!Mooz bijušais īpašnieks Ēriks Stendzenieks laikrakstam Dienas Bizness stāsta, kāpēc izlēma pārdot reklāmas aģentūru:

«Man jau kādu laiku bija ideja nodot mantojumu un attieksmi pret darbu kādas jaunas, dedzīgas aģentūras rokās, jo kādā brīdī klientu kļuva par daudz un es jutu, ka vairs nespēju cieši visos projektos iesaistīties. Es meklēju aģentūru ar līdzīgu kultūru, attieksmi pret darbu un dedzīgu vēlmi nākotnē kļūt par labāko aģentūru tirgū Latvijā un ārvalstīs.

Vēlējos nodot grožus to cilvēku rokās, kuri šobrīd ir ļoti lielā dedzības fāzē, un tādā pavisam noteikti ir Kristaps Siliņš, kuram šķiet, ka viņš var izmainīt pasauli, uzlabot kosmosu. Šāda dedzība man ir ļoti simpātiska, un šādi strādā Apple un Google.

Mums ir pārāk mazs tirgus, bet, ja ar šādu dedzību strādātu Amerikā, tad tā būtu miljardus eiro vērta kompānija. Tuvākajā nākotnē es būšu soļa attālumā no McCann WorldGroup, jo man ir uzdevums šo darba kultūru virzīt tālāk un nedaudz uzraudzīt. Savukārt pats es vairāk fokusēšos uz klientiem, kas mani paši uzmeklē, uzticas un kuriem varu iedot labāko rezultātu.

Latvijā reklāmas nozarei ir nepieciešams restarts, lai klienti reklāmistus neuztvertu kā naudas tērētājus vai māksliniekus, bet ieraudzītu reklāmu kā investīciju

Zīmolu stratēģis, McCANN WorldGroup vadošais partneris Kristaps Siliņš ir pārliecināts, ka, saliekot kopā vairākus šauras nišas speciālistus vienā grupā, ir iespēja nodrošināt biznesa rezultātus un izaugsmi. Šī stratēģija bija pamudinājums McCANN WorldGroup iegādāties ikonisku nozares uzņēmumu !Mooz ar vairāk nekā 20 gadu pieredzes bagāžu. K. Siliņš atklāj, ka sarunas par !Mooz iegādi ar tā īpašnieku un spožāko radošo prātu Ēriku Stendzenieku notikušas jau labu laiku un piedāvājumu izteica McCANN WorldGroup, jo !Mooz pievienotā vērtība ir talanti un tā līdz šim ir bijusi apbalvotākā reklāmas aģentūra Baltijā.

«Tas ir visloģiskākais partneris, kuru pievienot grupai, lai kļūtu stiprāki, piesaistītu vairāk talantu, lai spētu aizvien vairāk konkurēt eksportā. Ē. Stendzenieks līdz šim ir sasniedzis visu, ko var šajā nozarē izdarīt Baltijā. Viņš, līdzīgi kā es, vēlas Rīgu uzlikt uz Eiropas kartes un parādīt, ka Latvijas reklāmas aģentūras spēj veidot pasūtījumus ne tikai Baltijas, bet arī citu Eiropas valstu klientiem,» viņš turpina.

Reklāmas aģentūra «Mooz!» mainījusi nosaukumu uz «Silverback», liecina informācija «Firmas.lv».

Reklāmas aģentūras nosaukums mainīts šā gada 9.janvārī.

«Mooz!» valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks sacīja, ka pagājušajā vasarā, pārdodot «Mooz!» reklāmas aģentūrai «McCann», pārdeva tikai zīmolu, nosaukumu un reputāciju, bet pats uzņēmums palika viņa īpašumā.

Savukārt, lai raksturotu uzņēmuma ilggadējo darbību reklāmas nozarē, Stendzenieks atzīmēja, ka «Mooz!» savu darbību turpinās zem jauna nosaukuma - «Silverback», nemainot uzņēmuma iepriekšējos rekvizītus.

Pērnā gada jūlijā reklāmas aģentūra «McCann» no Stendzenieka iegādājusies reklāmas uzņēmumu «Mooz!».

Iepriekš «Mooz!» 95% kapitāls piederēja Stendzeniekam, bet 5% - Vitai Gaismai.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, «Mooz!» 2017.gadā strādāja ar 1,046 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gadā, bet peļņa saruka 1,7 reizes un bija 139 590 eiro.

Gorilla ar sirmu un spalvainu muguru, kurš uzskata, ka pasaulē attēlu pietiek, bet īsu, kodolīgu vārdu ne

Tā sevi raksturo reklāmas aģentūras SIA !Mooz radošais direktors, līdzīpašnieks Ēriks Stendzenieks.

«Viens no pasaules reklāmas aģentūru un mediju grēka darbiem ir pārspīlēts jaunības kults. Tie sludina, ka vari būt veiksmīgs tikai tad, ja esi jauns, skaists, kusties un fotošopā vēl pielabots. Tā īsti nav tiesa. Pasaules kultūru ved uz priekšu sirmi, dzīves pieredzējuši cilvēki, kas iedrošina jaunos,» viņš uzsver.

Ē. Stendzenieks pirms 22 gadiem sāka ceļu reklāmas nozarē ar vēl citiem cīņu biedriem, aptuveni trīs uzņēmumiem, kas tolaik ielēca reklāmas aģentūru attīstības zelta laiku vagonā, kad klienti maksāja milzīgu naudu par TV klipiem, jo neviens cits tos neprata uzfilmēt. «Tie sviesta klajumi šokolādes kalnu ietvarā ir beigušies, bet darba pietiek visiem, un biznesa maratonistu vidū asiņaina konkurence nepastāv,» teic Ē. Stendzenieks.

Reklāmas aģentūra «McCann» no Ērika Stendzenieka iegādājusies reklāmas uzņēmumu «Mooz!», informēja «McCann» pārstāvji.

Iegādes darījuma summa netiek atklāta.

«McCann» pārstāvji uzsvēra, ka, nostiprinot līderpozīcijas Latvijas reklāmas tirgū, uzņēmums iegādājies Stendzenieka reklāmas aģentūru «Mooz!», kuras pievienošanās «McCann» grupai ļaušot ne vien stiprināt radošo pusi, bet arī daudz mērķtiecīgāk strādāt ārvalstu tirgu apgūšanā.

Ar šo darījumu «McCann» grupa turpinot iesākto biznesa stratēģiju - zem viena jumta apvienot nozares spožākos talantus, lai klientiem piedāvātu efektīvākos risinājumus.

«Ērika vadītās komandas izcilība vienmēr ir bijis radošums, ko esam gadiem redzējuši neskaitāmās kampaņās. Jaunie papildu spēki palīdzēs mums iekarot Eiropas tirgu un to izdarīt arī mūsu klientiem,» uzsver «McCann» grupas vadošais partneris, zīmolu stratēģis Kristaps Siliņš.

Reklāmas aģentūra SIA MOOZ! 2017. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 1,046 miljonu eiro apmērā, kas bija par 3,5% mazāk nekā 2016. gadā, ziņo Lursoft Klientu Portfelis.

Savukārt SIA MOOZ! peļņa pēc nodokļiem pērn bija 140 tūkstoši eiro, kas bija par 41,8% mazāk nekā gadu iepriekš. SIA MOOZ! gada pārskatā norāda, ka apgrozījums 2017. gadā saglabājies 2016. gada līmenī tāpēc, ka saasinājusies konkurence un Latvijas reklāmas industrijā bija novērojams cenu līmeņa kritums, kam uzņēmumam bija jāpielāgojas.

Kopējais aģentūras apkalpoto klientu un projektu skaits pērn saglabājies 2016. gada līmenī. 2017. gadā lielākie SIA MOOZ! projekti bijuši sadarbībā ar klientiem SIA RIMI Latvia, AS Latvijas Valsts Meži, Valsts Izglītības attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, AS Ceļu satiksmes drošības direkcija, un citiem.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

“Mākslas un kultūras cilvēki, dzejnieki un režisori dod jaunu skatījumu reklāmistiem un analītiķiem, viņi daudz precīzāk ķer sabiedrības nervu un dažādo reklāmas valodu,” saka “!MOOZ” vadītāja Linda Lēvenšteine.

Reklāmas aģentūra “!MOOZ” atdzimst jaunā veidolā ar spēcīgu radošo komandu. Dzejnieks, Literatūras Gada balvas, Jāņa Baltvilka un citu balvu laureāts Marts Pujāts, režisors, vairāku starptautisko filmu festivālu laureāts Pauls Ķesteris, grafiskais mākslinieks un mākslinieciskais direktors Miks Bergmanis un mākslinieks Didzis Upens veido komandas kodolu, kas vēlas sazināties ar sabiedrību ne tikai caur mākslas valodu, bet īstenot arī savu radošo potenciālu reklāmas industrijā un dot vērtību biznesam.

“Mēs redzam, ka tam ir augošs pieprasījums – aģentūras jaunā komanda pagājušā gada laikā ir radījusi projektus vairāk nekā 1,3 miljona eiro vērtībā, un šogad aģentūrai esam izvirzījuši ambiciozus plānus – nokļūt reklāmas aģentūru TOP trijniekā,” atklāj Linda Lēvenšteine.

Reklāmas aģentūras SIA «McCann Rīga» radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku, liecina «Lursoft» informācija.

Jonāts savā īpašumā ieguvis 15% uzņēmuma pamatkapitāla daļu.

Līdz šim vienīgais SIA «McCann Rīga» īpašnieks bija uzņēmums SIA «McCann WorldGroup», kurā 60% pamatkapitāla daļu pieder Kristapam Siliņam, bet 40% - Aināram Ščipčinskim.

Izmaiņas komercreģistrā veiktas šā gada 11.jūlijā.

Reklāmas aģentūra «McCann Rīga» ir daļa no «McCann» komunikācijas grupas uzņēmumiem Latvijā. Grupas uzņēmumi nodrošina zīmolu stratēģijas konsultācijas, dizaina, sabiedrisko attiecību un mediju plānošanas risinājumus.

SIA «McCann Rīga» dibināta 1995.gadā, tās pamatkapitāls ir 85 372 eiro. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 1,541 miljons eiro, bet peļņa - 101 388 eiro.

Kā ziņots, jūlija sākumā «McCann» no Ērika Stendzenieka iegādājusies reklāmas uzņēmumu «Mooz!». Aģentūras iegādes darījuma summa netiek atklāta.

Lai gan valsts un pašvaldības daļēji kompensē iedzīvotājiem straujo apkures izmaksu pieaugumu, arī uzņēmēji var dot savu artavu, atbalstot savus darbiniekus un sedzot daļu no apkures un enerģijas tarifu kāpuma, norāda "McCANN" grupas partnere un biznesa attīstības direktore Ieva Danieljana.

“McCANN” grupa uzsāk darbinieku atbalsta programmu, rezervējot uzņēmuma budžetā līdzekļus 100 000 eiro apjomā, kas ļaus no šī gada novembra līdz nākamā gada aprīlim ik mēnesi 50 darbiniekiem izmaksāt 200 eiro “siltuma bonusu” enerģijas tarifu kāpuma kompensācijai. Šobrīd iniciatīva aptver pirmos 50 grupas uzņēmumu darbiniekus, ar mērķi šo iniciatīvu paplašināt.

Danieljana lēš, ka aptuveni puse no šīs summas gan būs jānomaksā nodokļos, jo šobrīd šāda veida kompensācijai tiek piemēroti visi darbaspēka nodokļi. Viņa pauž, ka daudz lielāka atsaucība no citu uzņēmumu puses būtu, ja valsts piedāvātu atvieglojumus, līdzīgi kā ar veselības, dzīvības un negadījumu apdrošināšanas polisēm, kurus neapliek ar papildu nodokļiem.

#«Jebkurš, kurš šodien izsaka prognozes, ir vai nu gaišreģis, vai šarlatāns»

«Monētai ir divas puses,» sarunā ar biznesa portālu db.lv par to, kā notiekošais finanšu sektorā, ietekmē Latvijas tēlu un reputāciju, sacīja reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks.

«No vienas puses var teikt, ka skandāls zāģē kantes Latvijas finanšu reputācijai, no otras puses - varbūt tieši šobrīd Latvijas finanšu sistēma sakārtojas un attīrās. Varbūt, ka tā pat ir laba ziņa. Grūti pateikt,» sprieda Ē. Stendzenieks.

«Īsā laikā ir bijuši tik blīvi notikumi un tik daudz skandālu ar tik īsu intervālu, ka droši vien paies vēl daži mēneši, kamēr tās putas noskries un mēs pa īstam redzēsim, vai noguldītāji rauj ārā naudu no citām bankām un kā tas ietekmē visu pārējo ekonomiku.

Mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» uzsācis kampaņu «Kafiju lej, kur gribi», aicinot klientus iegādāties karstos dzērienus savās līdzpaņemtajās krūzēs, lai samazinātu vienreizlietojamo krūzīšu patēriņu, informē uzņēmums.

«Iegādāties līdzi ņemamo karsto dzērienu un doties savās dienas gaitās ir neatņemams ikdienas rituāls ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Un šis ir veids, kā karsto dzērienu baudīšanu «pa ceļam» padarīt ilgtspējīgu,» norādīja «Narvesen Baltija» Mārketinga daļas vadītāja Ilze Dumceva.

Db.lv jau ziņoja, ka «Narvesen» nesen ieviesa «Future Smart» papīra krūzes, kurās netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. Krūzes ir ražotas no augiem un ir 100% pārstrādājamas, bet, nonākot dabā, noārdās 95% no to sastāva, tādējādi nodarītais piesārņojums dabai ir būtiski mazāks.

Latvijas aģentūra “McCANN Rīga” par kampaņu “Izcila vieta atkritumu poligonam” prestižajā starptautiskā radošuma konkursā “Golden Drum”, saņēmusi zelta godalgu, informēja “McCANN Rīga” radošais direktors Valters Jonāts.

Pēc “Getliņi EKO” pasūtījuma tapusī sabiedrības izglītošanas kampaņa par atkritumu samazināšanu šogad jau ir saņēmusi vairākas balvas, tostarp komunikācijas konkursā “Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2023”, “Baltic Best” un radošās izcilības festivālā “ADwards”.

“Veidojot radošos konceptus, balvas nav mērķis, mērķis ir klienta kampaņas rezultāti. Vienlaikus pētījumi liecina, ka ir tieša saistība apbalvojumiem un rezultātiem, jo apbalvotākās kampaņas parasti ir tās, kas spējušas sasniegt augstākus rezultātus. Turklāt panākumu gadījumā ieguvējs ir gan klients, gan aģentūra,” saka Jonāts.

Festivāls “Golden Drum Festival” tika dibināts 1993. gadā ar mērķi pulcēt radošos darbiniekus no dažādām, tolaik bieži dēvētām par jaunās Eiropas, valstīm. Festivāls dažādos veidos vēlējās iedvesmot un rosināt radošo domāšanu un aicināt uz pozitīvām pārmaiņām. “Golden Drum” festivāls ir iekļauts prestižajā WARC reitingā līdzās Kannu festivālam un citiem konkursiem. Šogad festivālā piedalījās aģentūras no 40 valstīm - Norvēģijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas, Čehijas, Polijas un daudzām citām.

«Manuprāt, sieviete – stipro dzērienu tehnologs – ir likumsakarība. Latvijas balzamā gan laboratorijas, gan degvīna ceha vadītājas ir sievietes.»

Tā par savu profesijas izvēli intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma Latvijas balzams stipro dzērienu tehnoloģe ar 22 gadu darba stāžu Aija Zablocka.

Kā jūs kļuvāt par stipro dzērienu tehnoloģi – vai tā bija nejaušība, vai apzināta izvēle?

Tā bija mērķtiecīga darbība, jo nekas nav vieglāk, kā ražot alkoholiskus dzērienus. Nekas nerūgst, nekādas baktērijas nevairojas, kā tu vakarā visu atstāj, tā tu no rīta visu arī atrodi, bez kādām nevēlamām izmaiņām. Protams, mācoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, tādas specializācijas kā stiprie alkoholiskie dzērieni nebija, tāpēc esmu strādājusi gan konservu ražošanā, gan koncentrētu sulu ražošanā, gan alus darītavā, līdz nonācu stabilā uzņēmumā Latvijas balzams.

Galvenie ieguvumi no dalības starptautiskajā izstādē Expo Astanā ir iespēja iepazīstināt potenciālos klientus un sadarbības partnerus ar saviem pakalpojumiem un vienoties par sadarbību

Tā atzīst DB atptaujātie Latvijas uzņēmumi, kas šogad piedalās šajā pasākumā. Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notiekošajā specializētajā Expo, kas veltīts nākotnes enerģijai, Latvija piedalās ar savu paviljonu, kura izveidi pilnībā finansējuši Latvijas uzņēmumi, kas saskata eksporta iespējas Kazahstānas tirgū. Viens no lielākajiem paviljona sponsoriem – valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš dalību Expo uzskata par ārkārtīgi svarīgu centienos piesaistīt kravas no Āzijas. Expo Astanā notiek no 10. jūnija līdz 10. septembrim.

Latvijas paviljona autore ir arhitekte Agnese Lāce; tā izmaksas ir 700 tūkst. eiro, no kuriem lielākais finansējums nāk no valsts uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš. Paviljona vadmotīvs ir Enerģija ir mūsu dabā. Paviljonā dominējošas ir trīs neregulāras formas telpas, izgaismotas ar LED sistēmu, kas simbolizē dārgakmeņus. Divos no tiem atrodas 3D realitātes konsoles, ar kuru palīdzību var iejusties Latvijas dabas, bobsleja trases un Rīgas vidē. Uzliekot 3D brilles ir iespējams pārlidot pāri Rīgai un noklausīties kādu Raimonda Paula dziesmu. Trešajā telpā ir iekārtots suvenīru veikaliņš, kur var iegādāties dzintara izstrādājumus, Dzintara kosmētiku, traukus ar latviešu dizaineru apdruku un citus izstrādājumus. Vēl paviljonā ir atvēlēta zona Latvijas dzelzceļa izstrādātajam ūdeņraža lokomotīves modelim, SPA time out zonai un bērnu spēļu laukumiņam. Paviljona radošais direktors Ansis Egle stāsta, ka līdz šim mūsu paviljonu ir apmeklējuši vairāk nekā 100 tūkstoši apmeklētāju. Vislielākais viesu pieplūdums vērojams augustā, kad vairums kazahu ir atvaļinājums. Augusta dienās vidējais apmeklētāju skaits dienā ir divi līdz trīs tūkstoši. «Latvijai Kazahstānā ir laba atpazīstamība, par mūsu valsti ir liela interese. Mēs daudziem kazahiem esam labais piemērs,» apgalvo A. Egle. Taujāts par saviem iespaidiem, A. Egle teic, ka viņa topā ierindojas Lielbritānijas, Austrijas un Apvienoto Arābu Emirātu paviljoni. «Liela nozīme apmeklētāju «pievilināšanā» ir valsts zīmolam un atpazīstamībai. Līdz ar to vienmēr ir vērojamas rindas pie Vācijas, Monako un ASV paviljoniem. Reizēm pat šo «slaveno» valstu paviljonos nav nekā īpaši inovatīva, taču pati valsts nostrādā kā magnēts,» skaidro A. Egle. Salīdzinot mūsu paviljonu ar citiem, tā radošais direktors stāsta, ka Latvijas pārstāvniecība izskatoties ļoti labi, ar daudzkārt mazākiem līdzekļiem nekā ir bijis citām valstīm ir sasniegts visnotaļ atzīstamu rezultāts. Jāpiebilst, ka valstiskā līmenī bija izlemts šajā Expo nepiedalīties, tādēļ paviljona izveidi uzņēmās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera pēc savu biedru lūguma.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija veiks daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas, multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā. Uz šo ražotni pakāpeniski, trīs gadu laikā, tiks pārcelta ievērojama daļa Laima produkcijas ražošanas, kamēr noteikta daļa ražošanas tiks pārvietota arī uz citiem Orkla māsas uzņēmumiem reģionā.

Šobrīd tiek izpētītas divas iespējas – jauno ražotni būvēt pašreizējās Staburadze ražotnes teritorijā Rīgā, Artilērijas ielā, vai arī kaut kur Rīgas tuvumā. Gala lēmumu plānots pieņemt 2017.gada laikā. Jaunās ražotnes būvniecību plānots pabeigt līdz 2019.gada beigām.

Jaunā ražotne nodrošinās jaunas ražošanas iespējas šokolādes un citu saldumu segmentā, tajā skaitā iespēju ražot produktus citiem Orkla uzņēmumiem.

Jaunā ražotne sniegs uzņēmumam iespējas attīstīt efektīvāku ražošanu, nodrošināt stabilu produktu kvalitāti, plānot efektīvāku piegādes ķēdi un loģistiku, kā arī nodrošināt labākus darba apstākļus darbiniekiem. Šī ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 5.augustā Mežaparka Lielajā estrādē atklāja pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss 2021”.

“Ik gadu redzam, kā konkursa laureāti no biznesa idejas nonāk līdz dzīvotspējīgam biznesam un pilnvērtīgam produktam. Šogad esam palielinājuši gan balvu fondu, gan finālistu skaitu, lai no pandēmijas posma izietu vēl spēcīgāki. Turklāt pētījumā par uzņēmējdarbības uzsākšanu secinājām, ka aptuveni katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam savs bizness ir sapnis, kamēr nerealizēta biznesa ideja kopumā – 39% cilvēku,” akcentē LIAA Tehnoloģiju departamenta direktore Lauma Muižniece.

LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursu “Ideju kauss”, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem ir aicināts piedalīties, organizē 13. reizi. Ņemot vērā šī gada konkursa konceptu “Domā skaļi!”, par atklāšanas pasākuma norises vietu simboliski tika izvēlēta Mežaparka Lielā estrāde, iedrošinot sabiedrību aktīvi ģenerēt savas biznesa idejas un izteikt tās skaļi.

Latvijā radīts pirmais reklāmas video, kas tapis pilnībā attālināti, aktieru ādā iejūtoties amatieriem un par filmēšanas laukumu kļūstot viņu mājām.

Telekomunikāciju pakalpojumu nodrošinātājs "Tele2", pieaugot vajadzībai pēc mājas interneta tad, kad cilvēki ir spiesti vairāk laika pavadīt, nepametot tās, vērsās pie saviem ilggadējiem sadarbības partneriem, reklāmas aģentūras "Not Perfect" ar lūgumu īstenot reklāmas kampaņu, kas ne tikai veicinātu tirdzniecību, bet arī atklāti runātu par jaunajiem dzīves apstākļiem.

Neļauj nozarei aizmigt

Tieši aģentūras rokās palika izvēle kā stāstu par uzturēšanos mājās un efektīvu darba pienākumu apvienošanu atspoguļot skatītājiem. Aģentūras radošais direktors Aleksandrs Bērtiņš pauž, ka galvenā motivācija, protams, bija nepieciešamība atsaukties partneriem, ar kuriem uzņēmums sadarbojies ilgstoši daudzu gadu garumā un kopīgi ir īstenojuši ne mazums projektu.

Līdz ar valdības izsludināto ārkārtas stāvokli un pieņemtajiem ierobežojumiem, kas aizliedz publisku pasākumu organizēšanu un ierobežo pulcēšanos, kultūras un pasākumu nozare ir nokļuvusi neapskaužamā stāvoklī - apstājusies naudas plūsma un daudzi tūkstoši darbinieku šobrīd ir bez reāliem ienākumiem.

Tā portālam DB.lv norāda multimediju iekārtu nomas uzņēmuma "VPT Grupa" valdes loceklis un dibinātājs Māris Čakars.

"Droši var apgalvot, ka pieņemtie valdības lēmumi pasākumu un kultūras nozari ietekmēs ilgtermiņā," viņš uzskata. "Pēdējā nedēļā nozare ir piedzīvojusi tāda apmēra šoku, kāds netika pieredzēts pat 2008. gada starptautiskās finanšu krīzes laikā. Vismaz līdz šā gada maijam netiks realizēts neviens no plānotajiem pasākumiem. Tas nozīmē, ka vismaz uz mēnesi ir apstājusies jebkāda naudas plūsma. Turklāt valdošā neziņa pasākumu organizētājiem liek atcelt arī tos pasākumus, kas tika plānoti vasaras mēnešos - nozares peļņas periodā," piebilst M. Čakars.

Apbalvošanas ceremonijā Latviešu biedrības namā šovakar tiks paziņots «Latvijas Dizaina gada balvas 2019» galvenās balvas ieguvējs 20 finālistu konkurencē, informē pasākuma organizatori.

Pirmo reizi Latvijas Dizaina gada balvas vēsturē finālistiem bija jāaizstāv savi darbi auditorijas, žūrijas un citu skatītāju priekšā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – katram finālistam tika dotas 3 minūtes.

Šā gada finālistu darbus skatiet galerijā!

«Latvijas Dizaina gada balvas 2019» starptautiskajā žūrijā strādāja seši dizaina nozares eksperti: Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija), dizainere un zīmola «TALANTED» līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija), starpdisciplināras dizaina studijas «Dotdash» direktore ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbona, Austrālija), LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma «Infogram» vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija), dizaina biroja «Fjord» un «Accenture Interactive» Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija) un Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija).

Tartu pabeigta desmit padomju laika daudzdzīvokļu namu, kas pievienojās SmartEnCity projektam, renovācija.

Pārējās septiņas ēkas plānots pabeigt līdz šā gada beigām.

Eiropas Savienības finansētajā projektā SmartEnCity laikmetīgā māksla satiekas ar viedās pilsētas projektēšanu. Tā ietvaros 17 padomju laika daudzdzīvokļu mājas Tartu centrā tiek pārveidotas par ļoti zema enerģijas patēriņa mājām, pārvēršot šo par viedu un energoefektīvu rajonu.

Turu ielas sienas gleznojuma pamatā ir latviešu mākslinieka Andra Vītoliņa skice. Tajā mākslinieks koncentrējas uz laimi un kā to atrast. Autors skaidro: «Idejiski mākslas darbs ir par laimes atrašanu. Par laimi, kas atrodama šeit, mūsu pašu valstīs, ne tikai attālās zemēs. Nav jābrauc uz Indiju vai Tibetu, lai justos laimīgs. Viss, kas mums vajadzīgs, ieskaitot laimi, ir tepat ap stūri. Tāpat kā koki».

No 14.oktobra Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.lv apmeklētājiem palīgā nāk virtuālais asistents Ēriks, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Ar virtuālā asistenta palīdzību portāla apmeklētājiem būs iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes par dažādiem e-pakalpojumiem un dzīves situācijām.

VRAA norāda, ka virtuālais asistents nodrošinās iedzīvotājiem ērtu un mūsdienīgu iespēju atrast publiskās pārvaldes portālā Latvija.lv meklēto e-pakalpojumu sociālajā, nodarbinātības, veselības, uzņēmējdarbības, izglītības un citās jomās. Dialoga formā virtuālais palīgs Ēriks palīdzēs atrast informāciju par konkrētu interesējošo e-pakalpojumu, atbildēs uz jautājumiem, kā arī vienkāršas sarakstes veidā paskaidros lietotājam e-pakalpojuma saņemšanas procesa gaitu.

Virtuālā asistenta zināšanu pamatā ir portāla lietotāju visbiežāk uzdotie jautājumi un atbildes. Tā galvenais uzdevums, balstoties uz dažādām dzīves situācijām, ir atrast lietotājiem piemērotāko e-pakalpojumu. Virtuālais asistents palīdzēs jautājumos, kas saistīti ar e-adresi, kā arī sniegs padomus, kā izmantot portāla Latvija.lv dzīves situāciju aprakstus. Virtuālā asistenta palīdzība būs pieejama nepārtraukti, līdz ar to Latvija.lv lietotājs varēs komunicēt sev ērtā laikā.

Saimnieciskās darbības pārskatus par 2019. gadu iesnieguši teju 85 000 uzņēmumu, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir par 24 507 mazāk, jo martā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ gada pārskatu iesniegšanas termiņi tika pagarināti.

Pēc SIA "Lursoft" datiem, uzņēmumu, kuri iesnieguši pārskatus par 2019. gadu, kopējais apgrozījums pērn bijis 40,43 miljardi eiro, bet peļņa – 2,87 miljardi eiro, savukārt gada pārskatu iesniegušo uzņēmumu apgrozījums 2018. gadā – 64,55 miljardi eiro un 4,05 miljardus eiro liela kopējā peļņa.

Iepriekšējos gados jūlija beigās, pēc "Lursoft" datiem, jau bija iesniegti teju 110 000 gada pārskatu.

Visu rakstu lasiet 4. augusta žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.