2.oktobrī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija izsniegusi licenci par tiesībām Biznesa augstskolai Turība Juridiskajā fakultātē īstenot doktora studiju programmu Juridiskā zinātne, liecina augstskolas sniegtā informācija medijiem.

Licence izsniegta līdz 2010. gada 27.septembrim. Šī ir otrā doktora studiju programma, kas 2007./2008. studiju gadā tiek realizēta Biznesa augstskolā Turība - Doktora studiju programma Komunikāciju vadība licenci saņēma 2007. gada 24.maijā.

Studiju ilgums doktora studiju programmā Juridiskā zinātne ir 3 gadi un pēc sekmīgas promocijas darba izstrādes un aizstāvēšanas tiek iegūts doktora grāds juridiskajā zinātnē. Plānots, ka pieteikšanās studijām sāksies šā gada novembrī.

Doktora studiju programmas Juridiskā zinātne direktors Aivars Endziņš norāda, ka šīs doktora studiju programmas realizēšana ir nozīmīgs solis akadēmiskā personāla attīstībā, jo juridiskās zinātnes doktoru trūkums ir katastrofāls – kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā juridiskās nozares doktora grādu valstī ieguvuši nedaudz vairāk nekā divdesmit doktorantu.

Izvērtējot dienesta rīcībā esošo un publiski pieejamo informāciju, Izglītības kvalitātes dienests secinājis, ka mākslas doktora zinātniskā grāda piešķiršana Latvijas Universitātē (LU) nav bijusi tiesiska.

Latvijas Universitātei ir deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības filoloģijā, bet ne mākslas zinātnē, norāda dienests, uzsverot, ka LU nebija tiesīga izveidot apvienoto Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomi un apstiprināt tās nolikumu. Šādā situācijā apvienotās promocijas padomes pieņemtie lēmumi attiecībā uz doktora zinātnisko grādu mākslas zinātnē atzīstami par neleģitīmiem, norāda dienests.

LU apvienotās promocijas padome sastāvā bija iekļauti tikai divi zinātnieki (nepieciešami ir pieci), kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības mākslas zinātnes nozarē. Tāpat LU neesot bijusi tiesīga pieņemt pretendentu dokumentus mākslas doktora zinātniskā grāda saņemšanai un virzīt jautājumu par promocijas darbu aizstāvēšanu. Izglītības kvalitātes dienests norāda, ka LU apvienotā promocijas padome nebija tiesīga pieņemt lēmumu par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu mākslas zinātnē un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par mākslas zinātnes doktora zinātniskā grāda iegūšanu. Turklāt atsevišķi noteiktie promocijas darbu recenzenti nebija attiecīgās zinātnes apakšnozares eksperti.

Biznesa augstskola Turība saņēmusi licenci doktora studiju programmas Uzņēmējdarbības vadība īstenošanai.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija 26. maijā izsniedza licenci par tiesībām Biznesa augstskolai Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātē īstenot doktora studiju programmu Uzņēmējdarbības vadība, Db.lv informē Biznesa augstskolas Turība sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Blaune.

Licences derīguma termiņš ir 2011. gada 15. maijs. Šī ir trešā doktora studiju programma, kas tiek realizēta Biznesa augstskolā Turība - doktora studiju programma Komunikāciju vadība licenci saņēma 2007. gada 24. maijā, bet Juridiskā zinātne – 2007. gada 2. oktobrī.

Doktora studiju programmas Uzņēmējdarbības vadība realizācija ir saskaņā gan ar Biznesa augstskolas Turība stratēģisko attīstības plānu, kas paredz visu līmeņu studiju programmu nodrošinājumu Turībā, gan ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007 - 2013 gadam, kas paredz augstākās kvalifikācijas speciālistu skaita palielināšanu valstī.

Ne tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), bet arī Latvijas Universitāte (LU), iespējams, pretlikumīgi piešķīrusi doktora grādus, ir pārliecināta Nodokļu maksātāju biedrība (NMB).

Ziņa papildināta ar LU komentāru.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) konstatēti pārkāpumi saistībā ar doktora zinātnisko grādu piešķiršanu. Tādēļ sākta lieta pret RPIVA rektori Daci Markus. Izglītības un zinātnes ministrija ir konstatējusi vismaz astoņus gadījumus, kad RPIVA ir piešķīrusi doktora zinātnisko grādu.

Kā vēsta laikrakstos Latvijas Zinātnes Vēstnesis un Latvijas Vēstnesis publicētie paziņojumi, Latvijas Universitāte laika periodā no 2008. līdz 2012. gadam piešķīrusi vismaz divus mākslas doktora grādus, neņemot vērā faktu, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem augstskolai šādas tiesības tomēr nav deleģētas, norāda NMB pārstāvji.

Ministru kabinets ir atbalstījis jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību.

Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu - vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no ES fondu finansējuma. Piešķirot valsts budžeta finansējumu augstskolām doktorantūras īstenošanai, tiks ņemts vērā augstskolas sniegums, tostarp doktora grāda ieguvēju skaits, augstskolas rezultāti zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, kuru izpildē tieši iesaistīti doktoranti, kā arī citi rezultatīvie rādītāji.

Koncepcija paredz, ka akadēmiskā personāla pārstāvis promocijas darba izstrādes laikā saņem atalgojumu, kura vienu slodzes daļu veido ES fondu finansējums (1000 eiro), bet otra daļa veidojas no doktoranta iesaistes pētniecības un attīstības projektos dažādās programmās, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, valsts pētījumu programmā u.c., kā arī piesaistot doktorantam atalgojumu no zinātnes bāzes finansējuma un augstskolu snieguma finansējuma līdzekļiem.

Līdz šā gada 19.decembrim turpinās uzņemšana Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes doktora studiju programmā Juridiskā zinātne. Topošajiem doktorantiem nepieciešams akadēmiskais vai profesionālais maģistra, profesionālā maģistra grāds vai tam pielīdzināma izglītība, liecina augstskolas sniegtā informācija medijiem.

Studiju ilgums ir trīs gadi, kuru laikā doktoranti apgūs tiesību teorijas aktualitātes, tiesību vēstures problēmjautājumus, augstskolu pedagoģiju un vadību u.c. studiju kursus. Studentiem tiks piedāvāti arī dažādi izvēles kursi, bet pēdējais studiju gads tiks veltīts promocijas darba izstrādei. Pēc sekmīgas tā aizstāvēšanas tiks iegūts doktora grāds juridiskajā zinātnē.

LR Izglītības un zinātnes ministrijas licence studiju programmai izsniegta līdz 2010. gada 27.septembrim. Šī ir otrā doktora studiju programma, kas 2007./2008. studiju gadā tiek realizēta Biznesa augstskolā Turība - doktora studiju programma Komunikāciju vadība licenci saņēma 2007. gada 24.maijā.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ir uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentam sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu veikt pārbaudi par konstatētajiem iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem saistībā ar doktora zinātnisko grādu piešķiršanu Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA).

Kā informē Izglītības ministrijas (IZM) pārstāvji, ministrs arī uzdevis apkopot informāciju par visu Latvijas augstskolu promocijas padomju darbu un doktora zinātnisko grādu piešķiršanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Saskaņā ar IZM rīcībā esošo informāciju, RPIVA, izveidojot Pedagoģijas promocijas padomi, iespējams, piešķīrusi doktora zinātniskos grādus, kaut akadēmijai šādas tiesības nav deleģētas. Augstskolas, kurām uz doktora studiju programmu akreditācijas laiku tiek deleģētas tiesības piešķirt doktora zinātniskos grādus, ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām. Šobrīd Latvijā tādas tiesības ir piešķirtas

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Latvijas Universitātei (LU) bija tiesības piešķir doktora grādus, bet universitātē nesakārtotas ir dažas lietas likumdošanā, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes pauda LU rektors Mārcis Auziņš.

Runājot par LU doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesībām teātra un kino kritikas jomā, M. Auziņš norādīja, ka institūcija, kas pirmo reizi vērsusi uzmanību uz doktora grāda piešķiršanu LU, ir Latvijas nodokļu maksātāju biedrība, sīkāk gan neinterpretējot biedrības iespējamos motīvus.

Runājot par tālāko rīcību doktora grādu piešķiršanas jomā, M. Auziņš norāda, ka tiks sakārtota likumdošana. «Visi spēles noteikumi arī tagad ir absolūti skaidri - tie pāris doktora grādi ir piešķirti atbilstoši likumam, tomēr nesakārtotā vidē,» norādīja M. Auziņš.

Db.lv jau vēstīja, ka Nodokļu maksātāju biedrība vērsa sabiedrības uzmanību uz to, ka Latvijas Universitāte laika periodā no 2008. līdz 2012. gadam piešķīrusi vismaz divus mākslas doktora grādus, neņemot vērā faktu, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem augstskolai šādas tiesības tomēr nav deleģētas. Vēlāk Izglītības kvalitātes valsts dienests, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju, secināja, ka mākslas doktora zinātniskā grāda piešķiršana LU nav bijusi tiesiska. LU ir deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības filoloģijā, bet ne mākslas zinātnē, pauda dienesta pārstāvji.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Šī gada oktobrī Biznesa augstskola Turība saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas pilna laika akreditāciju uz sešiem gadiem divām studiju programmām: profesionālā maģistra programmai Publiskā pārvalde un profesionālā bakalaura programmai Mārketinga un tirdzniecības vadība.

"Lai veicinātu valsts stabilitāti un attīstību, tai nepieciešami profesionāli vadītāji, kuri izprot un spēj nodrošināt publiskās pārvaldes darbā tik nepieciešamo caurskatāmību un efektivitāti," komentē Jānis Načisčionis, Juridiskās fakultātes dekāns, kā arī programmas direktors.

Būtiska jaunās programmas sastāvdaļa ir prakses valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī komercsabiedrībās. Publiskās pārvaldes studiju programmas saturs ir strukturēts trīs moduļos. Pirmais no tiem dod iespēju iegūt padziļinātas zināšanas publiskās pārvaldes tiesiskajā regulējumā Latvijā un Eiropas Savienībā. Otrajā modulī jāapgūst prasmes, kā veidot organizāciju struktūru un tās pārvaldīt," stāsta dekāns. Savukārt trešajā modulī studentiem jāapgūst publiskās pārvaldes darba ētika, sabiedriskās attiecības un prasmes, kā veidot uz klientu orientētu publiskās pārvaldes organizāciju.

«Nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam,» ierosina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par priekšlikumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju regulēšanas mehānisma izveidei valdībai norādīts, ka patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam.

Ekonomikas ministrija skaidro: «Ekonomiskās krīzes apstākļos patērētāji papildus naudas līdzekļu meklējumos var viegli kļūt par upuri negodīgiem kredītu devējiem, kas piešķir aizdevumu par paaugstinātām aizdevuma likmēm, neadekvātiem nodrošinājumiem vai ķīlām, iekļaujot līgumā netaisnīgus vai patērētāja tiesības ierobežojošus noteikumus. Īpaši bīstama šāda komersantu darbība var izrādīties attiecībā pret noteiktām sociālām grupām, piemēram, pensionāriem vai nestrādājošiem jauniešiem, kuru spēja izprast līguma noteikumus var būt ierobežota. Ņemot vērā problēmas nopietnību, patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai ir nepieciešams papildus mehānisms to kredītu devēju darbības pastiprinātai uzraudzībai un kontrolei, kas nav uzskatāmi par kredītiestādēm Kredītiestāžu likuma izpratnē.»

2007. gada 19. septembrī Konkurences padome atzina Latvijas logu un durvju ražotāju asociāciju (LLDRA) par vainīgu reklāmas likuma pārkāpšanā, jo tā brīdināja patērētājus par šaubīgiem uzņēmumiem, minot konkrētu firmu nosaukumus. Tagad ir apstiprinājies, ka šie uzņēmumi patiešām nepilda savas līgumsaistības, patērētājiem nodarot ievērojamus zaudējumus.

Db.lv jau ziņoja, ka par patērētāju krāpšanu lielos apjomos sodīta logu un durvju montāžas firma Jūsu logi. Db.lv noskaidroja, ka šis nebūt nav vienīgais uzņēmums ar šādu reputāciju

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece Db.lv pastāstīja, ka visvairāk sūdzības iesniegtas par logu un durvju izgatavošanas un montāžas uzņēmumiem Vorne Baltic, Pirmā logu klīnika, Oknarium un Jūsu logi. Par šiem uzņēmumiem sūdzējušies vairāk nekā 100 patērētāji. Katra sūdzība bijusi par patērētājam nodarītiem zaudējumiem vismaz 500 LVL apmērā.

Ir noticis dabisks process – Latvijas labklājības straujais pieaugums uz dažādu kredītu, tostarp patēriņa kredīta rēķina, ir apstājies. Tie, kuru kredītsaistības pārsniedz viņu reālo nodrošinājumu, nonākuši neapskaužamā situācijā.

Kā viens no risinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsmei tiek minēta pievienotās vērtības radīšana un tās eksporta veicināšana. Par to šobrīd daudz runā arī mūsu cienītā valdība. Bet kā tas izskatās praktiski?

Rietumos izglītības eksports ir labi iekopta joma, kur vidēji katrs desmitais students ir no ārvalstīm. Latvijā ir otrais lielākais studentu skaits pasaulē pēc Kanādas , tomēr izglītības kā eksporta potenciāls ir pilnīgi neizmantots, un tā rezultātā negūto ieņēmumu aprēķins sanāk visnotaļ iespaidīgs:

-Latvijā šobrīd ir aptuveni 130 000 studentu;

-Pieņemam, ka šim skaitam pievienotos aptuveni 14400 ārzemju studentu (veidojot 10% no kopējā studentu skaita), kuri par studijām un dzīvošanu Latvijā maksātu gadā aptuveni 7000 Ls;

Viņš ir vizionārs, - tā par Alvi Brāzmu saka Kriss Stokers (Chris Stoeckert) no Pensilvānijas Universitātes, kurš ir ieradies uz zinātnisko padomnieku ikgadējo sanāksmi Kembridžā. Vakarpusē darba diena tiek turpināta neformālākos apstākļos - akadēmiskajās aprindās iecienītajā Eagle, krodziņā, kur 1953. gadā Džeimss Vatsons (James Watson) kopā ar domubiedriem atklājis DNS struktūru.

Šis atklājums gandrīz pusgadsimtu vēlāk noveda pie cilvēka genoma atšifrēšanas un ir cieši saistīts ar Alvja Brāzmas vadīto zinātnieku darbu šodien. "Ja dzīvu šūnu iedomājamies kā ražojošu fabriku, tad cilvēka genoms ir ražošanas instrukcijas, pēc kurām šī fabrika vadās. Tādu instrukciju par katru atsevišķo saražoto detaļu ir apmēram 30 tūkstoši - tik daudz dažādu gēnu ir cilvēka genomā," skaidro zinātnieks.

Cilvēka genoma projekta rezultātā mēs esam uzzinājuši šo instrukciju tekstu. "Taču, ja jūs ieietu fabrikā un jums iedotu kaudzi papīru ar ražošanas instrukcijām, jūs vēl neko daudz nesaprastu no tā, kas tur patiesībā notiek. Tagad mums ir tehnoloģijas, kas ļauj ik pa brīdim nofotografēt fabrikā notiekošo, lai redzētu, kas tad tur patiesībā tiek ražots. Viens šāds eksperiments rada 20-30 tūkstošus datu punktu, un šie eksperimenti pasaules laboratorijās notiek katru dienu. Lai šos datus ar interneta palīdzību varētu padarīt pieejamus visiem zinātniekiem, tie ir jāsavāc, jāorganizē un jāapraksta, lai varētu salīdzināt, piemēram, kādas atšķirības ir starp vesela cilvēka un vēža slimnieka šūnu."

Pandēmijas laikā lielākā daļa mūsdienīgu uzņēmumu sāka strādāt attālināti un pārcēla visus savus administratīvos procesus uz digitālo vidi. Taču kā tas patiešām izskatās katras nodaļas iekšienē? Un vai tiešām tas viss vienmēr ir vienkārši?

Apsverot pāriešanu no fiziskas dokumentu parakstīšanas uz digitālu dokumentu parakstīšanu, organizācijas dažkārt jautā, kādus dokumentus tās varētu parakstīt elektroniski. Te būs atbilde uz jautājumu, kā elektronisko parakstīšanos izmantot, lai izveidotu iekšējos procesus organizācijā. Elektronisko parakstīšanos var izmantot iepirkumu, pārdošanas un juridiskajos procesos, kā arī personāla, klientu apkalpošanas vai jebkurā citā nodaļā, kas ir saistīta ar dokumentu apriti.

Pārdošanas nodaļa noslēdz darījumus ātrāk

Baltijā pirmdien, 2018. gada 22. janvārī, sākas pieteikšanās L`ORÉAL Baltic stipendijai Sievietēm zinātnē - piecas Baltijas zinātnieces katra saņems 6000 eiro stipendiju par savu ieguldījumu zinātnē.

Konkursa kārtībā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā tiks piešķirtas pa vienai stipendijai katras valsts zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem pētījumu veikšanai dzīvības, vides zinātņu, fizikas un inženierzinātnes jomā. Papildus tam Latvijā divas stipendijas saņems doktorantes līdz 33 gadu vecumam disertācijas izstrādei. Kopš 2005. gada, kad L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Zinātņu akadēmija un stipendijas patronese Vaira Vīķe-Freiberga aizsāka programmas Sievietēm zinātnē īstenošanu Latvijā, ar stipendijām personīgajai izaugsmei apbalvotas 39 zinātnieces, kā arī pērn pirmo reizi stipendiju saņēma viena zinātniece no Lietuvas un viena no Igaunijas.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA) nav deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības pedagoģijā, secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests.

RPIVA nebija tiesīga uzsākt Pedagoģijas promocijas padomes darbību, tai skaitā, izveidot Pedagoģijas promocijas padomi un apstiprināt tās nolikumu. Šādā situācijā arī RPIVA Pedagoģijas promocijas padomes pieņemtie lēmumi atzīstami par neleģitīmiem, uzsver Izglītības kvalitātes valsts dienests.

RPIVA nav bijušas arī tiesības pieņemt pretendentu dokumentus doktora zinātniskā grāda saņemšanai un virzīt jautājumu par promocijas darbu aizstāvēšanu. RPIVA Pedagoģijas promocijas padome nebija tiesīga pieņemt lēmumu par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu pedagoģijā un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanu, norāda dienests.

No 2008. gada 1. jūlija Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas fakultāte tiek pārsaukta par Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāti. Tas tiek darīts, lai pilnīgāk atspoguļotu fakultātē pārstāvētos studiju virzienus, zinātniskās pētniecības nozaru un kultūrprojektu spektru.

Reorganizācija visbūtiskāk skar fakultātes lielāko un LU nacionālās misijas darbā atbildīgāko – Baltististikas nodaļu, Db.lv informē LU preses centrs.

Uzsverot latviešu valodas, literatūras, kultūras un mākslas prioritāti, Baltistikas nodaļa tiek pārsaukta par Letonikas un baltistikas nodaļu, uz divu Baltistikas nodaļas katedru (Baltu valodu katedras un Latviešu literatūras katedras) bāzes veidojot četras, kas turpmāk sauksies:

- Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra;

- Baltu valodniecības katedra;

- Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedra;

- Folkloristikas un etnoloģijas katedra.

Klasiskās filoloģijas katedra turpmāk tiks dēvēta par Klasiskās filoloģijas nodaļu. Citas fakultātes struktūrvienības reorganizācija neskar.

Ir noticis dabisks process – Latvijas labklājības straujais pieaugums uz dažādu kredītu, tostarp patēriņa kredīta rēķina, ir apstājies. Tie, kuru kredītsaistības pārsniedz viņu reālo nodrošinājumu, nonākuši neapskaužamā situācijā.

Kā viens no risinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsmei tiek minēta pievienotās vērtības radīšana un tās eksporta veicināšana. Par to šobrīd daudz runā arī mūsu cienītā valdība. Bet kā tas izskatās praktiski?

Rietumos izglītības eksports ir labi iekopta joma, kur vidēji katrs desmitais students ir no ārvalstīm. Latvijā ir otrais lielākais studentu skaits pasaulē pēc Kanādas , tomēr izglītības kā eksporta potenciāls ir pilnīgi neizmantots, un tā rezultātā negūto ieņēmumu aprēķins sanāk visnotaļ iespaidīgs:

-Latvijā šobrīd ir aptuveni 130 000 studentu;

-Pieņemam, ka šim skaitam pievienotos aptuveni 14400 ārzemju studentu (veidojot 10% no kopējā studentu skaita), kuri par studijām un dzīvošanu Latvijā maksātu gadā aptuveni 7000 Ls;

2007.gada 12. jūlijā Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisija pieņēma lēmumu anulēt licenci Nr.93 SIA Tito un ko darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un licences Nr. 95 un Nr.96 SIA Baltijas darba centrs darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un Latvijas Republikā, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Juridiskā departamenta Struktūrfondu un tiesiskā nodrošinājuma nodaļa jurists Rinalds Buškovs.

Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par licences anulēšanu, ja licences saņēmējs nav pildījis Noteikumos noteiktos pienākumus, radot būtisku apdraudējumu vai kaitējumu darbiekārtošanas pakalpojumu saņēmēja likumīgajām interesēm. Atbilstoši Noteikumu 24.8.punktam, licences saņēmēja pienākums ir uzturēt darba meklētāju datu bāzi, arī informāciju par darba meklētāju nodarbinātību Latvijā un ārvalstīs, bet Ministru kabineta 2005.gada 5.jūlija noteikumu Nr.491 Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība 31.6.punkts nosaka, ka viens no licences saņēmēja pienākumiem ir līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniegt Aģentūrā pārskatus par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu iepriekšējā ceturksnī, kā arī Noteikumu 24.11.punkts nosaka, ka komersantam 10 darbdienu laikā rakstiski jāpaziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par izmaiņām iesniegumā vai tam pievienotajos dokumentos norādītajās ziņās.

Andris Ambainis ir viens spējīgākajiem pasaules jaunajiem zinātniekiem kvantu skaitļošanā un jaunākais akadēmiķis Latvijas Zinātņu akadēmijas vēsturē.

Kvantu skaitļošanā Andris Ambainis sācis strādāt jau pirms 12 gadiem, pēc maģistra un doktora studiju pabeigšanas Latvijas Universitātē aizbraucot uz ASV studēt doktora programmā Kalifornijas universitātē Bērklijā.

«Toreiz biju tradicionālais datoriķis un matemātiķis un par kvantu fiziku zināju tikai no populārzinātniskajiem žurnāliem. Mana pirmā doktora disertācija bija par parasto skaitļošanu, bet tobrīd parādījās pirmie zinātniskie raksti par kvantu skaitļošanu. Mans disertācijas vadītājs, profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds saprata, ka šī varētu būt interesanta joma, un iedeva dažus no tiem man palasīt. Tas bija vienu gadu pirms tam, kad šajā jomā notika lielie atklājumi, kas kvantu skaitļošanu padarīja tik aktuālu.»

Zinātnisko institūciju reģistrā 2007. gada 29. jūnijā reģistrēta Biznesa augstskolas Turība struktūrvienība Biznesa tehnoloģiju institūts, kura mērķis ir nodrošināt zinātnisko un konsultatīvo darbību augstskolā, Db.lv informēja Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā darbā Ilmārs Vīksne.

Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā darbā Ilmārs Vīksne ir pārliecināts, ka institūts dos ieguldījumu ne tikai augstskolas attīstībā, bet veicinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi: "Viens no būtiskiem Biznesa tehnoloģiju institūta uzdevumiem ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ko mēs kā biznesa augstskola varam veicināt, attīstot savu intelektuālo potenciālu pilnveidojot studiju programmas atbilstoši mūsdienu zinātnes sasniegumiem. Šogad Biznesa augstskola Turība sāk realizēt arī doktora studiju programmu, un Biznesa tehnoloģiju institūts šīs programmas studentiem būs lieliska iespēja iesaistīties zinātniskajā darbā."

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) visas nepieciešamās darbības, lai iegūtu tiesības piešķirt zinātniskos grādus, no savas puses ir veikusi savlaicīgi, norāda augstskolas pārstāvji.

Tajā skaitā iesniegti arī visi vajadzīgie dokumenti Latvijas Zinātnes padomē (LZP). Turklāt no padomes pat saņemta vēstule, kas apliecina, ka LZP atbalsta doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesību deleģēšanu RPIVA pedagoģijas nozarē.

Saistībā ar uzsākto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārbaudi par doktora zinātnisko grādu piešķiršanu, augstskolas pārstāvji pauž nostāju, ka, ja arī kādi pārkāpumi ir notikuši, tad RPIVA tajos vainojama vismazāk.

Tā kā LZP nolikumā ir teikts, ka tās uzdevumos ietilpst sagatavot priekšlikumus par zinātniskās darbības kvalitātes un efektivitātes kritērijiem zinātnisko projektu, programmu un doktora studiju novērtēšanai un iesniegt tos izglītības un zinātnes ministram, augstskola pieņēma, ka LZP ir savu uzdevumu paveikusi. Un, tā kā iepriekš tika saņemta jau minētā LZP vēstule par tās atbalstu piešķirt šīs tiesības, bet nekāda cita informācija, kas noliegtu tiesību piešķiršanas faktu, no LZP puses nesekoja, RPIVA pieņēma, ka augstskolai šādas tiesības ir.