Valdība otrdien, 2.februārī, apstiprināja grozījumus uztura bagātinātāju reģistrēšanas valsts nodevās. Turpmāk par vienām reģistrācijas darbībām būs jāmaksā vairāk nekā pašlaik, savukārt par citām – mazāk, informē Zemkopības ministrija.

Nodeva, līdzīgi kā līdz šim, tiks dalīta atkarībā no tā, vai tiek maksāts par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju. Noteikumi paredz aizstāt trīs valsts nodevu pozīcijas ar sešām, kas ir detalizētāk noteiktas, tāpēc tiesību norma kļuvusi saprotamāka un vieglāk piemērojama.

Nodeva maksājama par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju (125,00 eiro), par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju, ja tas iepriekš ir paziņots vai laists tirgū kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (210,00 eiro), un arī par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju (380,00 eiro).

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 22.oktobrī, izsludināja grozījumus noteikumos par uztura bagātinātāju reģistrēšanas valsts nodevu. Salīdzinājumā ar pašlaik maksājamo valsts nodevu, par vienām reģistrācijas darbībām būs jāmaksā vairāk, savukārt par citām – mazāk, inform Zemkopības ministrijā.

Iecerēts, ka turpmāk vienāda nodeva būs par uztura bagātinātāja reģistrāciju visiem Latvijas tirgū laistiem uztura bagātinātājiem (165 eiro). Ir plānots atcelt nodevu (426,86 eiro) par uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un nodevu par izplatīta uztura bagātinātāja reģistrāciju Eiropas Ekonomikas zonas valstī (99,60 eiro).

Bet būs jauna nodeva (25 eiro) par katru uztura bagātinātāju reģistrēšanu ar atšķirīgām organoleptiskajām īpašībām, piemēram, garšu vai smaržu.

Ja tiks mainīts uztura bagātinātāja pagatavojuma veids, fasējuma vienības lielums, ieteicamā dienas deva, sastāvdaļas vai sastāvdaļu daudzums, tad nodeva par izmaiņu reģistrēšanu turpmāk būs 120 eiro. Savukārt, ja tiks mainīts uztura bagātinātāja nosaukums, ražotāja nosaukums, ražotāja adrese, iepakojuma vienības lielums vai lietošanas pamācība,- 50 eiro.

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 1.janvārī stājas spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairākām akcīzes preču grupām mainās akcīzes nodokļa likmes - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

No nākamā gada 1.janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc VID aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu cenu (10 gabali paciņā) - par 0,13 eiro, smēķējamās tabakas cenu (40 grami paciņā) - par 0,27 eiro, bet karsējamās tabakas cenu (6,2 grami paciņā) - par 0,35 eiro.

Latvijā pēdējos trīs gados uztura bagātinātāju ražotāju pulks strauji nav pieaudzis; to pārdošanas apjomi, sekojot pieprasījumam, kāpj, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uztura bagātinātājs ir produkts, kurā koncentrētā veidā ietilpst kādas veselīgas un dabīgas pārtikas vielas. «Lai gan latviešu valodā apzīmējums «uztura bagātinātājs» ļoti labi skan, mums līdz citu valstu pārdošanas apjomiem vēl tāls ceļš ejams. Vidēji pasaulē uztura bagātinātāju tirgus aug par 10% gadā, ASV vēl straujāk. Naskākie uztura bagātinātāju lietotāji ir japāņi, kas šiem produktiem gadā vidēji tērē 400 eiro,» zina stāstīt SIA Lotos Pharma valdes loceklis Kaspars Ivanovs.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols produktu portfelī ir 44 dažādu veidu uztura bagātinātāji, kas veido 72% no uzņēmuma kopējā produktu portfeļa. Silvanols produktu noieta tirgus katru gadu paplašinās, un pašreiz, ieskaitot Baltijas valstis, tie ir pieejami 29 zemēs, tostarp Spānijā, Francijā, Čehijā, Krievijā, Kazahstānā, Azerbaidžānā. Tikmēr pirms pieciem gadiem dibinātā SIA Lotos Pharma, kas nodarbojas ar uztura bagātinātāju un medicīnas ierīču ražošanu, pirmajā darbības gadā realizēja 50 tūkst. uztura bagātinātāju iepakojumus gadā, bet šogad 400 tūkst., un puse no produktiem tiek eksportēta uz deviņām valstīm. «Mani neinteresē veidot kopijas, es radu jauns produktus, kas, protams, atbilstoši pieprasījuma tendencēm tirgum ir nepieciešami,» klāsta K. Ivanovs.

Mūsdienās arvien populārāka paliek ortomolekulārā medicīna, kuras pieeja veselības uzlabošanā un slimību ārstēšanā ir izmantot optimālu uzturvielu daudzumu, kas ir nepieciešams katram indivīdam atsevišķi. Šī medicīnas nozare balstās uz uzskatu, ka pareizi izvēlēts uzturvielu daudzums var atjaunot ķermeņa optimālo funkcionalitāti un līdzsvaru. Orthomol GmbH ražotā produkcija tiek ražota pamatojoties tieši uz šo pieeju.

Kas ir Orthomol?

Orthomol GmbH ir viens no lielākajiem ortomolekulāro uzturvielu kombināciju ražotājiem Eiropā. Kompleksās uzņēmuma produktu līnijas nodrošina nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, lai veicinātu vispārēju veselību un labklājību. Produktu sortiments tiek izmantots dažādu veselības jomu uzlabošanā, sākot no imunitātes stiprināšanas līdz enerģijas līmeņa palielināšanai.

Latvijā Orthomol oficiālais pārstāvis ir SIA “M. A. Sales & Marketing”. Kopš dibināšanas Latvijā 2005. gadā, uzņēmums ir sekojis savai sākotnējai vīzijai - veidot partnerattiecības ar ražotājiem, kas specializējas augstas kvalitātes produktu izstrādē, tostarp uztura bagātinātāju un medicīnas preču ražošanā. Šī pieeja ir ļāvusi iepazīstināt Latvijas tirgu ar Orthomol produktiem un tie jau ir iecienīti šeit jau vairāk kā 15 gadus. Pašlaik Orthomol produkti ir pieejami vadošajās aptiekās un specializētajos interneta veikalos, kā arī InternetAptieka.lv vietnē. No 2021. gada uzņēmums ir paplašinājis savu darbību, piedāvājot plašu produktu klāstu arī Igaunijā.

SIA Purified uztura bagātināju ražošanai no melnās šokolādes meklē iespējas pašu spēkiem izgatavot to vērtīgākās sastāvdaļas.

DB jau rakstīja (20.01.2016.), ka pirms četriem gadiem kardiologs Andrejs Ērglis kopā ar saviem dēliem Kristapu un Mārtiņu, uzņēmējiem Aivaru un Pēteri Žimantiem, sadarbībā ar zinātniekiem uz melnās šokolādes bāzes radīja vairākus uztura bagātinātājus, kurus ražo SIA Pure Chocolate. Pa šo laiku ir mainījies uzņēmuma īpašnieku sastāvs – 2017. gadā, investējot aptuveni 200 tūkstošus eiro, 21,6% kapitāla daļu ieguva investīciju fonds FlyCap Investment Fund. Pateicoties šim finansējumam, šī gada martā ir gaidāma zīmola restartēšana un veiktas iestrādnes, lai Latvijā varētu sākt dabīgo aktīvo izejvielu ražošanu.

Pārtop jaunā kvalitātē

Investīciju fonda FlyCap līdzekļi ieguldīti produktu portfeļa izstrādē un attīstībā, kā arī eksporta veicināšanā – uzņēmums piedalījās starptautiskajā izstādē Vita Food, kas notika Ženēvā (Šveicē), un saņēma piedāvājumu no Spānijas kompānijas Uriach realizēt uztura bagātinātājus, izmantojot viņu zīmolu Innovage, stāsta SIA Purified padomes priekšsēdētājs Kristaps Ērglis. Apjomi nav bijuši pārāk lieli – pārdoti 10 tūkstoši blisteru, taču gūta vērtīga pieredze produkcijas realizācijā ārvalstu tirgū. Šobrīd ir pabeigta uztura bagātinātāju vizuālā un saturiskā uzlabošana – tas tiek realizēts patērētājam ērtākā iepakojumā. Sākotnēji uztura bagātinātāji tika pildīti plastikāta plāksnītēs (koreksos), bet šobrīd tie, līdzīgi kā medikamenti, tiek ievietoti blisteros.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina patērētājus neiegādāties interneta vietnēs piedāvāto uztura bagātinātāju Arnold Iron Dream Concentrated Night Time Recover, jo šī uztura bagātinātaja sastāvā ir konstatēta veselībai kaitīga viela 2,4 – dinitrofenols jeb DNP, informē PVD.

Minētais uztura bagātinātājs nav reģistrēts PVD uztura bagātinātāju reģistrā un tā izplatīšana Latvijā nav atļauta.

PVD aicina patērētājus, kuri šo produktu ir iegādājušies, pārtraukt tā lietošanu, kā arī neiegādāties to interneta veikalos.

DNP ir sintētiska ķīmiska viela, kas strauji samazina svaru un internetā tiek piedāvāta ar dažādiem nosaukumiem (piemēram, 2,4-dinitrophenol, Dinosan, Dnoc, Solfo Black, Nitrophen, Aldifen, Chemox) dzeltena pulvera, kristālu vai kapsulu formā, arī krēma veidā. DNP nav atļauts izmantot pārtikas, tostarp uztura bagātinātāju ražošanā.

Produktu galvenokārt lieto cilvēki, kas nodarbojas ar bodibildingu (kultūrismu) un fitnesu, lai mazinātu taukus un uzlabotu muskuļu masu. Viela ir toksiska un var izsaukt dezorientāciju, uzbudinājumu, samaņas zaudēšanu, krampjus, hipertermiju (paaugstinātu ķermeņa temperatūru līdz pat 40°C), pastiprinātu svīšanu, paātrinātu sirdsdarbību un elpošanu, kardiovaskulāru pārslodzi ar sirds muskuļu bojājumiem.

Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka suņu un kaķu barībā neatļautā viela karbamīds ir konstatēta arī citos, laboratoriskajai izmeklēšanai nosūtītajos, Tukuma straumes ražoto produktu un ražošanā izmantoto izejvielu paraugos.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina suņu un kaķu īpašniekus pārskatīt iegādātos suņu un kaķu barības iepakojumus un neizmantot savu mīluļu ēdināšanā sekojošus produktus:

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2993, derīguma termiņš - 24.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2780, derīguma termiņš - 08.06.2018.

• Barība kaķiem Ņau Ņau - partijas nr.3052, derīguma termiņš - 04.08.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2966, derīguma termiņš - 17.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2806, derīguma termiņš - 12.06.2018.

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.

Uztura speciālistu Līgas Balodes un Tatjanas Tepo izveidotais uzņēmums "OnPlate" ir paplašinājies, atverot Veselības telpu Grīziņkalnā. Tā papildina veselīgās ēšanas šķīvju tirdzniecības biznesu.

Interese par pakalpojumiem pēc Veselības telpas atklāšanas bijusi tūlītēja, visu gan sabremzējis Covid-19 uzliesmojums. Pirms tā iecienītas bijušas gan dažādas meistarklases, kurās apgūt veselīgu ēdienu pagatavošanas prasmes, gan līdzfinansētas nodarbības, kuru apmeklējums ir bezmaksas - to skaitā ir gan nodarbības jaunajiem vecākiem, gan sēdoša darba veicējiem, gan skolēniem un citiem.

Izvēlas Grīziņkalnu

Telpu iegādei un izveidei uzņēmējas investēja 80 tūkstošus eiro. "Šī summa būtu varējusi būt mazāka, taču bijām ierobežotas laika ziņā, tādēļ izmaksas pieauga," pauž L.Balode. Veselības telpas atrašanās vieta Grīziņkalnā uzņēmējas nebiedēja, jo vieta esot piemērota konkrēto pakalpojumu sniegšanai. "Iemesls, kādēļ mums uzreiz iepatikās šī vieta, ir tas, ka blakus atrodas "Ghetto Games" un parks. Parkā varam iet sportot, nūjot, jo, ja laukā ir silts laiks, neesam piesaistīti tikai telpām. Arī autostāvvietas pieejamība it kā ir sīkums, taču beigās diezgan nozīmīga lieta apmeklētājiem. Un vēl joprojām esam centra tuvumā," saka uzņēmuma līdzdibinātāja.

Attīstot savu darbību ārpus Latvijas robežām, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas sabiedrība “LDZ ritošā sastāva serviss” ir saņēmusi sertifikātu “СЕРТ АСУ”, kas uzņēmumam dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.

Līdz ar saņemto sertifikātu, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” jau tuvākajā laikā varēs sākt veikt plaša spektra remontdarbus uz Ukrainas sliežu ceļiem ekspluatējamajām lokomotīvēm.

“Šāda sertifikāta saņemšana ir kvalitātes apliecinājums „LDZ ritošā sastāva serviss” sniegtajiem pakalpojumiem un paver plašākas iespējas pakalpojuma sniegšanai ārpus Latvijas robežām, tādējādi attīstot arvien jaunas biznesa iespējas un ļaujot diversificēt mērķa tirgus, kuros strādājam. Esam gandarīti, ka mūsu sniegtie pakalpojumi atbilst visām augstākajām prasībām un ka varam sāk savu darbību tirgū, kur ir plaši attīstīta dzelzceļa infrastruktūrām un apjomīgs ritošais sastāvs,” norāda SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ivanovs, piebilstot, ka sertifikāta saņemšana bija sarežģīts un laikietilpīgs process, kura ietvaros tika veiktas dažāda veida kvalitātes un drošības pārbaudes.

Lai padarītu apmetumu antibakteriālu, smago metālu vai sudraba vietā Latvijas Universitātes ķīmiķi piedāvā izmantot mālus un videi draudzīgas virsmaktīvās vielas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Baltic Clay Minerals līdzīpašniece Solvita Kostjukova stāsta, ka Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes pētniekam Jurim Kostjukovam un Fizikālās ķīmijas katedras vadītājam Andrim Actiņam pirms vairākiem gadiem radusies ideja par jauna tipa antibakteriālo piedevu pret mikrobiem, sēnītēm un baktērijām un šobrīd viņi strādā pie piedevas būvniecības apdares materiāliem. Pirmais produkts būs piedeva apmetumam Alīna, bet to varētu izmantot arī plašāk, piemēram, vannas istabas šuvju materiālā. «Šis nav domāts kā plaša patēriņa materiāls, galvenais pielietojuma veids varētu būt restaurācijā. Regulāri tiek atjaunotas vēsturiskās ēkas un tām šis materiāls varētu būt vispiemērotākais,» spriež J. Kostjukovs.

Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) uzņēmumam SIA Riepu bloki par riepu uzglabāšanu neatļautā daudzumā piemērojusi papildu soda sankciju 5000 eiro apmērā, aģentūrai LETA sacīja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Viņa skaidroja, ka 4.augustā VVD Lielrīgas RVP inspektori apsekoja komersanta teritoriju Starta ielā 8, Rīgā, un konstatēja, ka pieprasītā riepu izvešana notiek ļoti lēni. Uzņēmuma darbinieki nevarēja sniegt informāciju, cik daudz riepu un to bloku jau izvests.

Arī šobrīd pieprasītie dati par paveiktajiem izvešanas darbiem nav iesniegti.

Iepriekš vēstīts, ka VVD uzņēmumam Riepu bloki par riepu uzglabāšanu neatļautā daudzumā piemēroja 1500 eiro sodu. Dienests skaidroja, ka soda apmērs piemērots par neatļauta apjoma lietotu riepu uzglabāšanu Rīgā, Starta ielā 8. Komersants nav arī iesniedzis VVD pieprasīto informāciju, kas apliecina nolietoto riepu nodošanu pārstrādei.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Mūsdienu sabiedrībā aizvien aktuālā kļūst vegānisma ideja un tāda dzīvesveida piekopšana, kurā no ēdienkartes tiek izslēgti dzīvnieku izcelsmes produkti.

Daudzi ir kategoriski pret šādu ideju, uzsverot, ka tādā veidā netiek uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas, taču, daudzi ir pieņēmuši izaicinājumu un kļūst par vegāniem, uzsverot, ka vairāki pētījumi noliedz jebkādu veselības problēmu rašanos šāda uztura rezultātā. Ar vegānu restorāna Fat Pumpkin izveidi cenšos parādīt apkārtējiem vegānu dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Vairāki pasaulē slaveni sportisti izvēlējušies savā uzturā nelietot gaļu un piena produktus, pierādot, ka vegānisms ir apvienojams arī ar sportu un lielu fizisko slodzi.

Pievēršoties vegānismam, pēc laika sapratu, ka šāds dzīvesveids ir ļoti aizraujošs un saistošs. Agrāk savu ikdienu nespēju iedomāties bez gaļas produktiem, šķita, ka nav iespējams dzīvot citādi, bet pierādījās diametrāli pretējais. Pirms kāda laika, ieraugot pārdošanā jau esošo vegānu restorānu Fat Pumpkin, kopā ar draugu nolēmām to pārņemt, vēršot to lielām pārmaiņām, kā galveno mērķi uzstādījām sabiedrības informēšanu par šāda dzīvesveida pozitīvajiem aspektiem, dzīvi bez dzīvnieku produktiem, iesakot to izmēģināt arī citiem. Restorānā mēs parādam, ka arī vegāni ēd ļoti garšīgi un daudzveidīgi. Tas ir ļoti maldīgs priekštats, ka ēdam tikai salātus trīs reizes dienā, tā nebūt nav. Pie mums var nobaudīt dažādas uzkodas, burgerus, salātus, zupas, kā arī vrapus un citus ēdienus. Konkurence šajā nozarē pagaidām nav ļoti liela, ir tikai daži šāda tipa restorāni, bet ir vairākas ēdināšanas vietas, kur ēdienkartes piedāvājumā pieejamas maltītes veģetāriešiem un vegāniem.

Skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan arī radīt jaunas darba vietas reģionos,” skaidro SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens.

Viņaprāt, skuju, kuras pašlaik lielākoties atstāj cirsmās, daļu izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus), bet to pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. “Skujas ir milzīgs un labs resurss, to pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai un pavērtu iespējas iegūt rūpnieciskos produktus, piemēram, skuju ekstraktu/pastu, kas būtu izmantojama augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanā,” tā uzskata J. Rubens.

Teju puse Latvijas iedzīvotāju regulāri ēd vakariņas vēlāk, nekā ieteicams, noskaidrots pētījumā par Baltijas valstu iedzīvotāju vakariņošanas paradumiem.

Pasākumā Vēlās vakariņas ar Borjomi profesors Anatolijs Danilāns, uztura speciāliste Ilze Lutere un šefpavārs Ēriks Dreibants nāca klajā ar ieteikumiem un gardām receptēm, lai vēlās vakariņas atstātu pozitīvu ietekmi uz organismu.

Lai arī pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk runā par uztura ietekmi uz dzīves kvalitāti, liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju cieš no dažādām gremošanas problēmām, ikdienā piekopjot organismam kaitīgus uztura paradumus, secināts IDS BorjomiEurope veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā salīdzināti iedzīvotāju vakariņošanas paradumi.

47% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka itin regulāri nākas grēkot ar ēšanu vēlu vakarā, visbiežāk saistot to ar vēlo pārrašanos mājās vai aizkavēšanos darbā. Vēlajās vakariņās visā Baltijā dominē otrie ēdieni, tomēr igauņiem ēdienkarte ir daudzveidīgāka, nekā abās pārējās valstīs, vakariņās biežāk iekļaujot arī salātus, sviestmaizes un karstos dzērienus. Savukārt Latvijā vakariņu ēdienkartē biežāk, nekā Lietuvā un Igaunijā ir sastopami raudzētie piena produkti.

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

FlyCap fonds ieguldījis 250 tūkstošus eiro SIA Purified.

SIA Purified, dibināts 2014. gada janvārī, ražo uztura bagātinātājus, izmantojot tumšo šokolādi. Purified uztura bagātinātājus tirgo aptiekās Latvijā un Lietuvā.

«FlyCap investīcijas plānojam novirzīt ražošanas modernizācijai, iegādājoties papildu iekārtas, kā arī jaunu produktu izstrādei un eksporta tirgus apgūšanai,» stāsta Edgars Krūmiņš, SIA Purified izpilddirektors.

Savukārt, Jānis Skutelis, FlyCap partneris, uzsver: «Mēs kā fonds ticam šo produktu un tirgus potenciālam gan Latvijā, gan ārzemēs, jo cilvēki visā pasaulē arvien vairāk pievērš uzmanību savai veselībai, uztura bagātinātājus lietojot ikdienā. Turklāt Purified produkti gan formas, gan satura ziņā ir ļoti oriģināli, kas uztura bagātinātāju lietošanu padara aizraujošāku.»

Globālā uztura kompānija Herbalife šogad svin savu 15 gadu jubileju Latvijas tirgū. Lai atzīmētu šo notikumu, Herbalife atklājis jaunu tirdzniecības un klientu apkalpošanas centru Rīgā, Baltijas Industriālā parkā, Piedrujas ielā 7a.

Jaunā centra kopējā platība ir 764 m2, no kā lielākā daļa paredzēta noliktavai, kā arī zvanu centram, biroja un konferenču telpām. Jaunais centrs kalpos kā vieta, kur tiks īstenotas dažādas darbības Baltijas līmenī kā preču iepakošana un izplatīšana, klientu apkalpošana un zvanu centra pakalpojumi.

Baltijas Industriālais parks ir viens no tehniski attīstītākajiem A klases noliktavu, biroju, ražošanas un tirdzniecības telpu kompleksiem Rīgā, kas tādējādi sniegs priekšrocības kompānijas darbībām.

Herbalife NVS valstu, Mongolijas, Ukrainas un Baltijas Vecākā direktore Olga Solntseva uzsver:

“2017. gads mūsu kompānijai Latvijā ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 15 gadiem uzsākām savu darbību šajā tirgū. Vēlot teikt paldies mūsu Neatkarīgajiem partneriem un vadītājiem, kuru mērķtiecīgā darba un entuziasma dēļ sabalansēta uztura paradumi un veselīgs dzīvesveids ir ieguvuši popularitāti sabiedrībā. Vēlētos sveikt mūsu partnerus Latvijā un novēlēt turpmāku attīstību, ētisku un uz lojalitāti balstītu augsta līmeņa servisu, kā arī atcerēties par mūsu kopīgo mērķi – mainīt cilvēku dzīves uz labāko pusi.”

Trīs ceturtdaļas iedzīvotāju savas zināšanas par pārtikas piedevām vērtē kā viduvējas vai sliktas, liecina uzņēmuma Lido un Zemkopības ministrijas veiktā pētījuma dati.

80% vēlas, lai ēdinātāji jeb kafejnīcas un restorāni pilnīgāk norādītu informāciju par ēdienu sastāvu, pievienotajām pārtikas piedevām (79%), izejvielu izcelsmi un gatavošanas kvalitātes aspektiem (60%). Lai arī ir vērojama pozitīva iezīme, ka 67% cilvēku iespēju robežās cenšas izvēlēties produktus bez nevēlamām piedevām, tomēr 26% respondentu, tostarp daudzi jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, norāda, ka izvēlas produktus pēc garšas un cenas, nevis pēc sastāva.

«Tie ir rādītāji, kurus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem nevajadzētu atstāt bez ievērības,» pētījuma rezultātus komentē pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzņēmuma Tukuma straume ražotajā barībā Dogo ar mājputnu gaļu (partijas numurs (kods) 2870; derīguma termiņš – 29.06.2018.) konstatējis neatļautu vielu – karbamīdu.

Uzņēmums šobrīd atsauc piesārņoto barības partiju no tirgus, savukārt PVD aicina suņu īpašniekus pārskatīt savus suņu barības krājumus un neizmantot ēdināšanā Dogo ar mājputnu gaļu barību ar iepriekš minēto partijas numuru un derīguma termiņu.

Piesārņotās partijas apjoms ir 31 tonna, no kuras tirdzniecībā, pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, nonākušas aptuveni 2/3. Atsauktā barības partija uzņēmumam būs jāiznīcina.

Karbamīds (urīnviela) ir barības piedeva, kuru atļauts lietot atgremotāju ēdināšanā, bet suņu un kaķu barībā tā nedrīkst būt vispār, jo var dzīvniekiem izsaukt organisma saindēšanos.

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga aģentūrai LETA teica, ja suns vai kaķis ieēd attiecīgo barību lielā devās, iznākums var būt letāls. "Suņiem vai kaķiem reakcija var būt toksiska. Atkarībā no devas dzīvniekiem var iestāties nāve," teica Lamberga, piebilstot, ka suņu un kaķu barībā nedrīkst būt šī viela.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.