Uzņēmumiem, kas vēlas sākt biznesu Brazīlijā, jārēķinās ar šajā valstī izteikto protekcionisma politiku, liecina aptaujāto šajā valstī darbību veicošo tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvju teiktais.
Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA Elva Baltic starptautiskās tirdzniecības vadītājs Alvils Tabaks secinājis, ka šajā tirgū nav viegla ienākšana. Tajā izteikti jūtama protekcionisma politika, kas izpaužas vairākos ar importu saistītos aspektos un ko īsteno ar dažādu nodokļu palīdzību.
Arī telekomunikāciju iekārtu ražotāja AS SAF Tehnika līdzīpašnieks Normunds Bergs norādīja, ka Brazīlija ir ļoti protekcionistiska zeme, tā ir pašpietiekama valsts un ienācējus neviens negaida. Uzņēmējs arī novērojis, ka tā ir ļoti lēnu procesu zeme, kur nekas nenotiek ātri. Brazīlijai arī raksturīga ļoti plaša un sazarota birokrātija, kas vērojama daudzos līmeņos.
SAF Tehnikai bijuši vajadzīgi pieci gadi, kamēr izdevies kaut ko panākt šajā tirgū.
Tabaks arī novērojis kādu niansi, kas saistās ar Brazīlijas biznesa vidi un kas varētu mulsināt eiropiešus. Proti, brazīliešiem trūkst punktualitātes un nereti gadās situācijas, ka norunāto tikšanos ar partneri nākas gaidīt vairākas stundas. «Viņiem pulksten vienos var būt tas pats, kas pulksten trijos,» sacīja Tabaks.
Vēl viņš norāda, ka, pēc eiropiešu uzskatiem un standartiem, brazīlieši varētu izskatīties lēnīgāki un vairāk mudināmi darbos, brīžiem darba procesā viņi pat var sākt šķist slinki. «Tā ir tā lielākā atšķirība starp eiropiešiem un brazīliešiem. Tomēr jāpatur prātā, ka tā ir pilnīgi cita kultūra ar citādām vērtībām un uzskatiem,» vērtēja Tabaks.
Viņš iesaka ikvienam uzņēmējam izvērtēt visus plusus un mīnusus, kas saistās ar uzņēmējdarbības īstenošanu Brazīlijā. Ja kādam punktualitātes trūkums vai gausā strādāšana šķiet pārāk nepieņemama, tad, iespējams, rūpīgi jāapdomā motivācija darboties šajā tirgū, iesaka Tabaks.
Abu uzņēmumu pārstāvji arī norādīja uz specifisko situāciju valodas jomā. «Šajā valstī ir jāzina portugāļu valoda,» uzsvēra Bergs un piebilda, ka kopumā Dienvidamerikā runā portugāļu vai spāņu valodā.
Tabaks novērojis, ka brazīlieši brīvi pārvalda arī spāņu valodu, savukārt problēmas rada angļu valodas izmantošana. «Tieši vājās angļu valodas zināšanas Brazīlijas biznesa vidē bija viens no pārsteidzošākajiem atklājumiem, iekarojot šo tirgu,» atzina Elva Baltic pārstāvis.
Viņš arī vērtēja, ka uzņēmēji, kuri ir centušies izsisties pasaulē, apgūstot eksporta tirgus, visticamāk, ir saskārušies ar aizspriedumiem, kas nāk līdzi uzņēmumiem no Austrumeiropas. Šajā ziņā esot patīkami no brazīliešiem nejust ne vienmēr glaimojošos aizspriedumus par Latviju kā bijušo PSRS valsti, kā arī visu pārējo negatīvo pieskaņu, kas var nākt līdzi, velkot paralēles ar bijušo PSRS. Brazīlieši Latviju uztver kā daļu no Eiropas, kas savukārt uzliek zināmu kvalitātes zīmogu.
Jau ziņots, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pieļāvis iespēju 2013.gadā atvērt Latvijas vēstniecības Indijā un Brazīlijā. Prioritāte gan būšot pašreizējā vēstniecību tīkla konsolidācija, jo, viņaprāt, nav redzama jēga vērt vaļā jaunu vēstniecību, kura nepietiekamā finansējuma dēļ nespēs kvalitatīvi veikt savus pienākumus.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) starptautisko un Eiropas Savienības lietu eksperte Inese Stepiņa paudis viedokli, ka Latvijas vēstniecību atvēršana Indijā un Brazīlijā būtu vērtējama pozitīvi, jo tā veicinātu eksportu. «Indijai un Brazīlijai ir pieaugoša loma globālajā ekonomikā, attiecīgi - arī liels potenciāls eksporta tirgus uzņēmējiem no Latvijas. Latvijas eksports uz Indiju pēdējos gados ir pieaudzis, un arī par Brazīliju Latvijas uzņēmējiem ir pieaugoša interese. Eksporta produktu un pakalpojumu nišas ir vēl neapgūtas un ļoti plašas,» sacīja Stepiņa.
Pērn Brazīlija bijusi 74.nozīmīgākā Latvijas eksporta partnere, tiesa, 2010.gadā eksports uz Brazīliju samazinājies par 38,7% - no 7,1 miljona eiro (pieciem miljoniem latu) 2009.gadā līdz 4,3 miljoniem eiro (trīs miljoniem latu). Importa apjomi no Brazīlijas pērn samazinājušies par 14,5% - no 2,7 miljoniem eiro (1,89 miljoniem latu) 2009.gadā līdz 2,3 miljoniem eiro (1,61 miljonam latu) pērn. Tādējādi Brazīlija Latvijai ir 65.svarīgākā importa partnere.
Pērn no Latvijas uz Brazīliju visvairāk tika eksportētas zivis - sardinellas, šprotes, brētliņas 593 000 eiro (415 100 latu) apmērā, bet no Brazīlijas uz Latviju visvairāk importētas skujkoku koksnes durvis, to aplodas un sliekšņi 567 500 eiro (397 250 latu) apmērā.