Akciju sabiedrība Reverta šā gada pirmajos sešos mēnešos no problemātiskajiem kredītiem ir atguvusi 20,6 miljonus eiro, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Valsts kasei šā gada pirmajos sešos mēnešos ir atmaksāti 9,7 miljoni eiro un vēl 12,8 miljonu eiro lielu maksājumu Reverta veica pēc pārskata perioda beigām.

«Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Reverta uzsāka Parex bankā ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanu, šis pārskata periods ir bijis smagākais un sarežģītākais gan kredītu izstrādes, gan atgūšanas jomā. Krīze Krievijā un Ukrainā, nestabilais ģeopolitiskais stāvoklis, kā arī ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē ir ievērojami samazinājusi aktīvu vērtību un apgrūtinājusi to atgūšanas iespējas. Tomēr neatlaidīgi turpinām cīnīties par katru centu, lai pēc iespējas mazinātu valsts zaudējumus. Gūtie rezultāti liecina, ka spējam risināt arī šķietami bezcerīgas situācijas,» norāda Revertas valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Neskatoties uz to, ka Eiropas finanšu tirgos joprojām valda nemiers, investoru interese par Latviju aug, jo valsts faktiski ir pilnībā atguvusi investoru uzticību, sakārtojusi valsts finanses un atguvusi investīciju līmeņa kredītreitingus, norāda investīciju kompānija IBS Prudentia.

Uzņēmums norāda, ka, kaut arī uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas tirgus Eiropā un Baltijā ir atguvies no krīzes, tas joprojām ir nestabils un atkarīgs no kopējā Eiropas tautsaimniecības stāvokļa.

2011. gadā AS IBS Prudentia un tās meitas uzņēmumu kopējais apgrozījums bija 1,075 miljoni latu, bet grupas uzņēmumu peļņa kopumā veidoja 232 tūkstošus latu.

«Savu darbību 2011. gadā vērtējam pozitīvi,» finanšu rezultātus komentē AS IBS Prudentia partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, paužot īpašu gandarījumu par sadarbību ar Latvijas Republikas valdību un Satiksmes ministriju. tā K. Krastiņš.

Veselības ministrija (VM) nav ievērojusi normatīvo aktu prasības par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atgūšanu un nav izveidojusi efektīvu rezidentūras valsts budžeta finansējuma izlietojuma uzraudzības mehānismu, kā rezultātā septiņu gadu laikā pieckāršojies rezidentūru nebeigušo personu skaits, – un valsts nav atguvusi izlietotos budžeta līdzekļus teju miljona eiro apmērā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

VM budžeta apakšprogrammas Rezidentu apmācība finansējums 2015.gadā apstiprināts 9 738 547 eiro apmērā, kas ir par 22% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Normatīvajos aktos ir noteikti vairāki rezidentu un VM pienākumi un atbildība, piemēram, rezidentiem, kuri studijas rezidentūrā uzsāka līdz 2011.gada augusta beigām, pēc rezidentūras beigšanas ir pienākums trīs gadus strādāt ārstniecības iestādē, bet rezidentiem, kuri studijas rezidentūrā sāka no 2011.gada septembra līdz šā gada marta beigām, pēc rezidentūras beigšanas ir pienākums vismaz 36 mēnešus piecu gadu laikā gūt ienākumus Latvijā un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Lai arī problemātisko kredītu atgūšanas process dažādu apstākļu ietekmē kļūst aizvien komplicētāks, pirmajā pusgadā AS Reverta kopumā ir atguvusi 35,8 miljonus eiro, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga. Tikmēr procentu maksājumos par subordinētajām saistībām Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem Reverta pusgadā izmaksājusi 2,3 miljonus eiro.

Tāpat kā iepriekš, pamatā valsts ieguldījuma atmaksai nepieciešamās naudas summas ir atgūtas kredītu restrukturizācijas rezultātā.

Līdz ar ekonomikas atveseļošanos aizvien lielāku īpatsvaru atgūto līdzekļu kopsummā veido ieņēmumi no nekustamo īpašumu portfeļa objektu realizācijas, kas pārskata periodā ir sasnieguši vēsturiski augstāko atzīmi – 14 miljonus eiro. Pērn tie bija trīs miljoni eiro.

Tajā pašā laikā pārskata periodā Reverta vēl joprojām ir spiesta cīnīties par īpaši sarežģītu parādu atgūšanu Krievijā, kā arī veikt procentu maksājumus par subordinētajām saistībām Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem - šie maksājumi pirmajā pusgadā bijuši 2,3 miljonu eiro apmērā, skaidro Revertas pārstāvji.

If P&C Insurance AS, izmeklējot apdrošināšanas krāpšanas gadījumus, Latvijā, Igaunijā un Lietuvā laikā no 2010.gada līdz 2012.gadam, atguvusi līdzekļus divarpus miljonu latu apmērā. Visbiežāk apdrošināšanas atlīdzības mēģina izkrāpt OCTA un KASKO polišu īpašnieki, taču vislielākos zaudējumus nodara ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi.

Pēc krāpšanas mēģinājumu atklāšanas If vislielāko summu – 1,5 milj. latu – ir atguvusi Igaunijā, savukārt Latvijas un Lietuvas filiālēs katrā šo trīs gadu laikā ir atgūti 0,5 milj. latu.

«Diemžēl krāpšana ir izplatīta parādība apdrošināšanas nozarē, tāpēc mēs veicam pasākumus, lai novērstu nelikumīgus mēģinājumus iegūt apdrošināšanas atlīdzības un aizsargātu mūsu klientu intereses. Visbiežāk apdrošināšanas atlīdzības mēģina izkrāpt OCTA un KASKO polišu īpašnieki. Pirmkārt, tāpēc, ka transportlīdzekļu apdrošināšanas produkti ir populārākie. Otrkārt, tāpēc, ka par šiem krāpniecības gadījumiem notiesāšanas gadījumā netiek piemērots liels sods, kas savukārt «iedrošina» potenciālos krāpniekus mēģināt viegli tikt pie brīviem naudas līdzekļiem. Krāpšanas darbībās ir parādījusies jauna tendence – organizēt krāpšanu kravu transportēšanas laikā. Parasti šīs darbības pastrādā organizētie kriminālie grupējumi, kuru mērķis ir izkrāpt iespējami lielas summas,» skaidro If Apdrošināšana Atlīdzību daļas vadītāja Iluta Šķipsna.

AS Reverta kopš 2008. gada beigām no līzinga kompāniju pārdošanas Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīs atguvusi vairāk nekā 240 miljonus ASV dolāru (136 miljonus latu), informēja uzņēmuma pārstāvji.

Reverta noslēgusi līzinga kompānijas Ukrainā Parex Lizing pārdošanas darījumu, kura laikā saņemto maksājumu kopējā summa ir 2,8 miljoni ASV dolāru. Tādējādi Reverta ir izdevies realizēt tās pārvaldībā esošo līzinga kompāniju kredītportfeli būtiski ātrāk, nekā to paredz Ministru kabineta un Eiropas Komisijas apstiprinātais restrukturizācijas plāns.

MK un EK apstiprinātais Parex bankas restrukturizācijas plāns nosaka līzinga kompāniju NVS valstīs darbības izbeigšanu līdz 2013. gada 31. decembrim, tās pārdodot vai likvidējot. Papildus līdzekļu ieguldīšana līzinga kompāniju saimnieciskās darbības attīstīšanā un uzturēšanā nav atļauta.

Parex banka Finanšu ministrijai pirms termiņa ir atmaksājusi sešus miljonus latu no valsts iepriekš veiktā ieguldījuma bankā.

Šobrīd valsts no Parex bankas ir atguvusi 70 miljonus latu un saņēmusi 98 miljonus latu procentu maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu, Db.lv informēja Parex bankā. Tāpat papildus Parex banka ir veikusi valsts garantētā sindicētā kredīta atmaksu 164 miljonu latu apmērā, tādējādi atbrīvojot valsts budžetu un nodokļu maksātājus no būtiskām kredītsaistībām.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams atgādina, ka Parex bankā ir atstāti tikai problemātiskie kredīti ar ieilgušām atmaksas problēmām, līdz ar to bankas ikdienas darbs ir saistīts ar klientiem, kuri vai nu nespēj pildīt savas saistības pret banku, vai arī nevēlas sadarboties un kārtot savus parādus. Neesot arī noslēpums, ka nereti banka saskaras ar nopietnu pretdarbību Latvijā un ārpus tās robežām, jo daļai klientu saistību apjoms ir mērāms miljonos latu. Tādēļ K.Gviljams apgalvo, ka katrs bankas komandas atgūtais lats ir smaga darba rezultāts.

AS Reverta šā gada pirmajā pusgadā atguvusi 38,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 20,6 miljoniem eiro pērn, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Kopumā kopš 2010.gada 1.augusta Reverta no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atguvusi 704,3 miljonus eiro jeb vairāk nekā 63% no visiem tās portfelī atstātajiem problemātiskajiem aktīviem.

«Vidēji tirgū nekustamo īpašumu vērtība, salīdzinot ar 2007./2008 gadu, ir samazinājusies par aptuveni 50%. Savukārt Revertas kredītu nodrošinājumu portfelī esošie nekustamie īpašumi nereti ir zaudējuši pat līdz 90% no to sākotnējās tirgus vērtības. Līdz ar to var droši apgalvot, ka jau šobrīd atgūtie 63 procenti ir vērtējami kā ļoti labs rezultāts,» norāda Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

AS Reverta šā gada deviņos mēnešos no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atguvusi 54,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 34,6 miljoniem eiro analogā laika periodā pērn.

Valsts kasei Reverta ir atmaksājusi 42,7 miljonus eiro jeb divas reizes vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika periodā.

Atgūto līdzekļu pieaugums ir izskaidrojams ar vairāku lielu un sarežģītu darījumu pabeigšanu Latvijā un ārpus tās robežām. Lai šos projektus īstenotu, esam cīnījušies jau kopš 2010. gada, satopoties gan ar klientu pretdarbību, gan Latvijas tiesu sistēmas gausumu un nepilnībām. Līdz ar to varu teikt, ka sasniegtais ir ilgstoša un neatlaidīga darba rezultāts, uzsver Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

No 2010. gada 1. augusta līdz 2016. gada 30. septembrim Reverta problemātisko aktīvu restrukturizācijas, vērtspapīru realizācijas un nekustamo īpašumu pārdošanas rezultātā ir atguvusi 720,4 miljonus eiro. No tiem 409,3 miljoni eiro ir novirzīti tiešajiem maksājumiem Valsts kasei. Papildus ir veikta arī ierobežoto noguldījumu, procentu par subordinēto kapitālu un citu apjomīgu maksājumu izpilde. Kopumā Latvijas valsts no Reverta dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi 653,3 miljonus eiro.

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori septembrī atguvuši aktīvus 23,802 miljonu eiro apmērā, kas ir par 49,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 12,625 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 6,295 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 4,865 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 17 tūkstoši eiro.

Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 103,937 miljonus eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi septembrī bija 2,665 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,559 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 471 tūkstotis eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 425 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 113 tūkstoši eiro.

Efektīvi izmantojot nepieciešamo jaudu, lietotāji var ietaupīt; 64% no pieprasītās jaudas tiek izmantota neefektīvi

A/s Sadales tīkls (ST) apkopotā statistika rāda, ka 75% (63 360 objektos) no juridisko klientu objektiem pieprasītā jauda tiek izmantota neefektīvi. Šajos objektos klienti neefektīvi izmanto 64% no pieprasītās jaudas. Tas nozīmē, ka lietotāji jaudu neizmanto, bet ST šī jauda ir jānodrošina jebkurā laikā, liedzot iespēju to izmantot citiem klientiem, kuri vēlas ierīkot jaunu pieslēgumu vai palielināt slodzi savā elektrotīklā. ST elektrotīkls ir jāuztur un jebkurā laikā jānodrošina lietotājam nepieciešamā slodze, tādēļ lietotājiem par šo elektrotīkla jaudu, kas faktiski netiek izmantota, ir jāmaksā atbilstoši sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem.

2019. gada augustā likvidējamā ABLV Bank atguvusi 32,1 miljonu eiro, liecina bankas pārskats Nasdaq Riga.

Pārskatā teikts, ka sabiedrības aktīvu apjoms ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus pilnībā. Līdz 2019. gada 31. augustam sabiedrība kopumā atguvusi aktīvus 668 miljonu eiro vērtībā, kā rezultātā Latvijas Bankā (t.sk. fiduciārajos kontos) glabājas 1,64 miljardi eiro, kas nodrošina aptuveni 80% no visiem kreditoru prasījumiem.

ABLV Bank kopējais aktīvu apjoms 31.augustā bija 2,3 miljardi eiro, bet pieteiktie kreditoru prasījumi: 2 miljardi eiro. Kopējais kapitāls un rezerves sasniedza 290,3 miljonus eiro.

Sabiedrība turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā valsts institūcijām un amatpersonām, nodrošinot caurspīdīgu un atklātu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina neatkarīgas kreditoru pārbaudes, ievērojot ar regulatoru saskaņotajā kreditoru pārbaužu metodoloģijā noteiktās prasības.

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori šogad oktobrī atguvuši aktīvus 17,458 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 16,216 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 1,24 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - divi tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 703,22 miljonus eiro, tostarp 2019.gada desmit mēnešos - 347,727 miljonus eiro. Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 3,331 miljona eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,241 miljons eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 678 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 419 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 131 tūkstotis eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 862 tūkstoši eiro.

Ministru kabinets (MK) otrdien iepazinās ar AS Reverta 2015. gada darbības rezultātiem un prognozēm par darbības plāna izpildi līdz 2017. gada beigām, informē MK.

Valdība pieņēma zināšanai prognozētos darbības rezultātus.

Ziņojumā valdībai uzsvērts, ka 2014. gadā Reverta pirmstermiņa veica lielākus pamatsummas maksājumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem un ātrāk par plānoto tika dzēsti emitētie vērtspapīri 10,6 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to faktiskais emitēto vērtspapīru pamatsummas atlikums 2014. gada beigās bija 455,4 miljoni eiro.

Attiecībā uz 2015. gada darbību ziņojumā uzsvērts, ka uz darbības rezultātu aizvien spēcīgāku ietekmi atstāj ģeopolitiskās situācijas ietekme, kā rezultātā ir krasi samazinājies no NVS valstu portfeļa atgūto līdzekļu apjoms. Kopš 2010. gada, kad Reverta uzsāka ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanu, šis ir bijis smagākais un sarežģītākais periods gan kredītu izstrādes, gan atgūšanas jomā. Krievijas ekonomikas recesija un rubļa devalvācija apgrūtināja Krievijas un citu NVS valstu klientu kredītu atmaksas iespējas. Krievijas un Rietumu investoru intereses apsīkums par Latvijas nekustamo īpašumu tirgu ir negatīvi ietekmējis darījumus ar lielajiem investīciju objektiem. Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju Reverta no problemātiskajiem kredītiem 2015. gada deviņos mēnešos ir atguvusi 34,6 miljonus eiro.

AS Reverta Valsts kasei kopumā ir samaksājusi 53 miljonus eiro, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

No tiem 22,5 miljoni eiro tika samaksāti pirmajos deviņos mēnešos, savukārt gada nogalē veiktie maksājumi veidoja 30,5 miljonus eiro.

Kopš 2010. gada 1. augusta dažādu maksājumu veidā valsts no Revertas kopumā ir saņēmusi 612,4 miljonus eiro, no kuriem 366,6 miljoni eiro ir samaksāti Valsts kasei. No 2010. gada 1. augusta līdz šim brīdim Reverta ir atguvusi 666,2 miljonus eiro.

AS Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava norāda, ka 2015. gada nogalē AS Reverta realizēja vairākus augstas vērtības nekustamos īpašumus, tāpat mums izdevās veiksmīgi īstenot liela apjoma parādsaistību restrukturizāciju un piedziņu. Tā rezultātā Reverta atguva būtiskas naudas summas, no kurām vienu daļu saņēmām decembra pēdējās dienās, bet pārējo plāno saņemt 2016. gada pirmajā pusgadā.

Akciju sabiedrības Reverta 2017. gada pirmo sešu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas Reverta ir atguvusi 14,2 miljonus eiro, veikusi 7,3 miljonu eiro lielu procentu maksājumu Valsts kasei un izveidojusi naudas līdzekļu uzkrājumu nākamajam maksājumam. Savukārt Kopš 2010. gada 1. augusta līdz šī gada 30. jūnijam Reverta atgūto līdzekļu apjoms ir sasniedzis 754,5 miljonus eiro. Valsts no Reverta dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi 698 miljonus eiro, no tiem 434 miljoni eiro ir samaksāti Valsts kasei, liecina kompānijas paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Tādējādi Reverta ir atguvusi vairāk nekā 67 procentus no uzņēmumā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, kas būtiski pārsniedz sākotnējās aplēses un nozares vidējos rādītājus.

Kompānijā norāda, ka 2017. gada pirmajos sešos mēnešos Reverta turpināja darbu pie problemātisko aktīvu izstrādes un naudas atgūšanas, vienlaicīgi uzsākot arī kredītu portfeļu pārdošanu un uzņēmuma sagatavošanu plānotajai likvidācijai.

Šī gada pirmajā pusgadā labi rezultāti gūti arī no nekustamo īpašumu realizācijas - kopējā pārdošanas summa veidoja 4,8 miljonus eiro. Portfeļa apjoms samazinājās līdz 37 objektiem, un to pārdošanu plānots veikt līdz uzņēmuma darbības beigšanai.

Būtībā neviena [Eiropas] valsts nav atguvusi finanšu tirgu uzticību, izņemot Latviju, ziņu kanālam CNN atzinis Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmens, kurš iepriekš kritizēja Latvijas taupības pasākumus kā neefektīvus.

Runājot par Eiropas problēmām, P. Krugmans atzina, ka diez vai Eiropas finanšu tirgi atgūs uzticību, pat ja tie veiks stingras taupības programmas.

Pēc ekonomista domām, Eiropa parādu krīzi nevar atrisināt pati. Krugmans ir pārliecināts, ka Eiropai nepieciešams panākt augstāku inflācijas līmeni nekā ASV. «Mēs, iespējams, tiksim galā ar [inflācijas līmeni] 2%-3% apmērā. Viņiem vajag vismaz 3%-4%,» sacīja ekonomists.

P. Krugmens stāstīja, ka Eiropas ekonomika šogad pārdzīvos recesiju, kas ietekmēs arī ASV. «Ļaudis, kuri domā, ka [Eiropas recesija] būs īsa un sekla, maldās,» uzsvēra eksperts.

Kā ziņots, starptautiskā reitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien paziņoja, ka pieņemts lēmums samazināt deviņu eirozonas valstu kredītreitingus - par vienu pakāpi līdz AA+ pazemināts ES ekonomikas giganta Francijas augstākais kredītreitings AAA, Itālijas reitings samazināts par divām iedaļām līdz BBB+, Spānijai par divām iedaļām līdz A, vēl par divām iedaļām samazināti reitingi Kiprai, Itālijai, Portugālei.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas Banka ir atguvusi «ABLV Bank» pagājušajā nedēļā izsniegtos ārkārtas likviditātes aizdevumus 297,2 miljonu eiro kopapjomā, informē LB.

Aizdevuma līgumi izbeigti pirms termiņa pēc Latvijas Bankas iniciatīvas, ņemot vērā «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa ierosināšanu, kā rezultātā ir zudusi ārkārtas likviditātes aizdevuma sākotnējā jēga.

Latvijas Banka par aizdevuma izmantošanas laiku ir saņēmusi procentu maksājumus, papildinot savus ienākumus. Savukārt visi «ABLV Bank» ieķīlātie vērtspapīri tiks atdoti šai bankai.

«Ceram, ka veiksmīgie aizdevumu darījumi vairos sabiedrības uzticību Latvijas Bankas darbam un spējai atbildīgi rīkoties ar valsts līdzekļiem. Tā arī bija laba iespēja plašākam cilvēku lokam uzzināt par vēl vienu nacionālās bankas funkciju – monetārajām operācijām un likviditātes nodrošināšanu banku sektorā,» uzsvēra Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Daugavpilī, klātesot Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), Francijas vēstniecei Latvijā Šantālai Puarē, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājai Žannai Kulakovai (Attīstības partija), citiem lūgtajiem viesiem un sadarbības partneriem, franču uzņēmums SIA Axon Cable atklājis jaunu ražotni - jaunu plastmasas liešanas cehu.

Axon grupas prezidents Žozefs Puzo, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka viņam kā uzņēmuma vadītājam nav lielāka prieka par jaunas ražotnes atklāšanu, kā arī atzīmēja: lai uzņēmums varētu veiksmīgi darboties, tam jābūt integrētam apkārtējā vidē.

Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova uzsvēra, ka jaunas ražotnes atklāšana pilsētai ir ļoti svarīgs notikums. Lai veicinātu pilsētas attīstību, Daugavpils dome par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi uzņēmējdarbības attīstību. Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, pilsētā pēdējā laikā realizēti vairāki infrastruktūras attīstības projekti.

Francijas vēstniece Latvijā Šantāla Puarē uzsvēra, ka SIA Axon Cable jaunās ražotnes atklāšana Daugavpilī ir piemērs veiksmīgai sadarbībai starp Franciju un Latviju. Savukārt Francijas uzņēmēju investīcijas Latvijā parāda uzticību tās ekonomikai.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.