Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieka Rolanda Lappuķes tikšanās laikā ar Urugvajas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru Gonzalo Koncki (Gonzalo Koncke) tika parakstīts abu valstu Ārlietu ministriju Saprašanās memorands par abu pušu interesējošo jautājumu politisko konsultāciju kārtību.

Saprašanās memoranda mērķis ir padziļināt viedokļu apmaiņu par daudzpusējiem jautājumiem, veicināt abu pušu sadarbību starptautiskās organizācijās, kā arī pilnveidot divpusējo dialogu. Šādus saprašanās memorandus Ārlietu ministrija ir noslēgusi ar vairākām Latīņamerikas valstīm - Brazīliju, Čīli, Argentīnu, Peru, Kolumbiju, Meksiku, Panamu, Kubu un Kostariku.

Punta Carretas pašvaldībā Montevideo pilsētā ar Latvijas goda konsula Urugvajā Migela Loinaza (Miguel Loinaz) atbalstu tika svinīgi atklāts Latvijas vārdā nosaukts skvērs, ceremonijā piedaloties Urugvajas amatpersonām, diplomātiskajam korpusam un Goda konsulātu pārstāvjiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

No 30. jūnija līdz 2. jūlijam Ārlietu ministrija organizē Latvijas goda konsulu sanāksmi, lai informētu viņus par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm, valsts ekonomikas attīstību un ekonomiskās sadarbības iespējām, tostarp līdzdalību valsts eksporta veicināšanā un ārvalstu investīciju piesaistē, informē Ārlietu ministrijā.

Plānots, ka uz to ieradīsies 90 Latvijas goda konsuli no 52 pasaules valstīm. Viņi pārstāv Latvijas intereses visos pasaules reģionos – gan Eiropā un Amerikā, gan Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Kopumā Latvijai dažādās pasaules valstīs ir vairāk nekā 170 goda konsulu.

Tāpat goda konsuli tiks informēti par jaunumiem konsulārajā darbā, kā arī Latvijas simtgades svinību pasākumiem.

1. jūlijā Latvijas goda konsuli dosies uz Ventspili, kur tiksies ar pašvaldības pārstāvjiem, apmeklēs Ventspils brīvostu un citus uzņēmumus, kā arī apskatīs pilsētas muzeju Livonijas ordeņa pilī un ciemosies Pārventas bibliotēkā. Savukārt 2. jūlijā Liepājā goda konsuliem paredzēta tikšanās ar pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu. Ciemiņi apmeklēs koncertzāli Lielais dzintars, ka arī iepazīs ar Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles bagāto vēsturi.

Polijas uzņēmējs un miljonārs Rafals Bžoska kļuvis par Latvijas Goda konsulu Mazpolijas un Piekarpatu vojevodistēs. Goda konsulāta atklāšanā Krakovā savas vizītes laikā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

R. Bžoska ir pasta un finanšu kompānijas Integer.pl Group dibinātājs un līdzīpašnieks, un tajā ietilpst arī Polijas valsts pasta sīvākais konkurents InPost. Pērn decembrī žurnāla Forbes Polijas versijas veidotajā bagātāko poļu sarakstā viņš ieņēmis 92. vietu, un viņa īpašumu vērtība tiekot lēsta ap 207 miljoniem zlotu (34,7 miljoni latu).

Kā informē laikraksts, goda konsuls ir beidzis Krakovas Ekonomikas universitāti, kur studējis vadības zinības un mārketingu.

Latvijas vēstnieks Polijā Einars Semanis skaidrojis, ka par Latvijas goda konsulu R. Bžoska iecelts, jo viņam ir sakari un iespējas vēl vairāk attīstīt Latvijas un Polijas biznesa attiecības. Vēstnieks stāstījis, ka goda konsuls un viņa pārstāvētās vojevodistes esot ieinteresētas jo īpaši sadarboties ar Latgali – biznesa, tūrisma un izglītības jomās.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā aģentūru LETA informēja VK, analizējot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma izlietošanu, revidenti secinājuši, ka bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Revidenti secinājuši, ka, apgūstot ES fondus, pašvaldības ne vienmēr veic visaptverošu, uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas analīzi. Turklāt pašvaldības ES fondus iepriekšējā plānošanas periodā uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties izlietoja ceļu būvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte.

Liverpūlē 14.jūnijā notika Latvijas Republikas goda konsulāta atklāšana, kurā piedalījās Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, jaunieceltais Latvijas goda konsuls Liverpūlē Stīvens Burovs (Stephen Burrows), Liverpūles lordmēre Roza Glādena (Roz Gladden) un citas augstas amatpersonas.

Goda konsuls pārstāvēs latviešu intereses Liverpūlē, kā arī stiprinās ekonomiskās, kultūras un tūrisma saites starp Latviju un Liverpūli.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, S. Burovs ir pirmais Latvijas goda konsuls Liverpūlē. No 1923. gada līdz 1940. gadam Latviju Liverpūlē pārstāvēja goda konsuls Alfrēds Kokers.

Pēc aiziešanas pensijā no Skotijas Karaliskās bankas (Royal Bank of Scotland), kopš 2001. gada S. Burovs ir ziemeļrietumu vadošās juridiskās firmas Brabners LLP priekšsēdētājs.

Vizītes laikā vēstnieks viesojās Liverpūles ostā un apmeklēja Liverpūles Filharmoniju, kur pārrunāja iespējamos sadarbības projektus, gatavojoties Latvijas simtgadei.

Liepājas pašvaldības apbalvojumu konsultatīvā padome Gada liepājnieka titulam nolēmusi virzīt a/s Liepājas metalurgs galveno inženieri Egilu Kupši ar elektrotēraudkausēšanas ceha rekonstrukcijas komandu.

Lēmums pieņemts par spīti negatīvās informācijas plūsmai, kas pēdējā pusgada laikā izskanējusi saistībā ar a/s Liepājas metalurgs, uzsverot rekonstrukcijā ieguldīto darbu un smagos apstākļus, kādos nācās strādāt a/s Liepājas metalurgs darbiniekiem.

Kopumā Gada un Goda liepājnieka titulam šogad saņemti 289 pieteikumi - 20 Goda liepājnieka titulam un 57 - Gada liepājnieka titulam. Apbalvojumu konsultatīvā padome izvērtēja liepājnieku ieteikumus, izraugoties Gada liepājnieku TOP 15 un Goda liepājnieka titula ieguvēju. No 26. februāra vienu nedēļu visiem būs iespēja ar savu balsojumu internetā noteikt populārāko no 15 Gada liepājniekiem. Goda liepājnieka titulam izvirzīts ilggadējais Liepājas tenisa sporta skolas treneris Edgars Ernestsons, savukārt gada liepājnieku TOP 15 dominē pilsētas sportisti un radošo profesiju pārstāvji, kā arī sabiedrisko organizāciju vadītāji. Visi 15 Gada liepājnieki un Goda liepājnieks tiks sveikti 18. martā, Liepājas 388. dzimšanas dienas svētkos, īpaši sveicot populārākā Gada liepājnieka titula ieguvēju. Goda liepājnieka titulu piešķir vienu reizi, Gada liepājnieka titulu vienam cilvēkam var piešķirt arī vairākkārt.

Vitebskā norisinājušās Latvijas pienrūpnieku sarunas ar apgabala administrācijas un nozīmīgāko ražošanas uzņēmumu pārstāvjiem, lai rastu iespējas palielināt Latvijas piena produktu eksportu uz Baltkrieviju, kā arī lai paplašinātu sadarbību ar Baltkrievijas piena pārstrādes uzņēmumiem, informēja Latvijas Republikas konsulāts Vitebskā.

Sarunās piedalījās uzņēmumu a/s Jaunpils pienotava, a/s Smiltenes piens, SIA Jēkabpils piena kombināts, SIA Latvijas piens, a/s Limbažu siers, Latvijas Centrālās Piensaimnieku Savienības pārstāvji, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Baltkrievijā vadītājs Georgijs Vojevoda, kā arī Latvijas Republikas konsulāta Vitebskā vadītāja Dagnija Lāce-Ate.

Piensaimnieku vizīte Vitebskas apgabalā tika organizēta saskaņā ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava vadītās delegācijas vizītē Baltkrievijā panākto vienošanos.

Vitebskas apgabala piena pārstrādes nozares pārstāvji piedāvāja Latvijas pienrūpniekiem izskatīt iespējas tālāk paplašināt sadarbību piena pārstrādes jomā.

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Trešdien, 13.aprīlī, Ekonomikas ministrija iepazīstināja Tautsaimniecības padomi ar pasākumiem, kurus plānots iekļaut Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2016. - 2018. gadam, informē ministrija.

Tautsaimniecības padome atbalstīja ministrijas piedāvājumu, uzsverot, ka Uzņēmējdarbības plānā jāiekļauj pasākumi, kuri paredz noteiktu principu ievērošanu.

«Lai panāktu straujāku valsts ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, manās prioritātēs ietilpst kompleksa uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tādēļ esmu gandarīts par sadarbības partneru – uzņēmēju organizāciju, darba devēju un pašvaldību – Tautsaimniecības padomē pausto atbalstu mūsu izveidotajam Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānam, kas paredz vairāku pasākumu īstenošanu,» atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

#Ar mūsdienīgu tehnoloģiju palīdzību pieminekļa saturu iespējams regulāri mainīt.

Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā atklāts Latvijas simtgadei veltīts vides mākslas objekts – virtuāls piemineklis Goda vārti, informē Rīgas dome.

Ar mūsdienīgu tehnoloģiju palīdzību pieminekļa saturu iespējams regulāri mainīt, tādējādi dodot iespēju sekot līdzi valsts jubilejas svarīgajiem notikumiem. Jau šobrīd ikvienam ir apskatāmi Latvijas simtgadei un 1991. gada barikāžu atcerei veltīti stāsti.

«Goda vārti simbolizē pārtapšanas procesu – no vienas kultūrtelpas uz citu, no vienas laiktelpas citā, no laicīgās telpas uz sakrālo. Vārti simboliski savieno laikus - pagātni, tagadni un nākotni. Savukārt Brīvības ielas ass Goda vārtus taisnā līnijā savieno ar Brīvības pieminekli – Latvijas valsts un tautas pagātnes liecinieku, bet vēl tālāk ejot, pāri Daugavai, slejas Gaismas pils. No tehnoloģiskā un saturiskā viedokļa šis pilsētvides objekts ir vērtējams kā veiksmīgs Latvijas radošo industriju piemērs un to potenciāla apliecinājums, jo tehniskie risinājumi un arī mākslinieciskais izpildījums radīts Latvijā,» atklāšanas pasākumā akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 7.novembrī LZA prezidents Ivars Kalviņš pasniedza goda doktora bioloģijā (Dr.h.c.biol.) diplomu AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājam Jurim Bundulim.

Dr.h.c.biol. Juris Bundulis, kā atzīmē LZA ieteikumā par goda doktora grāda piešķiršanu, ir erudīts eksperts Latvijas farmācijas sistēmā. Savu pieredzi krājis, strādājot atbildīgos amatos šajā jomā vairāk nekā 30 gadu garumā.

Pēc sešiem gadiem Organiskās sintēzes institūtā, J. Bundulis savu profesionālo karjeru cieši saistīja ar farmāciju un veselības aprūpi – 16 gadus nostrādāja AS “Grindeks” un pusi no šī laika bija uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Pēc tam 12 gadus strādāja valsts pārvaldē – Veselības un Labklājības ministrijās.

Šis laiks J. Bundulim sniedza iespēju paraudzīties uz farmācijas nozari no citas perspektīvas, daudz detalizētāk izprotot farmācijas lomu kopējā veselības aprūpes sistēmā. No 2021. gada, esot AS “Olainfam” vadītāja amatā, šī pieredze Jurim Bundulim devusi iespēju medikamentu ražotājus uztvert ne tikai kā produktu izstrādātājus un ražotājus, bet arī kā pakalpojumu sniedzējus, kas rūpējas par cilvēku veselību un dzīvību.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Liepājnieki izgatavojuši melnu kasti, kur varēs skatīties teātra izrādes, kinofilmas vai pat svinēt kāzas. Tā ir pārvietojama metāla un koka konstrukcija, kas izveidota Liepājas neatkarīgā teātra Goda teātris vajadzībām, vēsta Latvijas Radio.

Saliekamajā teātra zālē izveidotas 250 skatītāju vietas. Konstrukcija ir izjaucama un to iespējams pielāgot mazākiem pasākumiem. Saliekamā teātra zāle nodēvēta par Black Box. Liepājas teātra aktieris un Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods radio pastāstīja, ka novērojis – Latvijas skolās ir pietiekami labas aktu zāles, kur rādīt teātri, savukārt deviņi reiz 18 metri ir skolas zāles volejbola laukuma izmērs, pēc kura arī tapusi Black Box.

Pārvietojamo teātri radījis dizainers Reinis Kuncītis. Tas bijis aplūkojams arī mūzikas festivālā Summer Sound. Liepājas parkā to izdevies gan veiksmīgi salikt, gan izjaukt. Pārvietojamā teātra sols, kas paredzēts skatītājiem, saliekams vienkārši un ātri, bet pašas konstrukcijas uzmeistarošanai vajadzīgas vismaz divas stundas, vēsta radio.

SIA Gods un… jeb Goda teātris plāno pavasarī atstāt Kurzemes Biznesa inkubatoru, jo ir veiksmīgi «izperējušies».

Neatkarīgais teātris ir pierādījis, ka spēj pastāvēt, veidot izrādes, godīgi samaksāt autoratlīdzību visiem iestudējumā iesaistītajiem cilvēkiem, nomaksāt nodokļus un – galvenais – to novērtē skatītāji. «Strādājam nišā, kurā Latvijā ir diezgan tukšs – mūsu izrādes domātas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,» atklāj Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Patlaban top jau piektais neatkarīgā teātra iestudējums – dramaturģes Rasas Bugavičutes luga Tikai nesaki nevienam…. Ar četriem iepriekšējiem iestudējumiem apbraukātas aptuveni 30 Latvijas skolas, lēš K.Gods. «Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija. Ja redzēs, ka tā ir lieta, tad tā arī pateiks,» apgalvo teātra dibinātājs. Pagaidām atsauksmes ir labas, viņš palepojas. Tomēr nav arī tā, ka ikvienā vietā gaida atplestām rokām. «Visas skolas jau nemaz nevar mūs atļauties,» viņš atzīst. Ja uz skolu iepriekš braucis teātris ar kāda projekta vai pašvaldības piešķirtu finansējumu, tad rodas neizpratne – kāpēc tie mums varēja rādīt par velti vai 30 santīmiem, bet te biļete maksā divus latus, stāsta Kaspars. Taču lētāk tirgot biļetes liedz saimnieciskais aprēķins – autoratlīdzības, nodokļi, transporta izdevumi. Jau drīz pēc darbības sākšanas nākusi sapratne, ka stacionāras telpas uzturēt nevarēs un pēc tām īsti nav vajadzības. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri, taču viņi visi ir krietni noslogoti pamatdarbā, un ar to jārēķinās neatkarīgajam teātrim. Ja Liepājas teātrim būtu sava Mazā zāle ar pastāvīgu repertuāru, tas būtu citādi, skaidro aktieris un uzņēmējs. Taču uzturēt telpas, ja iestudējumi top salīdzinoši reti, nav iespējams. Toties viņiem ir sava Melnā kaste, kuru pērn izmantoja festivālā Summer Sound brīvdabas kinoseansiem. Tā ir saliekama metāla un koka konstrukcija, ko radījis mākslinieks Reinis Kuncītis. Tajā ir soli 250 skatītājiem, un to var nolikt brīvdabā, taču primārais mērķis ir iekštelpās radīt civilizētus apstākļus teātra mākslai, kino, izstādēm – jebkam, kas prasa norobežotu telpu. Šovasar, kad «lielais teātris» dosies atvaļinājumā, to varēs izmēģināt izbraukumos, pieļauj K.Gods. «Kaste labi iekļaujas dabā, un, ja skatītāji var redzēt debesis, tā ir forša, sirreāla sajūta,» stāsta idejas autors. Mēģinājumiem telpas ļauj izmantot Liepājas teātris.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) 25. novembrī apritējuši divdesmit gadi. Saistībā ar to VID pasniedzis apbalvojumus nozīmīgiem sadarbības partneriem pateicībā par ieguldījumu VID darbībā, informē dienesta pārstāvji.

Par VID izveides datumu var uzskatīt 1993. gada 25. novembri, kad stājās spēkā 28. oktobrī Saeimā pieņemtais likums «Par Valsts ieņēmumu dienestu».

Vienā institūcijā - VID – pirms divdesmit gadiem apvienoja Valsts finansu inspekciju un Finansu ministrijas Muitas departamentu, kā arī VID struktūrā izveidoja Finansu izziņas departamentu un vairākas jaunas atbalsta struktūrvienības.

Kopumā apbalvojumus par ieguldījumu VID darbā saņēmuši 17 VID sadarbības partneri.

VID II pakāpes Goda zīme piešķirta ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, savukārt VID III pakāpes Goda zīme - Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietniekam Andrejam Aronovam, AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājam Ivaram Pukstam un Valsts Darba inspekcijas direktoram Renāram Lūsim.

Ventspils pilsētas domes Lielā balva šogad piešķirta Jānim Sīlim – Ventspils Augstskolas profesoram, valodniecības ekspertam – par ilggadēju darbu Ventspils Augstskolas studentu sagatavošanā, tulkošanas studiju programmu izstrādē un ieguldījumu tulkojumzinātnē valsts mērogā.

Ventspils pilsētas domes balvas piešķirtas septiņiem ventspilniekiem, tostarp arī uzņēmējam Jurim Pētersonam – zvejnieku kompānijas Grifs valdes priekšsēdētājam. Tāpat balvas piešķirtas H.Dorbes muzeja Senču putekļi vadītājai Inesei Aidei, horeogrāfijas ansambļa Konfetti vadītājai Ļaļai Basmanovai, SIA Olimpiskais centrs Ventspils valdes priekšsēdētājam Uldim Boitmanim, ekskursiju kuģīša Hercogs Jēkabs kapteinim Gunāram Dāvidam; Ventspils 5. vidusskolas direktora vietniecei audzināšanas darbā Santai Vīkelei un ģimenes ārstei Leldei Zviedrītei.

Ventspils pilsētas domes Lielo balvu piešķir par izciliem un nozīmīgiem sasniegumiem, kas nesuši Ventspils vārdu Latvijā un pasaulē, kā arī par būtiskiem nopelniem Ventspils pilsētas attīstībā, saimnieciskajā, kultūras un sabiedriskajā darbībā vai citā pilsētai nozīmīgā jomā, savukārt Ventspils pilsētas domes balvu piešķir par augstu profesionālu un godprātīgu darbu kādā atsevišķā nozarē, uzņēmējdarbībā, pilsētas vides un vizuālā tēla veidošanā un citās pilsētai nozīmīgās jomās. Ventspils pilsētas domes Lielā balva ir Goda raksts, zelta Goda zīme, kā arī 3000 latu naudas balva (pēc nodokļu nomaksas), savukārt balva ir Goda raksts, sudraba Goda zīme, kā arī 500 latu (pēc nodokļu nomaksas).

Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžeta prioritātes ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas, informēja ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu par valdībā panākto vienošanos par 2021.gada valsts budžetu.

"EM 2021.gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021.gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 eiro. Pēc EM sniegtās informācijas, obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi.

Protestiem Turcijā turpinoties jau vairāk nekā desmit dienas, valsts premjerministrs Radžeps Tajips Erdogans brīdinājis, ka viņa pacietībai ir robežas un nosaucis demonstrantus par laupītājiem.

Svētdien uzrunājot savus atbalstītājus galvaspilsētā Ankarā, Turcijas premjers norādīja, ka ielūkojoties vārdnīcā, redzams cik patiesi apzīmējums laupītāji atbilst notiekošajam, vēsta BBC. «Tie, kuri dedzina un iznīcina tiek saukti par laupītājiem vai vandaļiem. Tie, kuri to atbalsta, daudz neatšķiras. Mēs esam bijuši pacietīgi, mēs joprojām esam pacietīgi. Tomēr tam ir robežas,» sacījis Turcijas premjers, vienlaikus aicinot savus atbalstītājus arī rīkot demonstrācijas.

Tikmēr Turcijas galvaspilsētā Ankarā nedēļas nogalē turpinājās sadursmes starp likumsargiem un protestētājiem pret valdību. Nekārtības izcēlušās arī Turcijas dienvidu pilsētā Adanā, kur ielu cīņās iesaistījušies T. Erdogana atbalstītāji un protestētāji. Savukārt Taksima laukumā Stambulā, kas kļuvis par neoficiālu protestu centru, nedēļas nogalē notikušas līdz šim lielākās demonstrācijas, kurās pulcējušies tūkstošiem cilvēku.

Lai veicinātu starptautisko sadarbību uzņēmējdarbības un vadībzinību virziena attīstīšanā, šā gada 15. un 16. jūlijā Ventspils Augstskolā tiek rīkota starptautiskā zinātniski – praktiskā konference Uzņēmējdarbība un inovācijas: galvenie reģionālās attīstības virzītājspēki (Entrepreneuship and Innovation as Key Drivers of Regional Development).

Šo konferenci iniciējis Ventspils Augstskolas Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centrs (VeA UIRAC), un tā tiek rīkota sadarbībā ar Tartu Universitātes uzņēmējdarbības centru, Tallinas Tehnoloģiju universitātes ekonomikas un biznesa vadības skolu (abi Igaunija), ISM Ekonomikas un vadības universitāti (Lietuva), Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centru (Latvija), kā arī Eiropas Mazo uzņēmumu un uzņēmējdarbības padomi (EMUP; www.ecsb.org).

Konferences fokusā ir trīs galvenās tēmas: uzņēmējdarbība, inovācijas un reģionālā attīstība. Konference tiks atklāta ar paneļdiskusiju par eksporta kvalitātes un kvantitātes jautājumiem, kurā piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, Ventspils uzņēmēji un VeA UIRAC vadošie pētnieki. Turpinājumā, ar zinātniskiem referātiem par dažādiem uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības aspektiem konferencē uzstāsies vairāk kā 50 dalībnieki no 10 valstīm, tai skaitā Polijas, Krievijas, Lielbritānijas, Somijas, Igaunijas, Nīderlandes, Lietuvas, Turcijas, Baltkrievijas un Latvijas. Ar speciāliem zinātniskiem referātiem uzrunāt konferences dalībniekus un viesus uzaicināti arī uzņēmējdarbības pētnieki – profesori Aleksandrs Čepurenko (Nacionālā Pētniecība universitātes ekonomikas augstskola Maskavā, Krievija) un Anna Rogut (Lodžas Universitāte, Polija).

Siguldas pilsētas kultūras namā trešdien, 12.septembrī, atklāts Siguldas novada pašvaldības izveidotais un Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Pārtikas mājražošanas pārrobežu sadarbības tīkla attīstības veicināšana lauku teritorijās (Developing rural food businesses competitivness by cross-border artisan food networking (FOODART)) atbalstītais uzņēmējdarbības atbalsta punkts.

«Attīstīta uzņēmējdarbība ir nozīmīga visiem Siguldas novada iedzīvotājiem, jo tas nozīmē, ka novadniekiem ir darbavietas un novads kopumā attīstītās. Ceru, ka Uzņēmējdarbības atbalsta punkts būs vēl viens atbalsts novada uzņēmējdarbības veicināšanai,» par ieguvumiem stāsta Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

«Siguldas novada uzņēmējdarbības atbalsta punkts būs līdzeklis, kā radīt piemērotus apstākļus dažādu nozaru uzņēmumiem atrast sadarbības partnerus un iegūt aktuālu informāciju, kā arī atbalsts tiem, kuri tikai vēlas uzsākt savas uzņēmējdarbības gaitas. Vajadzības gadījumā palīdzēsim atrast interesējošās sfēras speciālistus un sniegsim padomus savas kompetences ietvaros,» uzsver tā vadītājs Kristaps Turauskis.