DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY Baltijas darbību no šī gada 1. oktobra vadīs Leonas Lingis, kas kļūs par reģiona uzņēmumu vadošo partneri.

L. Lingis līdz šim ir vadījis Baltijas reģiona EY nodokļu un tiesību praksi ar padziļinātu izpratni par starptautisko nodokļu un transfertcenu jautājumiem. Viņš jaunajā amatā nomainīs Jonasu Akeli, kurš EY Baltijas valstīs vadīja pēdējos 16 gadus.

Leonas vadībā EY prioritātes būs stiprināt izteikti uz klienta vajadzībām orientētu pakalpojumu izstrādi un sniegšanu, kā arī turpināt virzīt inovāciju ieviešanu gan EY pakalpojumos, gan dažādās EY klientu darba nozarēs.

Leonas profesionālos sasniegumus papildina viņa akadēmiskā kvalifikācija, tostarp maģistra grāds revīzijas un finanšu grāmatvedībā Viļņas Universitātē. Tāpat Leonas ir aktīvi strādājis dažādās investoru darba grupās un piedalījies neskaitāmās nozares konferencēs, lai veicinātu Baltijas ekonomiku un biznesa klimata sekmīgu attīstību.

Uzņēmumi un valsts iestādes, kas izmanto automatizētas ceļazīmju formas, ietaupa 15–40% degvielas, samazina transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas un ievērojami atvieglo grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sagatavošanu.

Jau tagad Latvijā vairāki simti organizāciju, kas pārvalda dažāda lieluma autoparkus, sākot no mazajiem uzņēmumiem ar dažām automašīnām līdz iestādēm ar vairākiem simtiem transportlīdzekļu, papīru ir aizstājušas ar elektroniskām ceļazīmēm.

Kas un kā izmanto automatizētās ceļazīmes, kāpēc tās pēdējā laikā ir kļuvušas tik populāras?

Galvenie ieguvumi uzņēmumam automatizētu ceļazīmju ieviešanā ir laika un resursu ietaupījums, pārredzamība degvielas patēriņā un automašīnas darbībā, un tas viss rada gan izmaksu samazinājumu, gan racionālāku un atbildīgāku automašīnu izmantošanu. Vēl daži svarīgi aspekti, kurus klienti uzsver: vismaz dažas stundas mēnesī tiek samazināts laiks, kas darbiniekiem nepieciešams, lai sastādītu ceļazīmes, jo tās jau automātiski un ātri nonāk grāmatvedībā.

Nākotnes Latvijā vīriešu tikpat kā nebūs skolotāju, farmācijas speciālistu un ārstu profesijās, bet sievietes tiks pilnībā izstumtas no enerģētikas, metālapstrādes un kokapstrādes.

Eiropas Parlaments 22. novembrī pieņēma direktīvu Par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Direktīva pieprasa, lai līdz 2026. gada jūnijam visi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, reformētu uzņēmumu pārvaldi, nosakot sieviešu obligātās kvotas - valdē vai vadībā vismaz 33 % no visiem direktoriem vai valžu locekļiem jābūt sievietēm.

Kamēr Eiropas pārvaldes un globālo mediju diskursā tiek iezīmēta problēma ar sieviešu diskrimināciju lielo uzņēmumu valdēs, Latvijā parādās jauna, iespējams, tikai Latvijai raksturīga problēma - Latvijā desmitiem gadus tiek īstenota totāla vīriešu diskriminācija, tos izspiežot no izglītības un medicīnas, kā arī no citām profesijām.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā paplašina pakalpojumu sniegšanu Rietumeiropā, uzsākot nodrošināt klientu servisa, finanšu, degvielas treidinga un citus biznesa pakalpojumus arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Līdz ar jaunu valstu pievienošanu uzņēmums meklē dažāda līmeņa un specializācijas darbiniekus.

Vācijā un Benelux valstīs Circle K biznesa centrs sācis apkalpot mazumtirdzniecības tīklu, ko uzņēmums no Total Energies iegādājās šī gada 1. janvārī, savukārt Šveicē tiek nodrošināti pakalpojumi Circle K degvielas treidinga uzņēmumam. Šos uzņēmumus biznesa centrs Rīgā atbalsta ar dažādiem pakalpojumiem, sākot no iepirkumiem līdz finanšu un grāmatvedības pakalpojumiem.

Circle K biznesa centrs ir viens no lielākajiem biznesa centriem Rīgā un lielākais Circle K grupā. Šobrīd tajā strādā aptuveni 800 cilvēku, kas sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākās valodās Baltijas un Skandināvijas valstīs, Īrijā, Polijā, Ziemeļamerikā un tagad arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Lai informētu uzņēmējus par iespējām izmantot digitālos risinājumus finanšu pārvaldībai un tādējādi paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, šī gada 9. martā plkst. 10:00 - 13:00 tiešsaistē norisināsies vebinārs "Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi".

Uz vebināru īpaši aicinām uzņēmumu vadītājus, finansistus un grāmatvežus, jo jautājumi par finanšu procesu uzlabošanu ir cieši saistīti un nav atraujami no uzņēmuma kopējās attīstības.

"Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr digitalizācijas jomā uzņēmumiem Latvijā ir vēl liels attīstības potenciāls. Kā rāda Eiropas Komisijas publicētais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022, digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumos šobrīd Latvija ierindojas zem ES vidējā rādītāja un tās aktīvāk izmanto arī mūsu kaimiņi - uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā. Tādēļ vebinārā aplūkosim gan tehnoloģiju sniegtās iespējas finanšu pārvaldībai, gan arī praksē konstatētos "klupšanas akmeņus", kas nereti kavē mūsdienīgu risinājumu ieviešanu," saka vebināra organizatora, biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia valdes locekle Barba Zeme.

Pašvaldību investīcijas IT risinājumos paaugstina pašvaldību darba efektivitāti un samazina funkciju izpildei nepieciešamās finanses – strauji pieaugot darba spēka izmaksām, samazinoties pašvaldību finanšu rocībai un spējai piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ir nepieciešams meklēt efektīvus ceļus situācijas uzlabošanai.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir pašvaldību procesu pārskatīšana un to digitalizācija, ļaujot efektīvāk izpildīt uzdevumus un samazināt funkciju izpildes izmaksas. Jau pašlaik ir sasniegti vērā ņemami rezultāti, tomēr arī turpmāk ir nepieciešams aktīvi virzīt izaugsmi. Uzskatāmi varam parādīt, kā daži no pašvaldību procesiem, kuros izmantojot integrētas IT sistēmas un elektronizējot un digitalizējot pašvaldību procesus pašvaldībās, tiek ieekonomēti simti tūkstoši eiro pašvaldību budžeta līdzekļi.

Raugoties uz visām pašvaldībām kopumā, redzam, ka pašvaldību investīcijas virza progresu. Un nākas atzīt, ka pašvaldību efektivitātes rādītāji ir tieši proporcionāli IT risinājumos ieguldītā finansējuma apjomam. Un būsim godīgi, Latvijas vidējie rādītāji šādu investīciju veikšanā joprojām būtiski atpaliek no Baltijas, nemaz nerunājot par Eiropas valstu pieredzi.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Augstās enerģijas cenas apgrūtina Latvijas ražotāju konkurētspēju ārzemju tirgos, tāpēc valstij būtu jādomā, kā atbalstīt vietējos uzņēmējus.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka AS Valmieras Stikla Šķiedra (VSŠ) valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Pārtikas cenas sāk svārstīties

Tēma

Privāto augstskolu absolventu sasniegumi

Enerģētika

Baltijas enerģētikas milžiem miljardu vērti plāni Latvijā

Būvniecība

Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi

Grāmatvedība

Digitalizācija pārņem finanšu pārvaldību

Investors

Bija īsts marta trakums

Pasaules ekonomika

Vai zviedri atcerēsies nabadzību?

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Ilgtspējas dienaskārtība attiecas uz mums visiem. Proti, jau šobrīd un nākotnē ilgtspējīgas ekonomikas un pārvaldības principi un izaicinājumi būs tas, kas noteiks mūsu ikdienas paradumu maiņu, uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts politiku.

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis “izpratnes” veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Uzņēmuma izaugsmi un attīstību ietekmē vesela virkne faktoru, tajā skaitā - veiksmīga biznesa stratēģija un spēja pielāgoties jaunākajām tirgus tendencēm, atzīmē Jeļena Varnus-Ļebedeva, RE.NEW vadītāja.

Ja uzņēmums vēlas būt konkurētspējīgs un ilgtermiņā uzrādīt labus biznesa rezultātus, tam jāspēj izveidot uzticama un lojāla klientu bāze, ko var panākt, nodrošinot maksimāli augstu sniegto pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību klientu vajadzībām, teic J.Varnus-Ļebedeva. Tāpat uzņēmējam ir jābūt arī skaidrai biznesa stratēģijai, jāpiemīt prasmei efektīvi pārvaldīt pieejamos resursus, kā arī vēlmei rūpēties par saviem darbiniekiem, norāda RE.NEW vadītāja, uzsverot, ka motivēti un apmierināti darbinieki ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma resursiem.

Gūst pieredzi

Bērnībā vēlējos savu dzīvi saistīt ar medicīnu, atminas J.Varnus-Ļebedeva. “Līdz pat 13 gadu vecumam man nebija bail ne no asinīm, ne sāpēm, tomēr pusaudžu gados sāku bieži zaudēt samaņu, ieraugot asinis vai izjūtot sāpes. Tas lika man saprast, ka nākotnē nevarēšu kļūt par ārsti vai zobārsti, kā to biju iecerējusi, taču pilnībā savu sapni par mediķa profesiju gan neatmetu. Beidzot vidusskolu, velējos iegūt augstāko izglītību, bet dažādu apstākļu dēļ tas nenotika tik ātri. Sākumā ieguvu izglītību grāmatvedībā, taču mana pirmā darba pieredze bija saistīta tieši ar skaistumkopšanu,” stāsta J.Varnus-Ļebedeva, kura 1998. gadā pievienojās skaistuma institūta Liora komandai.

Diasporas kopiena #esiLV aicina Latvijas un citu Eiropas valstu latviešu uzņēmējus 30. septembrī piedalīties jau ceturtajā tīklošanās pasākumā.

Iepriekšējie trīs virtuālie saieti radīja lielu interesi, un, pateicoties tiem, jau vairākiem simtiem uzņēmēju bijusi iespēja iegūt jaunas zināšanas, izveidot sadarbības tīklus un kontaktus ar citu valstu partneriem un klientiem.

Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo ceturto tīklošanās pasākumsu, tāpat kā iepriekšējos, organizē diasporas biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kustība #esiLV kopā ar latviešu uzņēmēju klubiem un kustībām no Vācijas, Anglijas, Zviedrijas, Luksemburgas.

Katrā pasākumā ir lekcija vai vērtīga informācija par to, kas var noderēt diasporas un arī Latvijas uzņēmējiem, pēc tam katram dalībniekam ir iespēja iepazīstināt ar sevi un iepazīt citus, apmainīties ar kontaktiem un informāciju.

Pēdējā gada laikā Baltijā ir notikuši vairāki SLB (sale-leaseback) darījumi, kuru ietvaros tirgotāji pārdevuši savas ēkas un noslēguši ilgtermiņa nomas līgumus ar to jaunajiem īpašniekiem.

Gada nogalē restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro savus tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā pārdeva Somijas mazumtirdzniecības uzņēmums Stockmann, savukārt Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupas Summus Capital sabiedrība iegādājās uzņēmumu Rīgā, kuram piederošajā nekustamajā īpašumā ir atvērts viens no veikalu tīkla DEPO DIY veikaliem.

Vairāki šādi darījumi pērn Baltijā notikuši arī auto nozarē, tajā skaitā Lietuvas nekustamo īpašumu fonds Eika Real Estate Fund (EREF) no AS Moller Real Estate Baltic nopircis Audi un Volkswagen auto salonus Viļņā.

CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe skaidro, ka SLB darījumi ir industrijā plaši pazīstams finanšu instruments, kura galvenais mērķis ir papildu finanšu līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai.

Latvijā valsts kapitālsabiedrību ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) ilgu laiku tika vērtēti caur valsts līdzekļu neizšķērdēšanas prizmu, savukārt nelielie uzņēmumi grāmatvedībā nenorāda savas investīcijas R&D, kas rezultējas ar zemākām vietām dažādos inovāciju reitingos un lēnāku attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Juris Binde. Viņš norāda, ka šodien situācija jau ir daudz labāka, jo savulaik Māra Kučinska valdība veica attiecīgas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību uzvedībā R&D sfērā.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat Latvijas 41.vietu inovāciju reitingā, kaut arī Igaunija ir 17., bet Lietuva 39.vietā?

Kopumā Latvijas pozīcija nav slikta, jo aiz mums šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pats svarīgākais ir nevis vieta kādā reitingā, bet gan uzņēmumu spēja radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus un tādējādi paaugstināt savu konkurētspēju. Faktiski inovācijas ir pētniecības un attīstības (R&D) rezultāts, bez kā būtībā nav nākotnes teju vai ikvienā segmentā strādājošajiem uzņēmumiem. Uz jautājumu par to, kāpēc Igaunija ir ievērojami augstākā vietā nekā Latvija vai Lietuva, man nav argumentētas atbildes.

"BDO Latvia" vadības komandai kā partneris pievienojies Andrejs Surmačs, kurš līdz tam ieņēmis dažāda līmeņa vadošās pozīcijas "Deloitte" birojos Baltkrievijā, Krievijā un Latvijā, savukārt Viesturs Briežkalns, "BDO Latvia" biznesa ārpakalpojumu nodaļas vadītājs, turpmāk pildīs arī partnera pienākumus.

A. Surmačs audita un grāmatvedības profesionālo pakalpojumu jomā strādā vairāk nekā 25 gadus. Viņa klientu lokā ir vietējie un starptautiskie uzņēmumi, privātā un sabiedriskā kapitāla struktūras, valdības organizācijas, bezpeļņas organizācijas, vietējās un starptautiskās finanšu institūcijas. Viņš ir sertificētu grāmatvežu asociācijas (ACCA) loceklis un Baltkrievijā sertificēts revidents.

V. Briežkalns "BDO Latvia" komandai pievienojās 2016. gadā, uzņemoties pienākumus attīstīt un vadīt biznesa ārpakalpojumu nodaļu. Viņam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu grāmatvedībā, budžetu veidošanā, projektu un uzņēmumu nodaļu rentabilitātes novērtēšanā. Viņa klientu lokā ir dažādu nozaru gan starptautiskie, gan vietējie uzņēmumi, kuru vajadzībām viņš plāno un vada pilna cikla grāmatvedību un arī atsevišķus biznesa ārpakalpojumu uzdevumus.

Loģistika ir sarežģīta joma, kas sevī apvieno dažādas kompetences un kuras veiksmīga organizācija un vadība mūsdienās nebūtu iespējama bez jaunākajām tehnoloģijām. Pēdējo desmit gadu laikā nozarē ir noticis īsts lēciens procesu vadībā, un šīs jomas līderi tagad ir neatņemami saistīti ar inovatīviem risinājumiem un viedajām tehnoloģijām. Procesu automatizācija, digitalizācija, WMS, TMS sistēmas, mākoņdatošana u.c. tiek izmantotas, lai veiksmīgi pārvaldītu visus kravu pārvadāšanas un noliktavas procesus. Starptautiskā loģistikas uzņēmuma “Baltic Logistic Solutions” (BLS) direktors Rolandas Plieda šīs pārmaiņas identificē kā vienas no nozīmīgākajām uzņēmuma vēsturē.

“Baltic Logistic Solutions” ir viens no lielākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijā ar vairāk nekā 89 000 m2 noliktavu platību un augstākajiem kvalitātes standartiem starptautiskā līmenī. R Plieda “BLS” sāka strādāt 2009. gadā, un kopš tā laika ir virzījies pa karjeras kāpnēm, pildot dažādus darbus, kas viņam devuši arvien lielāku atbildību. Tas ļāva viņam pašam dot ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē un īstenošanā dažādos attīstības posmos.

Tātad par to, ko nozīmē būt uzņēmuma vadītājam, kādi ir izaicinājumi šādā darbā un kā ar tiem tikt galā, lasiet sarunā ar “Baltic Logistic Solutions” vadītāju Rolandas Plieda.

Kur uzsākāt savu profesionālo karjeru?