Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Tikko kā lepni atteikusies no finanšu drošības spilvena, Portugāle attopas banku ķezā

Pēc apjoma otrā lielākā Portugāles kredītinstitūcija Banco Espírito Santo ir pamatīgās naudas grūtībās, un tai nepieciešama restrukturizācija, ziņo Reuters. Tas licis kāpt Portugāles valsts obligāciju ienesīguma rādītājam un satricinājis akciju tirgus abos Atlantijas krastos. Tas viss notiek vien pāris mēnešus pēc starptautiskās aizdevuma programmas beigām maija vidū.

Aizvien miskastē

Arī pēc aizdevuma programmas noslēgšanas kredītreitingu aģentūras Portugāles parādzīmes aizvien patur «atkritumu» līmenī jeb zem investīcijām cienīga statusa. Maijā Standard & Poor’s paaugstināja savu Portugāles obligāciju nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) varēs iegādāties 100% SIA LDZ Cargo Loģistika kapitāla daļu un iegūt netiešu izšķirošu ietekmi SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija, to iegādājoties SIA LDZ ritošā sastāva serviss, informē Satiksmes ministrija.

Tā lēmusi valdība, otrdien, 17.maijā pieņemot rīkojumu Par atļauju VAS Latvijas dzelzceļš līdzdalības iegūšanai SIA LDZ Cargo Loģistika un rīkojumu Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš netiešas izšķirošās ietekmes iegūšanai SIA Rīgas vagonbūves uzņēmumā Baltija. Iecerēts, ka uzņēmumu pārdošanas darījumi tiks īstenoti par tirgus vērtību.

Pašlaik SIA LDZ Cargo Loģistika pilnībā pieder LDz meitasuzņēmumam SIA LDZ Cargo, bet 25% RVU Baltija daļu pieder LDZ ritošā sastāva serviss, savukārt 75% īpašnieks ir nerezidents, fiziska persona.

SIA LDZ Cargo Loģistika ir dibināta 2008.gadā. Tās vispārējais stratēģiskais mērķis ir intermodālu loģistikas piedāvājumu mārketings un pārdošana, piesaistot Latvijas tranzīta nozarei jaunus klientus un tādā veidā sekmējot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 142287 eiro, bet kapitāla daļu vērtība, saskaņā ar SIA Ernst&Young Baltic aprēķinu, uz 2015.gada 30.septembri noteikta 638 tūkstoši eiro.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vēlas iegādāties 100 % SIA LDZ Cargo Loģistika kapitāla daļu un iegūt netiešu izšķirošu ietekmi SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija (RVU Baltija), to iegādājoties LDz meitas sabiedrībai SIA LDZ ritošā sastāva serviss.

Pašlaik SIA LDZ Cargo Loģistika pilnībā pieder LDz «meitai» SIA “LDZ Cargo”, bet 25 % RVU Baltija daļu pieder LDZ ritošā sastāva serviss, savukārt 75 % īpašnieks ir nerezidents, fiziska persona.

Lai LDz iegūtu 100% līdzdalību SIA LDZ Cargo Loģistika, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš līdzdalības iegūšanai SIA LDZ Cargo Loģistika un rīkojuma projekts Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš netiešas izšķirošās ietekmes iegūšanai SIA Rīgas vagonbūves uzņēmumā Baltija– tie abi ceturtdien, 17. decembrī, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Iecerēts, ka uzņēmumu pārdošanas darījumi tiks īstenoti par tirgus vērtību.

Trauku un mājsaimniecības preču tirgotājs Arkolat šogad plāno paplašināt veikalu skaitu . SIA Arkolat valdes locekle Daina Pečate stāsta, ka šogad plānots atvērt pirmo Rito veikalu ārpus Latvijas.

Šāda iecere jau bijusi pirms krīzes, kas gan veica savas korekcijas, bet beidzot pienācis laiks atvēzēties iziešanai ārpus valsts robežām, jo ir «stabilitāte un pārliecība par saviem spēkiem». Tiesa, pagaidām vēl netiek atklāta veikala atrašanās vieta, jo vēl jānoslēdz līgums.

Uzņēmums darbojas trīs biznesa virzienos – HoReCa, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā Rito veikalos - un šogad paredzēts attīstīt visus virzienus. Aizvadītajā gadā sākta jauna koncepta realizācija, atverot jaunu Rito veikalu t/c Riga Plaza, un šogad plānots vērt durvis vēl vienam šāda koncepta veikalam. Pavisam Latvijā ir desmit Rito veikali.

AS Pasažieru vilciens (PV) rīcībā esošo ritošo sastāvu ir nepieciešam atjaunot pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā uzņēmuma finansiālās iespējas un pastāvošās likumu prasības, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Esošā ritošā sastāva uzturēšana darba kārtībā jau pašlaik prasa lielus finanšu un darbaspēka resursus. Jaunie vilcieni samazinātu PV izdevumus vilcienu uzturēšanai par 20%, energoresursiem – par 15%, bet visi kapitālajiem remontiem paredzēti līdzekļi – apmēram 10 miljoni latu gadā, tiktu novirzīti jauno sastāvu nomai, norāda PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

PV pašlaik pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai izmanto morāli un tehniski nolietotu ritošo sastāvu, kura dzīves cikls elektrovilcieniem ir 28 gadi un dīzeļvilcieniem 26 gadi. Vidējais ritošā sastāva vecums pārsniedz 25 gadus.

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

Ar restorāna vai kafejnīcas logo apdrukāti trauki palīdz nostiprināt kompānijas zīmolu, palikt apmeklētāju atmiņā un ir atpazīstami sociālo tīklu bildēs; tie var kalpot par reklāmu un aicināt atgriezties.

Trauku tirdzniecības uzņēmuma SIA Arkolat 2018. gada apgrozījums sasniedza 6,64 miljonus eiro. Latvijā kopumā ir deviņi Rito veikali, un pērn uzņēmums atvēra jaunu veikalu ārpus Latvijas – pirmo Tallinā, jaunajā tirdzniecības centrā T1. «Ilgi domājām par Rito pārrobežu paplašināšanu, un beidzot pagājušā gada nogalē veikals Tallinā tika atvērts. Decembris bija labs, janvāris, februāris – kā jau janvāris un februāris tirdzniecībā. Cerības ir labas, jo izskatās, ka igauņiem patīk mūsu piedāvājums.

Krāsu izvēlē gan Igaunijā vairāk dominē ziemeļnieciskie toņi un dizains,» stāsta Daina Pečate, SIA Arkolat līdzīpašniece. Rito jaunajā veikalā uzņēmums ir ieguldījis ap 80 tūkstošiem eiro, un ir ieviesta jauna veikala iekārtojuma koncepcija. Vaicāta, vai šogad ir plānota kāda jauna tirdzniecības vieta, viņa norāda, ka vispirms uzņēmumam nepieciešams nostiprināties kaimiņvalsts tirgū, taču šogad ir plānots investēt Rito veikala atjaunošanā tirdzniecības centrā Spice Home.

Trauku mazumtirdzniecības veikalu tīkls RITO turpmāk savus klientus uzrunās jaunā vizuālajā identitātē ar devīzi «Lai dzīve skan!». To atzīmējot, sadarbībā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci radīta trauku kolekcija.

Ēriks Stendzenieks un reklāmas aģentūras MOOZ! radošā komanda jaunajā RITO logotipā ir apvienojuši dzīves ritējuma un trauku simbolu. Vizuālajā identitātē ir ietverts «punkta» emocionālais aspekts, ar to apzīmējot nozīmīgākos dzīves pagrieziena punktus, notikumus un patīkamas pārmaiņas, piemēram, jaunas ģimenes dibināšanu, jaunas dzīvesvietas svinēšanu un ikgadējus svētkus – dzimšanas dienas, Ziemassvētkus un citus nozīmīgus notikumus katra cilvēka dzīvē. Jaunais grafiskais zīmols veikalos un uzņēmuma komunikācijā tiek ieviests līdz ar svētku iepirkšanās sezonas sākumu.

Radīta arī jauna trauku kolekcija ar mākslinieces Elitas Patmalnieces veidoto dizainu. Trauku kolekcija ir tapusi ciešas sadarbības rezultātā starp mākslinieci un lielāko Latvijas trauku apdrukas ražotni Dekolserviss. Kopējais process no idejas, zīmējuma un trauku izvēles līdz pat tehniskajam risinājumam un darba realizācijai ir aizņēmis divus mēnešus. Jaunās kolekcijas trauki ir veidoti dekola tehnikā, kas ietver roku darbu, kura rezultātā dekols tiek apdedzināts ļoti karstā temperatūrā un trauku dekors nav nomazgājams.

SIA LDz ritošā sastāva serviss noslēdzis konkursu par dīzeļdegvielas piegādi, par konkursa uzvarētāju pasludinot SIA Orlen Latvija, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

SIA Orlen Latvija piedāvātā līgumcena ir 24,47 miljoni ASV dolāru (12,24 milj. Ls), un kopumā tiks piegādāti 25 tūkstoši tonnu degvielas. Kopumā LDz ritošā sastāva serviss konkursā saņēma četru uzņēmumu pieteikumus, taču uzvarētājs tika izvēlēts pēc zemākās piedāvātās cenas.

SIA LDZ ritošā sastāva serviss ir dibināta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls veido 19,85 miljonus latu. Uzņēmumu valdes locekļa amatā darbojas Gints Liepaskalns, Ivars Pāže, Genadijs Rjazancevs un Ivars Rullis, savukārt valdes priekšsēdētāja amats uzticēts Svetlanai Bergai.

2012. gadu uzņēmums noslēdza ar 97,46 miljonu latu apgrozījumu un 1,89 milj. Ls peļņu. Pērn uzņēmumā vidēji strādāja 1461 darbinieks.

Centralizēta Latvijas ritošā sastāva sertifikācija izdevīga vecajām dalībvalstīm.

Ja pērn būtu spēkā šobrīd apspriežamās t.s. 4. dzelzceļa paketes nosacījumi, proti, nevis Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (Latvija), bet Eiropas Dzelzceļu aģentūra (EDA) izsniegtu atļaujas ritošā sastāva laišanai tirgū, tad Latvijas dzelzceļa ritošā sastāva īpašniekiem kopumā nāktos šķirties aptuveni no 13,84 miljoniem eiro.

Tas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekta par dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību Eiropas Savienībā. Latvijas pārvadātāji norāda uz Deutsche Bahn ieinteresētību direktīvas pieņemšanā, jo Vācijas un citu veco ES dalībvalstu dzelzceļu ritošā sastāva sertifikācijas izmaksas samazinātos uz jauno dalībvalstu pārvadātāju iemaksu rēķina.

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

VAS Pasažieru vilciens (PV) plāns ir jaunus vilcienus Latvijā ieviest jau 2014.–2016. gadā, pakāpeniski nomainot esošo elektrovilcienu ritošo sastāvu. Konceptuālu atbalstu tālāka šī jautājuma risināšanai PV ir saņēmis arī no Satiksmes ministrijas, kam minētie priekšlikumi iesniegti izvērtēšanai.

Izvērtējot dažādas tirgū esošās iespējas, PV secinājis, ka reālākās iespējas ritošā sastāva atjaunošanai ir viens no minētajiem variantiem. Katram no tiem gan ir savas stirpās un vājās puses, kuras jāizvērtē un jāanalizē kā no finanšu, tā juridiskajiem aspektiem.

PV ir arī izvērtējis riskus gadījumā, ja tiek nolemts ritošā sastāvu neatjaunot un nepieciešams turpināt ieguldīt esošos vilcienu kapitālajos remontos. Šādā gadījumā jārēķinās gan ar papildus izdevumiem, gan iespējamu darba kārtībā esošu vilcienu skaita samazināšanos, kas vienlaikus nozīmētu arī reisu skaita samazināšanu, kas neatbilst PV mērķiem.

Igaunijas tehniskās uzraudzības dienests (TUD) ir izsniedzis atļauju AS Elektriraudtee jaunajiem uzņēmuma Stadler ražotajiem FLIRT tipa elektrovilcieniem, novērtējot tos kā prasībām atbilstošus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Lai saņemtu šo atļauju, jaunais ritošais sastāvs ir izgājis ekspluatāciju atļaujošo procedūru, ko koordinēja TUD sadarbībā ar AS Elektriraudtee un Stadler Bussnang AG.

«Izsniegtā atļauja ir galvenais priekšnosacījums jauno elektrovilcienu, kas pirmo reizi sāk kursēt mūsu dzelzceļu tīklā, ekspluatācijas uzsākšanai. Sešus mēnešus ilgušie izmēģinājumi bijuši veiksmīgi un apstiprināja jaunā ritošā sastāva atbilstību Eiropas Savienībā un Igaunijā spēkā esošajām prasībām,» stāsta TUD direktora vietnieks Anvars Salometss.

Izmēģinājumu mērķis bija pārliecināties par jauno vilcienu un Igaunijas dzelzceļu tīkla saderību, kā arī pārbaudīt jaunā ritošā sastāva drošās ekspluatācijas spēju un nepieciešamības gadījumā to pielāgot. Izmēģinājumi veikti atbilstoši TUD apstiprinātajai programmai, kas paredzēja visu ritošā sastāva svarīgo daļu kontroli.

Polijas kompānija Newag S. A. kopīgi ar Ukrainas uzņēmumu Skinest Rail Ukraina un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca veiks dīzeļlokomotīvju М62 modernizāciju Ukrainas vilces ritošā sastāva tirgum, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānija Newag S.A. ir līdere dīzeļlokomotīvju un elektrolokomotīvju modernizācijā un ražošanā Polijā, kuras produkti ir pasažieru transporta līdzekļi, dīzeļu un elektrovilcieni, kā arī tramvaji un modernizētie pasažieru vagoni.

Kompānija Skinest Rail Ukraina ir starptautiskā koncerna Skinest Rail daļa, kurš jau vairāk nekā 20 gadus piedāvā kompleksus lēmumus dzelzceļa ritošā sastāva tirgū un kuram ir bagāta pieredze vilces ritošā sastāva remontā un kravu pārvadājumos.

Kompānija Skinest Rail Ukraina gatava piedāvāt lokomotīves Ukrainas dzelzceļa tirgum.

Augstākminēto kompāniju kopējā projekta realizācija, kura kopējais apgrozījums plānots ap 20 miljoniem eiro, sāksies 2016.gadā.

Palielinoties NATO spēku klātbūtnei Baltijas valstīs un pieaugot militāro kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu, ir nepieciešamas papildu investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, un to apmērs var sasniegt līdz pat vienam miljonam eiro, aģentūrai LETA norādīja VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Pēc LDz iniciatīvas Magonis piektdien tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), lai pārrunātu NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās ilgtermiņa investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā. Tikšanās laikā nolemts izveidot darba grupu, kurā darbotos Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas (AM), LDz un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Kā pēc tikšanās skaidroja Vējonis, darba grupa arī identificēs konkrēto vajadzību lielumu un finansējuma apmēru. Viņš arī norādīja, ka investīcijas varētu finansēt no valsts budžeta, attiecīgi līdzekļus iedalot no AM līdzekļiem. Taču finansējumu arī varot piesaistīt no NATO piešķirtiem līdzekļiem, kā arī esot iespējami citi finansējuma avoti.

Jāspēj mainīties līdzi pieprasījuma tendencēm un jānodrošina kvalitatīvs serviss, tad apgrozījuma kāpums neizpaliks, teic SIA Arkolat prezidente Daina Pečate.

Trauku, virtuves piederumu un mājsaimniecības preču tirgotājs SIA Arkolat kāpinājis apgrozījumu no 4,6 miljoniem eiro 2009. gadā līdz 8.2 miljoniem eiro 2014. gadā, un tas iekļauts Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmuma prezidente Daina Pečate atzīst, ka izaugsme gājusi soli solī ar Latvijas ekonomikas augšupejas tempu. Tirdzniecībā strādājošie uzņēmumi ir ļoti jutīgi. Tos ietekmē gan iekšējā tirgus klimats, gan ārējie faktori, arī ģeopolitiskie notikumi – Krievijas un Ukrainas attiecības. «Tirdzniecība attīstās ātri, un tirgus dalībniekiem strauji jāspēj mainīties un jāreaģē uz pircēju paradumu maiņu. Tā ir ļoti dinamiska nozare, kas nepelnīti netiek mīlēta, lai arī dod nozīmīgu pienesumu valsts budžetam un nodarbina daudz cilvēku. Tikai eksports mūs neglābs, jo iedzīvotājus baro iekšējā tirgus ekonomikas aktivitāte,» pārliecināta ir D. Pečate. Taujāta par uzņēmuma attīstības veiksmes atslēgām, D. Pečate kodolīgi teic, ka tas ir neatlaidīgs darbs vairāk nekā 20 gadu garumā un gatavība pārmaiņām. «Pēdējos piecos gados cītīgi esam izvērtējuši preču sortimentu, lai piedāvātu tikai klientu pieprasītas preces, rekonstruējām iepirkumu daļu, veicām kategoriju analīzi, kā arī pastāvīgi lielu vērību pievēršam darbinieku apmācībai,» viņa turpina.

Sadarbībā ar lielāko Latvijas trauku apdrukas ražotni Dekolserviss, mūziķis Igo izveidojis plašu dizaina tējas servīzi un glāžu sēriju, kas sagatavota, izmantojot Igo zīmējumus un trauku dekora dizainu, informē SIA Arkolat pārstāve Lelde Klekere.

Jaunā kolekcija 11.februārī tika prezentēta Rito trauku veikalā tirdzniecības parkā Alfa. «Trauku noformējumā izmantoju zīmējumus, kas radušies pētot un zīmējot manā dārzā augošā ginka koka lapas, attīstot tās līdz tauriņa tēlam. Ginks tiek uzskatīts par abpusējas sapratnes, mīlestības, dzīves ilguma un nepārtrauktības simbolu. Taurenis ir ļoti spēcīgs simbols daudzās kultūrās un simbolizē prieku, brīvību un cerību. Leģenda vēsta, ka tauriņi nodod ikvienu vēlēšanos tālāk debesīm. Pateicos par iespēju kopīgi attīstīt ideju par vienotu trauku sērijas izveidi, tādā veidā rosinot meklēt dzīvē skaisto un saskanīgo,» par paveikto teic autors.

Keramiķe Laine Beriņa veido trauku kolekcijas Laine Berina Ceramics, kas saskan cita ar citu un ir harmonijā uz viena galda, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sākumā Lainei bija doma izlaist trauku kolekcijas reizi gadā vai pusgadā – līdzīgi, kā to dara lielās rūpnīcas. Taču tagad viņa virzās uz to, ka katrs trauks it kā ir pavisam citādāks, bet dažādos laikos tapušie priekšmeti labi sader kopā. Tas tiek darīts ar domu, lai nākamie jauno kolekciju trauki turpina iederēties esošo komplektā, bet tiem tāpēc nav jābūt vienādiem. «Bija laiks, kad cilvēkiem bija svarīgi, lai viss mājās ir vienāds, taču trauki plīst un kāds kaut ko uzdāvina, kā rezultātā sanāk juceklis, kas kopā tik labi nemaz neizskatās. Vēlme pēc tā, lai viss ir vienāds, ir laba, bet īsti nav reāla, ja vien neesi ļoti bagāts. Tāpēc ir jauki, ka katra lieta labi izskatās pati par sevi un citi trauki tai var būt draugi,» saka Laine.

Čehu CZ LOKO pārbūvēs 14 maģistrālās lokomotīves, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dīzeļlokomotīvju modernizācija noritēs līdz 2018. gadam, DB norādīja valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) preses sekretārs Māris Ozols.

Līdzšinējā pieredze rādot, ka efektīvākais un ekonomiski izdevīgākais veids ritošā sastāva atjaunošanā ir modernizācija, jo pirkt jaunas lokomotīves iznāk aptuveni divas reizes dārgāk. Konkrētas modernizācijas projekta izmaksas viņš gan pagaidām nemin. LDz jau iepriekš izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Čehijas uzņēmumu CZ LOKO, kas modernizējis manevra lokomotīves ČME 3M.

Modernizācijas rezultātā tiek palielināta lokomotīvju jauda, kā arī samazināts degvielas patēriņš. Turklāt ieguvums bijis arī tas, ka modernizāciju pēc čehu izstrādātā projekta Latvijā faktiski veicis LDz meitasuzņēmums SIA LDz ritošā sastāva serviss. 2M62U tipa kravu pārvadājumiem izmantoto dīzeļlokomotīvju modernizācijā tiks izmantoti 28 Rolls-Royce MTU dzinēji ar jaudu 2200 kW.

Veiktas izmaiņas Latvijas dzelzceļa (LDz) meitasuzņēmumu SIA LDz Cargo un SIA LDz Infrastruktūra valdes sastāvos, SIA LDz Cargo valdē apstiprinot Kasparu Gerhardu, bet SIA LDz infrastruktūra valdē 20. decembrī ievēlot priekšsēdētāju Jāni Ceicānu un valdes locekli Jāni Lapiņu.

Kaspars Gerhards darbu LDz meitassabiedrībā uzsāks 10.janvārī un būs atbildīgs par uzņēmuma attīstības jautājumiem, tostarp vilces un ritošā sastāva parka atjaunošanu. K.Gerhards iepriekš bijis valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks tautsaimniecības jautājumos, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kā arī laika posmā no 2009.gada marta līdz 2010.gada novembrim satiksmes ministrs.

SIA LDz infrastruktūra kopš 20.decembra vada līdzšinējais LDz Ceļu distances vadītāja vietnieks Jānis Ceicāns. J.Ceicāns dzelzceļā strādā kopš 1982.gada – bijis ceļu meistars, tad Ventspils un Jelgavas ceļu distances vadītājs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Arkolat prezidente Daina Pečate. Arkolat specializējies 3 segmentos: Horeca, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (trauku, virtuves piederumu un dāvanu veikalu tīkls Rito).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šo uzņēmumu es esmu izveidojusi no pašiem pirmsākumiem, to būvējot gadu no gada, tas šobrīd ir kļuvis par lielāko Baltijā savā nozarē. Un man joprojām ir idejas, kā sadarboties ar vēl lielāku biznesa klientu skaitu un kā arvien no jauna iepriecināt savus ilggadējos un lojālos pircējus. Lieliskos galda klājumos katra sieviete gūst gandarījumu, lieliski virtuves piederumi padara mūsu ikdienu par svētkiem!

Igaunijas tehniskās uzraudzības dienests (TUD) izsniedzis atļauju kompānijas AS Elektriraudtee jaunajiem Stadler Flirt tipa dīzeļvilcieniem, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Lai saņemtu šo atļauju, jaunais ritošais sastāvs ir izgājis noteiktu pārbaudes procedūru, ko koordinēja TUD sadarbībā ar AS Elektriraudtee un Stadler Bussnang AG. Izsniegtā atļauja ir galvenais priekšnosacījums jauno dīzeļvilcienu ekspluatācijas uzsākšanai.

Izmēģinājumi notika sešus mēnešus, un to mērķis bija pārliecināties par jauno vilcienu un Igaunijas dzelzceļu tīkla saderību, kā arī pārbaudīt jaunā ritošā sastāva drošās ekspluatācijas spēju un nepieciešamības gadījumā to pielāgot.

Izmēģinājumi veikti atbilstoši TUD apstiprinātajai programmai, kas paredzēja visu ritošā sastāva svarīgo daļu kontroli. Īpašu uzmanību izmēģinājumu gaitā TUD pievērsa braukšanas drošībai – gan bremžu efektivitātei, gan gaitas stabilitātei, kā arī pasažieriem paredzētās funkcionalitātes pārbaudei (pieejamībai visām pasažieru grupām, vilcienu pasažieru informēšanas sistēmām).

Šī gada janvāra beigās Latvijas Dzelzceļš plāno izsolīt ap 8000 tonnu melno metāllūžņu, liecina uzņēmuma paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē plānots pārdot dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, kas nepārsniedz 12,5 metru garumu, pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus, ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena ir 215 eiro par tonnu.

Pretendenti izsoles noteikumus var saņemt uzņēmumā Latvijas Dzelzceļš Rīgā, Gogoļa ielā 3, 367.kabinetā, uzrādot pārskaitījuma dokumentu par dalības maksas 205,7 eiro iemaksāšanu uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš norēķinu kontā.

Maksājums jāveic uzņēmuma norēķinu kontā: LV58NDEA0000080249645 Nordea Bank AB, Latvijas filiāles kods: NDEALV2X, ar norādi - VAS Latvijas Dzelzceļš Melno metāllūžņu pārdošanas atklātā izsole.