Otrdien valdība apstiprināja izmaiņas noteikumos par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā, informē Ministru kabinets.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai par darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam nav jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Atbilstoši noteikumiem par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru darba devējs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu maksā par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības - par pārskata mēnesi līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tomēr no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma izriet: ja ar pieaugušu laukstrādnieku ir noslēgts uzņēmuma līgums, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā. Savukārt ar bērnu vai pusaudzi, slēdzot obligāti noteikto rakstveida darba līgumu, ir jāmaksā arī uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

No šā gada 1. oktobra uzņēmējdarbības riska valsts nodeva jāmaksā visām fiziskajām personām, kuras algo darbinieku, līdz tam šāda nodeva jāmaksā tikai juridiskajām personām, Baltijas kaimiņvalstīs atšķirīga pieeja.

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums. Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 2023.gadā Latvijā noteikta 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku.

BDO Latvia vecākā nodokļu konsultante Svetlana Nesinova vērš uzmanību, ka katrā Baltijas valstī ir radīta atšķirīga sistēma, kura neļauj ļoti korekti salīdzināt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērus. “Latvijā valsts nodevu ir pienākums aprēķināt ikvienam darba devējam, kuram saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju (ja darba devējs ir kredītiestāde), par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajam darba devējam saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Tā kā Maksātnespējas likumu nepiemēro valsts, pašvaldību vai citu publisko tiesību juridisko personu maksātnespējas procesu noteikšanai, tad uzņēmējdarbības riska nodevu nemaksā: valsts, pašvaldību vai citas publisko tiesību juridiskās personas,” skaidro S. Nesinova. Viņa vērš uzmanību, ka šo nodevu nemaksā arī par darbinieku, par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. “Tas nav ļoti liels — tikai 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis,” skaidro S. Nesinova.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) arī nākamajos trīs gados paliks nemainīga - 36 centi par darbinieku mēnesī, izriet no Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotā informatīvā ziņojuma "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2021.-2023.gadam", kuru šodien uzklausīja Ministru kabinets.

Nākamajos trīs gados ieņēmumi no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas tiek plānoti 2 872 800 eiro apmērā, no kuriem 1 733 452 eiro tiks novirzīti darbinieku prasījumu garantiju fondā darbinieku prasījumu segšanai, bet 1 139 348 eiro - maksātnespējas procesa pārvaldības izmaksu segšanai.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, aprēķinot 2021.-2023. gada plānotos URVN ieņēmumus, jāņem vērā Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, kas ietekmēja saimnieciskās darbības veicējus.

Līdz ar to šobrīd nav pieejamas vidējā termiņa prognozes par iespējamām Covid-19 izraisītās krīzes sekām, tomēr jāņem vērā, ka Covid-19 izraisītā krīze var negatīvi ietekmēt darbinieku, par kuriem būs jāveic URVN maksājumi, skaitu 2021.-2023. gadā. Darbinieku prasījumu garantijas fondā uz 2020.gada janvāri bija uzkrāti 12 105 165 eiro.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Tas, kas Latvijā tiek deklarēts, ir – uzņēmumu var nodibināt vienas līdz trīs darba dienu laikā. Patiesībā ir jau vairāki piemēri, kad uzņēmuma reģistrācija ievelkas un sagādā problēmas, turklāt ne tikai ārzemniekiem. To no savas pieredzes Dienas Biznesam atklāja zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukainis zvērināta advokāta palīgs Dairis Anučins. Viņa minētie piemēri liecina, ka patiesībā situācija prasa likumdevēja iejaukšanos, lai procedūra tiktu normalizēta, padarot to mazāk birokrātisku un uzņēmējiem krietni saprotamāku un draudzīgāku.

Paragrāfs saka: Aizdomīgs!

2022. gadā viens no lielākajiem Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem iegādājās citu uzņēmumu Latvijā, kas nozīmēja, ka nepieciešams arī veikt uzņēmuma valdes nomaiņu. Lai varētu korekti izpildīt noslēgto līgumu, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegti attiecīgi dokumenti valdes nomaiņai. “Darījums paredzēja, ka pārdevēja pārstāvji atkāpās no valdes, vienlaikus tiek iecelta jauna uzņēmuma valde, un attiecīgi jau tajā pašā dienā iesniedzām dokumentus par jaunās valdes un tās priekšsēdētāja reģistrāciju UR, par ko tika samaksāta trīskārša valsts nodeva, lai reģistrācija notiktu vienas darba dienas laikā un lai uzņēmuma jaunā valde varētu maksimāli ātri sākt darbu un pārstāvēt uzņēmumu, tajā skaitā iegūt piekļuvi uzņēmuma bankas kontiem, kuru banka piešķir tikai pēc tam, kad jaunās valdes reģistrācija UR ir notikusi.

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

No 2017.gada varētu piemērot jaunu regulējumu maziem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības sācējiem, atsakoties no mikrouzņēmuma nodokļa režīma.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja, ka jauns regulējums būtu piemērojams uzņēmumiem, kuri sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā arī uzņēmumiem ar zemiem ieņēmumiem. Līdz ar to mikrouzņēmuma nodokļa režīmu varētu transformēt šajos divos virzienos, skaidroja Ašeradens.

Ja nākamgad līdz 1.septembrim Ekonomikas ministrija ar Finanšu ministriju piedāvātu šādu regulējumu, tas varētu stāties spēkā no 2017.gada.

Paredzēts, ka tiks izstrādāts likumprojekts par speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu uzņēmējdarbības sācējiem to sākotnējās darbības posmā. Tāpat plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos par specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikrouzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ierobežot nokavējuma procentus līdz 18% apmērā gadā veicinās bezatbildīgu atzņemšanos, uzskata Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane.

Priekšlikums paredz, ka nokavējuma procenti gada laikā var pieaugt līdz 18% jeb ne vairāk kā 0,05% dienā. Tas nozīmē, ja klients aizņemas 50 latus uz 30 dienām, tad māksimālās soda sankcijas dienā varēs būt 2,7 santīmi. Ja tiks atbalstīts šis priekšlikums, asociācija prognozē, ka palielināsies to kredītņēmēju skaits, kas vieglprātīgi izturas pet savām saistībām.

Turklāt pastāv varbūtība, ka citi parādi tiks pārnesti uz īstermiņa kredītiem, jo citām nozarēm šāda ierobežojuma nav, uzskata B. Fromane. Piemēram, šāda situācija var veidoties ar komunālajiem parādiem. Asociācija uzskata, ka ar šo priekšlikumu tiks veicināta bezatbildīga aizņemšanās, jo nokavējuma procenti ir vienīgais instruments, lai motivētu patērētāju savlaicīgi nokārtot saistības. Nozares uzņēmumi uzskata, ka piedāvātais nokavējuma procentu pieauguma temps ir nesamērīgi zems, jo nebanku kreditēšana ir saistīta ar augsta riska darījumiem, kā arī finansējuma piesaiste ir būtiski dārgāka nekā komercbankām.