SIA Mogotel no šā gada 22. decembri pārņem lielāko viesnīcu Bauskā, kura turpmāk darbosies kā Rixwell Bauska Hotel, kļūstot par sesto Rixwell zīmola viesnīcu Latvijā. Pirmās piecas šī zīmola viesnīcas jau darbojas Rīgā, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti gandarīti, ka Rixwell viesnīcu tīklam pievienojusies pirmā viesnīca ārpus Rīgas. Sadarbībā ar viesnīcas Rixwell Hotel Bauska īpašnieku tuvākajā laikā plānojam veikt virkni uzlabojumu viesu ērtībām,» informē SIA Mogotel ģenerāldirektore Jeļena Stirna.

Piecstāvu Rixwell Bauska Hotel atrodas Bauskas pilsētas centrā, Slimnīcas ielā 7., un līdz šim darbojās ar nosaukumu ABC Bauska Hotel. Kvalitātes un aprīkojuma ziņā viesnīca pilnībā atbilst 3 zvaigžņu viesnīcas statusam.

Kopumā SIA Mogotel patlaban operē 8 Latvijas viesnīcas - divas Wellton zīmola viesnīcas Rīgā, 5 Rixwell zīmola viesnīcas Rīgā un vienu Rixwell zīmola viesnīcu Bauskā.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Autotransporta direkcija no piektdienas īslaicīgi samazinās autobusu reisu skaitu, jo, ieviešot ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības mazināšanai, reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits turpina būtiski kristies, aģentūru LETA informēja Autotransporta direkcijā.

Direkcijā atzīmēja, ka, sākoties otrajam Covid-19 infekcijas izplatības vilnim, ir vērojams pasažieru skaita kritums - septembrī reģionālo maršrutu autobusos vienā dienā vidēji tika pārvadāti vairāk nekā 68 000 pasažieru, oktobrī - aptuveni 56 000, bet novembra sākumā - apmēram 46 000 pasažieru. Paredzams, ka pasažieru skaita kritums turpināsies.

Tāpat Autotransporta direkcijā norādīja, ka direkcija turpina regulāri sekot līdzi pasažieru skaita izmaiņām, īslaicīgi slēdzot tos reisus, kuros pasažieru praktiski nav, tomēr nepieciešamības gadījumā tos varēs operatīvi atjaunot. Plānots, ka reisu skaits tiks samazināts tajos maršrutos, kuru pamatfunkcija nav saistīta ar iedzīvotāju nogādāšanu darbavietās vai skolēnu nogādāšanu izglītības iestādēs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis

Fragments no intervijas

Kad cilvēkam, kurš atkārtoti ievēlēts amatā, vaicā, ko darīs, īsākā atbilde ir: “To pašu!” Šajā gadījumā tas neder, jo situācija mainās. Kādas būs jūsu galvenās prioritātes, turpinot vadīt LTRK?

Mēs darbojamies trijos galvenajos virzienos: konkurētspēja, eksports un biznesa vide. Protams, būs evolūcija, bet to var arī dēvēt par kāpšanu nākamajā līmenī. Tas saistās ar vēl precīzāku argumentāciju un vēl jaudīgāku komunikāciju. Vēl precīzāka argumentācija balstīsies uz pētniecību analītikā un zinātnē balstītiem faktiem un argumentiem. Tāpēc mēs esam izveidojuši savu domnīcu Futurum Latvia. Pētījumi ir jau sākušies. Tas būs mūsu galvenais rīks un atbalsts argumentu veidošanā. Savukārt, runājot par to, ka nepieciešama vēl jaudīgāka komunikācija, esam sapratuši, ka, lai panāktu sabiedriski politiskos lēmumus, mums ir jāpārliecina ne tikai mūsu komūnas biedri – uzņēmēji un varbūt kādi politiķi –, bet faktiski ir jāstrādā arī ar pārējām sabiedrības grupām, lai arī pārējās sabiedrības grupas pieprasa no politiķiem daudz gudrāku, tālredzīgāku un pārdomātāku politiku. Varbūt jāpiemin arī trešais virziens, ko es sev esmu atzīmējis un kas arī balstās uz mūsu trim vērtībām – neatkarību, reputāciju un kompetenci –, tas ir darbs pie uzņēmēju reputācijas celšanas kā tādas. Jo atkal – svarīgi, lai sabiedrība saprot, ka šo valsti uztur uzņēmēji, viņi ir tie, kas rada darbavietas, maksā nodokļus. Uzņēmēja tēls sabiedrībā jāpadara par daudz lielāku vērtību. Arī šajā virzienā tiek plānotas zināmas aktivitātes. Protams, turpināsies arī iesāktais. Biedru sapulcē apstiprinājām LTRK stratēģiju nākamajiem 10 gadiem. Virzāmies uz to, lai LTRK būtu ietekmīgākā tautsaimniecības domas virzītāja Latvijā ar augstāko reputāciju. Jo mūsu ietekme palielināsies, jo mēs vairāk varēsim savas iestrādnes un domas virzīt dažādos politiķu lēmumos un sabiedrības viedokļos.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) birojā notikušo kratīšanu Valsts policija veikusi kriminālprocesā, kas ierosināts par krāpšanu lielā apmērā, šodien žurnālistiem apliecināja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

Bauska informēja, ka kriminālprocesā veikta «virkne procesuālo darbību» tajā skaitā kratīšana RS.

Patlaban nav aizturēta neviena RS amatpersona vai darbinieks. Tāpat neviena persona nav atzīta par aizdomās turēto un nevienai personai nav piemērots kāds cits procesuālais statuss.

Plašāku informāciju par šo kriminālprocesu Bauska nesniedza, taču apliecināja, ka veiktajām izmeklēšanas darbībām nav nekāds sakars ar sestdien paredzētajām Saeimas vēlēšanām. «Policijas darbības reglamentā likums un visas darbības saskaņotas ar uzraugošo prokuroru,» uzsvēra Bauska.

Jau ziņots, ka pirmdienas rītā plkst.10 RS birojā Rīgā, Vestienas ielā 35, ieradās policijas darbinieki, kuri pārmeklēja atsevišķus kabinetus, taču nekāda veida dokumenti, inventārs vai citas lietas pagaidām neesot izņemtas. Uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane pirmdienas pēcpusdienā aģentūrai LETA teica, ka policijas automašīna pie biroja vairs neatrodas, līdz ar to var secināt, ka likumsargi telpas atstājuši. Bartaševiča-Feldmane nezināja teikt, vai policijas darbinieki no uzņēmuma izņēmuši kādus priekšmetus.

Valsts policija pirmdien pabijusi arī pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» autobusu parkā Iļģuciemā.

6.autobusa parkā Kleistu ielā 28 policija atradusies aptuveni stundu. To, vai likumsargi izņēmuši kādus priekšmetus, jāprasa policijai, norādīja «Rīgas satiksmes» pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.

Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica teica, ka policija saistībā ar veiktajām procesuālajām darbībām «Rīgas satiksmē» plašākus komentārus nesniegs.

Jau ziņots, ka pirmdienas rītā plkst.10 «Rīgas satiksmes» birojā Rīgā, Vestienas ielā 35, ieradās policijas darbinieki, kuri pārmeklēja atsevišķus kabinetus.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska pirmdien žurnālistus informēja, ka birojā notikusi kratīšana kriminālprocesā, kas ierosināts par krāpšanu lielā apmērā.

Bauskā radusies cerība jauna uzņēmuma būvei. Vides attīstības komitejas sēdē pagājušajā nedēļā Bauskas novada domes deputāti atbalstīja ieceri industriālā un loģistikas parka teritorijā būvēt apkures iekārtu ražotni, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Matuļenko informējusi, ka sēdē 15. janvārī akceptēts SIA «Bauskas rūpnīca siltums» valdes locekļa Oļega Golovijčuka iesniegums par zemes gabala iznomāšanu 1,2 ha platībā apkures iekārtu ražotnes izveidei. Šajā un nākamajā gadā uzņēmējs iecerējis uzsākt darbību, radot desmit jaunas darba vietas. Turpmākajos divos gados plānots nodrošināt darbu vēl 50 strādājošajiem.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks Bauskas Dzīvei pastāstīja, ka ar uzņēmēju no Ukrainas ticies divas reizes. Viņam Ukrainā ir līdzīga veida ražotne, izveidot tādu Latvijā O. Golovijčuks vēlas, lai varētu iekļūt ES tirgū. Bauskā plānots montēt dažādas jaudas apkures katlus, kuros izmantotu cieto kurināmo. Iekārtām uzņēmējs paredzējis plašu pielietojumu gan individuālajās mājās, gan sabiedriskajās ēkās.

Lai uzlabotu ražošanas efektivitāti un produktu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, viens no Latvijā vadošajiem putnu gaļas ražotājiem SIA Lielzeltiņi veic izmaiņas ražošanā, informē uzņēmums.

Izmaiņu rezultātā tiks nodalītas broileru audzēšanas un produktu ražošanas funkcijas, un SIA Lielzeltiņi darbību nākotnē plānots pakāpeniski koncentrēt uz broileru audzēšanu.

Pārmaiņu ietvaros Lielzeltiņi kautuves un sadales funkcijas, kas līdz šim tika veiktas ražotnē Bauskā, tiks pakāpeniski pārnestas uz AS Putnu fabrika Ķekava ražotni Ķekavā. Pārejas process tiks uzsākts augustā.

«Pārmaiņas ražošanas struktūrā ir mērķtiecīgs solis, kas ļaus mums būtiski uzlabot abu uzņēmumu darbību un koncentrēt investīcijas, vienlaikus pilnībā izmantojot uzņēmumu ilgo pieredzi un zināšanas putnu gaļas ražošanā. Tas savukārt sniegs nozīmīgu labumu ražošanas procesu efektivitātē, darba vides uzlabošanā un veicinās iespējas attīstīt jaunus produktus. Tādējādi varēsim daudz veiksmīgāk konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū,» saka SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Tā dēvētajā «Krievijas mazgātavas» lietā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu likvidējamā «Trasta komercbankā», informēja Valsts policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava.

Vācijas tiesībsargājošās iestādes nākušas klajā ar paziņojumu par veiksmīgi noslēgušos naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kā rezultātā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro un konfiscēti vairāki īpašumi Vācijā, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro, kas šajā lietā atzīts par noziedzīgi iegūtu, aģentūru LETA informēja VP.

«Tā dēvētā Krievijas mazgātavas lieta ir spilgts piemērs starptautiskās sadarbības efektivitātei, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas noziegumus. Šāda veida noziegumiem nepastāv valstu robežas un līdz ar to veiksmīga un efektīva izmeklēšana iespējama tikai sadarbojoties un strādājot kopā. Tas nozīmē augsti uzticamu un profesionālu attieksmi starptautiskā sadarbībā, kur citas valsts tiesiskās palīdzības lūgumi izpildāmi visaugstākajā līmenī, pretī saņemot tieši tādu pašu profesionālu attieksmi un rezultātu,» sacījis VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska.

Zemas īres maksas mājokļu būvniecība Latvijā varētu sildīt ne tikai būvniecības pakalpojumu sniedzējus, bet arī būvmateriālu ražotājus.

Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro.

„Patlaban vairākās pašvaldībās apstiprināti jau četri projekti par zemas īres maksas ēkām ar 314 dzīvokļiem, kur kopējā projektu summa pārsniedz 34 miljonus eiro, tostarp ALTUM finansējums 26,76 miljoni eiro,” skaidro ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš atzīst, ka interese par zemas īres maksas dzīvokļu mājām ir arī no Ventspils, Alūksnes, Cēsīm.

Valmierā sāk būvēt

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem, ar kopējo dzīvojamo platību 7189,7 kvadrātmetri, no kuriem lietderīgā platība ir 87% jeb 6266 kvadrātmetri. Viena dzīvokļa vidējā platība ir 52 kvadrātmetri, savukārt īres maksa būs nedaudz vairāk kā pieci eiro kvadrātmetrā. Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Projektu attīsta SIA Valmieras Namsaimnieks, savukārt būvēs SIA Monum, un to paredzēts realizēt līdz 2026.gada 31.martam. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Bauskas pašvaldība turpina meklēt iespējas, kā izmantot aptuveni 70 hektārus lielo platību pilsētas robežās, kurā paredzēta industriālā apbūve, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Zemgales plānošanas reģions, izmantojot Norvēģijas līdzfinansētās programmas atbalstu, noslēdzis līgumu par izpēti ar SIA «Konsorts». Par 30 tūkstošiem eiro firmai līdz septembra beigām jāizstrādā investīciju piesaistes plāni un jāizpēta tirgus Jelgavas, Jēkabpils un Bauskas novadā.

Jūlija beigās Bauskā bija ieradies SIA «Konsorts» izpilddirektors Kaspars Timofejevs un par projektu Bauskā atbildīgais Ivars Bergs. Novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks un attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone ar Rīgas speciālistiem apsprieda iespējas apgūt parka teritoriju. Oktobra beigās Bauskā paredzēta projekta vērtēšanas konference.

Sabiedriskā pasažieru pārvadātāja SIA «Aiva auto» nevēlas iebraukt Bauskas autoostas teritorijā. Autoostas infrastruktūras izmantošana uzņēmējam rada nepārvaramus zaudējumus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Uzņēmuma vadītājs Agris Lazdiņš paskaidrojis, ka maksājumi par Bauskas autoostas izmantošanu ir ļoti lieli, turklāt šogad janvārī tie atkal ir paaugstinājušies: «Pērn mēnesī man bija jāmaksā ap 600 eiro, šogad par janvāri atnāca rēķins par aptuveni 800 eiro. Dienā no autoostas veicu deviņus reisus, Bauskā autoostā iekāpj un izkāpj kādi četri pieci cilvēki. Daudzi izmanto pieturvietas citviet Bauskā. Uzskatu, ka maksa par autoostas izmantošanu ir pārāk augsta, tādēļ arī meklēju citus risinājumus.»

A. Lazdiņš vienojies ar Zemgales plānošanas reģionu par iespēju maršruta galapunktam pilsētā izmantot viesnīcas «ABC Hotel Bauska» laukumu. Viesnīcas administrācija atsūtījusi vēstuli, kurā neiebilst pret «Aiva auto» autobusu iebraukšanu laukumā. Lai ieceri īstenotu, pārvadātājam vēl jāsaņem Bauskas pašvaldības akcepts.

Latvijas tūrisma dienvidu vārtos – Bauskā, galveno tūristu plūsmu apkalpo dažos pilsētas centra restorānos un bistro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vasaras periodā tūristu pieplūdums ir neprognozējams un dažkārt var apgalvot, ka noderētu vēl kāda kafejnīca vai bistro, lai spētu operatīvi apkalpot visus, tomēr jaunu ēdināšanas uzņēmumu atvēršanai trūkst darbinieku. Esošie uzņēmēji papildu ēdināšanas telpas atvērt negrasās tieši kvalificētu pavāru trūkuma dēļ.

Ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger ir viena no pirmajām ārzemju tūristu izvēlēm, DB secināja, aptaujājot tūristus no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Itālijas. «Mēs zinām, ko tur var sagaidīt. Nav daudz laika, jo jau pēc stundas jābrauc tālāk. Šoferis te pieveda, un laika meklēt vēl kaut ko nav daudz,» atklāja Marko Kavaljērī no Itālijas. Vairums tūristu, kuri DB novērojuma laikā izvēlējās Hesburger, nāca no tūrisma firmu autobusiem, un ēdināšanas firmas izvēle būtībā bija brauciena organizatora vai autobusa šofera izvēle.

Bauskas novada administrācija izsludinājusi iepirkumu par Administratīvā korpusa-sporta spēļu halles rekonstrukciju Bauskā, Pilskalna iela 26, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena ir 4 miljoni eiro.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 15.februārim. Līguma termiņš ir divi gadi.

Bauskas dome jau pērn informēja, ka sporta halles būvniecības iecerei ir sena vēsture. Projekta pirmreizējā izstrāde tika īstenota ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas finansiālu atbalstu. Administratīvā korpusa – sporta spēļu halles rekonstrukcija Pilskalna ielā 26, Bauskā tehniskais projekts, kas sevī apvieno kā sporta, tā administratīvo telpu funkciju, pēc aktualizācijas atdzimis jaunā kvalitātē.

Bauskas novada pašvaldības speciālisti nešaubās par halles būvniecības nepieciešamību. Informatīvajā sanāksmē iedzīvotāji iepriekš pauduši neizpratni, kādēļ tiek būvēta jauna ēka, nevis rekonstruēta esošā sporta centra būve Uzvaras ielā 10A. Izpilddirektors Jānis Kalinka skaidroja, ka sporta nama rekonstrukcijas plāns nekur nav pazudis, tas joprojām ir aktuāls, bet, lai varētu uzsākt sporta centra Mēmele rekonstrukciju, ir jādomā, kur novirzīt tur šobrīd sportojošos Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas skolēnus, Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņus, kā arī pieaugušos. Šobrīd akūti trūkst telpu sporta skolas sporta aktivitāšu īstenošanai.

Bauskā vasaras beigās darbu sācis jauns uzņēmums, kas nodarbojas ar pasažieru komercpārvadājumiem, raksta Bauskas Dzīve.

SIA City Bus autobusi veic pasažieru pārvadājumus maršrutā Bauska-Rīga-Bauska. Uzņēmums organizē grupu braucienus. Tie ir plānoti uz hokeja spēlēm Rīgā, uz Pasvales peldbaseinu Lietuvā. Taču lielākā interese ir par iepirkšanās braucieniem un Rīgas Centrāltirgu. Autobusus iespējams izīrēt dažādiem braucieniem, arī uz ārzemēm, Bauskas Dzīvei stāstīja uzņēmuma valdes loceklus Jānis Bonāts.

Braucēju grupas tiek komplektētas, izmantojot virtuālos saziņas tīklus un izplatot mutvārdu informāciju. Autobusi braucot tikai tad, kad ir nokomplektēts braucēju skaits.

«Ar regulāro pasažieru pārvadātāju Sabiedriskais autobuss mūs saista vienīgi tas, ka uz Rīgu braucam pa to pašu ceļu, kur viņi, jo cita ceļa no Bauskas uz Rīgu nav. Par saņemto pakalpojumu braucējiem izsniedzam čeku,» stāsta J. Bonāts.

Dizainere Aļona Bauska, kura pazīstama ar modes zīmolu QooQoo, uzsākusi jaunās mugursomu kolekcijas izstrādi, par galveno materiālu izvēloties pvc ielas bannerus, kas parasti tiek izmesti pēc to nolietojuma.

Ar šādu kreatīvu piedāvājumu pie dizaineres vērsusies kompānija Coca-Cola, kura šogad, uzsākot jauno mārketinga kampaņu Taste the feeling, pirmo reizi Baltijā izmantoja vides reklāmu, izvietojot lielformāta pvc bannerus Rīgas ielās. Projekta galvenais mērķis esot aktualizēt vides piesārņojuma problēmu un parādīt sabiedrībai, ka otrreizējās pārstrādes rezultātā var tapt unikālas un neatkārtojamas mākslas lietas.

«Ar savām kolekcijām mēģinu ne vien radīt apģērbu un stilīgus aksesuārus, bet arī izcelt kādu sabiedrībai aktuālu problēmu un likt aizdomāties par to dziļāk. QooQoo zīmolam tas būs pirmais šāda veida eksperiments. Bannera izmēri, ko jau sagriezām un izmantojam pirmo paraugu šūšanai, ir 11,5m x 16m,» stāsta dizainere Aļona Bauska.

Idejas «Stacija Bauska» iniciators students Artūrs Toms Plešs savācis 401 atbalstītāja parakstu tās īstenošanai, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Cilvēki pauž atbalstu stacijas izveidei Bauskā starptautiskās dzelzceļa maģistrāles «Rail Baltica» būves gaitā. Ceturtdien, 21. maijā, jaunietis iesniedza parakstītās veidlapas Bauskas novada domes kancelejā.

«401 – tāds ir kopējais parakstu skaits, kas savākts mēneša laikā kopš 22. aprīļa diskusijas Bauskas Valsts ģimnāzijā par dzelzceļa pieturvietas izveidi pilsētas tuvumā. Tas ir apliecinājums, ka daļai Bauskas novada iedzīvotāju rūp reģiona izaugsme,» saka Artūrs Toms Plešs.

To apliecinot komentāri, kas pievienoti internetā noformētajiem parakstiem. Līga Ansone no Bauskas raksta: «Atbalstu savas pilsētu nākotni un turpmāko attīstību.» «Mani vecāki dzīvo Bauskā, es vēlētos pārcelties atpakaļ no Rīgas pie viņiem. Ja būs ātrs un ērts transports, to izdarīšu,» raksta Jānis Volkovs. Parakstus iesnieguši vairāki ārzemēs dzīvojošie baušķenieki, viņu vidū Donāts Ronis, kas pašlaik mīt Dānijā.

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža posma Iecava–Bauska virskārtas atjaunošanu plānots turpināt maijā, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pagājušajā vasarā ceļu būves firma «Lemminkainen» pēc valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» (LVC) pasūtījuma atjaunoja ceļa nodilušo virskārtu, taču līdz aukstā gadalaika sākumam īsti nepaguva uzklāt seguma horizontālos apzīmējumus.

Darbus esot iecerēts pabeigt pēc 5. maija, kad atsāksies pērn nepaveiktais process, Bauskas Dzīvi informējis LVC Bauskas nodaļas vadītājs Dzintars Dzenis.

Kopš decembra autoceļa atjaunošanā ir tehnoloģiskais pārtraukums. «5. maijā paredzēts atsākt pērn nepabeigtos darbus – seguma uzklāšanu. Visi darbi iekļāvušies plānotajos līdzekļos,» paudis Dz. Dzenis. LVC vērtēs un analizēs arī posma kvalitatīvos rādītājus, proti, kā atjaunotā virskārta izturējusi satiksmes slodzi ziemā.

Investējot 7000 eiro, lielākais pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» atvēra savu pirmo veikalu Bauskā.

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto veikalu attīstības projektu, arī šogad uzņēmums plāno gan atvērt jaunas tirdzniecības vietas, gan rekonstruēt jau esošos veikalus visas Latvijas teritorijā, atbilstoši pērn ieviestajam veikalu konceptam.

Līdz ar tirdzniecības vietu Bauskā «Forevers» veikalu tīkls šogad audzis līdz 86 veikaliem visā Latvijā. Veikals Bauskā bāzējas telpās līdzās «Putnu fabrika Ķekava» un ir atrodams Salātu ielā 21.

Tajā ir nodarbināti 2 darbinieki, savukārt veikala kopējā tirdzniecības zāles platība ir līdz 80 m².

Būvniecības uzņēmums SIA "Union Asphalttechnik" vērsies Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pret VSIA "Latvijas valsts ceļi", vēloties piedzīt 96 070 eiro par 2019.gadā veiktajiem būvdarbiem Lietuvas pierobežā uz autoceļa Bauska - Bērzi - Lietuvas robeža.

Uzņēmums uzskata, ka "Latvijas valsts ceļi" nav norēķinājušies par 2019.gada aprīlī, maijā un jūnijā veiktajiem darbiem objektā.

Tiesas sēde paredzēta 25.martā plkst.13.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma atjaunošanas darbu laikā ir izbūvēta ceļa pamata nesošā kārta un asfalta apakškārta, noņemts apaugums, sakārtoti grāvji un caurtekas, nogāzes un sabiedriskā transporta pieturas. Kopējās projekta izmaksas ir 1,52 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, no tiem 85% ir "Interreg" līdzfinansējums.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma no Bērziem līdz Lietuvas robežai atjaunošana notika Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta "Easycrossing" jeb "Vieglā šķērsošana" ietvaros.

Bauskas novadā vienmēr bijuši aktīvi uzņēmēji – jau viduslaikos šeit aktīvi rosījās tirgotāji un amatnieki no malu malām. Mūsdienās biznesa rosība aizvien pieaug, bet drīzumā, pateicoties “Rail Baltica” un Bauskas Industriālajam un loģistikas parkam (BILP), paplašināsies gan biznesa iespējas, gan īstenoto projektu vēriens.

Visa pamatā – uzticēšanās

Kombinētās lopbarības rūpnīca SIA “Lielzeltiņi” Bauskas pievārtē, Ceraukstes pagastā, ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, kas ietilpst vienā koncernā ar “Putnu fabrika Ķekava”.

Uzņēmuma valdes loceklis Andrejans Paučs novada iedzīvotājus raksturo kā uzticamus sadarbības partnerus un īstus cīnītājus. “Zinot zemniekus un partnerus, ar kuriem sadarbojamies Bauskā, Bauskas reģionā un Zemgalē, noteikti varu teikt, ka viņiem ir kāds īpašs gēns, kas dod spēku un vēlmi cīnīties.” Uzņēmējs uzsver, ka zemgaliešiem var uzticēties, turklāt ne tikai biznesa vai personiskajā, bet arī pašvaldības līmenī. “Mums no pašvaldības ir ļoti labs atbalsts, to jūtam, attīstot arī jaunos projektus gan vēsturiski, gan pašlaik. Mūsu laikos ļoti augstu tiek vērtētas labas attiecības un uzticība. Ir tādi zemnieki, ar kuriem visu varu sarunāt telefoniski vai klātienē paspiest roku, un nevajag nekādus līgumus parakstīt – mēs zinām, ka noruna būs spēkā. To pašu viņi sagaida arī no mums. Tas, ka mēs esam tādā savstarpējās uzticības līmenī, mani ļoti priecē; skatoties viens otram acīs, mēs zinām, ka to izdarīsim.”

SIA Sabiedriskais autobuss (SA) autobusos uzstādītas videonovērošanas sistēmas, portālu Bauskas Dzīve informējis SA atbildīgais plānošanas speciālists Igors Cupruns.

«Braucējiem, kuri ar mūsu autobusiem dodas maršrutos Rīga–Bauska, Bauska–Dobele, Rīga–Emburga–Bauska, paziņojam, ka salonos uzstādītas videonovērošanas sistēmas. Tas darīts, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un drošību autobusos,» stāstījis I. Cupruns. Par videonovērošanas sistēmu autobusos vēstījot uzlīmes.

Iecavnieks Ivars Vanags SA strādā pusgadu. Pasažieru iebildumus pret salonā veikto videonovērošanu viņš neesot saņēmis. «Nav, ko slēpt, bija gadījumi, kad pasažieriem netika dotas biļetes. Cik zinu, tā rīkojās viens šoferis, kurš pie mums vairs nestrādā,» Bauskas Dzīvei atklājis I. Vanags. Viņš skaidrojis, ka pēdējā laikā uzņēmumā uzlaboti darba apstākļi, šoferiem palielināta alga. Tas noteikti uzlabošot servisa līmeni.