Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs ir esošās ekonomiskās politikas efektīvs izpildījums un fokusēšanās uz trijiem lielākajiem ilgtermiņa riskiem.
Tā db.lv vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma.
«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot, un to mēs kā ārvalstu investori un rezidenti Latvijā novērtējam. Ja šeit būtu tiešām mūsdienīgas izglītības iespējas, tas sekmētu arī jauno talantu noturēšanu šeit un to piesaisti atpakaļ Latvijai,» par ĀIPL vērtējumā otro Latvijai nozīmīgāko problēmjautājumu saka J. Sandberga. «Patlaban ir sasniegts pārmaiņu brīdis, un par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā runā gan sabiedrība, gan ministrijas, gan uzņēmēji. Pagaidām izpaliek tikai reforma.»
Padomes eksperti vērtē, ka ir nepieciešams mainīt Latvijas augstskolu pārvaldi, ieviešot daudzās valstīs jau aprobētu un Pasaules Bankas ieteiktu praksi, ka virs augstskolas rektora ir padome, kas nosaka augstskolas stratēģisko virzību un dod uzdevumus rektoram. Šādā augstskolas padomē ir iesaistītas dažādas ieinteresētās puses, ieskaitot studentu pašpārvaldi, absolventus un darbadevējus, kas nodrošina, ka mācību saturs un veids tiešām iet līdzi laikam. Pašreizējā sistēma šādu operatīvu izglītības satura un metožu pašu pielāgošanos nenodrošina un kavē.
«Ir augstskolas, kas ir gatavas šādām pārmaiņām kā pilotprojektiem, un ĀIPL vērtējumā tām būtu jāļauj ieviest jaunus pārvaldības modeļus, lai radītu precedentus un piemērus. Un tad jau būtu jānosaka arī regulējošus standartus visām augstskolām,» saka J. Sandberga.
Izglītības efektivizācija sasaucas ar ĀIPL biedru lielākajām bažām un pirmo Latvijas ekonomikas efektivizācijas problēmjautājumu – darbaspēka pieejamību. Tas savukārt atbilst Ziemeļvalstu investīciju specifikai Latvijā, uz ko norāda J. Sandberga – uzsvaram uz ilgtspēju, «jo šis kapitāls Latvijā un Baltijā nav nācis pēc ātras peļņas, bet ilgtermiņa izaugsmes, un darbaspēks tajā ir ļoti no svara.»
Risinājums darbaspēka trūkumam nav vienkāršs, un īstermiņā tas acīmredzot saistās ar darbaspēka importu. Kā norādīts, vidējā un ilgtermiņā tas tomēr iet kopā ar otru svarīgāko problemātisko jomu investoru vērtējumā – izglītību. «Svarīga ir izglītības pārorientācija no formālām mācībām uz izglītību, kas vērsta uz radošumu, uzņēmību un inovatīvumu,» saka J. Sandberga.
Trešais sekmīgākas Latvijas ekonomiskās politikas aspekts ir digitalizācija. «E-pārvalde un uzņēmējdarbības digitalizācija ir Latvijas nepieciešamība, un tam ir jau iestrādes – labs interneta savienojums, pieaug interesantu jaunuzņēmumu skaits, un lieliski inovatori rada mūsdienīgus produktus un pakalpojumus,» saka J. Sandberga.
Lai radītu pārliecinošu iniciatīvu un piemēru privātajam sektoram, nozīmīga ir publiskā sektora pakalpojumu digitalizācija un datu atvērtība. Ļoti svarīgs e-pārvaldes efekts būtu arī Latvijā kā mazā valstī nesamērīgi lielās administratīvās nastas mazināšana. Cits svarīgs digitalizācijas efekts ir publiskā sektora caurskatāmība un atklātība, kas ne vien to pašdisciplinē, bet ļauj arī analizēt tendences un efektivizēties.
Publikāciju Ilgtspējīgi, ne tikai ilgi lasiet 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.