Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Tukuma un Daugavpils lidostas perspektīvā varētu veikt regulāro pasažieru un kravas avioreisu apkalpošanu.

To laikrakstam Dienas bizness atzinis Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

«Daugavpils lidlauks šobrīd ir sertificēts kā vispārējas nozīmes lidlauks. Tagadējais skrejceļš ir izveidots nevis uz vecā īstā skrejceļa bāzes, bet uz manevrēšanas ceļa bāzes un ir derīgs tikai mazu lidmašīnu uzņemšanai. Potenciāls Daugavpils lidlaukam ir kolosāls,» uzskata M. Gorodcovs. Tukuma lidostā (bijušais kara lidlauks), ko kopš 2005. gada apsaimnieko SIA Tukums Airport, jau krietnu laiku notiek vērienīgi būvdarbi, iespējams, ka jau tuvā nākotnē lidosta varētu apkalpot regulāros komercreisus. Tukuma lidosta ieguvusi arī jaunu starptautiski reģistrētu nosaukumu - lidosta Tukums-Jūrmala.

Tukuma lidosta komercreisus plāno sākt jau šogad, taču potenciālās lidsabiedrības vēl nenosauc.

Termināli paredzēts nodot ekspluatācijā jūlijā, savukārt precīzus datumus, kad varētu noslēgties ietekmes uz vidi novērtējuma process, pagaidām noteikt nav iespējams, saka SIA Tukums Aiport komercdirektore Ilze Lontona. DB jau vēstījis, ka Vides pārraudzības valsts birojs lika lidostai Jurmala Airport papildināt ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Pēc tā pabeigšanas atkārtoti tiks rīkota projekta sabiedriskā apspriešana, saka I. Lontona.

Komercreisu sākšanai vēl nepieciešams sertificēt lidlauku kā pirmās kategorijas instrumentālās nolaišanās lidlauku. Šobrīd lidostā ir uzstādīta instrumentālās nolaišanās sistēma (ILS), attiecīga radiobāka un sertificēta gaismas signālu sistēma, kā arī ir noslēgts līgums ar valsts a/s Latvijas gaisa satiksme par gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem. «Plānojam sākt regulārus komercreisus šī gada laikā,» sola I. Lontona.

Šogad Latvijas reģionālajās lidostās tiek plānoti lieli finansu ieguldījumi un būvdarbi.

Par Daugavpils lidostas attīstīšanu jau tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums ar investoriem, Liepājas un Ventspils lidostai no Kohrēzijas fonda būs iespējams saņemt vairākus miljonus latu infrastruktūras uzlabošanai, savukārt Tukuma lidostā šajā vasarā plāno uzsākt regulārus pasažieru pārvadājumus.

Liepājas lidlaukā 2010. gadā veikti 96 lidojumi, apkalpojot 569 pasažierus. Savukārt Ventspils lidostā pērn bijuši 274 lidojumi, kas ir par 60 vairāk nekā 2009. gadā. Apkalpoti 1 422 pasažieri. Lidlauks Tukums 2010.gadā apkalpoja aptuveni 1 000 lidojumus. Tomēr jāņem vērā, ka tie bijuši tikai privātie un treniņlidojumi, jo, lai veiktu pasažieru pārvadājumus, pirmkārt, nepieciešams Tukuma novada domes lēmums, kas grozītu spēkā esošos noteikumus par lidojumiem virs pilsētas.

Zaļo zemnieku pārvaldītā Satiksmes ministrija iecerējusi «lētās» aviokompānijas pārcelt uz privātu lidlauku Tukumā, jo lidosta nolēmusi atgriezties pie klasisko, lielo aviokompāniju apkalpošanas, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Līdz 2004.gadam Rīgas lidosta apkalpoja Eiropas aviācijas milžus – SAS, British Airways, KLM un Lufthansa. Taču tad toreizējais Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers piedāvāja lielākajai Eiropas zemo cenu aviokompānijai Ryanair nedzirdēti izdevīgus nosacījumus – 1 eiro par lidmašīnas apkalpošanu. Tikmēr lielās, dārgās aviokompānijas neizturēja konkurenci un no Rīgas pamazām pazuda, atstājot lidostā tikai divus spēlētājus – airBaltic un Ryanair.

Pret A.Šlesera aviācijas politiku iebilda Konkurences padome - piešķirtās atlaides neatbilst godīgas konkurences principiem. Cīņu ar Konkurences padomi Šlesers zaudēja un kopš 2009.gada zemo cenu aviokompānija maksā vidēji 130 eiro par vienas lidmašīnas apkalpošanu plus vēl 2,5 eiro par katru pasažieri.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja apmeklētājiem ir iespēja apskatīt Baltijā lielāko, modernāko un apjomīgāko dzelzceļa maketu ar digitalizētu vadības kustību.

44 m2 lielais, unikālais dzelzceļa makets, kur vairums detaļu ir roku darbs, tapis vairāku gadu garumā, iesaistoties dzelzceļa modelisma entuziastiem no Latvijas un Čehijas.

Modeļa mēroga proporcijas ir 1:87 un tas sastāv no 200m gariem sliežu ceļiem, precīzām dzelzceļa staciju kopijām, 61 sliežu pārmijas, 47 luksoforiem un citiem dzelzceļa infrastruktūras elementiem. Maketā ir atveidots arī neliels pilsētas kvartāls, baznīca, Tukuma lidlauks, dažādas ēkas un tilti.

“Mūsu mērķis bija izveidot nevis abstraktu maketu, bet tādu, kurā redzama Latvijas ainava, ar precīzām dzelzceļa staciju kopijām – Tukums II, Spāre un Līvbērze, tostarp, ar sliežu ceļu izvietojumu, luksoforiem, palīgēkām. Arī kustība ir kā uz īsta dzelzceļa. Profesionāls dzelzceļnieks, skatoties, piemēram, uz gulšņu izvietojumu stacijās sapratīs, ka maketu ir veidojis dzelzceļa zinātājs. Tur, kur jābūt koka gulšņiem, piemēram, zem pārmijām, tur ir koka gulšņi, kur jābūt betona gulšņiem – tur ir betona gulšņi,” maketu raksturo muzeja direktore Ieva Pētersone.