Krimināllieta, kurā apsūdzības izvirzītas par naudas izspiešanu no futbolistiem, uzjunda arī sporta biznesa tumšo pusi – totalizatora tēmu.

Kurzemes apgabaltiesa sākusi skatīt krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola atrodas Ventspils futbola kluba bijušais direktors Sergejs Barkovskis un viņa paziņa, it kā līdzjutējs Rasuls Eļmurzajevs. Abiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Par izspiešanu grupā apsūdzēts arī viens no Latvijas bokseru izlases līderiem Nikolajs Grišuņins un viņa treneris Sergejs Fetiskins. Kā cietušie tiesā uzstājas pazīstami futbolisti Vīts Rimkus, Deniss Kačanovs, Vladimirs Koļesņičenko un Igors Šļesarčuks. Meklēšanā atrodas kāds Aleksejs Šihalijevs, kurš tiešā veidā it kā draudējis futbolistiem un spiedis parakstīt parādzīmes par desmitiem tūkstošu latu. Bijušais FK Ventspils un Latvijas izlases uzbrucējs Vīts Rimkus tiesā liecināja, ka Šihalijevs pieprasījis viņam parakstīt dokumentus, kas apliecinātu, ka Rimkus ir parādā 40 tūkstošus eiro, turklāt draudējis uzrīdīt narkomānus Rimkus ģimenei, kas viņus saduršot. Pēc tikšanās ar Šihalijevu Rimkus vērsies policijā, jo draudus uztvēris ļoti nopietni. Bijušajam FK Ventspils spēlētājam Denisam Kačanovam piemērota liecinieku aizsardzības programma, un uz pirmo tiesas sēdi 6.maijā viņš ieradies policijas apsardzē un bruņuvestē. Kačanovs liecināja, ka pēc konflikta ar Ventspils klubu sadedzināts viņa BMW X5 džips.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā samazinājušies par 52% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 70,424 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Tostarp straujākais kritums šogad pirmajā pusgadā bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 62,3%.

2020.gada pirmajā pusgadā visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 45,732 miljonus eiro, kas ir par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 20,916 miljonu eiro apmērā, uzrādot kritumu par 17,6% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles veidoja 15,652 miljonus eiro, kas ir kritums par 13,4%, ieņēmumi no totalizatora - 5,006 miljonus eiro, kas ir par 29,8% mazāk, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 257,7 tūkstošus eiro, kas ir pieaugums par 33,2%.

Ventspils pilsētas dome saņēmusi SIA Optibet vēstuli par sava iesnieguma par atļaujas saņemšanu totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Kuldīgas ielā 15 atsaukšanu, pamatojot to ar sabiedrības negatīvo reakciju.

SIA Optibet iesniegums ar lūgumu izsniegt atļauju totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Kuldīgas ielā 15, Ventspilī, tika saņemts šā gada 17.oktobrī.

Lai noskaidrotu, vai azartspēļu organizēšana Kuldīgas ielā 15, nerada būtisku Ventspils iedzīvotāju interešu aizskārumu, Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļa š.g. 30.oktobrī izsludināja publisko apspriešanu, kā arī š.g. 14.novembrī organizēja iedzīvotāju sabiedrisko apspriešanu Ventspils Kultūras centra telpās.

Publiskās apspriešanas laikā par totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu 80% pilsētas iedzīvotāju izteica noraidošu attieksmi. Arī sabiedriskās apspriešanas laikā, kas norisinājās Ventspils pilsētas domes Kultūras centra telpās, visi klātesošie pauda negatīvu attieksmi pret totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu Kuldīgas ielā 15.

No nākamā gada jūlija Lietuvā tiks reorganizēts azartspēļu bizness - būs jāmaksā vienreizējā licences maksa, tiks diferencēts uzņēmumu pamatkapitāls, bet virtuālo spēļu organizētājiem drīkstēs nebūt fiziskais tīkls, paredz Azartspēļu likuma un Loteriju un azartspēļu nodokļa likuma grozījumi, kurus ceturtdien pieņēma Seims.

Azartspēļu uzraudzības dienests izsniegs darbības atļauju vai to pagarinās tikai tad, ja tam piekritīs vietējā pašvaldība.

Virtuālo spēļu licence maksās 500 000 eiro, kazino, galda spēļu un A un B kategorijas spēļu automātu licence - katra 300 000 eiro, bingo, totalizatora, bukmeikeru punkta licence - katra 100 000 eiro, bet licence visiem šiem darbības veidiem - viens miljons eiro.

Virtuālo galda spēļu vai A kategorijas spēļu automātu operatoriem pamatkapitālam būs jābūt vismaz 1,158 miljoni eiro, virtuālās bukmeikeru darbības, totalizatora, B kategorijas spēļu automātu, bingo operatoram - 289 000 eiro, bet attālinātā zirgu sacīkšu totalizatora operatoram - 144 000 eiro.

Kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums pērn bija 290,534 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm - 264,775 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija.

Tostarp nozares ieņēmumi no azartspēļu automātiem pērn bija 131,129 miljoni eiro, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija 123,988 miljoni eiro.

Inspekcijā norāda, ka, tā kā 2020.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēļu vietas bija slēgtas vairāk nekā četrus mēnešus, tajā skaitā divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles, bet 2021.gadā - gandrīz astoņus mēnešus, nav iespējams objektīvi salīdzināt nozares 2021.gada un 2022.gada darbības finanšu rādītājus.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums sarucis par 11,4%, bet peļņa - par 13,8%.

Apkopotā informācija liecina, ka kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti - totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti nodrošina interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2722 darbinieki.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos pieauguši par 12,6% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 225,111 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada deviņos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 171,12 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad deviņos mēnešos bija 38,796 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 34,7% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, tostarp ieņēmumi no kazino spēles sasnieguši 27,863 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - 10,63 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 302,9 tūkstošus eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 12,681 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 2,345 miljonus eiro, kas ir par 28,2% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 170 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,8%.

Latvijas uzņēmumu reputācijas «mērīšana» turpinās – jau septīto gadu pēc kārtas, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumu vadītājus, tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops. Jaunums šogad – pirmo reizi portāla db.lv apmeklētāji var piedalīties totalizatorā un prognozēt, kuri uzņēmumi gozēsies topa augšgalā 2012. gadā.

LD Uzņēmumu reputācijas TOP 2012 izdevums pie lasītājiem nonāks 13. jūnijā. Pērn topa augšgalā bija pārbaudīta vērtības – Laima, Latvijas Mobilais telefons un Latvija Statoil. Vai šogad kas būs mainījies?

Topa veidotāja, sabiedrisko attiecību aģentūra Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska: «Jau septiņus gadus cīņa par iedzīvotāju un uzņēmēju atzinību un reputācijas līdera godu norisinās starp Latvijas vadošajiem uzņēmumiem – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un Latvija Statoil, kas topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Tomēr korporatīvajai mīlestībai ir visai nepastāvīga daba. Jau pašlaik varam droši prognozēt, ka aizvadītā gada spraigo notikumu ietekmē 2012. gada topā noteikti neiztiksim bez reputācijas kritumiem un kāpumiem, favorītu un grēkāžu maiņas, par to būs parūpējušies Latvijas iedzīvotāji.»

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā pieauguši par 15,2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 146,615 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada pirmajos sešos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 111,462 miljonus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 25,382 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 38,8% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles auguši par 40,1%, sasniedzot 18,063 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - par 35,3%, sasniedzot 7,126 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem palielinājušies par 65,9% - līdz 193,5 tūkstošiem eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad pirmajā pusgadā bija 8,062 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 1,586 miljonus eiro, kas ir par 45,8% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 123 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 37%.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šobrīd ir vienīgais atļautais azartspēļu veids, šogad pirmajā ceturksnī auguši par 58,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 25,07 miljonus eiro.

Tā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām kazino spēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī veidoja 19,822 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 72,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, bet ieņēmumi no totalizatora veidoja 4,739 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk.

Kopumā Latvijā azartspēļu kompāniju kopējie ieņēmumi no azartspēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājušies 2,3 reizes.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2021.gada pirmajā ceturksnī samazinājies 2,3 reizes, veidojot 26,432 miljonus eiro.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Nelicencēto interaktīvo azartspēļu ierobežošana dos labumu gan vietējiem uzņēmumiem, kas šajā jomā darbojas, gan valsts budžetam, kuram pašlaik iet secen licences maksas un nodokļi, uzskata azartspēļu uzņēmuma SIA viensviens.lv valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bandenieks.

Viņš atzinīgi vērtē, ka 14. janvārī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē skatīs noteikumus par izmaiņām Kredītiestāžu likumā saistībā ar Latvijas Republikā nelicencētiem azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizētājiem vai to starpniekiem.

Uzņēmums viensviens.lv ir viens no četriem uzņēmumiem, kas saņēmis totalizatora un derību licenci, kā arī atļauju savus pakalpojumus piedāvāt interaktīvajā vidē.

Lai gan atbildīgās iestādes un ministrijas šim jautājumam nopietni pievērsušās tikai tagad, interneta azartspēļu nozares stingrāka kontrolēšana, kā viens no ēnu ekonomikas apkarošanas veidiem, minēts jau 2010.gada vidū izdotajā pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010. – 2013.gadam. Šajā dokumentā norādīts, ka ar dažādu instrumentu palīdzību tiks sekmēta ēnu ekonomikas izskaušana. Kā efektīvu veidu tobrīd finanšu ministrija uzskatīja kontroles palielināšanu un efektīvākas sankcijas.

Kurzemes apgabaltiesa otrdien nolēmusi mainīt drošības līdzekli tā dēvētajā Ventspils futbolistu izspiešanas lietā apsūdzētajam futbola kluba Ventspils direktoram Sergejam Barkovskim, kā arī Rasulam Eļmurzajevam – abus no apcietinājuma atbrīvos pret vairāku desmitu tūkstošu latu drošības naudu, pastāstīja advokāts Oskars Rode.

Saskaņā ar tiesas lēmumu drošības nauda jāiemaksā līdz 31.augustam. Tikai pēc tam, kad nauda būs iemaksāta, apsūdzētos no apcietinājuma atbrīvos.

Rode atturējās atklāt, cik liela drošības nauda katram apsūdzētajam būs jāiemaksā, vien norādīja, ka tā ir lielāka nekā iepriekš piedāvātie 25 tūkstoši latu.

Barkovskim un Eļmurzajevam noteikti arī citi drošības līdzekļi – viņi nevarēs izbraukt no valsts, kā arī kontaktēties ar vairākām lietā iesaistītajām personām.

Jau vēstīts, ka advokāti Rode un Ēriks Štālbergs Kurzemes apgabaltiesai atkārtoti lūdza atbrīvot no apcietinājuma Barkovski un Eļmurzajevu, kuri nebrīvē atrodas jau aptuveni 17 mēnešu.

Šā gada 1.ceturkšņa ieņēmumi azartspēļu un izložu nozarē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzīgu periodu uzrāda ļoti nelielu kāpumu – 3,9% un sasniedz 43 miljonus eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši tikai par 1,7%, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 8,4%, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – par 92,2% un sasniedz 937 tūkstošus eiro.

Ja šos pašus rādītājus salīdzina ar iepriekšējo ceturksni, tad nozares ieņēmumos vērojams būtisks kritums, ko varētu ietekmēt eiro ieviešana, un kas atstāj ietekmi uz spēlētāju paradumiem piedalīties spēlē ar noteiktas nominācijas naudas zīmēm un monētām. Šajā gadījumā ieņēmumi no azartspēlēm veido 86,8% no 2013.gada 4.ceturkšņa ieņēmumiem, tajā skaitā, ieņēmumi no azartspēļu automātiem tikai 84,8% no iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumiem. Ieņēmumi no spēļu galdiem nav būtiski samazinājušies, jo vērojams kazino apmeklējumu skaita pieaugums.

Pilnmēnesim un enerģijas dzērieniem ir noteikta ietekme uz cilvēku mentālo uzvedību – vismaz Latvijas politiskajā sistēmā noteikti. Enerģijas dzērienu izplatību vismaz nedaudz ir iespējams ierobežot, aizliedzot tos tirgot iedzīvotājiem līdz 18 gadu vecumam (tik jaunu deputātu gan nav), savukārt pilnmēnesim vispār neko nevar izdarīt.

Acīmredzot ar to ir izskaidrojama politiķu vēlme atlaist ne vienu vien amatpersonu gan valsts, gan pašvaldību līmenī, un principā par katru no trīs šobrīd zināmajiem gadījumiem būtu teju vai vērts likt likmes totalizatorā – izdosies vai neizdosies nomest? Bet nu pēc kārtas...

Pirmkārt, četru gadu laikā Jūrmalā ir nobriedusi jau trešā revolucionārā situācija. Proti, tās domē sēdošajiem deputātiem savulaik mēra amatā nepatika ne Raimonds Munkevics, ne Romualds Ražuks, bet nu pie sirds neiet arī pašreizējais pilsētas galva Gatis Truksnis. Deputātiem nepatīk, ka mērs īsi pirms vēlēšanām izmanto administratīvos resursus savas spalvas spodrināšanai. Pareizāk sakot, viņiem nepatīk, ka to dara Truksnis, nevis viņi paši. Liekot likmes attiecībā uz iespējamo Trukšņa nomešanu, visticamāk, nopelnītu tie, kuri uzskatītu, ka viņš mēra amatu zaudēs. Otrkārt, noteikti jāmin iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Nevar noliegt, ka dažādi Iekšlietu ministrijas pakļautībā strādājošie drošības dienesti nespēja pilnvērtīgi nosargāt kārtību balagānā, par kura eksistenci, dodot atļauju izvērst savas aktivitātes diviem naidīgi noskaņotiem politgrupējumiem, bija parūpējusies Rīgas dome. Tomēr ir skaidrs, ka Kozlovska atlaišana varētu nozīmēt pašreizējās valdības stabilitātes saļodzīšanos. Tādējādi sagaidāms, ka Kozlovska palikšanu amatā atbalstīs gan viņa paša pārstāvētā Reformu partija, gan Vienotība, kas nevēlas tricināt sava premjera Valda Dombrovska krēslu, gan opozīcijā esošais Saskaņas centrs, kura elektorātu policija 16. martā neiztrenkāja. Secinājums – likšana uz Kozlovska atlaišanu totalizatorā tā īsti nebūtu ekonomiski pamatots lēmums. Un, treškārt... Jau pirmdien ir paredzēts lemt par Rīgas brīvostas ilggadējā pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu no amata. Lūk, te jau sākas intriga! Par to, ka brīvostas vadībā nepieciešamas pārmaiņas, savulaik, stājoties amatā, skaļi izrunājās gan viens otrs valdības vadītājs, gan arī galvaspilsētas mērs. Tomēr pietika kungiem parunāties zem četrām acīm ar Loginovu, lai izrādītos, ka viņš ir pats piemērotākais vīrs brīvostas vadītāja amatam. Nav izslēgts, ka šoreiz zvaigznes un mēnessfāzes ir izkārtojušās citādāk un pirmdienas pievakarē Loginovs kravās mantas un plānos atpūtu savos īpašumos Kanāriju salās, taču garantēt to nekādi nevar.

Šī gada 28. septembrī, kāds sporta totalizatora Optibet.lv spēlētājs Latvijā kļuva par 16 765,62 eiro bagātāks.

Veiksmīgā kombinētā likme tika veikta uz Handbola LIVE notikumiem Eiropas čempionāta sievietēm mačos starp Čehijas un Maķedonijas valstsvienībām, Polijas un Ukrainas izlasēm, kā arī Zviedrijas handbola līgas maču starp Onnereds HK un IF Hallby HK. Likme 25 eiro vērtībā tika veikta uz visu augstākminēto notikumu neizšķirtiem rezultātiem 1. puslaikā.

Kā jau ziņots iepriekš, 2019. gada, 8. februāra rītā, kāds Jūrmalas iedzīvotājs laimestā guva gandrīz 118 tūkstošus eiro lielu naudas summu, kas ir līdz šim lielākais izziņotais sporta likmju laimests Latvijā un Optibet.lv.

Optibet (reģ. nr. 40003462947) ir pirmais uzņēmums, kas ar LR izdotu licenci derību un interneta kazino spēļu organizēšanai piedāvā sporta likmes un kazino spēles internetā.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja nav atbalstījusi SIA Optibet lūgumu atļaut atvērt totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietu un attiecīgo azartspēļu organizēšanu Avotu ielā 2.

Kā atteikuma iemesls tiek minēts tas, ka azartspēļu organizators nav iesniedzis visus likumā paredzētos dokumentus, kas apliecinātu, ka telpu īpašnieks ir piekritis totalizatora atvēršanai.Tomēr komiteja pieņēma arī lēmumu pagarināt termiņu atļaujas izsniegšanai līdz 1.augustam. SIA Optibet visi nepieciešamie dokumenti jāiesniedz līdz 28. jūnijam.

Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, komentējot komitejas lēmumu, atzīmēja, ka azartspēļu zāles ir likvidētas visās pašvaldībai piederošajās telpās, un atļaujas jaunu azartspēļu vietu atvēršanai dome nav devusi jau vairākus gadus. «Mēs izmantojam visas likumā paredzētās iespējas, lai bremzētu šo parazītisko biznesu, kas pārtiek no cilvēku atkarību izmantošanas un vairo kriminogēno vidi,» sacīja D.Turlais. «Jā, pielietojam arī tīri formālu pieeju, jo likumdevējs vairās mums piešķirt tiesības ierobežot šo biznesu tā, kā tas notiek daudzās Eiropas pilsētās. Iemeslu varu tikai minēt.»

Pašreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu nepārvēlēs uz otro termiņu, novērtējot šādu iespēju ar 70% varbūtību (likmes koeficientu 1,35), prognozē sporta totalizators viensviens.lv.

Sporta totalizatora vadītājs Arvīds Rasa norāda, ka varbūtība Andra Bērziņa pārvēlēšanai uz otro termiņu prezidenta amatā uz nākamajiem četriem gadiem samazinās un šobrīd ir 30%. Totalizatora klientiem tiek piedāvātās likmes koeficienti 3,20 par to, ka A. Bērziņš tiek ievēlēts atkārtoti, un 1,35, ka netiek. A. Bērziņa iespēja tikt pārvēlētam uz otru termiņu samazinājusies pēc viņa izteikumiem, ka uzaicinājums ierasties Rīgā Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putninam joprojām ir spēkā, skaidro A. Rasa.

Saskaņā ar bukmeikeru aplēsēm, nākamo Valsts prezidentu izraudzīsies šā gada rudenī ievēlētais parlaments, kur viensviens.lv prognozē kuplu pārstāvniecību partiju apvienībai Saskaņas Centrs un Vienotībai. A. Rasa prognozē, ka arī šogad Saeimas vēlēšanās uzvarēs Saskaņas Centrs, piedāvājot likmes koeficientu 1,20 jeb 70% varbūtību uzvarēt. Kā nākamie pretendenti uz uzvaru vēlēšanās tiek minēti Vienotība (7.00 jeb 13%) un Zaļo un zemnieku savienība (12.00 – 7%).

Pēdējā laikā sabiedrībā aktuāla tēma ir fotoradari un aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Valsts Policijai jāpagarina līguma izpildes termiņs ar to ieviesējiem Latvijā – uzņēmumu Vitronic Baltica un partneri. Kompānijas Betsafe bukmeikeri prognozē, ka līgums, visticamāk, vēl netiks lauzts un tā izpildes termiņš tiks pagarināts trešo reizi.

«Jau tagad var prognozēt, ka līguma par fotoradaru uzstādīšanu laušanas gadījumā sagaidāmi tiesu darbi. Lai arī līgums ir konfidenciāls, zināms, ka saskaņā ar to Vitronic ir tiesības pieprasīt valstij kompensāciju par ieguldījumiem, ja tiks pierādīts, ka līgums ir lauzts nepamatoti. Pēc neiekļaušanās iepriekšējos termiņos, Vitronic spēja pamatot un panākt termiņa pagarināšanu, un droši vien arī šoreiz uzņēmums spēs atrast nepieciešamos argumentus. Līdz ar to ir maz ticams, ka Valsts Policija vēlēsies tiesāties, it īpaši apzinoties, ka tas var beigties ar finansiāliem zaudējumiem. Turklāt būtiski, ka līguma laušanas gadījumā būtu atkal jāizsludina jauns iepirkuma konkurss, kas prasītu gan laika, gan finanšu resursus. Tāpat arī uz laiku būtu jāmaina policijas darba organizācija, lai nodrošinātu kārtību uz ceļiem, atjaunojot biežākas Ceļa policijas patruļas ar rokas radariem,» skaidroja Betsafe bukmeikers Roberts Egle.

Apstiprināšanai valdībā un Saeimā tiek virzīts jauns azartspēļu un izložu likumprojekts, kas paredz stingrāk kontrolēt azartspēļu reklāmu un izplatību internetā.

Piemēram, Latvijā vairs nevarēs spēlēt ārzemēs licencētās interneta azartspēles. Azartspēļu kontrolētāji norāda, ka, pateicoties šīm izmaiņām, Latvija atrisinās daļu problēmu, ar kurām citas Eiropas valstis pagaidām nav tikušas galā. Valdība pēc jaunā likumprojekta pieņemšanas 2012.gada budžetu cer papildināt ar pusmiljonu latu, raksta Neatkarīgā.

Ja likumprojektu apstiprinās sagatavotajā redakcijā, turpmāk ārzemēs licencētās un reģistrētās kompānijas Latvijā savus pakalpojumus vairs nevarēs piedāvāt, skaidro Latvijas Republikas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) vadītājas vietnieks Edvīns Priede.

Rīgas pilsētas tiesa šā gada 5. februārī pilnībā attaisnoja Andreju Makļecovu, kurš Olimpic Voodoo Casino 2017. gada 18. decembrī laimēja pusmiljonu eiro, un kazino darbinieku, kurš tonakt strādāja kazino, krimināllietā, kurā viņi tika apsūdzēti par svešas mantas iegūšanu laimesta veidā.

Tas pēc būtības nozīmē, ka laimests tiek atzīts par īstu un ir jāizmaksā. Patiesībā tas bija jāizmaksā jau pirms septiņiem gadiem.

Diena jau par šo lielo laimestu ir rakstījusi 2019. gadā, kad Latvijā prāvākā laimesta ieguvējs bija par to cīnījies turpat divus gadus. Tobrīd ne Makļecovs, ne viņa advokāti Mareks Halturins un Armands Rasa pat nenojauta, ka līdz skaidrībai lietā būs jāgaida vēl pieci gadi, bet līdz rezultātam – laimesta izmaksai - vēl gads vai pusotrs. Par to arī advokāta M. Halturina stāsts Dienai – no sākuma līdz pirmajam tiesas spriedumam, ka laimētājs patiešām ir laimētājs, nevis krāpnieks.

Lielais laimests

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Nākotnē tiks noteikta jauna veselības aprūpes finansēšanas kārtība, ieviešot veselības apdrošināšanu un sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļa deklarēšanu un nomaksu.

To paredz otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstītais Veselības ministrijas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas izstrādāts saistībā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu. Likums tālāk tiks izskatīts Saeimā.

Paredzēts, ka valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā nodokļa daļa, kas ir plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgā ieņēmumu daļa. Līdz ar to iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielināsies.

Tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi obligāti apdrošināmās personas un brīvprātīgi apdrošināmās personas iegūs, ja apdrošināšanas iemaksas ir paziņotas un veiktas noteiktu laika periodu (piemēram, darbiniekiem 11 iepriekšējā gada kalendāros mēnešus) vai ar nodokli apliekamo deklarēto ienākumu apmērs gadā ir ne mazāks kā 12 minimālās mēnešalgas.

Darba ņēmēji Baltijas valstīs ir salīdzinoši labi finansiāli pasargāti ikdienišķās situācijās, kad viņus «no kājām ir nogāzis» vīruss vai infekcija. Divu nedēļu darba kavējums slimības dēļ strādājošajam ar algu «uz papīra» 800 EUR Latvijā samazinās ikmēneša ienākumus tikai par 9%, kamēr Igaunijā jau par 18%, bet Lietuvā par 11%, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas valstu sociālā nodrošinājuma salīdzinājums.

Strādājošie Baltijā var paļauties uz pabalstiem slimošanas laikā, slima bērna kopšanas gadījumā, gan arī darba zaudēšanas gadījumā. Slimības laika kompensācija attiecībā pret darba algas lielumu ir visdāsnākā Latvijā, taču ja ir runa par saslimuša bērna kopšanu, atsevišķās situācijās kompensācijas nosacījumi Lietuvā var būt labvēlīgāki nekā Latvijā. Piemēram, piecu darba dienu kavējums saslimuša bērna kopšanas dēļ samazina mātes vai tēva mēneša ienākumus par nepilniem 9% Latvijā un Igaunijā, un tikai par 1,5% Lietuvā.

Grūtāka finansiālā situācija ir tiem, kas saskaras ar darba zaudēšanu. Nākamajos sešos mēnešos pēc darba zaudēšanas strādājošajiem Latvijā jārēķinās ar vidēji par 30% mazākiem mēneša ienākumiem, Igaunijā par 40% mazākiem, bet Lietuvā ienākumu kritums ir visievērojamākais, tur darba zaudēšanas gadījumā ienākumi samazinās par 55%.