Swedbank vienojies ar augsto tehnoloģiju uzņēmumu Axon Cable par finansējuma piešķiršanu ražošanas efektivitātes palielināšanai.

Uzņēmums ieguldīs vairāk nekā 350 tūkstošus eiro Daugavpilī esošās ražošanas ēkas pielāgošanai, kā arī teju pusmiljonu eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Swedbank finansējums šajos investīciju projektos teju sasniedz 700 tūkstošus eiro. Ražošanas ēkas pielāgošanas projektā garantiju 285 tūkstošu eiro apmērā sniegusi arī finanšu institūcija Altum.

"Investīciju mērķis ir palielināt ražošanas jaudas pieaugošā pieprasījuma apstākļos. Mēs esam jau veikuši daļu ieguldījumu ražotnē pērn un turpinām investīciju programmu arī šogad. Šī iemesla dēļ esošās ražošanas telpas ir nepieciešams paplašināt. Swedbank un Altum atbalsts ir bijis neatsverams atspaids šī projekta realizēšanai. Pateicoties tam, mēs būsim gatavi ieguldīt nākošajos attīstības posmos, kuru vienojošais motīvs ir – lai mūsu klienti būtu droši, ka spējam izpildīt visus viņu pasūtījumus," uzsver Axon Cable vadītājs Jans Senkāns.

Daugavpilī atklāta uzņēmuma “Axon’ Cable” jaunā ražotnes ēka. Uzņēmumā nodarbināti 700 darbinieku.

Rūpnīcas pielāgošanā ieguldīti vairāk nekā 350 000 eiro. Sadarbībā ar Swedbank Axon Cable gan veikuši ieguldījumus jaunas rūpnīcas telpās, gan arī ražošanas iekārtu iegādē.

Atklāšanā 5.aprīlī piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, uzņēmuma “Axon’ Cable” viceprezidente Kristella Olivī un Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.

“Axon’ Cable” specializējas augsto tehnoloģiju kabeļu savienojumu un savienotājelementu ražošanā tādām nozarēm kā aizsardzība, aeronautika, medicīna u. c. SIA “Axon’ Cable” ir viens no lielākajiem eksportētājiem Latgales reģionā.

Jaunajā ražotnē tiek ražota produkcija mašīnbūvniecības nozarei, piegādājot to uz pazīstamo Eiropas zīmolu auto rūpnīcām, kā arī izgatavojot kabeļus satelītsakaru industrijai.

Jauna komercķīla reģistrēta Daugavpils uzņēmumam SIA "AXON CABLE", liecina "Lursoft" dati.

Reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 904,46 tūkstošus eiroun par labu ķīlas ņēmējam AS "Swedbank" uzņēmums ieķīlājis prasījuma tiesības, ķermeniskos pamatlīdzekļus, nemateriālos ieguldījumus, krājumus, kā arī uzņēmumu kā lietu kopību.

Lursoft statistika liecina, ka pēc apgrozījuma apjoma izolēto vadu un kabeļu savienojumu ražotājs SIA "AXON CABLE" 2018.gadā bija trešais lielākais uzņēmums Daugavpilī.

2018.gadā SIA "AXON CABLE" apgrozīja 29,82 miljonus eiro un nopelnīja 1,03 miljonus eiro. Iepriekš uzņēmuma vadība ziņoja, ka 2019.gadā tiek paredzēts realizācijas apjomu pieaugums pateicoties nozares stabilitātei un iepriekšējos gados iemantotajai patērētāju uzticībai uzņēmuma saražotajai produkcijai.

Daugavpilī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) 29. aprīlī rīkos Vakanču gadatirgu, kuram pieteikušies 40 darba devēji, kas kopumā piedāvās 300 vakances.

Darbiniekus šajā pasākumā meklēs tādi uzņēmumi kā a/s Ditton pievadķēžu rūpnīca, a/s Latvijas maiznieks, SIA Rimi Latvija, SIA Aurora Baltika, SIA Šafrans, SIA Kover, SIA Antaris, SIA Lattex D, SIA Axon cable, ARD Būvserviss, SIA VAV textile group, SIA Latgales sakaru serviss, biedrība Integrum Plus, SIA Sadzīves pakalpojumi, SIA Modes formula, SIA Latgales priede M., biedrība Asmu Latgalīts un citi. Tādējādi strādājošie tiek meklēti darbam tirdzniecībā, būvniecībā, metālapstrādē, kokapstrādē, šūšanā, mārketingā, ēdināšanā, signalizācijas un sakaru sistēmu projektēšanā, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, elektromontāžā, lauksaimniecībā, automobiļu remonta un citās jomās.

Vairāk nekā četri miljoni eiro tiek ieguldīti Daugavpils industriālās zonas infrastruktūrā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šovasar noslēgsies būvdarbi projektā Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpniecības zonas infrastruktūras attīstība. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek pilnveidota infrastruktūra bijušās Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas teritorijā, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un uzlabotu apstākļus tiem, kas tur jau strādā. Tā ir viena no Daugavpils industriālajām teritorijām, kur plānots panākt speciālās ekonomiskās zonas statusu.

Sakārto loģistiku

Projektam piesaistītais finansējums nodrošina vienas teritorijas daļas sakārtošanu, DB stāsta Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītājas pienākumu izpildītāja Sabīne Šnepste. Faktiski tā esot pirmā kārta, un iecerēts piesaistīt finansējumu arī otrajai. Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017. gadam minēts, ka degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā ieguldīs 52,24 miljonus eiro. Šie līdzekļi tiek ņemti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Daugavpilij un Rēzeknei no tā paredzēti 17,35 miljoni eiro. Projekta pirmajā kārtā tiek veikta ielu rekonstrukcija Ziemeļu rūpniecības zonā, virszemes gāzes vada demontāža un pazemes gāzes vada ierīkošana, ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, apgaismojuma un elektroapgādes rekonstrukcija. Notiek arī jauna ceļa būve, kas būtiski uzlabos teritorijas pieejamību no loģistikas viedokļa. Teritorijas sakārtošana pirmkārt nepieciešama uzņēmumiem, kuri šeit veiksmīgi strādā un savu produkciju eksportē, norāda S. Šnepste. To vidū ir SIA Nexis Fiber, SIA Axon Cable, SIA Belmast u.c. Šo uzņēmumu kopējais gada apgrozījums 2013. gadā bijis vairāk nekā 28,3 milj. eiro. Lielākā daļa ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību, eksportējot savu produkciju ārvalstīs.

Kā iepriekš publiski izskanējis medijos, starptautiskais zviedru koncerns AJ Produkti ieguldījis 1,5 miljonus eiro sava biznesa attīstībā, paplašinot ekspozīciju un noliktavu telpas 2000 m2 platībā.

Plašākas ekspozīcijas iedvesmai

Ekspozīcijas palielināšana ļauj piedāvāt klientiem plašāku ieskatu iespējamos ērtu, ergonomisku un funkcionālu telpu iekārtojumu piemēros un risinājumos.

Plašais ekspozīcijas klāsts ļaus ikvienam interesentam iejusties iespējamā nākotnes vidē, tai skaitā piemeklēt sev ērtāko biroja krēslu vai pārbaudīt tērauda ratiņu manevrējamību. AJ Produkti piedāvā paraugu līdzņemšanu testēšanai nepieciešamajos apstākļos vai citu lēmuma pieņēmēju viedokļa iegūšanai.

Paplašināšanās ļāvusi iekārtot arī bērnudārzu un skolu ekspozīciju, radot iespēju interesentiem pārliecināties, kā funkcionē skolnieka galds ar skaņu slāpējošo, videi draudzīgo linoleja vai nodilumizturīgo HPL (augstspiediena lamināta) apdari un vai garderobes skapītī varēs ievietot sporta somu un apavus.

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Jau 22. maijā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, Amatu iela 5, Rīgā, norisināsies “Latvijas - Francijas biznesa forums”, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Forums pulcēs politikas veidotājus un vairāk nekā 160 pārstāvjus no tādiem starptautiskiem transporta, aizsardzības un atjaunojamās enerģijas nozaru uzņēmumiem kā “Airbus”, “Alstom”, “Axon Cable”, “Bererix”, “Bodet Time”, “Bouygues”, “Business France”, “Decathlon”, “Didaxis”, “Egis, Eiffage”, “Fives”, “Fokker Next Gen”, “France Hydrogène”, “Geodis”, “Ingerop”, “Knds France”, “Mbda”, “Schneider Electric”, “Société Des Grands Projets”, “SNCF Hubs & Connexion”, “Systra”, “Thales”, “NGE Group” u.c.

Francija ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts. Pēdējos gados pieaugusi Latvijas ārējā tirdzniecība ar Franciju, 2023. gadā eksportētas preces un pakalpojumi pat 674,8 miljonu eiro apmērā, visvairāk mašīnbūves un kokapstrādes nozarē, savukārt pēc kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījuma Francija ierindojas 14. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.