Vērtējot valdības ieceri no nākamā gada palielināt minimālo atalgojumu valstī, Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas valdes priekšsēdētājs (LPUAA) Kristaps Drone pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pauda neapmierinātību, ka pēkšņā iecere grauj biznesu.
«Liels pakalpojuma pircējs šai industrijai ir valsts un pašvaldība. Bieži konkursi ir par termiņu, kas ir ilgāks par gadu. Piemēram, ja 2014. gada vidū noslēgts līgums par Ministru kabineta apsaimniekošanu un uzkopšanu uz trim gadiem, tas nozīmē, ka, jau noslēdzot līgumu, man bija jāsniedz piedāvājums par to, par kādu summu mēs esam gatavi šo objektu apsaimniekot. Tomēr gada vidū neviens uzņēmējiem vēl nevarēja pateikt, kāda būs minimālā alga nākamajā gadā. Šajā industrijā darbaspēka atalgojums un nodokļi veido 80% no izmaksām,» satraukumu pauda K. Drone.
«Krasi mainoties minimālajai algai, mums ir jārunā ar klientiem un pasūtītājiem par to, ka nekavējoties jāmainās arī pakalpojuma izmaksām. Ja man pretī ir privāts klients, mēs vai nu vienojamies vai šķiramies, laužot līgumu. Valsts [un pašvaldību pasūtījuma] samaksas celšana par jau noslēgtu līgumu ir praktiski neiespējama. Pat [līguma] laušana ir gandrīz neiespējama. Līdz ar to man kā uzņēmējam jāturpina subsidēt valsts – šī problēma industrijai ir aktuāla jau otro gadu. Uzņēmējiem tas var likt aizdomāties – turpināt darbu vai neturpināt? Līdz ar to līgumus, kuri mums ir jāsubsidē ilgstoši, centīsimies lauzt. Ja neizdosies, būs tiesvedības,» db.lv norādīja LPUAA vadītājs.
«Par to, ka no 1. janvāra minimālā alga valstī pieaugs no 320 uz 360 eiro, paziņoja tikai 10. novembrī. Valdībā runā par ēnu ekonomikas apkarošanu, bet kā tieši uzņēmējs tagad tiek tam motivēts, no kurienes viņš dabūs papildus naudu, ar ko samaksāt jaunās algas? Manā nozarē nodarbināti zemas kvalifikācijas darbinieki – esmu priecīgs, ka viņi varēs saņemt vairāk, bet – pretī [uzņēmumam] ir jābūt ieņēmumiem.»
K. Drone nešaubās, ka nozarē likumsakarīgi ienāks slodžu samazināšana uz papīra, realitātē darbiniekiem strādājot to pašu stundu skaitu. Tas nav nopietni, ka uzņēmums nevis pelna, bet pats piemaksā par to, ka strādā objektā. Cilvēku skaita ziņā esam loti liela industrija. Ja neizdosies līdz gada sākumam rast kādus risinājumus, varētu būt arī streiks. Kā saka daudzi mūsu klienti: var nepamanīt, ja vadītājs nav darbā, bet, ja ilgāku laiku neierodas apkopēja, noteikti ievēro.»