Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA «DHL Latvia» publicējis paziņojumu par reorganizāciju, saskaņā ar kuru tas daļu no mantas un bilances aktīviem pievienos māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmums par SIA «DHL Latvia» reorganizāciju pieņemts 21.septembrī, bet 28.septembrī paziņojums kreditoriem publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas vēstnesis». Kreditori savus prasījumus par pieteikt SIA «DHL Latvia» viena mēneša laikā.

«Lursoft» Klientu portfelis jau vēstīja, ka SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia».

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Rīgas apgabaltiesa pasludinājusi spriedumu par labu SIA Latvia Tours, apmierinot prasību pret SIA Latvia Travel D par tūrisma firmai SIA Latvia Tours piederošās preču zīmes Lidot.lv nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu, liecina Latvia Tours medijiem sniegtā informācija.

Ar tiesas lēmumu SIA Latvia Travel D aizliegts komercdarbībā izmantot apzīmējumus letilidot.lv, lētilidot.lv, lidotleti.lv, lidotlēti.lv bez SIA Latvia Tours atļaujas, tai skaitā lemts pārtraukt pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar šiem apzīmējumiem un minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos vai reklāmā, informē Latvia Tours.

SIA Latvia Tours tiesā norādījusi, ka minētie nosaukumi, kas tiek izmantoti kā domēna vārdi, ir sajaucami līdzīgi ar reģistrēto preču zīmi Lidot.lv. Salīdzinot preču zīmi un apzīmējumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka tie ir vizuāli un semantiski līdzīgi un pastāv reāla iespēja, ka patērētāji varētu pretstatītos apzīmējumus sajaukt vai uzskatīt par savstarpēji saistītiem.

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, piemērojot SIA «Rimi Latvia» soda naudu 20 tūkstošu apmērā, kā arī aizliegta turpmāka negodīga komercprakse lēmumā raksturoto un līdzīgu piedāvājumu (akciju) izsludināšanā, informē PTAC.

Sabiedrība laika periodā no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 15.maijam īstenoja speciālu akciju, kuras ietvaros patērētājiem, sakrājot noteiktu skaitu uzlīmju, tika piedāvāts iegādāties dažādas zīmola Bosch preces ar atlaidi līdz 62%.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju, piedāvājumā ietverto zīmola Bosch preču cena bija tāda pati vai pat lielāka nekā citās tirdzniecības vietās bez atlaides. Lai gan Rimi Latvia atbildēja uz PTAC norādītajiem pārkāpumiem un centās attaisnot savu rīcību minot, ka Piedāvājums ir tikai vienas pārdošanas kampaņas projekts un nav vērtējams kā akcija, kā arī Piedāvājumā ietverto preču cenas tika noteiktas, vadoties pēc tirgus izpētes, PTAC ieskatā Rimi Latvia nebija veikusi pienācīgu tirgus izpēti tieši Baltijas tirgū. Rimi Latvia papildus PTAC aizrādījumiem un pierādījumiem, kas balstīti tirgus izpētē norādīja, ka PTAC pārbaudes nav bijušas adekvātas, ņemot vērā, ka interneta veikalos, kas tikuši pētīti, Bosch produktu modeļi precīzi nav sakrituši ar Rimi Latvia piedāvātajiem.

Komercreģistrā ierakstīta kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzēja SIA «DHL Latvia» reorganizācija, ar kuru daļa uzņēmuma mantas un bilances aktīvu atdalīta, pievienojot to māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia», iepriekš vēstīja «Lursoft» Klientu portfelis.

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Tā pamatkapitāls ir 2800 eiro, un «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» ir 100% kapitāla daļu īpašnieks. SIA «DHL Logistics Latvia» juridiskā adrese ir Mārupe, Plieņciema iela 35, kur reģistrēts arī SIA «DHL Latvia».

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Scania Latvia vadītājs Aigars Pušinskis. Scania ir starptautisks uzņēmums, kas pārstāvēts vairāk nekā 100 pasaules valstīs un nodarbojas ar kravas automašīnu, pilsētas un tālsatiksmes autobusu, rūpniecisko un kuģu dzinēju ražošanu. Tas nodrošina arī saistītos pakalpojumus – kravas automašīnu un autobusu tirdzniecību, servisa pakalpojumus, 24 stundu palīdzību, finansēšanu sadarbībā ar Scania Finans, autovadītāju apmācību un citus pakalpojumus.

Biznesa pakalpojumu asociāciju (ABSL Latvia) turpmāk vadīs SEB Global Services biznesa centra vadītāja vietniece Aļesja Kirčenko.

Līdzšinējais nevalstiskās organizācijas vadītājs Fredis Bikovs paziņojis par atkāpšanos no valdes un valdes priekšsēdētaja amata saistībā ar pieņemto lēmumu par labu jauniem karjeras izaicinājumiem citā nozarē.

“Esmu pagodināta par asociācijas valdes lēmumu apstiprināt mani ABSL Latvia valdes priekšsēdētājas amatā. Jau laikā pirms asociācijas dibināšanas esmu aktīvi iesaistījusies nozares atpazīstamības veicināšanā un iestājusies par nozares interesēm, izceļot problēmu jautājumus, piemēram, par nepieciešamiem uzlabojumiem kvalificētu speciālistu pieejamībā un imigrācijas procesā. Ieņemot jauno amatu asociācijā, turpināšu iesākto un lieku lielas cerības uz ABSL Latvia nākotnes plāniem saistībā ar nozares attīstību Latvijā. Šobrīd vidējā alga nozarē ir pārsniegusi 2000 Eiro pirms nodokļu nomaksas, kas apliecina nozares pieaugošo pienesumu Latvijas ekonomikā. Tādēļ atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām jārīkojas izlēmīgāk, lai veicinātu nozares attīstību, piesaistītu jaunas investīcijas un sekmētu jaunu, labi apmaksātu darba vietu veidošanos, kas rada augstu pievienoto vērtību,” skaidro jaunievēlētā ABSL Latvia valdes priekšsēdētāja un SEB Global Services Biznesa centra vadītājas vietniece A. Kirčenko.

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

2015.gada 8.oktobrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma lēmumu, ar kuru SIA Europark Latvia noteikts tiesiskais pienākums pārtraukt patērētājiem piedāvāt tādus netaisnīgus autostāvvietas pakalpojuma līguma noteikumus, kuri paredz normatīvajiem aktiem neatbilstošu un nesamērīgu līgumsodu, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

PTAC šī gada 8 mēnešos sniedzis vairāk nekā 30 konsultācijas un saņēmis 27 patērētāju sūdzības, kurās patērētāji bija pauduši neapmierinātību ar SIA Europark Latvia piemērotajiem līgumsodiem.

PTAC, izvērtējot SIA Europark Latvia par autostāvvietas pakalpojuma noteikumu neievērošanu paredzētā līgumsoda noteikšanas un piemērošanas sistēmu, konstatēja, ka tā paredz piemērot nesamērīgu līgumsodu par noteikumu neievērošanu, kā arī tiesības aprēķināt līgumsodu atkārtoti ik pēc 24 stundām.

Saskaņā ar patērētāju sniegto informāciju par salīdzinoši neilgu neapmaksātu pakalpojuma izmantošanu, piemēram, sākot no dažām minūtēm līdz vienai stundai, SIA Europark Latvia pieprasa pilnu noteikumos paredzētā līgumsoda apmaksu (fiksētas summas veidā 11,00 EUR un 25,00 EUR), kura vairākkārtīgi pārsniedz neapmaksātā pakalpojuma cenu. Turklāt par vienu un to pašu līgumsaistību pārkāpumu var tikt piemērots līgumsods pilnā apmērā atkārtoti 24 stundu laikā no pārkāpuma konstatēšanas brīža, pakļaujot patērētājus pieaugošām un salīdzinājumā ar pakalpojuma maksu nesamērīgām sankcijām.

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču tirgotājam AS «Kesko Senukai Latvia» 2017.gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 13,8% jeb 6,704 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2016.gadu, taču uzņēmuma zaudējumi pērn turpināja pieaugt, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2017.gadā AS «Kesko Senukai Latvia» neto apgrozījums bija 55,158 miljoni eiro, un uzņēmuma zaudējumi sasniedza 4,610 miljonus eiro.

Salīdzinājumām 2016.gadā AS «Kesko Senukai Latvia» apgrozījums bija 48,454 miljoni eiro un tā zaudējumi bija 3,554 miljoni eiro.

Tirgotājs pagājušajā gadā veicis lielus ieguldījumu attīstībā. 2017.gada aprīlī tika atvērts otrs «K-Senukai» veikals Rīgā, bet gada nogalē durvis vēra «K-Senukai» veikals Daugavpilī. Uzņēmums pērn paplašinājis preču sortimentu un gada beigās visi veikali nomainīja nosaukumu no «K-Rauta» uz «K-Senukai». AS «Kesko Senukai Latvia» pērn arī turpinājis attīstīt pārdošanu internetā. Šīs aktivitātes bijušas uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, sacīts tā gada pārskatā.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Rimi Latvia veikalos iespējams dzērienu ražotāja Coca-Cola Co. produkcijas iztrūkums, sacīja Rimi Latvia pārstāve Inga Bite.

Viņa norādīja, ka tas ir skaidrojams ar to, ka lēmumu par dzērienu nepiegādāšanu pieņēmis dzērienus izplatošais uzņēmums.

«Šobrīd līguma pagarināšanas pārrunu procesā piegādātājs ir izlēmis pārtraukt dzēriena piegādi mūsu veikalu tīklam, tāpēc ir iespējama situācija, ka veikalos var nebūt pieejama Coca-Cola un citi piegādātāja izplatītie dzērieni,» skaidroja Bite.

Ar šo un citu zīmolu dzērienu izplatīšanu nodarbojas SIA Coca-Cola HBS Latvia, kas piegādā tādu zīmolu dzērienus kā Coca-Cola, Sprite, Fanta, Schweppes, Nestea, Cappy, Cappy Ice Fruit, Bonaqua Pilskalna kvasa dzēriens.

Kā skaidroja Coca-Cola HBC grupas pārstāve Dace Dricka, uzņēmums Baltijā patlaban veic pārrunas par jauna līguma noslēgšanu ar mazumtirgotāju Rimi, tādēļ patērētāji var saskarties ar ierobežotu Coca-Cola produktu pieejamību Rimi veikalos tuvākajās nedēļās.

AS Exigen Services Latvia ar jaunu vadītāju pie stūres attīstīs biznesa inteliģences, publisko e-pakalpojumu un moderno sistēmu izstrādi

Exigen Services Latvia ir viens vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā. Šā gada martā Exigen Services Latvia tika iecelts jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis, kurš amata grožus pārņēma no ilggadējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ivara Puksta, kurš turpmāk uzņēmumā darbosies kā padomes priekšsēdētājs. Darbu Exigen Services Latvia vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

Pārtikas svaiguma sensors, interaktīva programma bērniem valodas prasmju trenēšanai, rokas pulkstenis vājredzīgiem cilvēkiem, izglītības iestāžu lietotne - tās ir tikai dažas no idejām, kas Jauno uzņēmēju dienu ietvaros, skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) finālā - GEN-E Latvia, šodien sacentīsies par Latvijas labākā SMU titulu un tiesībām pārstāvēt mūsu valsti Eiropas mēroga jauniešu SMU konkursā GEN-E.

Pasākumu organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar “Swedbank”.

Kopumā šogad Skolēnu mācību uzņēmumu programmā ir reģistrēti vairāk nekā 1500 SMU, no kuriem finālam pieteicās vairāk nekā100 uzņēmumu un tika atlasīti labākie 20 SMU vidusskolu grupā un 11 pamatskolu grupā.

“Latvija ir priekšā daudzām valstīm, ja skatāmies uz jauniešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā un gatavību kļūt par uzņēmējiem. Savs mācību uzņēmums ir laba treniņu platforma šo prasmju attīstīšanai. Vienlaikus esmu ļoti gandarīts par skolotāju iesaisti, sadarbību un pašaizliedzību, palīdzot Latvijas jauniešiem piepildīt savus sapņus par uzņēmējdarbību,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šā gada maijā reģistrēti 762 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 3,19 milj. eiro, liecina Lursoft dati. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4073 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3160.

No visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti š.g. maijā, teju 90% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 8,3% to vidū ir individuālie komersanti. Tāpat arī aizvadītajā mēnesī reģistrētas 10 zemnieku saimniecības, 2 pilnsabiedrības, 2 ārvalstu komersantu filiāles un viena akciju sabiedrība.

Vienīgā pagājušajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS “Capitalia Investment Holding”.

Lursoft izpētījis, ka AS “Capitalia Investment Holding” vienīgais akcionārs ir 2016. gadā dibinātais igauņu Sparta Capital OU, kura pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, savukārt kā patiesais labuma guvējs norādīts Juris Grišins, kurš arī iecelts par uzņēmuma valdes vienīgo amatpersonu. Lursoft dati rāda, ka patiesā labuma guvēja statuss Jurim Grišinam šobrīd reģistrēts septiņos uzņēmumos.

Tūrisma operators SIA "Latvia Tours" pagājušajā gadā strādāja ar 4,382 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 46,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums guva 203 087 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2020.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Latvia Tours" pērn pakāpeniski palielināja apgrozījumu, bet joprojām Covid-19 pandēmijas dēļ tas bija būtiski mazāks nekā pirms Covid-19 krīzes.

Pērn uzņēmums veicis būtiskus izmaksu samazināšanas un optimizācijas pasākumus, tostarp samazināts darbinieku skaits un telpu nomas izmaksas, lai saglabātu "Latvia Tours" maksātspēju.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka, ņemot vērā faktu, ka atpūtas ceļojumi lielākoties tiek iegādāti attālināti, "Latvia Tours" nolēma optimizēt resursus, apvienojot atpūtas pārdošanas birojus, tādējādi ietaupot uz īres maksu un komunālo pakalpojumu rēķina, kā arī samazinot izmaksas par reklāmas un biroju noformēšanas pakalpojumiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Vastint Latvia" šogad attīstības projektos plāno ieguldīt no pieciem līdz 30 miljoniem eiro, pastāstīja "Vastint Latvia" izpilddirektors Romāns Astahovs.

Viņš informēja, ka attīstītājs šogad plāno sākt divu projektu - biroju kompleksa "Business Garden" otrās kārtas un divu biroju ēku Magdelēnas kvartālā - būvniecību, tāpēc plānotais investīciju diapazons ir ļoti plašs. Ja tiks sākti abi projekti, investīcijas pietuvosies 30 miljoniem eiro, bet, ja "Vastint Latvia" neizdosies vienoties ar būvniekiem par cenām vai Covid-19 izvērtīsies nekontrolētā plašumā, investīcijas būs tuvāk pieciem miljoniem eiro.

Jautāts, vai Covid-19 ir ietekmējis "Vastint Latvia" plānus, Astahovs sacīja, ka nekustamo īpašumu attīstībā projekti ir ilgtermiņa, un, ņemot vērā projektu gaitas ilgumu, "Vastint Latvia" uzskata, ka Covid-19 tomēr ir salīdzinoši īstermiņa fenomens.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" ir radījusi konceptuālu vizuālo identitāti ar nosaukumu Born in Latvia, kas ir tapusi sadarbībā ar aģentūras "Nord ID Riga" dizaineru komandu.

"The Red Jackets" ir organizējusi domnīcas un darba grupas ar mērķi radīt vienotas Latvijas izcelsmes zīmi, ko eksportētāji varētu izmantot, ārzemju patērētājiem simbolizējot, ka nāk no Latvijas.

Viņuprāt, vienota Latvijas izcelsmes produktu un pakalpojumu izcelsmes zīme nodrošinās saskaņotu Latvijas eksportējošo zīmolu uztveri ārvalstu tirgos, kalpojot par efektīvu ilgtermiņa rīku pozitīva Latvijas ekonomiskā tēla veidošanā, kas ir īpaši svarīgi investīciju piesaistei un tūrisma veicināšanai. Kopējais jaunā zīmola mērķis ir mainīt globālo uztveri par mūsu valsti, stimulējot patērētāju izvēli par labu Latvijas precēm un pakalpojumiem, piemēram, izvēloties Latviju par starptautisku pasākumu norises vietu vai par mācību un ceļojumu galamērķi vai arī pat pastāvīgu dzīves vietu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Latvia Tours ir tūrisma firma ar 23 gadu pieredzi.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ja sievietei vispār ir jābūt biznesā, tad tūrisms ir viena no labākajām iespējām savienot patīkamo ar lietderīgo, darbu un hobiju.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums "MGI Latvia" un būvniecības uzņēmums "APB" uzsāk ražot pārvietojamas Covid-19 testēšanas laboratorijas. Jūras konteinerā izbūvētā risinājuma veiktspēja sasniedz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennaktī.

Mobilā laboratorija izbūvēta 12 metru jūras konteinerā un aprīkota ar MGI ražotajām automatizācijas iekārtām, lai speciālisti varētu veikt Covid-19 analīzes. Tā ir izdalīta trīs atsevišķās zonās – uzglabāšanas, paraugu sagatavošanas un testēšanas. Visas laboratorijas telpas aprīkotas ar augsta līmeņa ventilācijas sistēmām, nodrošinot gaisa apmaiņu, spiediena regulāciju un sterilu vidi, kas atbilst biodrošības 2. līmeņa prasībām.

Pateicoties automatizācijai, pārvietojamā laboratorija ievērojami mazina inficēšanās risku speciālistiem, jo MGI tehnoloģijas paraugus skenē, apstrādā, izdala vīrusa RNS un sagatavo tos beidzamajam posmam – vīrusa klātbūtnes noteikšanai. Laboratorija ne tikai paredz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennakts laikā, bet arī samazina cilvēkresursu iesaisti. Lai vadītu šo procesu, nepieciešami trīs darbinieki, kamēr identiska apjoma darbības manuāli nāktos veikt vairākiem desmitiem speciālistu.

Latvijas metālapstrādes uzņēmums "SFM Latvia", kas ietilpst "Patria" militārās industrijas klasterī, ir kļuvis par "Patria 6x6" bruņumašīnu šasiju piegādātāju Somijā bāzētajam starptautiskajam aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmumam "Patria", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas uzņēmums ražo šasijas "Patria 6x6" bruņumašīnām, ko šobrīd jau ir pasūtījušas trīs valstis, kā arī piegādā virkni detaļu citiem starptautiskajiem "Patria" projektiem, palielinot Latvijas militārās industrijas eksporta apjomu.

2020.gadā Latvija pievienojās daudznacionālās kopējās bruņumašīnu sistēmas (CAVS) programmai, kurai kā platforma tika izvēlēts transportlīdzeklis "Patria 6x6". Vienošanās paredzēja Latvijas uzņēmumu iesaisti bruņumašīnu ražošanā. Pašlaik "Patria 6x6" industrijas klasterī darbojas un komponentes bruņumašīnām ražo seši Latvijas uzņēmumi.

"Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs norāda, ka, noslēdzot līgumu un veidojot "Patria" bruņumašīnu klasteri Latvijā, mērķis bija attīstīt Latvijas uzņēmumu industriālās spējas, kas nodrošinās bruņumašīnu ražošanu, apkopi un remontu valstī, tādējādi garantējot piegāžu drošību Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajai 6x6 kaujas tehnikai.

Saistībā ar pāreju no latiem uz eiro noteikti būs jārēķinās ar darba apjoma pieaugumu par vismaz trīs reizēm, atzīst drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Viņš norāda, ka tas attiecīgi nozīmē, ka par tik, par cik pieaugs darba apjoms, pieaugs arī darba izmaksas, kā arī ieņēmumi. Vienīgais, kas atšķirsies no ikdienas, būs darba apjoms, jo uzņēmums turpinās darīt to pašu, ko dara ikdienā, - vest naudu, savākt, apstrādāt un to nodot.

«Taču patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā tas notiks Latvijā, jo nav skaidrs, kurā brīdī būs naudas apjoma pieaugums. Taču ir pamats prognozēt, ka Latvijā tas varētu notikt gandrīz pēdējā brīdī, proti, decembrī un janvārī,» stāsta Zālītis.

Savukārt, runājot par resursu plānošanu, Zālītis skaidro, ka G4S Latvia visā Latvijā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku. Līdz ar to uz to brīdi, kad būs vajadzība, būs iespēja to pārvietot, pārprofilēt, pārtrenēt šos resursus. Vienīgais, ko vajadzības gadījumā ir plānots piesaistīt no ārpuses, ir autoparks un naudas apstrādes iekārtas. Taču tas atkarīgs no apjoma, kas būs brīdī, kad tuvosies nākamā gada janvāris jeb brīdis, kad ļoti ievērojami var sākt palielināties naudas apjoma plūsma.