Krievijas un Ukrainas specdienesti novērsuši atentātu pret Krievijas premjerministru un prezidenta amata kandidātu Vladimiru Putinu, vēsta Krievijas televīzijas Pirmais kanāls.
Šā gada sākumā Odesā specdienesti aizturējuši divus vīriešus, kas bijuši starptautiskajā meklēšanā un no kuru liecībām kļuvis zināms, ka tikusi plānota V. Putina nogalināšana pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām 4. martā.
Sarunā ar aģentūru Interfax V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs telekanāla rīcībā esošo informāciju atturējās apstiprināt vai noliegt.
Aizturētie arī liecinājuši, ka darbojušies čečenu nemiernieka Doku Umarova uzdevumā. Viens no aizturētajiem izmeklētājiem stāstījis, ka kopā ar līdzzinātāju ieradies Ukrainā no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Aizturētais apgalvojis, ka bijis paredzēts sarīkot vairākas diversijas dažādos ekonomiskos objektos Maskavā, bet pēc tam uzbrukumu V. Putinam.
Kopumā bijuši trīs sazvērnieki, viens no viņiem janvāra sākumā gājis bojā ugunsgrēkā kādā ēkā Odesā, bet vēl vienu izdevies izglābt un nopratināt. Sākumā par ugunsgrēka iemeslu tika uzskatīta gāzes eksplozija, taču izmeklētāji dzīvoklī atklāja sprāgstvielu daļas. Aizturētais izmeklētājiem pavēstīja arī par trešo atentāta organizētāju.
Tiesībsargājošajām instancēm viņš pastāstīja, ka nogalināt V. Putinu bija plānots ar mīnas palīdzību. Notikušo turpina izmeklēt Krievijas un Ukrainas specdienesti.
V. Putina prezidentūras laikā un laikā, kad viņš ieņēma premjera amatu, esot novērsti vairāk nekā desmit atentātu mēģinājumu. Pirmais uzbrukums V. Putinam plānots 2000. gadā, vēsta Lenta.ru.
Db.lv jau vēstīja, ka Krievijas prezidenta vēlēšanas paredzētas 4. martā. Tāpat Krievijā pieaudzis neapmierinājums ar V. Putinu un tiek kritizētas aizvadītā gada nogalē notikušās Valsts domes vēlēšanas. Pēc vēlēšanām Maskavā un arī citās Krievijas pilsētās norisinājās apjomīgas demonstrācijas. Valsts iedzīvotāju vidū valda bažas, ka arī prezidenta vēlēšanu rezultāti varētu tikt viltoti.