No šā gada aprīļa Rīgā darbu testa režīmā uzsākusi elektrisko skrejriteņu noma Atom. Uzņēmums drīzumā sola arī iespēju nopelnīt, iegādājoties skrejriteņus un piedāvājot tos citiem platformas lietotājiem.

Atom ir Latvijas uzņēmums, kas 2018. gadā uzvarēja jauno uzņēmēju konkursā Atspēriens. Šobrīd tas velo novietnēs Rīgā ir izvietojis dažus desmitus elektrisko skrejriteņu. To atrašanās vietas tiešsaistē var redzēt aplikācijā, kas lejupielādējama interneta vietnē vai App Store. Pašlaik aplikācija ir pieejama tikai tālruņiem ar iOS programmatūru, taču drīzumā aplikācija būs pieejama arī to tālruņu lietotājiem, kam ir Android programmatūra.

«Atom plāno attīstīt vairākus pakalpojumus transporta un mobilitātes tirgū. Atom platforma nākotnē piedāvās ne tikai nomas pakalpojums, bet skrejriteņus būs iespējams arī iegādāties. Tā ir iespēja gūt ienākumus no katra brauciena. Ažiotāža par skrejriteņiem visā pasaulē ir liela, un mēs gribam ļaut visiem interesentiem iesaistīties un pelnīt. Platformas Atom lietotājs varēs redzēt sev piederošā skrejriteņa atrašanās vietu un arī to, kādā tehniskajā stāvoklī ir viņa braucamrīks,» ieceres izklāsta viens no Atom dibinātājiem un uzņēmuma vadītājs Arturs Burņins.

Turpmāk aizdevumu izsniedzējs Creamfinance Mintos platformā izvietos īstermiņa nenodrošinātos patēriņa kredītus, kas izsniegti Dānijā. Vidēji viens kredīts, ko Creamfinance izvietos Mintos platformā, būs no 50 eiro līdz 1000 eiro ar atmaksas termiņu no 5 dienām līdz 30 dienām.

Pieslēgt jaunus tirgus Mintos platformai pamudināja investoru augošais pieprasījums pēc Creamfinance kredītiem, uzsver Creamfinance finanšu plānošanas vadītājs Georgijs Ustinovs.

Paredzams, ka vidējā neto gada atdeve investoriem būs līdz 11%.

«Esam priecīgi par veiksmīgo sadarbību ar Creamfinance, ko apliecina spēcīgais investoru pieprasījums pēc Creamfinance kredītiem. Kopš sadarbības uzsākšanas caur Mintos platformu kopumā nofinansēti Creamfinance kredīti jau vairāk nekā 22 miljonu EUR apjomā. Investējot Creamfinance Dānijā izsniegtajos kredītos, investori iegūs vēl plašāku ģeogrāfisko diversifikāciju,» norāda savstarpējo aizdevumu platformas Mintos Kredītdevēju attiecību vadītājs Jānis Praņēvičs.

Valsts policija (VP) pirmajā skolas dienā pastiprināti pievērsīs uzmanību satiksmes drošībai, tostarp, skolu tuvumā izvietos pārvietojamos fotoradarus, pastāstīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Policija šajā dienā aktīvi strādās un pastiprināti pievērsīs uzmanību mācību iestādēm, tostarp, skolu tuvumā izvietos pārvietojamos fotoradarus, lai kontrolētu vai autovadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu.

Krapsis norādīja, ka ceļu policija atlikušajās septembra nedēļās organizēs savu darbu skolu tuvumā, īpaši, rīta stundās un dienas pirmajā pusē.

Sākoties jaunajam mācību gadam, policija aicina vecākus ar bērniem pārrunāt satiksmes drošības pasākumus, piemēram, drošības jostu lietošanu un aizsargķiveres nēsāšanu, braucot ar velosipēdiem un skrejriteņiem.

Vecāku un skolēnu ērtībai policija ir izveidojusi informatīvu materiālu «Drošs ceļš uz skolu» - ceļvedi vecākiem sarunai ar jauno skolēnu, kurā ir doti padomi, kā interesantā un atjautīgā veidā iemācīt bērnam drošu ceļu uz un no skolas.

Pirmās Igaunijas viedo mikromobilitātes uzglabāšanas risinājumu ražotāja Bikeep velonovietnes tiks uzstādītas pie t/c Galerija Centrs. Jau tuvākā mēneša laikā pilsētas iedzīvotāji un veikala apmeklētāji varēs novietot velosipēdus droši un par brīvu.

Bikeep viedās velosipēdu novietnes atšķiras no citām velonovietnēm ar vairāku līmeņu drošības risinājumu, kas pasargās no zādzībām. Šīm novietnēm ir īpaši izturīga konstrukcija, kas pārbaudīta testos un reālās dzīves situācijās, skaļš trauksmes signāls, 24/7 video novērošana, tiešsaistes monitorings visām novietnēm, kā arī paziņojums īpašniekam, ja velosipēda novietošana notikusi reģistrētam lietotājam. Būtiski, ka šīs velosipēdu novietnes lietošana un izmantošana ir bez maksas jebkuram apmeklētājam. Velosipēdu novietot stāvēšanai varēs ar jebkuru NFC karti – bankas, lojalitātes, klienta, durvju čipu, u.c. vai viedtelefonu, kur instalēta Bikeep lietotne.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas deputāti sēdē pirmdien uzklausīja plānus līdz gada beigām aktualizēt Rīgas velosatiksmes attīstības koncepciju.

Tas tiek darīts, lai nodrošinātu velosatiksmei piemērotas infrastruktūras tīkla attīstību, sekojot ilgtspējīgas un pēctecīgas plānošanas principiem, kā arī, lai pilnveidotu un atjaunotu veloinfrastruktūras tīklu pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī ņemot vērā ielu teritorijai rezervēto telpu.

“Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcijas aktualizēšana pilsētai ir ļoti būtiska, attīstot velo un citu mobilitātes veidu izmantošanu. Iedzīvotāju pārvietošanās paradumi nepārtraukti mainās un satiksmes infrastruktūras attīstībai ir ne tikai jāiet tiem līdzi, bet jāspēj tos paredzēt. Atjaunotā koncepcija apkopos gan būtiskākos galamērķus pilsētā, gan noteiks mērķtiecīgu velostatīvu izvietojumu, gan arī ņems vērā “RailBaltic” radītās iespējas veloinfrastruktūras izveidē,” sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks.

Atzīmējot pēdējā būvniecības posma sākumu, nosvinēti spāru svētki pirmajai «Bonava Latvija» dzīvojamo namu projekta «Krasta kvartāls» ēkai.

Dzīvokļus pirmajā mājā plānots nodot ekspluatācijā nākamā gada sākumā. Dzīvojamo kvartālu veidos 6 deviņstāvu nami, kuros attīstītājs kopumā investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro.

«Bonava dzīvojamais komplekss Krasta kvartāls būs nozīmīgs dzīvojamā fonda papildinājums pēdējo 20 gadu laikā ne vien Latgales priekšpilsētā, bet Rīgā kopumā. Turklāt tieši šis projekts, pateicoties tā labajai atrašanās vietai, apkārt esošajai ērtajai infrastruktūrai un pieejamajai dzīvokļu cenai, ir ne vien pieprasīts jauno speciālistu un ģimeņu vidū, bet ir arī ar augstu potenciālu sniegt pienesumu īres segmentam,» saka «Bonava Latvija» projektu attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

435 ha plašās Dārziņu apkaimes iespējas nav izmantotas – faktiski nav nekādas publiskas infrastruktūras, kas apkalpotu tur esošo dzīvojamo un dārziņu māju īpašniekus

Lai gan šāda situācija ir jau gadiem, tikai tagad galvaspilsētas pašvaldība atzīst – kaut kas jāmaina. Tiek plānots izstrādāt Dārziņu apkaimes publiskās infrastruktūras attīstības tematisko plānojumu ar mērķi attīstīt teritorijas publiskās infrastruktūras – meliorācijas sistēmas, transporta, pakalpojumu objektu, veselības aprūpes un izglītības iestāžu, inženiertīklu izvietojuma un publiskās ārtelpas – nodrošinājumu, tā radot priekšnoteikumus apkaimes līdzsvarotai sociāli ekonomiskai un telpiskai attīstībai nākotnē. Izstrādātajam tematiskajam plānojumam ir jākalpo par pamatu apkaimes attīstībai ilgtermiņā, tā risinājumus iestrādājot jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā.

Trīs augšup pavērstu īkšķu uzlīme uz velonovietnes nozīmēs, ka tajā velosipēdu var atstāt mierīgu sirdi, jo tas būs pieslēgts pie izturīga statīva un atradīsies novērošanas kameras vai apsarga modrās acs redzes laukā. Divi un viens īkšķis ir mazāk droši, taču arī tās liecina par kvalitatīvu divriteņu pieslēgšanas vietu.

Šādas trīs kategoriju kvalitātes zīmes tiks piešķirtas velonovietnēm visā Latvijā, kas atbildīs Gudro pilsētnieku, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Latvijas Riteņbraucēju apvienības kopīgi rīkotā konkursa Draudzīgs velosipēdistam kritērijiem.

Konkursa žūrija izvērtēs visas pieteiktās velonovietnes 10 kategorijās - iespēju pieslēgt velosipēda rāmi un riteņus, statīva materiāla izturību un stabilitāti, novērošanas kameras un apsarga esamību, un pat to vai teritoriju var aizslēgt un virs tās ir jumts. Pretendentiem, kuri saņems pozitīvu novērtējumu 7-8 kategorijās, tiks piešķirta vērtīgākā kvalitātes zīme - trīs īkšķi. Par 5-6 punktiem pienāksies divi īkšķi, bet par 3-4 punktiem - viena īkšķa zīme.

Latvijas pasta kompānija Latvijas Pasts (LP) pie pasta nodaļām sāk izvietot īpaša dizaina velonovietnes - pirmās velonovietnes pēc nepieciešamo saskaņojumu saņemšanas jau izvietotas pie trim Rīgas un reģiona pasta nodaļām, informē LP Sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Danielsone.

Atkarībā no saskaņošanas procesa gaitas šovasar velonovietnes plānots izvietot pie vēl piecām Rīgas pasta nodaļām, kas izvēlētas, vērtējot riteņbraucēju plūsmu un nodaļu pieejamību. Kompānijā sola, ka pasta nodaļu aprīkošana ar velonovietnēm tiks turpināta ne tikai galvaspilsētā, bet arī Latvijas reģionos.

Jaunās velonovietnes veidotas, balstoties uz riteņbraukšanas ekspertu rekomendācijām un konsultējoties ar Latvijas Riteņbraucēju apvienību. Tās ir augstā tipa velonovietnes ir īpašu dizainu - novietņu siluetā stilistiski attēlota sūtījuma aploksne, un tās izgatavotas no nerūsējošā tērauda. Augstā tipa velostatīvi tiek atzīti par riteņbraucējiem drošākiem un ērtākiem, turklāt šāda tipa novietnes iespējams izmantot, piestiprinot arī bērnu ratiņus un moto tehniku. Konstrukcijas iespējams lietot, velosipēdu gan piestiprinot pie pamatnes, gan arī bez stiprināšanas.

Apjomīgi darbi pašlaik norisinās vienā no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā ārpus Rīgas – Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas pilsētā. Tur līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei top jauns serpentīna ceļš, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Tas būs bruģēts, ar vairākiem skatu laukiem, atpūtas zonām un velonovietnēm, un aptuveni 600 metru garumā vedīs no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabos Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo gājēju un velosipēdistu plūsma tiks novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur notiek Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus norisinās takas Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā izveide. Tā saucamās Mazās Siguldas ierīkošana ļaus Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, top jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat tiek labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Valoda ne tikai palīdz radīt pirmo iespaidu, bet arī demonstrē uzņēmuma attieksmi pret klientiem, sadarbības partneriem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā

Kļūdas lietišķajā sarakstē, interneta vietnēs, reklāmas bukletos un restorānu ēdienkartēs var liecināt par problēmām uzņēmējdarbībā, atzīst DB aptaujātie eksperti.

Kopumā, izvērtējot latviešu valodas lietojumu pašmāju uzņēmumos, Biznesa augstskolas Turība docētāja Renāte Cāne secina, ka lielākajā daļā ar to viss ir kārtībā.

Viņa ir pārliecināta, ka valoda ir ne tikai sabiedrības, bet arī uzņēmuma kultūras sastāvdaļa un to ļoti skaidri un nepārprotami atspoguļo. «Tas ir ne tikai uzņēmēju pašcieņas jautājums, bet arī cieņas apliecinājums pret klientiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc noteikti ir vērts nopietni un atbildīgi izturēties pret valodu un tās kvalitāti gan mājaslapā, gan ēdienkartē, gan lietišķajā sarakstē,» uzsver eksperte.

Ir pagājuši 50 gadi un pienācis 2064.gads. Veselīgs dzīvesveids, it īpaši dabai draudzīgais velotransports dominē Latvijā, un par laikiem, kad ielas piepildīja automašīnas atceras vien vecāka gadu gājuma pilsoņi. Bērniem par auto kā par draudu sabiedrībai māca vienā programmas sadaļā kopā ar narkomānijas ļaunumu un atomieroču postu.

Visi brauc ar riteņiem, ugunsdzēsēji traucas ar velocisternām, policisti vajā noziedzniekus ar superbaikiem. Prezidents cēli pārvietojas ar kroņa Ērenpreisu, deputātiem, ministriem, augstiem ierēdņiem - visiem, kam pienākas dienesta transports, normatīvajos aktos ir noteikts savs riteņa veids, citam «šosejnieks», lai paspētu uz valdības sēdi, citam «kalninieks», lai tiktu pie vēlētājiem novados. Tomēr visizplatītākais ir parastais ielas velosipēds. Vairs nav neviena kardioloģijas centra, jo sabiedrība ir tik vesela, ka neviens vairs ar sirdskaitēm neslimo. Savukārt acīgie žurnālisti seko, lai kāds neapzinīgs deputāts, aizbraucis uz lauku mājām, neizdzen no garāžas noslēpto un laikus metāllūžņos nenodoto autiņu. Šādā pārkāpumā pieķertam politiķim, mandāts būtu jānoliek nekavējoties.

No 15.aprīļa Rīgas ielās pirmo reizi norisināsies sociālais eksperiments Cieņas velopatruļas, kuru rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju un Policijas velobiedrību, informē CSDD.

Cieņas velopatruļu laikā, līdz pat aprīļa beigām, policijas darbinieki, kuri ikdienā arī aktīvi pārvietojas ar velosipēdiem, veiks velobraucēju uzvedības mērījumu: fiksējot pārgalvīgos un agresīvos braucējus, kā arī uzslavējot cieņpilnākos satiksmes dalībniekus. Patruļu rezultātā tiks apkopota informācija par populārākajām situācijām, kas ik sezonu izraisa spriedzi starp aktīvākajām satiksmes dalībnieku grupām.

Pieredze rāda, ka atsevišķu velobraucēju attieksme un pārgalvība ik gadu rada papildus spriedzi uz ceļa un konfliktsituācijas ar pārējiem satiksmes dalībniekiem. Tas rezultējas arī ceļu satiksmes negadījumu statistikā. Valsts policijas fiksēto ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem, kuros iesaistīti velosipēdisti un gājēji, pēdējo piecu gadu laikā ir dubultojies. Savukārt šī gada pirmajos trīs mēnešos bojā gājuši jau trīs, bet cietis 41 velobraucējs. Salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu cietušo velobraucēju skaits ir audzis par gandrīz 16%. Jāpiebilst, ka pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības apkopotās informācijas, pērn par 17% pieaugusi arī velo kustība Rīgā.

Savstarpējo aizdevumu platformai Mintos ir pievienojies Čehijas vadošais nebanku hipotekārais kredītdevējs ACEMA Credit Czech (ACEMA), tādējādi vienas platformas ietvaros investoriem piedāvājot vēl plašākas ieguldījumu iespējas ģeogrāfiski, informē Mintos.

Šobrīd platformā var investēt aizdevumos, kurus izsnieguši 8 nebanku kredītdevēji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas un Gruzijas.

«Pēdējo mēnešu laikā jūtam pastiprinātu interesi no nebanku kredītdevējiem par iespēju platformā izvietot kredītus – gan no Baltijas valstīm, gan ārpus tām. Lai gan interese ir augsta, tomēr pirms sadarbības uzsākšanas veicam nopietnu kredītdevēja izpēti, analizējot tā tirgus pozīcijas, izsniegto kredītu apjomus, finanšu rādītājus, akcionāru struktūru, vadības pieredzi, kā arī klientu maksātspējas vērtēšanas procedūru,» skaidro savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte, uzsverot, ka Mintos vadībai ir svarīgi, lai platformai pievienotos spēcīgi kredītdevēji, kuri platformā izvietotu dažāda veida, termiņu un riska pakāpes kredītus, tādējādi vienas platformas ietvaros investoriem sniedzot plašas izvēles iespējas.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Mogo Finance un ar to saistīto grupas uzņēmumu, kas specializējas lietotu transportlīdzekļu finansēšanā, obligācijas (XS1831877755) ar 4 gadu termiņu izvietos Frankfurtes fondu biržas Atvērtajā tirgū, informē uzņēmums.

Grupas holdinga kompānija – Mogo Finance, emitēja obligācijas 50 miljonu eiro apmērā pēc nomināla ar gada procentu likmi 9,5%.

Aptuveni četru mēnešu periodā tiks sagatavots pieteikums obligāciju izvietošanai regulētajā tirgū.

Grupas izpilddirektors Edgars Egle skaidro: «Obligāciju izvietošana Frankfurtes fondu biržā iezīmē nākamo soli mūsu izaugsmes stratēģijā Eiropā – sasniegt vadošo pozīciju lietotu automašīnu finansēšanas nozarē. Eiropas investoru interese vēlreiz apliecina mūsu izvēlētā biznesa modeļa perspektīvas. Ar sekojošo 4 gadu obligāciju iekļaušanu Deutsche Börse Regulētajā tirgū, mēs turpināsim pastiprināt mūsu komunikāciju ar kapitāla tirgiem, tādējādi veicinot tirgus izpratni par lietotu automašīnu finansēšanas iespējām.»

Industra Bank un PrivatBank noslēgušas kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, kas paredz PritvatBank klientu apkalpošanas un lielākās daļas aktīvu un pasīvu pāreju pie Industra Bank. Šobrīd Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju darījuma īstenošanai.

Darījuma rezultātā Industra Bank pārņems no PrivatBank klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis norāda: “Mēs vēlamies vidējā termiņā kļūt par Latvijas uzņēmēju pirmo izvēli banku sektorā un tādēļ mērķtiecīgi palielinām bankas darbības mērogu. Mūsu izaugsmes mērķi paredz gan organisku esošā biznesa attīstību, gan tirgus daļas palielināšanu ar citu banku aktīvu iegādi. Šis darījums ir Latvijas finanšu tirgus konsolidācijas piemērs, kas seko vairākiem gadiem nozares pārmaiņu.”

SIA AKG Thermotechnik Lettland iegādājās bijušo a/s Amo Plant ražotni, kurā izvietos metāla detaļu ražošanu un noliktavu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik 2012. gadā radiatoru ražošanas SIA AKG Thermotechnik Lettland bija izstrādājis savu attīstības plānu, kas Jelgavā paredzēja būvēt vēl vienu papildu ražotni 5000 m2 platībā, jo esošā bija pilnībā noslogota, savukārt šogad uzņēmums no a/s Attīstības finanšu institūcija Altum iegādājās maksātnespējīgās autobusu montāžas a/s Amo Plant ražotni 10 tūkst. m2 platībā, kā arī biroja ēku. «Tāda iespēja pavērās un to arī izmantojām,» lakoniski darījumu komentē SIA AKG Thermotechnik Lettland valdes loceklis Gerhards Ritcmans. Jauniegūtās telpas plānots apgūt pakāpeniski. Līdzšinējās telpās AKG tālākā izaugsme vairs nebija iespējama, un to paplašināšana ir tālākas attīstības perspektīvas nospraušana, skaidro uzņēmuma vadītājs.

Siguldas novadā Vidzemes šosejas (A2) kreisajā pusē gar Gaujas ciemu sākta prettrokšņa sienas būvniecība, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka galvenokārt darbi notiks ceļa nomalē un satiksme netiks kavēta, tomēr atsevišķu darbu veikšanai satiksmi varētu ierobežot labās puses joslā. Braukšanas ātrums posmā nemainīsies un būs 70 kilometri stundā.

Sākot darbus, izvietos satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus un sagatavos ceļa nomali prettrokšņu sienas betona pamatu izbūvei. Gandrīz divu kilometru garumā izbūvēs trokšņu sienu kombinētā sistēmā uz dzelzsbetona bloku pamatiem. Gar sienu visā posmā uzstādīs dzelzsbetona aizsargbarjeru. Sienas augstums būs 3,5 līdz 4,5 metri.

Plānots, ka darbi turpināsies līdz gada beigām.

Būvdarbus veic SIA "Tilts" par 2,374 miljoniem eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet projektu izstrādāja SIA "Projekts EAE". Būvuzraudzību nodrošina AS "Ceļuprojekts".

Ogrē patlaban tiek atjaunota savulaik pilsētas iedzīvotāju un viesu iecienītās kafejnīcas «Pie zelta liepas» ēka, novēroja portāls db.lv.

Ēka Brīvības ielā 18 ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926.gadā pēc arhitekta Indriķa Blakenburga projekta. Ēkas pirmais īpašnieks bija Pauls Bēms, 1935.gadā par ēkas īpašnieku kļuva Elvīra Raiskuma. Nama pirmajā stāvā bija iekārtota dažādas tirgotavas un īpaši projektēts fotosalons ar plašu stiklotu sienu un jumtu, bet augšējo stāvu izmantoja kā dzīvojamās telpas.

Ieguvis nosaukumu «Ogres ekonomiskais veikals», P. Bēma nams kļuva par plašāko tirdzniecības uzņēmumu Ogres pilsētā. Te varēja nopirkt gandrīz visu – pārtiku, dzērienus, parfimēriju, grāmatas, rakstāmlietas, elektropreces, saimniecības piederumus, būvmateriālus u.c. Preces pārdeva dažādi tirgotāji, tie bieži mainījās. Šajā namā atradās arī laikraksta «Ogres Straume» (1928. – 1929.g.) un «Ogres Ziņas» (1938. – 1939.g.) redakcija. Ziedu laikus ēka atkal piedzīvoja, kad te mājoja kafejnīca «Pie zelta liepas» – no 1969. līdz 1997.gadam.

Ogrē šonedēļ uzsākta gājēju tuneļa būvniecība zem sliežu ceļiem, kas savienos Skolas ielu un Mālkalnes prospektu, informē VAS Latvijas Dzelzceļš pārstāve Ella Pētermane.

Gājēju tuneļa izbūve nodrošinās Ogres iedzīvotājiem un viesiem drošu dzelzceļa šķērsojumu, ņemot vērā intensīvo kravas un pasažieru vilcienu satiksmi cauri pilsētai un lielo sliežu ceļu skaitu.

Pirmajā etapā blakus būvobjektam tiks izbūvēta pagaidu gājēju pāreja un pēc tam likvidēta esošā pāreja. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2020.gada beigām, un to veiks pilnsabiedrība BMGS-Viadukts.

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu sliežu šķērsošanu tuneļa būvniecības darbu laikā, darbu veicējs izveidos pagaidu gājēju pāreju aptuveni 15 metru attālumā Rīgas virzienā no esošās gājēju pārejas. Tās platums būs divi metri, kā arī tiks uzstādītas drošības barjeras jeb labirints un brīdinājuma zīmes par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Būvniecības darbu laikā netiks ietekmēta autotransporta kustība. Tāpat būvuzņēmums izvietos informatīvos plakātus par kustības izmaiņām, kas atradīsies Mālkalnes prospektā un Skolas ielā.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

No Apvienotās Karalistes pirmdien ieradušos valstspiederīgos pašizolācijā izvietos viesnīcā "Rixwell Elefant Hotel", aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš stāstīja, ka "Rixwell Elefant Hotel" patlaban ir vienīgā viesnīca, ar kuru LIAA noslēgusi līgumu par pašizolācijas pakalpojumu nodrošināšanu. Šajā viesnīcā pieejams 71 numuriņš.

Tāpat Rožkalns atzina, ka patlaban norit darbs ar vēl dažām viesnīcām, kuras būtu gatavas nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus.

Pēc LIAA direktora prognozēm, no otrdienas, 29.decembra, pašizolācijas iespēja varētu būt pieejama kopumā piecās viesnīcās.

LETA jau vēstīja, ka valsts sniedz finansiālu atbalstu, lai fiziskām personām nodrošinātu pašizolācijas iespējas. Atbalsta saņēmējs varēs izvēlēties sev piemērotāko tūristu mītni no LIAA mājaslapā pieejamā mītņu saraksta, kuras pirms tam būs saņēmušas Veselības inspekcijas atzinumu. Atbalsts būs pieejams arī tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atgriezīsies Latvijā repatriācijas kārtībā no Apvienotās Karalistes.

Pēc teju gadu ilgas rekonstrukcijas rīdziniekiem un pilsētas viesiem jau jūnijā būs pieejami trīs atjaunoti galvaspilsētas parki - Grīziņkalna parks, Ziedoņdārzs un Miera dārzs, kā arī rekonstruētas vairākas parku apkaimē esošās ielas, informē Rīgas dome.

Vēsturiskajos parkos, kas gadu gaitā bija kļuvuši nepievilcīgi un nepiemēroti atpūtai, veikta rekonstrukcija pilnā apjomā. Nomainīts celiņu segums un soliņi, kā arī veikts daudz dažādu citu uzlabojumu, piemēram, Ziedoņdārzā rekonstruēta dārznieka ēka, uzbūvēta publiskā tualete, atjaunots bradājamais baseins, no jauna izveidots bērnu rotaļu laukums, Grīziņkalnā izveidots vingrošanas laukums, suņu pastaigu laukums, bērnu rotaļu laukums un bradājamais baseins, Miera dārzā veikta sabiedriskās tualetes izbūve un izveidots multifunkcionāls laukums.

Rekonstrukcijas gaitā daudz darīts drošības uzlabošanai šajās teritorijās - parkos izvietos videonovērošanas kameras, kas tiks pieslēgtas pie Rīgas pašvaldības policijas centrāles, notiks pašvaldības policijas patrulēšana pilnā apjomā, kā arī izveidots papildu apgaismojums, sniedzot parku apmeklētājiem drošības sajūtu uzturoties tajos arī vēlākās vakara stundās.

Savstarpējo aizdevumu platformai Mintos ir pievienojies nebanku kredītdevējs Aforti Finance, kas izsniedz aizdevumus maziem un vidējiem uzņēmumiem Polijā, informē Mintos.

Līdz ar to šobrīd caur Mintos platformu tiek finansēti aizdevumi, kurus izsnieguši deviņi nebanku kredītdevēji no Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas.

Gada laikā caur platformu finansēti kredīti jau vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, turklāt katru mēnesi būtiski palielinot to apjomu, stāsta savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Vidēji viena kredīta summa, ko Aforti Finance izvietos Mintos platformā, būs no 1200 eiro līdz 12 000 eiro, atmaksas termiņš – no 3 līdz 12 mēnešiem. Paredzams, ka vidējā neto gada atdeve būs no 9 līdz 11,5%.

«Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos ir viens no straujāk augošajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem reģionā. Sadarbojoties ar Mintos, mēs iegūstam jaunu veidu finanšu piesaistei, kas ļaus izsniegt vairāk aizdevumus maziem un vidējiem uzņēmumiem Polijā,» norāda Aforti Finance vadītājs Klaudiušs Siteks.