Pēdējā gada notikumi saistībā ar nodokļu piemērošanu agrāk gūtajam kapitāla pieaugumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas liek uzdot daudzus jautājumus par tiesiskuma izpratni mūsu valstī.
Gandrīz ikviens ir dzirdējis par pagājušā gada 3.decembra AT Senāta spriedumu, ar kuru tika atzīta VID kļūda nodokļu piemērošanā, kā arī par Tiesībsarga vēstulēm Finanšu Ministrijai, kurās tiek lūgts rīkoties, lai izbeigtu VID patvaļu. Tomēr ne tik daudzi ir iedziļinājušies VID argumentācijā, kurā slēpjas pamatīgi zemūdens akmeņi.
Kā vienu no bīstamākajām negatīvajām tendencēm ir jāmin tiesiskās paļāvības principa nonivelēšana līdz savlaicīgi pieprasītas uzziņas līmenim, kuras pieprasījumā, pie tam, nodokļu maksātājam ir jāspēj detalizēti paredzēt katrs savas iecerētās darbības pavērsiens. Saskaņā ar VID viedokli, ne likuma anotācijas, ne Saeimā teiktās runas un kur nu vēl VID darbinieku «nesankcionētās» konsultācijas daudzu gadu garumā (t.sk. arī rakstiskas konsultācijas), bet tikai un vienīgi uzziņa var radīt personas tiesisko paļāvību pat tik plaši izdiskutētā un publiski nopeltā jautājumā kā 0% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme darījumos ar nekustamo īpašumu.
No vienas puses, ir saprotams, ka pilnīgu aizsardzību var sniegt tikai un vienīgi precīzas uzziņas pieprasīšana. Tomēr šā brīža notikumi liek uzdot jautājumu cik vienkāršai ir jābūt situācijai, kurā lieki netērējot ne savu ne VID laiku un resursus, nodokļu maksātājs tomēr varētu iztikt bez uzziņas?! Ņemot vērā to, ka Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par iespējamo vienlīdzības principa pārkāpumu attiecībā uz 0% piemērošanu ienākumam no darījumiem ar nekustamo īpašumu, es personīgi nebūtu drošs pat par to vai procentu ienākumam un dividendēm šobrīd ir piemērojama 10% jeb 25% nodokļa likme!
Diemžēl jāsecina, ka VID norādes uz to, ka vienīgi uzziņa ir tiesiskās paļāvības pamatā, līdzinās situācijai ar laulības līguma noslēgšanu pirms kāzām... Domāju daudzi lieliski var iztēloties situāciju, kad pirms kāzām ilgstoši pazīstamā vienkāršā lauku meitene (vai puisis), no sirds var apzvērēt, ka viņu neinteresē precinieka miljoni. Bet, kas tev deva, izrādās, ka finansiālās grūtībās nonākusī līgavas krustmāte ir pavisam citās domās un, pēc pāris gadiem attiecībām izjūkot – puse mantas vējā!
Ironiski, ka 25% nodoklis un sods nesamaksātā nodokļa apmērā sastāda tieši 50% no ienākuma, kuram saskaņā ar likumu un, kas vēl svarīgāk, agrāko VID interpretāciju bija jāpiemēro 0% likme. Bet, ja vēl pieskaita nokavējuma naudu un tiesāšanās izdevumus, tad vietējie un ārzemju precinieki, kuri savulaik sildīja Latvijas ekonomiku, maigi sakot paliek jaņos...
Atliek vienīgi cerēt, ka nākotnē līdz ar situācijas uzlabošanos valsts budžetā tiesiskās paļāvības princips ieņems svarīgāku vietu mūsu demokrātijā, bet tikmēr nodokļu maksātājiem jāpieturas pie citiem principiem – piemēram, absolūtās neuzticības principa – un jālūdz uzziņas pat par it kā pašsaprotamām lietām.