Pasts ir stratēģisks uzņēmums, ar ko rēķinās. To pierāda situācija janvārī, kad dažviet valstī nebija ne elektrības, ne sakaru, ne siltuma, bet pastu nesa, intervijā Dienas Biznesam skaidro Latvijas pasta valdes priekšēdētājs Aigars Vitols.

Kādu gribētos redzēt Latvijas pastu pēc 5-10 gadiem?

Latvijas pasts (LP) arī pēc 10 gadiem būs lielākais tirgus spēlētājs. Daļai Latvijas teritorijas nav neviena cita piegādātāja, izņemot LP. Ja nu vienīgi mums ekonomika tā uzlabosies, ka visi brauks atpakaļ. Pasta izmaksas ir ļoti atkarīgas no apdzīvotības blīvuma valstī. 2009. gadā viens iedzīvotājs gadā ir samaksājis par universāla pasta pakalpojumiem 88 santīmus. Vidēji pa gadiem šis skaitlis ir zem lata un tas ir ļoti minimāls. Vācijā, kur pasts var ļoti labi attīstīties, ir 260 cilvēki uz km2, bet mums ir tikai 35, tātad līdz Vācijai mums ir ļoti tālu. Taču pasts ir vajadzīgs arī šeit.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Vārds reiderisms pēdējo mēnešu laikā piesaukts ne vienu reizi vien. Tas izskanējis SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība dalībnieku konflikta laikā un, iespējams, no tā cietuši Jēkabpils lidlauka līdzšinējie īpašnieki. Arī Jelgavas uzņēmuma SIA Intransserviss īpašnieku strīdā iesaistītās abas puses viena otru vaino reiderismā, savukārt SIA Daudznozaru kompānija Daugava vadība par reideriskām nosaukusi Swedbank metodes savstarpējo domstarpību risināšanā. Vienīgais, kā pasargāt savu uzņēmumu no ļaunprātīgu pārņēmēju nagiem, ir novērst «caurumus» jau laicīgi.

Pašlaik parādījusies tendence pieaugt reiderisma gadījumu skaitam, kur uzņēmuma pārņēmēji vēlas piekļūt skaidrajai naudai. Kamēr īpašums tiks pārdots izsolē, paies laiks, tiesu izpildītāju darbības ir pārsūdzamas, turklāt pretējā puse var noalgot advokātus un prasīt izpildes apturēšanu. Tādēļ uzņēmuma pārņemšana, lai iegūtu nekustamos īpašumus, prasa laiku un naudu. Bet atsevišķās nozarēs firmu kontos ik dienu apgrozās ievērojami naudas līdzekļi, un, lai tos izņemtu, reideriem jāsagādā tikai izpildraksts un tiesu izpildītājs. Bet pēc tam šo naudu atgūt, ja tā tikusi pārskaitīta uz ārzonā reģistrētam uzņēmumam piederošu kontu, ir praktiski neiespējami.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Finiera 13 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums sarunā ar laikrakstu atzina, ka pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktā publiskā piedāvājumu iegādāties Latvijas Finiera akcijas par to nominālvērtību pie viņa vērsušies vairāki esošie akcionāri ar jautājumu, ko darīt – pārdot vai nepārdot, vai tiek piedāvāta atbilstoša cena. Tas viņam licis aizdomāties par pēc iespējas vairāk akcionāru apvienošanu, lai izveidotu nopietnu paketi ne tikai labākas cenas iegūšanai par vienu Latvijas Finiera akciju, bet arī iespējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, akcionāru sapulcēs.

Latvijas Krājbanka kā pēdējā finanšu tirgus iestāde nolēmusi izstāties no Rīgas biržas. Par to, cik būtiska ir šī izmaiņa, kāds kopumā sagaidāms gads, kādas ir prognozes par Latvijas banku tirgus darbību, intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis (attēlā).

Vaicāts, ar ko šis gads ekonomikā, banku nozarē varētu kļūt zīmīgs, I. Priedītis stāsta: «Es šeit nedomāju banku sektoru, bet kopumā tautsaimniecībā baidos, ka pazudīs daži zīmoli. Varbūt tos kāds pārņems no līdzšinējiem īpašniekiem, bet kāds no tiem veiksmes stāstiem, pie kuriem bijām pieraduši 15 gadu laikā, pazudīs. Jau sākam to pieredzēt. Varbūt nebūs Latvijas mēroga, bet būs reģiona mēroga bankroti, tiesvedības.

Bet es redzu arī to, ka cilvēkiem ir milzu izdomas spējas, viņi domā, ko un kā darīt. Projektu sagatavošanai vajadzīgs laiks. Gribas cerēt, ka vismaz noskaņojuma bedrei esam tikuši pāri.»

Komersantu vidējais apgrozījums divu gadu laikā nogāzies teju uz pusi un atgriezies 2002. gada līmenī, turklāt ienākumi sarukuši daudz straujāk nekā Krievijas krīzes ietekmē, ziņo Dienas bizness.

«Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā visu komersantu vidējā peļņa ir negatīva, turklāt zaudējumu apmērs sasniedz teju vai 10 000 Ls, kas norāda uz masveidīgumu, kaut arī daļai zaudējumu nav – ir pat tīrā peļņa,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. «Vidēji viena komersanta (apkopoti 70 450 uzņēmumu gada pārskati) apgrozījums bija tikai nedaudz vairāk par 0,3 milj. Ls, kamēr vēl pirms gada – 0,485 milj. Ls, bet 2007. gadā – 0,547 milj. Ls, kas norāda uz vidējo ienākumu un līdz ar to visas Latvijas tautsaimniecības milzīgo kritumu,» tā A. Brūvelis.

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

«Katru dienu mums Ventspils naftai ir cits pircējs, bet mēs neļaujam tam sevi samulsināt»

To laikrakstam Dienas bizness ekskluzīvā intervijā sacīja lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs (attēlā). Kā akcionāra pārstāvis viņš pilnībā atbalsta bufernaftas izsūknēšanu no Baltkrievijas - Ventspils naftas vada, jo tā bojājot naftas vadu, turklāt, naftu pārdodot, būšot iespējams gūt vismaz kaut kādus ienākumus no līdz šim desmitiem miljonu latu zaudējumus sagādājušā uzņēmuma aktīva - naftas vada.

Vislielākais sāpju bērns Ventspils naftai pašlaik esot a/s Latvijas kuģniecība, «kas draud palikt tikai par čaulu ar lieliem parādiem».

Gaidot ceturtās paaudzes datu pārraides pakalpojumus, operatori jau šobrīd audzē mobilā interneta klientu skaitu.

Latvijā infrastruktūra, kas ļauj iedzīvotājiem piedāvātu mobilo internetu, ir četriem telekomunikāciju operatoriem Latvijas Mobilajam telefonam (LMT), Triatel, kas izmanto CDMA tehnoloģijas, Tele2 un Bite Latvija. Lai gan operatori mobilo internetu piedāvā gandrīz visā Latvijā, ātrgaitas internetu LMT, Tele2 un Bite Latvija tīklā nodrošina tieši trešās paaudzes jeb 3G sniegtās iespējas. Tāpēc šo operatoru klientiem būtisks ir tieši 3G tīkla pārklājums, un tas ir galvenais iemesls kāpēc operatori šobrīd veic 3G tīkla paplašināšanas darbus.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(361).jpg

Cilvēku skaits, lielās mirstības un mazās dzimstības dēļ, samazinās daudzās Eiropas valstīs. Savukārt Latvijā šim fktoram klāt nāk vēl kāda problēma – migrācija. No minētajiem 19 tūkstošiem cilvēku, aptuveni astoņi tūkstoši no Latvijas ir vienkārši aizbraukuši, turklāt šis process vēl nebūt nav apstājies. Jāatzīst, ka arī nākotnē šajā jomā diemžēl nav gaidāma labāka situācija. Paredzams, ka uz 2030. gadu divi miljoni Latvijas iedzīvotāju būs vairs tikai mūsu sapnis – reālais skaits būs mazāks, jo liela daļa būs aizbraukuši uz citām valstīm.

«Latvijas finanšu politika šobrīd ļoti lielā mērā atgādina situāciju, kad tiek steigšus ielekts tramvajā, pat nepaskatoties, kāds ir tā numurs,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš arī norāda, ka šobrīd «iztur tas, kurš šiverējas».

«Man nav skaidrs, kāpēc netiek veidoti alternatīvie budžeta projekti, lai tos varētu nolikt uz galda un izvēlēties labāko. Pie mums notiek tā - kaut ko uztaisa, tad sāk bļaut, ka vairs nav laika, jo ir jau decembris, un pieņem, ļaujot priekšlikumu iesniegšanu veikt vienu dienu. Tajā pašā laikā man nav zināmi valdības pasūtīti pētījumi zinātniekiem par to, kāds būs, piemēram, 2013. gada valsts budžets, nu vismaz lielos makroekonomiskos jēdzienos. Mums tiek paziņots, ka nav laika un jālec iekšā tramvajā, bet tiek aizmirsts paskatīties, kāds ir tā numurs,» stāsta Ekmanis (attēlā).

Latvijas pasts (LP) plāno attīstīt finanšu pakalpojumu sniegšanu un mest izaicinājumu apdrošināšanas lauciņā.

LP, kuram ir vairāk nekā 600 pasta nodaļu tīkls visā Latvijā, neplāno atteikties no kāda līdz šim piedāvātā pakalpojuma, bet piepulcināt jau liek aizvien jaunus. Tāpēc LP liks lielāku akcentu uz finanšu pakalpojumiem, un iedzīvotāji pasta nodaļā var saņemt gan pensiju, gan pieteikties patēriņa kredīta saņemšanai.

Galvenā ideja, kas LP pamudinājusi izšķirties par šādu soli, ir tas, ka dažos Latvijas lauku apvidos banku filiāles nav pieejamas. Šāds solis tiek sperts, lai LP nostiprinātu savas pozīcijas nozarē līdz 2013. gadam, kad tiks liberalizēts pasta tirgus. Līdz tam laikam LP ir iecerējis ne tikai strādāt bez būtiskiem zaudējumiem, bet arī izveidot plašāko un modernu pasta nodaļu tīklu, kas būtu pievilcīgs tieši biznesa sektoram, lai tā pārstāvji savas preces vai pakalpojumus vēlētos pārdot tieši ar LP pasta nodaļu starpniecību.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(52).jpg

Krievijas energouzņēmums Inter RAO strauji un vērienīgi būvē jaunas stacijas Lietuvas pierobežā. Tas nozīmē, ka Baltijā iecerētie jauno staciju projekti no ekonomiskā un tehniskā viedokļa var arī nerealizēties. Ja tā notiks, tas nozīmē, ka Baltijas elektroenerģijas patērētāji arvien vairāk būs spiesti iepirkt Krievijas elektrību pēc Krievijas diktētas cenas, kas noteikti nebūs zemāka par Nord Pool biržas tirgus cenu.

Kā liecina Inter RAO pārstāvja Nikolaja Stepanova prezentētie kompānijas attīstības plāni Kaļiņingradā, jaunu staciju būvniecība jau notiek. Inter RAO arī neslēpj, ka šajā reģionā pēc dažiem gadiem uzcelto staciju jaudas (pirmo AES bloku paredzēts pabeigt jau 2016. gadā) ievērojami pārsniegs pašas Kaļiņingradas vajadzības, tāpēc elektroenerģiju paredzēts eksportēt uz Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju, uzbūvējot starpsavienojuma kabeli, arī uz Vāciju un Nīderlandi.

Jārēķinās ar kredīta līdzfinansējumu 30 - 40% apjomā, bet t.s. spekulantiem bez stabiliem ienākumiem kredīti nebūs pieejami. Konkrētas bankas pagaidām vēl nav aprēķinājušas iespējamās finansiālās sekas līdz ar jauno maksātnespējas likumu, tomēr pieļauj kredītpolitikas izmaiņas.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītājs Teodors Tverijons nedomā, ka pieņemtais maksātnespējas likums nākotnē ietekmēs kredītu procentu likmes, jo galu galā starp bankām ir konkurence. «Daudz vairāk likmes ietekmē reālā naudas cena,» tā viņš. Savukārt nosacījumus jauniem kredītiem likums gan ietekmēs, tostarp ņemot vērā kaut vai to, ka maksimums, ko varēs atgūt no bankrotējušas fiziskas personas, ir 50% no aizdotās summas.