Otrdien, 7.februārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā, informē ministrijas pārstāvji.

Likumprojekts paredz administratīvās atbildības par pārkāpumiem preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas jomā iekļaušanu Preču un pakalpojumu loteriju likumā.

Likumprojekts paredz Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteikt administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas kārtības pārkāpšanu, nodalot administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu bez Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļaujas saņemšanas, paredzot par šādiem pārkāpumiem lielāku soda apmēru, ņemot vērā to, ka šādi pārkāpumi ir smagāki, aizskarot būtiskāk sabiedriskās intereses.

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā, un poti saņēmušajiem cilvēkiem dalībai tajās nebūs speciāli jāpiesakās, jo tas notiks automātiski, intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma nodot izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Mēneša laikā, kopš Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto atklāja lielo Simtgades loteriju, pārdotas jau 180 000 loterijas biļetes, kas ir 18% no kopējā biļešu skaita.

Tas ir lielākais pārdoto loterijas biļešu skaits viena mēneša laikā Latvijas Loto momentloteriju vēsturē. Kopumā Simtgades loterijas sērijā ir 1 miljons loterijas biļešu. Simtgades loterija ir unikāla ar to, ka ietver vērienīgu stipendiju programmu, bet Simtgades loterijas biļešu dizainu veido piecu Latvijas mākslinieku darbi — sēriju atklājot ar Džemmas Skulmes darbu no cikla Kariatīdes; tagad pārdošanā tiek piedāvāts jau nākamais dizains ar Kristīnes Luīzes Avotiņas darbu Dzīves pamats.

Tam sekos Daces Lielās jūras gleznojums, Frančeskas Kirkes trīs dažādu Latvijas novadu līgavu vainagu attēlojums, Vilipsōna Meitene-arfa. Simtgades loterijas biļetes tirdzniecībā tiek ieviestas pakāpeniski. Vienlaicīgi tirdzniecībā nebūs pieejami visi biļešu dizaini.

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Arī akciju tirgus dalībnieki var mācīties no loterijām

Periodiski pasaulē dzirdams par kādu gigantisku naudas summu, ko kāds ir laimējis loterijā. Nupat, piemēram, ASV loterijā laimēti 1,54 miljardi ASV dolāru, ko skaidrā naudā uz rokas gan izdotos pārvērst «vien» par 878 miljoniem. Eksperti norāda - pareiza investēšana, protams, nebūtu jāuztver kā loterija. Šajā pašā laikā cilvēku masas domāšana mēdz iet pa kādām noteiktām sliedēm, kas nozīmē, ka ieguldītāji var gūt zināmas mācības arī no tiem, kas mēdz krist šajā azartā.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal komentētājs Džeisons Cveigs raksta – pēdējo nedēļu ASV loterijas biļešu pirkšanas trakums apstiprinājis vairākas lietas, kas raksturīgas mūsu dabai, – viena ir tā, ka tiekšanās pēc nauda nebūt nesaistās vien ar «pliku» vēlmi nodrošināt sev labklājību, un otra – cilvēki nesaprot varbūtības. «Pat, ja loterijas biļetes nepērkat un to negrasāties darīt, cilvēku vērošana, kas to dara, var sniegt zināmas mācības,» piebilst minētais eksperts.

Ceturtdien, 30.jūlijā, sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais Vakcinācijas loterijas likumprojekts, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar fondu 1,218 miljoni eiro.

VM skaidroja, ka Vakcinācijas loterijas likumprojekts izstrādāts, lai vakcinācijas kampaņas ietvaros ieviestu īstermiņa vakcinācijas loteriju personām, kurām Latvijā uz loterijas laimestu izlozes brīdi ir veikta vakcinācija pret Covid-19 infekciju vismaz ar vienu poti.

Vakcinācijas loteriju plānots organizēt nedēļas izložu un noslēguma izlozes veidā. Ir paredzēti vairāku veidu laimesti.

Nedēļas izlozē katru nedēļu tiks izlozēti pieci dalībnieki - pa vienam no katra reģiona, atbilstoši dalībnieka deklarētajai dzīvesvietai, kuru starpā pēc nejaušības principa tiks izlozēti pieci naudas laimesti - 2500 eiro, 5000 eiro un 10 000 eiro vērtībā. Izloze notiks Latvijas Televīzijas programmā, kurā laimētājam ir jāpiedalās.

Valdība šodien plāno lemt par čeku loterijas darbības izbeigšanu no nākamā gada, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdības sēdei iesniegtais informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā".

FM rosina valdību atbalstīt priekšlikumu noslēgt čeku loteriju ar 2022.gada balvu izlozi 2023.gada februārī un naudas balvu izmaksām aprīlī.

FM arī rosina likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā FM budžeta programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" samazināt čeku loterijas organizēšanai paredzēto finansējumu 2023.gadam 515 843 eiro apmērā un 2024. un 2025.gadam 635 012 eiro apmērā ik gadu.

Vēl FM aicina sagatavot likumprojektu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" un regulējumā noteiktā kārtībā virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

ASV loterijā "Powerball" lielajā laimestā kāds biļetes pircējs no Mičiganas štata Jaungada izlozē ieguvis 842,4 miljonus ASV dolāru (762 miljoni eiro).

Tā ir pirmā reize kopš loterijas izveides 1992.gadā, kad lielais "Powerball" laimests iegūts gada pirmajā dienā.

Laimīgās izlozes cipari bija 12, 21, 42, 44, 49 un sarkanais "Powerball" skaitlis bija 1.

Jaungada dienā izlozētais laimests ir piektais lielākais "Powerball" vēsturē un desmitais lielākais ASV loteriju vēsturē.

Pirms Jaungada dienas izlozes "Powerball" lielā laimesta uzkrājums turpināja pieaugt kopš oktobra vidus.

Iespējas iegūt "Powerball" lielo laimestu ir viens pret 292,2 miljoniem.

Laimējušās biļetes īpašnieks var izņemt visu laimestu ikgadējos maksājumos 30 gadu laikā vai arī izņemt to uzreiz, kas šajā gadījumā samazinās līdz 425,2 miljoniem dolāru pirms nodokļu nomaksas.

Tas, vai Jēkabpilī vakar tika uzstādīts Ginesa rekords par skaitliski vislielākajām kāzām, kas vienlaicīgi notikušas gaisa balonos, taps zināms vien pēc vairākām nedēļām, atzina festivāla Love Cup 2016 sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa.

Jau vakar pēc kāzu ceremonijām tika saņemts diploms no Ginesa rekordu Ukrainas organizācijas, un tās vadība apgalvo, ka ir izpildītas visas prasības, lai rekords tiktu ieskaitīts. Tomēr galvenais atzinums tiks gaidīts no galvenās organizācijas, kas atrodas Londonā. Ukrainas organizācija atzinusi, ka tās tiešām bijušas skaitliski lielākās kāzas, kas vienlaicīgi notikušas gaisa balonos putna lidojuma augstumā.

Jau patlaban pasākuma organizatori apkopo visus nepieciešamos dokumentus un pierādījumus, lai tos šīs nedēļas laikā nosūtītu uz Londonu. Taču sagaidāms, ka atbilde nebūs ātrāk kā vien pēc vairākām nedēļām, prognozēja Auziņa.

Rīgas Motormuzejā iespējams aplūkot starptautisko Pikes Peak kalnā braukšanas sacensību čempionu elektroauto klasē – Andra Dambja un viņa komandas konstruēto «eO PP100».

Elektromobilim «eO PP100» ir tērauda cauruļu rāmis un oglekļa šķiedras virsbūve, tā svars - 1200 kg. Spēkrats aprīkots ar septiņiem elektromotoriem, kuru griezes moments ir 2520 Nm, jauda - 1600 ZS un maksimālais ātrums 260 km/h.

2016.gada sacensībās latviešu konstruēto 1600ZS elektromobili pilotēja pieredzējušais jaunzēlandiešu braucējs Rīss Millens (Rhys Millen), kas 20 kilometru garo trasi ar 156 pagriezieniem pievarēja 8 minūtēs un 57 sekundēs. Elektromobiļu klasē šis rekords vēl nav pārspēts. Savukārt Pikes Peak trases rekords kopējā ieskaitē pieder franču autorallija pilotam Sebastjēnam Lēbam (Sébastien Loeb), kurš to uzstādīja 2013. gadā ar «Peugeot», finišu sasniedzot pēc 8 minūtēm un 13 sekundēm.

Ņujorkā otrdien sākusies nelaiķa baņķiera Deivida Rokfellera mākslas darbu kolekcijas izsole un tajā Kloda Monē un Anrī Matisa darbi pārdoti par izsoļu rekordcenām, pavēstīja izsoļu nams «Christie's».

Monē «Nympheas en fleur», kas ir viens no franču impresionista ūdensrožu cikla darbiem, otrdienas vakarā pārdots par 84,69 miljoniem dolāru (71,35 miljoniem eiro).

Līdzšinējais Monē darbu izsoļu cenas rekords bija 81,4 miljoni dolāri, kas «Christie's» izsolē tika iegūti par gleznu «Meule» - vienu no Monē slavenā siena kaudžu cikla darbiem.

Otrdienas izsolē uzstādīts jauns izsoļu rekords Anrī Matisam, kura 1923.gada darbs «Odalisque couchee aux magnolias» tika pārdots par 80,75 miljoniem dolāru. Iepriekšējais Matisa darbu cenas rekords bija 49 miljoni dolāru.

Tomēr par visaugstāko cenu vakara izsolē tika pārdots Pablo Pikaso 1905.gada meistardarbs «Fillette a la corbeille fleurie», kas tika izsolīts par 115 miljoniem dolāru.

Aizvadītajā naktī Alūksnē, Rūjienā un Zosēnos pārspēts, bet Priekuļos atkārtots 12.jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ieraksts Twiter.

Zosēnos ar +4.3 grādiem uzstādīts arī jauns visas Latvijas 12. jūlija rekords. Iepriekšējais 12.jūlija aukstuma rekords valstī bija +4,9 grādi 1965.gadā.

Nedēļas izskaņā, mazinoties zema spiediena ieplakas ietekmei, laika apstākļi uzlabosies - nokrišņu būs mazāk un sestdien gaidāms lielākoties saulains un sauss laiks, tomēr šī brīža prognoze liecina, ka nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijai pietuvosies kārtējais ciklons, līdz ar to atkal līs lietus un vietām ducinās pērkons.

Nedēļas nogalē atmosfēras spiedienam pakāpeniski paaugstinoties, zema spiediena ieplakas ietekme mazināsies un laika apstākļi nedaudz uzlabosies. Mākoņu daudzums mazināsies un dienā bieži starp mākoņiem uzspīdēs saule. Ja vēl naktī uz piektdienu vietām valsts teritorijā ir gaidāms īslaicīgs lietus, tad piektdien dienā un sestdien saglabāsies lielākoties sauss laiks. Pūšot lēnam galvenokārt ziemeļu, ziemeļrietumu vējam, naktī un no rīta vietām veidosies migla.

#Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro.

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu: gada 20 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā. Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro

DB sāk publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. 2016. gada lielākā darījuma summa bija Latvijas apstākļiem fantastiska – 91 miljons eiro, bet pagājušā gada rekords ir bijis pieticīgāks – «tikai» 36,6 miljoni eiro.

Pērnā gada dārgākais nekustamā īpašuma darījums noticis ar biroju centra Place Eleven ēku un 8317 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Sporta ielā 11, Rīgā. To par vairāk nekā 36 miljoniem eiro divos darījumos pārdevusi Ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management. Darījumu ar 24 miljonu eiro kredītu finansēja ABLV Bank.

«Ar rezultātiem esam ļoti apmierināti. Varētu teikt, ka šī ir veiksmīgākā momentloterija Latvijas Loto vēsturē – pirmo miljonu biļešu mēs pārdevām septiņos mēnešos, šobrīd pārdošanā ir jau otrais miljons un tūlīt beigsim darbu arī pie trešā,» par Simtgades loteriju intervijā DB stāsta VAS Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Fragments no intervijas

Kā radās ideja par Simtgades loterijas nepieciešamību?

Izstrādājot simtgades svinību plānu, Finanšu ministrija deva Latvijas Loto uzdevumu radīt īpaši simtgadei veltītu loteriju. Biļetes rotā latviešu mākslinieku darbi, bet iegūtie līdzekļi nodrošinās stipendiju programmu Latvijas vidējo mācību iestāžu izcilāko absolventu atbalstam. Paredzams, ka Latvijas Loto programmas finansēšanai valsts budžetā novirzīs vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, tas nozīmē, ka ikviens cilvēks, kurš iegādājas loterijas biļeti, veido ne tikai balvu fondu, bet arī atbalsta mūsu jauniešus. Katra Latvijas skola šai stipendijai izvirzīs savu talantīgāko skolēnu, kas šo stipendiju arī saņems. Tā būs vienreizēja stipendija 500 eiro apmērā, ko absolvents varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Jāuzsver, ka projekta laikā tiks atbalstīti jaunieši katrā Latvijas vidējās izglītības iestādē. Šobrīd Izglītības ministrija ir aprēķinājusi, ka Latvijā šādas iestādes ir vairāk nekā 200. Finanšu ministrijas izmaksāto stipendiju izcilnieki saņems nākamā mācību gada nogalē.

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo atsaucību un atzīmējot Latvijas valsts 99. dzimšanas dienu, Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto turpina Latvijas nacionālās momentloterijas projektu - Simtgades loterija, piedāvājot otro sēriju ar jaunu dizainu, kuras plānotais apgrozījums ir 5 miljoni eiro un laimestu fonds 3,2 miljoni eiro.

Simtgades loterijas pirmā sērija - teju miljons loterijas biļešu - tika realizēta septiņu mēnešu laikā. Arī Simtgades loterijas otrās sērijas plānotais apgrozījums ir 5 miljoni eiro un laimestu fonds 3,2 miljoni eiro, kas ir 65 % no loterijas kopējo ieņēmumu vērtības. Ar Simtgades loterijas otrā dizaina sēriju tiek turpināta vērienīgā atbalsta programma vidējo izglītības iestāžu absolventiem - divu gadu laikā plānots ziedot vairāk nekā 400 000 eiro.

«Īsā laikā Simtgades loterija ir kļuvusi ne tikai par nozīmīgāko nacionālās momentloterijas projektu Latvijas Loto vēsturē, bet arī par populārāko momentloteriju iedzīvotāju vidū. Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, mums ir izdevies īstenot arī Simtgades loterijas sociālo mērķi - apgūt līdzekļus jauniešu talantu attīstīšanai. Jau 2018. gada pavasarī atbalstu 500 eiro apmērā saņems labākie vidējo izglītības iestāžu absolventi, ar Simtgades loterijas otro sēriju mēs turpinām atbalsta programmu spožākajiem jaunajiem talantiem. Paldies ikvienam par līdzdalību, kopā mēs varam sasniegt vairāk - labas lietas notiek!» saka Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.