļēji veicināja "Bank of America" un "UnitedHealth Group" akciju cenu kāpumi pēc to peļņas rādītāju publiskošanas.

FRS pārstāve Adriana Kuglere otrdien sacīja, ka ASV centrālā banka varētu pazemināt procentlikmes drīzāk agrāk, nekā vēlāk, ja darbaspēka tirgus atdzisīs "par daudz".

Procentlikmju pazemināšanas perspektīva arī veicināja to, ka zelta cena pieauga par 1,9% līdz 2450,07 ASV dolāriem par unci, kas ir jauns rekords.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, jo investoru noskaņojumu uzlaboja laba ASV uzņēmumu peļņa un atvieglojums par jaunās britu valdības atteikšanos no strīdīga finanšu plāna.

Analītiķi norādīja uz negaidīti labu "Goldman Sachs" un "Johnson & Johnson" peļņu kā pozitīvu dzinuli akciju cenām, kā arī uz investoru noskaņojuma maiņu.

Otrdien publicēti dati arī liecina, ka ASV rūpniecības produkcijas apmērs septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,4% jeb vairāk, nekā bija prognozējuši analītiķi. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,1%.

OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams tomēr brīdināja, ka investoru optimisms var nebūt ilgstošs.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,9% pēc ziņām, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss oktobrī paaugstinājies līdz mīnus 59,2 punktiem, kas ir par 2,7 punktiem labāk nekā septembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss saruks līdz mīnus 65,7 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, ko veicināja uzmundrinoši ASV inflācijas dati.

Investoru noskaņojumu uzlaboja arī Ķīnas pasākumi savas ekonomikas atbalstīšanai.

ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc datiem, ka ASV vairumtirdzniecības cenu inflācijas temps oktobrī palēninājies, vairojot cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu piebremzēt procentlikmju paaugstināšanu.

Otrdien publicētie dati parādīja, ka ražotāju cenas ASV oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 8%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā septembrī, kad tās gada griezumā palielinājās par 8,4%.

"Lai gan FRS amatpersonas cenšas nesekot naratīvam, ka inflācija varbūt jau sasniegusi virsotni, skaitļi runā paši par sevi," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga piesardzīgā tirdzniecībā pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdien gaidāmā lēmuma, iespējams, celt procentlikmes, savukārt Eiropas biržu indeksu palielināšanos iegrožoja ziņa par Vācijas investoru pārliecības krišanos.

Biržu indeksu kāpumu iegrožoja arī «Facebook» akciju izpārdošanas turpināšanās, kā arī bažas ar iespējamu tirdzniecības karu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par muitas tarifiem.

Vācijā socioloģisko pētījumu institūta ZEW aprēķinātais 220 analītiķu un investoru pārliecības indekss kritās līdz 5,1 punktam, tālu atpaliekot no analītiķu prognozētā 13,1 punkta un no februārī aprēķinātajiem 12,7 punktiem.

Šis rādītājs iepriekšējo reizi bija tik zems pirmos mēnešus pēc Lielbritānijā 2016.gada jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Londonas biržas indekss pieauga pēc datu publicēšanas par Lielbritānijas gada inflācijas palēnināšanos februārī, kas, kā uzskata analītiķi, nedaudz mazināja spiedienu Anglijas Bankai celt procentlikmes, un noveda līdz britu mārciņas vērtības kritumam pret ASV dolāru.

Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, bet britu mārciņas vērtība stabilizējās, tirgiem sagatavojoties jaunām neskaidrībām Brexit jomā un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) jaunāko sanāksmi tās politikas noteikšanai.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja rīkoja krīzes sarunas ar savas valdības ministriem pēc tam, kad parlamenta spīkers nolēma, ka Mejai ir jāpanāk izmaiņas likumdevēju divreiz noraidītajā Brexit dokumentā, lai tas tiktu nodots balsošanai trešo reizi.

Brexit neskaidrības tomēr kompensēja oficiālie dati, ka bezdarbs Lielbritānijā novembrī - janvārī samazinājies līdz 3,9% salīdzinājumā ar 4% trīs mēnešos līdz decembrim, un tas ir zemākais līmenis kopš 1975.gada.

Jaunākie dati arī liecina, ka Lielbritānijā strādājošo vidējie ienākumi, iekļaujot prēmijas, novembrī - janvārī gada griezumā palielinājušies par 3,4%, kas ir straujākais kāpums kopš 2008.gada jūlija.