Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Lietuvas valdība prognozē, ka līdz 2028.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā tiks investēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet iepriekš apsvērtā iespēja celt jaunu lidostu vismaz šobrīd atmesta kā pārāk dārga, paziņojis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Valstī paredzēts uzturēt esošo triju lidostu tīklu, tā attīstību saskaņojot ar dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

«Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas nākotnē atkarībā no vajadzībām varēs attīstīt pēc moduļu principa, nodrošinot nepārtrauktu lidostu darbību un neradot neērtības pasažieriem un lidsabiedrībām,» valdības paziņojumā norādījis ministrs, kas otrdien iepazīstināja ar lidostu attīstības vadlīnijām valdības stratēģisko projektu komisiju. Lidostu infrastruktūras attīstības koncepciju plānots apstiprināt novembrī vai decembrī.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, attīstot lidostas, ir svarīgi izveidot integrētu transporta infrastruktūru.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» nākotnē plāno veidot bāzi Tallinā, lai reisus no Igaunijas galvaspilsētas apkalpotu Igaunijā nolīgti darbinieki.

«airBaltic» vadītājs Martins Gauss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis, ka pašlaik uzņēmumā strādā 33 Igaunijas pilsoņi, bet to skaits palielināsies, jo arvien vairāk cilvēku lido no Igaunijas.

«Nākotnē mēs Igaunijā izveidosim bāzi, no Igaunijas izlidojošos reisus apkalpos Igaunijas komandas. Mums jau ir piloti un stjuarti no Igaunijas. Pieaugot tirgus daļai, mēs pieņemsim darbā arvien vairāk cilvēku no Igaunijas un Lietuvas,» viņš teicis.

Tāpat «airBaltic» vadītājs solījis, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nesamazinās tiešo reisu skaitu no Tallinas.

«Tallinā mūsu tirgus daļa ir 23%. Un vissvarīgākais ir tas, ka mēs nodrošinām nozīmīgus savienojumus. Ne tikai tiešos reisus no Tallinas, bet arī savienojošos reisus uz 80 galamērķiem caur Rīgu un no turienes uz vairāk nekā 300 galamērķiem visā pasaulē. Šāda veida savienojamība ir mūsu reisu plānošanas pamatā. Mēs varam plānot tiešos reisus kā daļu no lielāka tīkla,» klāstījis Gauss.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

No nākamās pirmdienas, 6.februāra, tiks veiktas izmaiņas 22. maršruta autobusa sarakstā darba dienās un brīvdienās, nodrošinot pasažieru pārvadājums uz starptautisko lidostu "Rīga" agrajās rīta un vēlajās vakara stundās.

Kā informē "Rīgas satiksmes" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane, turpmāk pasažieri lidostā varēs nokļūt plkst.5.20 no rīta, savukārt gan darba dienu, gan brīvdienu vakaros pēdējais autobuss no lidostas izbrauks arī pēc pusnakts - plkst.0.40.

Darba dienās tiks organizēti pieci papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 no galapunkta Abrenes ielā uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu.

Vakarā plkst.0.40 autobuss kursēs no lidostas uz Abrenes ielu, attiecīgi veicot pirms tam arī reisu plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Brīvdienās tiks veikti septiņi papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 reisi no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu. Naktī plkst.0.10 un plkst.0.40 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu, veicot pirms tam arī reisus plkst.23.25 un plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Svētdien, 18.septembrī starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak” uzsāks gaisa kravu pārvadājumus no lidostas “Rīga”. Pirmais lidojums plānots uz Honkongu, organizējot reisus reizi nedēļā, bet no oktobra vidus – vismaz divas reizes nedēļā.

Gaisa kravu pārvadājumu mērķis ir nodrošināt pakalpojumu no pirmās līdz pēdējai jūdzei jeb palīdzēt klientiem sākot ar eksporta, beidzot ar importa procedūrām, tādējādi atvieglojot preču piegādi, kas nodrošinās arī īsāku laiku nekā tas bijis līdz šim tirgu sasniegšanai.

Lai realizētu gaisa kravu pārvadājumus, pašreiz “Venipak” investējis jau 2,5 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir sākotnējie ieguldījumi, lai izveidotu ekspertu komandu un interneta tehnoloģiju platformu, kā arī dažādu organizāciju dalības maksas, savukārt vēl papildu viens miljons eiro investēts lidmašīnas nomā un apkalpošanā lidostās.

Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka, veicot izpēti, tika saskatīti labvēlīgi apstākļi, lai, pirmkārt, izvēlētos lidostu “Rīga” par sadarbības partneri, jo pašreiz lidojumi no Eiropas pamatā tiek organizēti caur Frankfurti un Amsterdamu, bet tas ir samērā tālu no Baltijas valstīm, tāpēc jāorganizē papildu loģistikas pakalpojumi. Savukārt piegādes jomā laiks ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kā arī jāņem vērā, ka lidostas “Rīga” administrācija spēja ātri reaģēt un palīdzēt atrisināt dažādus loģistikas jautājumus un piedāvāt risinājumus.

Lielbritānijas nacionālā aviokompānija «British Airways» nākamā gada marta beigās pārtrauks pērn sāktos reisus maršrutā Tallina - Londona, ziņo Igaunija sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Tallinas lidostas komercdirektors Ēro Pergmē sacījis, ka lidsabiedrība nolēmusi slēgt maršrutu ekonomisku apsvērumu dēļ.

«British Airways» sāka lidot no Londonas Hītrovas lidostas uz Tallinu 2017.gada pavasarī.

No Tallinas uz Londonu lido arī Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība «easyJet» - tās veic reisus uz Getvikas lidostu, Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair», kas lido uz Stanstedas lidostu, kā arī Ungārijas zemo cenu aviokompānija «Wizz Air», kas veic reisus uz Lūtonas lidostu.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", kuras akciju pirkumu apsver Lietuva, varētu piedāvāt reisus no Lietuvas uz tālākiem galamērķiem, pirmdien norādīja Lietuvas valstij piederošo trīs starptautisko lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Bartkus.

"Mēs cenšamies strādāt ar kaimiņvalstu tradicionālajām aviopārvadātājiem, lai tie mūsu lidostas pēc iespējas biežāk savienotu ar lielākiem transporta mezgliem," Bartkus stāstīja radiostacijai "Žiniu radijas".

"Mums ir reisi uz Frankfurti, Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkiem un Varšavu, satiksmes mezgliem, kas ir izšķirīgi svarīgi netiešiem savienojumiem," klāstīja Lietuvas lidostu operatorkompānijas vadītājs.

"Uzskatu, ka "airBaltic" var aizpildīt nišu starp divām pasaulēm un piedāvāt biežākus tiešos reisus uz galamērķiem, kuri ir tālāki, bet nozīmīgi uzņēmējiem, un par kuriem mūsu tirgū interese var nebūt pārvadātājiem, kas veido tīklu," paskaidroja Bartkus.

Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti. Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

Konkursā par starptautiskās lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu - «Rail Baltica» staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Starptautiskajā konkursā par lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs «Zaha Hadid Architects», kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs «Nordic - Office of Architecture». Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa 3. jūlijā Stambulā notiekošajā Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airport Council International, ACI Europe) Ģenerālajā asamblejā ievēlēta par organizācijas valdes locekli.

ACI Europe ir starptautiska lidostu organizācija, kas pārstāv vairāk par 500 lidostām 55 Eiropas valstīs. Tās biedri nodrošina vairāk nekā 90 % komerciālās gaisa satiksmes Eiropā. ACI Europe mērķis ir pārstāvēt Eiropas lidostu kolektīvās intereses Eiropas Savienības institūcijās un sadarbībā ar citiem pasaules reģioniem un veicināt profesionālo izcilību lidostu vadībā un darbībā. ACI Europe valdi veido 24 lidostu augstākie vadītāji.

“Pateicos visiem Eiropas lidostu pārstāvjiem, kuri piedalījās balsojumā, un Ģenerālajai asamblejai par izrādīto uzticību, atbalstot manu kandidatūru. Ar gandrīz trīsdesmit gadu pieredzi aviācijā esmu gatava virzīt inovatīvas idejas un projektus, kas dos pievienoto vērtību ACI Europe misijai, īpaši jautājumos par aviācijas nozares ilgtspējas mērķiem un sasniegumiem un to izskaidrošanu plašākai sabiedrībai un ieinteresētajām pusēm,” norāda Laila Odiņa.

Lietuva varētu atgriezties pie idejas par pilnīgi jaunas lidostas būvniecību, vienlaikus neatmetot lidostu koncesijas projektu, bet, iespējams, to paplašinot, norādījis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Lietuvas lidostu koncesijas likums, kas tika pieņemts pagājušā gada jūnijā, paredz, ka koncesijas līgums varētu tikt slēgts uz laiku līdz 25 gadiem, un par koncesionāru varētu kļūt investors, kas atbilst Lietuvas nacionālās drošības interesēm. Līdz šim izstrādātajā koncesijas projektā paredzētas divas attīstības alternatīvas - Viļņas lidostas termināļa attīstība vai jauna termināļa celtniecība. Koncesionārs attīstītu visas trīs Lietuvas lidostas - Viļņas, Kauņas un Palangas. Katras lidostas pārvaldīšana un attīstīšana tiktu regulēta atsevišķi, bet, koncesijai beidzoties, īpašumu pārņemtu valsts.

Koncesijas projektu par 2,117 miljoniem eiro izstrādājusi un Lietuvas starptautisko lidostu operatoru Lietuvos oro uostai konsultē Nīderlandes aviācijas, transporta un tūrisma konsultāciju kompānija InterVistas Consulting.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» piektdien, 5.jūlijā sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi sāksies 5.jūlijā un tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Starptautiskā lidosta Rīga ir kļuvusi par vienu no četriem Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) oficiālajiem mācību centriem Eiropā.

Līgums par ACI oficiālā mācību centra pārstāvniecības tiesību piešķiršanu lidostas Rīga Mācību centram tika parakstīts trešdien, 14.jūnijā, ACI Ģenerālās asamblejas ietvaros Parīzē.

Jau šobrīd starptautiskās lidostas Rīga Mācību centrs ir ACI apmācību norises vieta, kur regulāri notiek starptautiski kursi. Pēc oficiālā mācību centra statusa iegūšanas šādas mācības notiks vēl biežāk, turklāt lidostai Rīga būs tiesības piedalīties apmācību dienaskārtības veidošanā, pilnveidojot to saturu un piedāvājot jaunus darbības virzienus.

«Oficiālā ACI mācību centra statusa piešķiršana ir augstākais profesionālais novērtējums, kas apliecina lidostas Rīga Mācību centra kvalifikāciju un spējas organizēt starptautiskas augstas kvalitātes apmācības. Stingri regulētajā un nemitīgā attīstībā esošajā aviācijas nozarē šāda līmeņa mācību organizēšana ir ne tikai milzīgs prestižs, bet arī atbildība,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

No novembra Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sāks tiešos reisus starp Viļņu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), ceturtdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Kā informēja ministrs, drīzumā "airBaltic" saņems nozīmētās aviokompānijas statusu Viļņu-Dubaijas maršrutā saskaņā ar Lietuvas un AAE divpusējo nolīgumu par gaisa satiksmi.

Kompānija plānojot reisus sākt novembrī, lidojumus piedāvājot divas reizes nedēļā, Skuodis rakstīja vietnē "Facebook".

"Tiešie regulārie reisi ar AAE un kopumā tik gari regulārie reisi Lietuvai nekad nav bijuši. Mēs jau vairākus gadus kopā ar [Lietuvas starptautisko lidostu operatoru] "Lietuvos oro uostai" strādājam pie tāda lidojumu virziena, tādēļ ir ļoti patīkami, ka tirgus šeit redz potenciālu," viņš klāstīja.

Skuodis pauda, ka Lietuvas un AAE gaisa satiksmes savienojumi ir viens no prioritārajiem virzieniem, jo sniedz alternatīvu savienotajiem reisiem uz Āziju.

Lidsabiedrības «Ryanair» stjuartu streiki nav ietekmējuši lidojumus uz Rīgu, reisi no un uz Rīgu kursē ierastajā režīmā, apliecināja lidostas «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

«Patlaban neesam saņēmuši informāciju no aviokompānijas, ka būtu plānots atcelt kādus reisus no vai uz Rīgu. Viss notiek, kā paredzēts,» sacīja Karnīte.

Jau ziņots, ka lidsabiedrība «Ryanair» trešdien, 18.jūlijā paziņoja, ka 25. Un 26.jūlijā paredzētā spāņu, portugāļu un beļģu stjuartu streika dēļ atcēlusi 600 reisus.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība lēš, ka tas varētu skart 100 000 pasažieru, un paziņojusi, ka klientiem tiks piedāvātas vietas alternatīvos lidojumos vai pilnīga biļešu cenu kompensēšana.

Streiko arī itāļu stjuarti, taču «Ryanair» apgalvo, ka tas neskaršot tās lidojumus uz Itāliju.

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Liepājas dome ļoti cerīgi skatās uz iespēju, ka regulāri airBaltic reisi uz nesen kā sertificēto vēju pilsētas lidostu sāksies jau nākamā gada pirmajā pusē; nozares pārstāvji to pamatīgi apšauba, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lidosta nesen sertificēta komerclidojumiem. Izziņots, ka jau 5. decembrī uz Liepāju varētu veikt eksperimentālo lidojumu ar jauno aviokompānijas airBaltic lidmašīnu. Starts izklausās cerīgi, īpaši ņemot vērā, ka lidostas rekonstrukcija izmaksājusi 9,27 milj. eiro (7,8 milj. no tiem ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums). Tomēr ne viss ir tik rožaini, un rādās, ka līdz regulārajiem reisiem Liepājas lidostā ir tālu. Patiesībā pat eksperimentālajam airBaltic lidojumam nav liela sakara ar konkrēto lidostu. Jaunā lidmašīna veiks tikai zemo lidojumu virs Liepājas un tad atgriezīsies Rīgā.

Aviācijas ekskperts Tālis Linkaits norāda - maza cerība, ka lidostai tuvākajā laikā izdosies piesaistīt kādu aviokompāniju, kas tai nodrošinātu regulārus reisus, runas par reisiem tuvākajos mēnešos ir politisku apsvērumu radītas: «Saviem vēlētājiem viņi grib pateikt, ka nauda, kas ieguldīta Liepājas lidostā, nav par velti ieguldīta un ka no tās būs kāds labums. No otras puses, protams, nav slikti, ja Latvijā šāda lidosta ir,» skaidro T. Linkaits. «Aviobizness ir ļoti konkurējošs, aviokompānijas ļoti skaita izmaksas un reisus tāpat vien neatver,» teic T. Linkaits.