Swedbank vienojies ar augsto tehnoloģiju uzņēmumu Axon Cable par finansējuma piešķiršanu ražošanas efektivitātes palielināšanai.

Uzņēmums ieguldīs vairāk nekā 350 tūkstošus eiro Daugavpilī esošās ražošanas ēkas pielāgošanai, kā arī teju pusmiljonu eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Swedbank finansējums šajos investīciju projektos teju sasniedz 700 tūkstošus eiro. Ražošanas ēkas pielāgošanas projektā garantiju 285 tūkstošu eiro apmērā sniegusi arī finanšu institūcija Altum.

"Investīciju mērķis ir palielināt ražošanas jaudas pieaugošā pieprasījuma apstākļos. Mēs esam jau veikuši daļu ieguldījumu ražotnē pērn un turpinām investīciju programmu arī šogad. Šī iemesla dēļ esošās ražošanas telpas ir nepieciešams paplašināt. Swedbank un Altum atbalsts ir bijis neatsverams atspaids šī projekta realizēšanai. Pateicoties tam, mēs būsim gatavi ieguldīt nākošajos attīstības posmos, kuru vienojošais motīvs ir – lai mūsu klienti būtu droši, ka spējam izpildīt visus viņu pasūtījumus," uzsver Axon Cable vadītājs Jans Senkāns.

Daugavpilī atklāta uzņēmuma “Axon’ Cable” jaunā ražotnes ēka. Uzņēmumā nodarbināti 700 darbinieku.

Rūpnīcas pielāgošanā ieguldīti vairāk nekā 350 000 eiro. Sadarbībā ar Swedbank Axon Cable gan veikuši ieguldījumus jaunas rūpnīcas telpās, gan arī ražošanas iekārtu iegādē.

Atklāšanā 5.aprīlī piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, uzņēmuma “Axon’ Cable” viceprezidente Kristella Olivī un Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.

“Axon’ Cable” specializējas augsto tehnoloģiju kabeļu savienojumu un savienotājelementu ražošanā tādām nozarēm kā aizsardzība, aeronautika, medicīna u. c. SIA “Axon’ Cable” ir viens no lielākajiem eksportētājiem Latgales reģionā.

Jaunajā ražotnē tiek ražota produkcija mašīnbūvniecības nozarei, piegādājot to uz pazīstamo Eiropas zīmolu auto rūpnīcām, kā arī izgatavojot kabeļus satelītsakaru industrijai.

Danske Bank uzsākusi sadarbību ar Axon Grupas uzņēmumu SIA Axon Cable, piešķirot tam kredītlīniju 1.5 miljonu eiro apmērā apgrozāmā kapitāla finansēšanai, kā arī refinansējot ilgtermiņa kredītu divu miljonu eiro apmērā, kas izmantots ražotnes paplašināšanai Daugavpilī, informē bankas pārstāvji.

SIA Axon Cable Latvijā darbojas jau 13 gadus un specializējas dažāda veida kabeļu, savienojumu un savienotājelementu ražošanā, kas tiek izmantoti tādās nozarēs kā aviācija, autobūve, medicīna, telekomunikācijas, militārā un kosmosa industrija.

SIA Axon Cable izpilddirektors Alain Guenon norāda, ka lēmumu ienākt Latvijā uzņēmums pieņēma 2000.gadā, sekojot straujajai telekomunikāciju tirgus attīstībai. Šo gadu laikā darbinieku skaits Axon Daugavpils ražotnē ir izaudzis līdz 430 darbiniekiem un rūpnīca ir spējīga ražot tehnoloģiski sarežģītus produktus. Uzņēmuma pārdošanas nodaļa orientējas uz Krievijas tirgu, īpaši uz kosmosa industriju, kurā Axon ir atzīts eksperts. Axon piedalījās Marsa izpētes robota Curiosity projektā - kabelis, kas savieno videokameru un raidītāju, ir ražots Axon.

Jauna komercķīla reģistrēta Daugavpils uzņēmumam SIA "AXON CABLE", liecina "Lursoft" dati.

Reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 904,46 tūkstošus eiroun par labu ķīlas ņēmējam AS "Swedbank" uzņēmums ieķīlājis prasījuma tiesības, ķermeniskos pamatlīdzekļus, nemateriālos ieguldījumus, krājumus, kā arī uzņēmumu kā lietu kopību.

Lursoft statistika liecina, ka pēc apgrozījuma apjoma izolēto vadu un kabeļu savienojumu ražotājs SIA "AXON CABLE" 2018.gadā bija trešais lielākais uzņēmums Daugavpilī.

2018.gadā SIA "AXON CABLE" apgrozīja 29,82 miljonus eiro un nopelnīja 1,03 miljonus eiro. Iepriekš uzņēmuma vadība ziņoja, ka 2019.gadā tiek paredzēts realizācijas apjomu pieaugums pateicoties nozares stabilitātei un iepriekšējos gados iemantotajai patērētāju uzticībai uzņēmuma saražotajai produkcijai.

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Lai pārbaudītu dekoratīvā apgaismojuma atbilstību vizuālajam projektam, trešdien, 15. augustā, pirmo reizi ieslēdza Rīgas Franču liceja atjaunotās vēsturiskās ēkas (Krišjāņa Valdemāra ielā 48) fasādes apgaismojumu.

Šobrīd ir paveikta lielākā daļa no visiem iecerētajiem ēkas atjaunošanas darbiem, kā arī no jauna ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Kopumā uz ēkas fasādes šobrīd ir uzstādīti 115 gaismekļi.

Kopumā ir atjaunota 5355 kvadrātmetru liela vēsturiskās ēkas platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās tiks uzstādīts skolai nepieciešamais aprīkojums un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, 70. gados - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte.

Rīgas Franču licejs jaunajā mācību gadā atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 48, kur pašlaik vēl turpinās vērienīgi rekonstrukcijas darbi, informē Rīgas domē.

Šobrīd ir paveikta apmēram puse no visiem iecerētajiem ēkas atjaunošanas darbiem. Praktiski ir pabeigta visu inženiertīklu izbūve un vēsturisko logu nomaiņa. Turpinās apdares, fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas darbi. Vasaras mēnešos tiks labiekārtota teritorija, izbūvēts lifts un atjaunots ieejas mezgls.

Kopumā tiks atjaunota 5355 kvadrātmetru liela platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās uzstādīs skolai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, sākot no 70. gadiem - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk LU Ķīmijas fakultāte.

Rīgas Franču liceja skolēni, sākot ar jauno mācību gadu, atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 48, kur tikko noslēgušies tās atjaunošanas darbi.

Ir pabeigta visu inženiertīklu izbūve un vēsturisko logu nomaiņa, notikusi apdares, fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas darbi, kā arī tika labiekārtota teritorija, izbūvēts lifts un atjaunots ieejas mezgls.

Jau iepriekš Db.lv ziņoja, ka kopumā tiks atjaunota 5355 kvadrātmetru liela platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās uzstādīs skolai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, sākot no 70. gadiem - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk LU Ķīmijas fakultāte.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nav spējusi tikt galā ar tai deleģētajiem galvenajiem pienākumiem – apsaimniekot struktūrfondus un piesaistīt investīcijas, secināts Ekonomikas ministrijas pasūtītā pētījumā.

Turpmāk struktūrfondu pārraudzīšanu veiks Finanšu ministrijas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas to darīja jau līdz šim. Līdz ar to tiks novērsta funkciju dublēšanās, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

No 2014.gada LIAA galvenais uzdevums būs tikai investīciju piesaiste. Taču jau tagad LIAA vadītājam Andrim Ozolam uzdots novērst birokrātiju un paātrināt struktūrfondu apguves procesu.

Uz jautājuma zīmes ir arī paša Ozola atrašanās LIAA vadītāja amatā. Publiski izskanējis, ka Ozolam ir problēmas saņemt pielaidi valsts noslēpuma iegūšanai. Kad LIAA direktors pirmdien atgriezīsies no atvaļinājuma, viņam būs jāiziet pielaides pārbaudes process Drošības policijā. Ja Ozols pielaidi nesaņems, viņam amats būs jāzaudē.

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Daugavpilī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) 29. aprīlī rīkos Vakanču gadatirgu, kuram pieteikušies 40 darba devēji, kas kopumā piedāvās 300 vakances.

Darbiniekus šajā pasākumā meklēs tādi uzņēmumi kā a/s Ditton pievadķēžu rūpnīca, a/s Latvijas maiznieks, SIA Rimi Latvija, SIA Aurora Baltika, SIA Šafrans, SIA Kover, SIA Antaris, SIA Lattex D, SIA Axon cable, ARD Būvserviss, SIA VAV textile group, SIA Latgales sakaru serviss, biedrība Integrum Plus, SIA Sadzīves pakalpojumi, SIA Modes formula, SIA Latgales priede M., biedrība Asmu Latgalīts un citi. Tādējādi strādājošie tiek meklēti darbam tirdzniecībā, būvniecībā, metālapstrādē, kokapstrādē, šūšanā, mārketingā, ēdināšanā, signalizācijas un sakaru sistēmu projektēšanā, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, elektromontāžā, lauksaimniecībā, automobiļu remonta un citās jomās.

Kā iepriekš publiski izskanējis medijos, starptautiskais zviedru koncerns AJ Produkti ieguldījis 1,5 miljonus eiro sava biznesa attīstībā, paplašinot ekspozīciju un noliktavu telpas 2000 m2 platībā.

Plašākas ekspozīcijas iedvesmai

Ekspozīcijas palielināšana ļauj piedāvāt klientiem plašāku ieskatu iespējamos ērtu, ergonomisku un funkcionālu telpu iekārtojumu piemēros un risinājumos.

Plašais ekspozīcijas klāsts ļaus ikvienam interesentam iejusties iespējamā nākotnes vidē, tai skaitā piemeklēt sev ērtāko biroja krēslu vai pārbaudīt tērauda ratiņu manevrējamību. AJ Produkti piedāvā paraugu līdzņemšanu testēšanai nepieciešamajos apstākļos vai citu lēmuma pieņēmēju viedokļa iegūšanai.

Paplašināšanās ļāvusi iekārtot arī bērnudārzu un skolu ekspozīciju, radot iespēju interesentiem pārliecināties, kā funkcionē skolnieka galds ar skaņu slāpējošo, videi draudzīgo linoleja vai nodilumizturīgo HPL (augstspiediena lamināta) apdari un vai garderobes skapītī varēs ievietot sporta somu un apavus.

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Pērno gadu elektronikas nozarē strādājošie uzņēmumi pvadījuši uz pozitīvas nots, kopumā elektronikas nozares apgrozījums palielinot par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā izdevumā TOP 500 publicētā informācija.

2011. gadā, tāpat kā citus gadus, nozares līderis bijis SIA Mikrotīkls, kura apgrozījums pērn sasniedza 43,81 milj. Ls, bet peļņa 14,44 milj. Ls. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 29,34 milj. Ls, savukārt peļņa veidoja 8,81 milj. Ls. Pēdējo gadu laikā SIA Mikrotīkls ir palielinājis apgrozījumu par 49,32% jeb 14,47 milj. Ls, bet peļņa augusi par 63,9% jeb 5,63 milj. Ls.

2012. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 sarakstā SIA Mikrotīks ieņem 19. vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmumam ir izdevies pakāpties par sešām vietām.

Jau vairākus gadus nemainīgi otro vietu elektronikas nozares veiksmīgāko uzņēmumu sarakstā ieņem SIA Lexel Fabrika. Uzņēmums īpaši jāizceļ arī ievērojamā apgrozījuma pieauguma dēļ. Kopš 2009. gada SIA Lexel Fabrika apgrozījums palielinājies par 79,9%. SIA Lexel Fabrika vadība norāda, ka šāda uzņēmuma izaugsme balstās uz jaunattīstīto ražošanas segmentu – LifeSpace Control elektronikas komponentus saturošo produktu montāžu un testēšanu. 2011. gadu uzņēmums noslēdz ar ievērojamu peļņu 921 tūkst. Ls. 2009. gadā SIA Lexel Fabrika strādāja ar zaudējumiem 154,9 tūkst. Ls apmērā.

Jau 22. maijā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, Amatu iela 5, Rīgā, norisināsies “Latvijas - Francijas biznesa forums”, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Forums pulcēs politikas veidotājus un vairāk nekā 160 pārstāvjus no tādiem starptautiskiem transporta, aizsardzības un atjaunojamās enerģijas nozaru uzņēmumiem kā “Airbus”, “Alstom”, “Axon Cable”, “Bererix”, “Bodet Time”, “Bouygues”, “Business France”, “Decathlon”, “Didaxis”, “Egis, Eiffage”, “Fives”, “Fokker Next Gen”, “France Hydrogène”, “Geodis”, “Ingerop”, “Knds France”, “Mbda”, “Schneider Electric”, “Société Des Grands Projets”, “SNCF Hubs & Connexion”, “Systra”, “Thales”, “NGE Group” u.c.

Francija ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts. Pēdējos gados pieaugusi Latvijas ārējā tirdzniecība ar Franciju, 2023. gadā eksportētas preces un pakalpojumi pat 674,8 miljonu eiro apmērā, visvairāk mašīnbūves un kokapstrādes nozarē, savukārt pēc kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījuma Francija ierindojas 14. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.

Vairāk nekā četri miljoni eiro tiek ieguldīti Daugavpils industriālās zonas infrastruktūrā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šovasar noslēgsies būvdarbi projektā Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpniecības zonas infrastruktūras attīstība. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek pilnveidota infrastruktūra bijušās Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas teritorijā, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un uzlabotu apstākļus tiem, kas tur jau strādā. Tā ir viena no Daugavpils industriālajām teritorijām, kur plānots panākt speciālās ekonomiskās zonas statusu.

Sakārto loģistiku

Projektam piesaistītais finansējums nodrošina vienas teritorijas daļas sakārtošanu, DB stāsta Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītājas pienākumu izpildītāja Sabīne Šnepste. Faktiski tā esot pirmā kārta, un iecerēts piesaistīt finansējumu arī otrajai. Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017. gadam minēts, ka degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā ieguldīs 52,24 miljonus eiro. Šie līdzekļi tiek ņemti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Daugavpilij un Rēzeknei no tā paredzēti 17,35 miljoni eiro. Projekta pirmajā kārtā tiek veikta ielu rekonstrukcija Ziemeļu rūpniecības zonā, virszemes gāzes vada demontāža un pazemes gāzes vada ierīkošana, ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, apgaismojuma un elektroapgādes rekonstrukcija. Notiek arī jauna ceļa būve, kas būtiski uzlabos teritorijas pieejamību no loģistikas viedokļa. Teritorijas sakārtošana pirmkārt nepieciešama uzņēmumiem, kuri šeit veiksmīgi strādā un savu produkciju eksportē, norāda S. Šnepste. To vidū ir SIA Nexis Fiber, SIA Axon Cable, SIA Belmast u.c. Šo uzņēmumu kopējais gada apgrozījums 2013. gadā bijis vairāk nekā 28,3 milj. eiro. Lielākā daļa ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību, eksportējot savu produkciju ārvalstīs.

Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi uzņēmumos SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šādu viedokli šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka patlaban valdības deleģēta darba grupa četru ministru - ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības - sastāvā spriež par vairākām problēmām, bet netiek runāts par abu uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu.

Ja gadījumā darījums kaut kad notiks, ministres pārliecība ir, ka šādā gadījumā galvenajam priekšnosacījumam ir jābūt - valsts abos uzņēmumos nepazaudē kontrolpaketi.

Jau ziņots, ka valdība šā gada 10.martā vienojās atjaunot darba grupu, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām SIA Lattelecom un LMT.

Rīgas pagabaltiesa noraidījusi Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu pret telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju IZZI. LaIPA vēlējās, lai IZZI tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis – aizliegta fonogrammu retranslēšana pa kabeļiem līdz tiek slēgts līgums par maksājamajām atlīdzībām.

Marta vidū LaIPA vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no kabeļtelevīzijas operatora IZZI saistībā ar tās rīcību, izmantojot fonogrammas un izpildītāju darbus bez atbilstoša līguma noslēgšanas. Kopā ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

IZZI jau iepriekš atzina izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību, tomēr uzņēmumam nav bijis pieņemams LaIPA pieprasītais atlīdzības apjoms, un uzņēmums jau pēc prasības iesniegšanas apgabaltiesā pauda, ka ir gatavs tiesāties.

Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka Autortiesību likums izpildītājiem un fonogrammu producentiem dod tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, bet nedod tiesības aizliegt fonogrammu vai izpildījuma izmantošanu raidīšanā. Tādējādi fonogrammu producenti un izpildītāji nevar aizkavēt komercfonogrammu raidīšanu, bet gan tiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību, pieprasīt slēgt līgumu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu, iekasēt atlīdzību un tālāk sadalīt ieņēmumus.

Telekomunikāciju uzņēmums SIA Lattelecom pērn nopelnījis 30,3 miljonus eiro, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 2013.gadu, kad tas nopelnīja 30,2 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījums bijis 165,4 miljoni eiro, bet 2013.gadā - 165,6 miljoni eiro.

Kā teikts vadības ziņojumā, aizvadītais gads bijis sekmīgs, kas panākts, pateicoties veiksmīgai attīstības stratēģijai. Tāpat Lattelecom spējis par 100 miljoniem eiro jeb 32% kāpināt uzņēmuma vērtību, salīdzinot ar 2013.gadu.

Lattelecom pērn izdevies saglabāt klientu pieauguma tendenci, neskatoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu uz trīs mēnešiem pārtraukt kanāla Rossija RTR translēšanu Latvijā. Turpināta arī Interaktīvās TV attīstība, piedāvājot jaunus kanālus, paplašinot ieraksta iespējas un citas funkcijas.

Pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti 315 jauni uzņēmumi, no kuriem, vērtējot pēc pamatkapitāla, lielākais ir SIA Kini land, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā statistika.

SIA Kini land, kuras pamatkapitāls veido 789,9 tūkst. Ls, reģistrēts Vesetas ielā 7, Rīgā, un kompānijas vienīgā valdes amatpersona ir Aleksejs Šroms. Pašlaik gan vēl nav pieejama informācija par uzņēmuma darbības veidiem.

Tāpat pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēto lielāko uzņēmumu vidū ir SIA Langervaldes 2, kura pamatkapitāls ir 462,4 tūkstoši eiro. Langervaldes 2 vienīgais valdes loceklis ir Andrejs Ščerbakovs. Savukārt trešais aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums ir SIA Alva Residence. Šīs kompānijas pamatkapitāls ir 365 tūkst. eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Anatolijs Pugačs, un valdes loceles amatā - Olga Taraseviča.

Vilcinoties ar telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanu, samazināsies to vērtība, uzskata abu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja TeliaSonera pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne.

Kā žurnālistiem sacīja Rodne, nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par Lattelecom un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.

Pēc Rodnes teiktā, TeliaSonera pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata TeliaSonera, to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb Wifi.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) vērsusies ar prasību Rīgas apgabaltiesā par zaudējumu piedziņu no kabeļtelevīzijas operatora Izzi saistībā ar tās rīcību, izmantojot fonogrammas un izpildītāju darbus bez atbilstoša līguma noslēgšanas.

LaIPA pārstāve Inese Lūkina aģentūrai LETA sacīja, ka zaudējumu summa vēl tiek precizēta un to lūgts darīt ar tiesas starpniecību, tāpēc šobrīd konkrētu skaitli nosaukt neesot iespējams. Strīds starp apvienību un Izzi par blakustiesību objektu izmantošanu risinās jau ilgu laiku, un tagad izlemts tā risināšanā iesaistīt tiesu.

Kopā ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā iesniegts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, un šo jautājumu šodien apgabaltiesa skatījusi bez Izzi pārstāvju klātbūtnes, kuri uz tiesu nebija ieradušies. Tiesas lēmums būs zināms 21.martā.

Lūkina papildināja, ka LaIPAs pārstāvēto autoru un reproducētāju saraksts ir gana plašs un organizācija pārstāv ikvienu, kurš «dzied spēlē un izpilda», sākot jau no Marijas Naumovas un beidzot ar «kādu, kas dzied korī».

Iesaka Jānis Zvirbulis, restorāna Fish House Brasserie de Luxe šefpavārs

Vēderprieks

Vienmēr, kad dodos uz Franciju, apmeklēju restorānu Daniel & Denise Lionā, kur šefpavārs ir Jozefs Viola (Joseph Viola). Tur var nobaudīt īstu, klasisku Lionas virtuvi, kas ir fantastiska, sniedz patiesas un vērtīgas garšas. Katru reizi, apmeklējot šo restorānu, atklāju kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Šī ir vieta, kuru iesaku ikvienam, kurš vēlas pamēģināt patiesu Francijas garšu. Lai gan man patīk ieturēties ārpus mājas, pēdējā laikā tas diemžēl nesanāk tik bieži, pārsvarā – laika trūkuma dēļ, bet, ja rodas iespēja, labprāt to daru. Turklāt parasti eju pie šefpavāra kā pie personības. Latvijā mani favorīti varētu būt divi trīs restorāni. Viens no tiem ir nesen durvis vērušais restorāns Barents, kurā saimnieko šefpavārs Ivans Šmigarevs. Labprāt dodos arī uz šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānu. Pie viņiem es varu doties ar pārliecību, ka nobaudīšu labu ēdienu, un šos restorānus parasti iesaku arī saviem viesiem. Man ļoti patīk gatavot arī mājās, bieži aicinu ciemos draugus, brīvdienās gatavojot, kopā pavadām laiku. Gatavot tuviem cilvēkiem ir atpūta un vienlaicīgi arī enerģijas uzņemšana. Ikdienā visbiežāk mājās sanāk gatavot Ragu Bolognese, jo tas ir iemīļots ēdiens manai meitai Elizabetei, tāpēc nākas to taisīt ļoti bieži.

Vecrīgā, Kaļķu ielā jau dažus mēnešus darbojas jauna viesnīca Relais le Chevalier, kuras dizains veidots franču stilā, bet pirmajā stāvā ierīkots veikals.

Viesnīcas nosaukums tulkojumā nozīmē bruņinieku iebraucamā vieta, kas uzreiz rada zināmu noskaņojumu. Īpašo franču atmosfēru paspilgtina arī interjers: foajē ar spoguļu iekšpagalmu, augstas vītņu kāpnes, autentisks franču kalvadosa bārs, kas izbūvēts brokastu telpā zem paša jumta.

Viesnīcas Relais le Chevalier pārvaldnieks Jevgēņijs Nahmans teic, ka jau Napoleons sauca Rīgu par Mazo Ziemeļu Parīzi: «Viņam iebilst ir grūti: Rīgai patiešām raksturīgs īpašs Parīzes šarms, tāpēc viesnīcas dizains veidots franču stilā, kas uzsver divu pilsētu līdzību».

«Kad es sāku aizdomāties par iecerētās viesnīcas projektu, uzreiz atmetu 3-4-5-zvaigžņu klasifikācijas ideju. Projektēt vidi, kuras galvenais uzdevums – uzņemt viesus, man nesaistās ar «organizēt labu naktsmieru» skaistā vietā, » stāsta projekta galvenā arhitekte Elizabete da Štrobela.