Jauns tirdzniecības likums vajadzīgs piegādātāju attiecību regulēšanai ar mazākiem tirgotājiem.

Grozījumi Konkurences likumā attiecas uz diviem lielajiem mazumtirgotājiem, taču piegādātāju attiecības ar mazākiem mazumtirdzniecības tīkliem nav uzlabojušās, atsevišķos gadījumos tās kļuvušas piegādātājiem nelabvēlīgākas. To Dienas biznesa rīkotajā konferencē Veselīga konkurence – attīstības pamats atzina diskusiju dalībnieki.

Konkurences padomes (KP) secinājumi ir vairāki – lai arī lielāko mazumtirgotāju līgumi ar piegādātājiem ir skaidrāki un pārskatāmāki un tajos klaji neparādās aizliegtie noteikumi un maksājumi, tomēr pastāv risks, ka mazumtirgotāji slēptā veidā realizē iepirkuma varu. Turklāt piegādātāji joprojām neuzdrošinās iebilst vai sūdzēties, baidoties no iespējamiem preču optimizācijas draudiem. KP vecākā ekonomiste Skaidrīte Ābrama norādīja, ka joprojām atlaides ir milzīgas – gan par uzņemšanu veikalos, gan citas un būtu jāregulē ne tikai attiecības ar diviem lielajiem tirgotājiem, bet arī citiem. Vai tas būtu tirdzniecības vai pārtikas tirdzniecības likums – par to būtu jādiskutē. Viņa arī saredz, ka būtu jāregulē arī piegādātāji, jo tos ieņēmumus, ko viņi negūst no abiem lielajiem tirgotājiem, viņi kompensē ar mazākiem tirgotājiem.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Izejvielu cenu izmaiņu pārnešana uz produkta cenu nenotiek simetriski.

Tā secinājusi Konkurences padome, veicot cenu veidošanās izpēti gan (lauksaimniecības izejvielu) ražotāju - pārstrādātāju, gan pārstrādātāju - mazumtirgotāju līmenī. Diemžēl attiecībā uz abiem posmiem KP konstatējusi, ka daudzos gadījumos iepriekšējā posma cenu samazinājums dažādu ražošanas faktoru ietekmē netiek uzreiz pārnests uz jaunradītās vērtības cenu samazinājuma veidā.

Tā, piemēram, 2009. gadā, samazinoties piena iepirkuma cenai, pārstrādātājs tikai pēc trim mēnešiem izejvielu cenu samazinājumu atspoguļoja zemākā tālākpārdošanas cenā, kas tam deva iespēju visu šo laiku gūt papildu peļņu, konstatējusi KP. Savukārt ir arī mazumtirgotāji, kas gadījumos, kad piegādātājs samazinājis savu piegādes cenu, veikalu plauktos cenu mēdz atstāt nemainīgu, tādējādi arī gūstot papildu peļņu. 2010.gada rudenī, kad būtiski sadārdzinājās ražotāju cenas vairākās preču kategorijās, tostarp piena produktiem par 10-20%, eļļai līdz pat 40%, maizes izstrādājumiem 5-20%, graudu izstrādājumiem līdz pat 155%, salīdzinot piegādātāju un mazumtirgotāju cenu sadārdzinājumu, vairumā gadījumu tika konstatēts - par kādu procentu palielinājās piegādes cenas, par tādu pašu arī cenas plauktā.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness

Nespēdami atļauties pirkt sadārdzinājušās zemā cenu segmenta cigaretes, patērētāji meklēja citus avotus, kā nopirkt šo produktu. Ievērojamā cigarešu cenu starpība ar Krieviju un Baltkrieviju ir labs peļņas avots kontrabandistiem.

Mīkstinās sodus

Likumā noteiktos sodus par pārkāpumiem saistībā ar nodokļu nomaksu plāno padarīt vieglākus.

Izglītība

Valsts miljoni pētniecībai

173 jaunu produktu prototipi un tehnoloģijas - šāds ir ieguvums no valsts ieguldītajiem 25 milj. Ls pētniecībā. Līdz 2013.gadam valsts pētījumu programmām paredzēti vēl gandrīz 20 milj. Ls.

Tirdzniecība

Tirgotājiem vērienīgi plāni

Neskatoties uz piesardzīgajām nākotnes prognozēm, vadošie mazumtirdzniecības uzņēmumi šogad plāno atvērt jaunus veikalus, un kaļ vērienīgus paplašināšanās plānus.

Līdz šā gada beigām ieguldījumu apjoms uzturēšanas atļauju iegūšanai varētu augt pat trīs reizes, pārsniedzot 100 milj. eiro.

avukārt kopumā piecos gados gan ieguldījumu apjoms uzturēšanās atļauju iegūšanai, gan šīs atļaujas saņēmušo cilvēku papildus veiktās investīcijas nākamo piecu gadu laikā pārsniegs vismaz miljardu latu, pārliecināti eksperti. Turklāt šīs investīcijas, kas Latvijā pārsvarā ienāks no Krievijas, tuvākajā nākotnē arī varētu būt noteicošās.

Prasīs tirgotājiem ātrāk norēķināties ar ražotājiem

Iecere likt lielveikalu ķēdēm ātrāk norēķināties ar piegādātājiem var kaitēt vietējiem ražotājiem. Šādi lielāko mazumtirgotāju - Rimi un Maxima - pārstāvji reaģējuši uz ieceri, kas paredz, ka lielajiem mazumtirgotājiem par tiem piegādātajām pārtikas precēm, iespējams, būs jānorēķinās trīsdesmit dienu laikā pēc to saņemšanas.

2010. gadā pasludināto maksātnespējas procesu skaits sasniedzis apogeju – teju 3000, vairums no tiem ir darbojušās nekustamo īpašumu, tirdzniecības vai būvniecības jomās, liecina SIA Lursot pētījums pēc Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistra ierakstiem.

Trīs gadu laikā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits ir trīskāršojies. Atšķirībā no pirmskrīzes procesiem, kuros maksātnespējas ierosināšana vairāk bija saistīta ar nelieliem uzņēmumiem, pēdējos trijos gados daudzos no šajos procesos iesaistītām komercsabiedrībām un privātpersonām iepriekš ir bijušas ekonomiski aktīvas.

Gaidāms pārtikas cenu kāpums

Pārtikas izejvielu cenu pieaugums pasaulē ietekmēs arī Latviju, tomēr cenu kāpums te nebūs tik straujš, prognozē eksperti.

Tirdzniecība

Bonusi iegriež pārtikas ražotājiem

Aug pārtikas produktu ražotāju nemiers ar tā saucamajiem bonusiem, kas jāmaksā tirgotājiem par preču atrašanos lielveikalos.

Aug pārtikas produktu ražotāju nemiers ar tā saucamajiem bonusiem, kas jāmaksā tirgotājiem par preču atrašanos lielveikalos. Ražotāji ir pārliecināti, ka situācijas risināšanai nepieciešama aktīvāka Konkurences padomes un citu valsts institūciju iejaukšanās.

Tirgotāji gan viņiem adresētos pārmetumus noraida. Ja pērn dažādu bonusu apjoms, kas jāmaksā tirgotājam bija aptuveni 16 % no apgrozījuma, tad šogad nāk klāt vēl aptuveni 6 % un tā rezultātā ražotājam nāksies atvadīties jau no 22 %, tikai viena ražotāja piemēru skaidro Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, paužot neizpratni par notiekošo.

Cits piemērs liecinot - ja ražotājs nodevis tirgotājam preci par 100 Ls, tad atpakaļ tas varēs saņemt 70 Ls vai pat mazāk. Kāds cits ražotājs, vēloties saglabāt anonimitāti bailēs no iespējamām represijām, atzina, ka viņam pērn bonusos tirgotājam bija jāatstāj 10 %, bet šogad šis skaitlis audzis par 6 %, kur ierēķinātas arī loģistikas izmaksas. Viņš ir pārliecināts, ka valsts var atrast veidus, kā aizsargāt savus ražotājus, tikai Latvijā šobrīd tas nenotiek atšķirībā no kaimiņvalstīm, kur šādas iespējas ir rastas.

Lai arī kopējais noguldījumu apjoms bankās pieaug, tomēr par tiem izmaksātās peļņas apjoms samazinājies par 40%.

Tādējādi uzņēmumiem un privātpersonām par viņu noguldīto naudu, ko bankas parasti izmanto jaunu kredītu izsniegšanā, gada laikā gar degunu aizgājuši vismaz 60 miljoni latu, bet bankām tas ļāvis būtiski samazināt izdevumus, uzlabot peļņas rādītājus un pat palielināt darbiniekiem algas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par banku darbības rādītājiem šā gada 30. jūnijā.

Vācija atdziest

Vājie Vācijas ekonomikas dati Latvijai nenozīmē strauju eksporta kritumu, tomēr uzņēmumiem laiks piedomāt par noieta tirgu diversifikāciju.

Vācijas ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī tikpat kā apstājies, IKP pret šā gada pirmo ceturksni pieaudzis tikai par 0,1%, liecina jaunākie Vācijas Federālās statistikas pārvaldes dati.

Lai gan ir iespēja saņemt uzņēmuma nodokļa atlaidi lielo investīciju – 5 milj. Ls un vairāk – īstenošanai, līdz šim nav pieteikts neviens projekts.

«Latvijā nemaz nav tika daudz uzņēmumu, kuri var atļauties investēt 5 milj. Ls, tāpēc minimālos griestus investīciju apmēram vajadzētu pazemināt, lai šāda iespēja būtu pieejama lielākai daļai uzņēmumu,» uzskata viena no lielākajiem Latvijas zāļu ražotāja Grindeks akcionāriem Kirovs Lipmans

Pircēji pamazām atsvaidzina garderobi

Apģērbu tirdzniecība šogad uzrāda kāpumu, taču, lai atgūtu iepriekšējo gadu līmeni, ražotājiem un tirgotājiem vēl jāstrādā.

Izglītība

Biznesa un izglītības precības

Ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā un Eiropā šobrīd karstais jautājums ir, kā rast pēc iespējas efektīvāk saprecināt biznesu un augstāko izglītību. Vēža izpēte, ārstniecisko dūņu izpēte, bioenerģija, agrobiotehnoloģija, ķīmiskā rūpniecība - DB skaidro, kādās vēl tautsaimniecības jomās gaidāms lielākais Baltijas valstu augstskolu pienesums. Eksperti arī skaidro, kādi priekšnosacījumiem ir nepieciešami, lai šādas sadarbība sekmētos.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka tirgotājiem aizvadītie svētki bijuši veiksmīgāki nekā gadu iepriekš, bet 2010.gads kopsummā tomēr būs ar mīnuszīmi pret 2009.gadu.

Vērienīgas rokādes Latvijas gaļas tirgū

Pagaidām nevar paredzēt, kādas izmaiņas un ietekmi jaundibinātie uzņēmumi nesīs nozarei.

Investors

Rīgas biržā nevar sagaidīt eiro

Sākot jauno gadu, Lietuvas un Igaunijas biržās tirdzniecība un norēķini notiek eiro valūtā, tomēr pagaidām tirdzniecība eiro pagājusi secen Rīgas biržai.

Akcijas

Var pirkt akcijas

Valdības atļauja valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži iesaistīties a/s Latvijas finieris akciju pircēju karos vēl nenozīmē, ka šādi darījumi notiks.

Tiesvedība

«Cilvēka atmiņa ir īsa, un vienas un tās pašas kļūdas tiek pieļautas atkal un atkal. Arī Amerikā finanšu institūcijas pieļāva īpašumu burbuli. Man šķiet, ka zviedru bankas sagaidīja tādu pašu izaugsmi kā vietējie – ka tā ilgs daudzus, daudzus gadus, un neizpildīja savu mājas darbu. Tās vadīja vēlme iekarot tirgu un pelnīt,» intervijā biznesa žurnālam LD saka investors Tomass Lindeborgs.

Viņš ir skandināvs, kurš jau vairākus gadus mīt Londonā. Oktobrī T. Lindeborgs veica savas pirmās investīcijas Latvijā – iegādājās medicīnas pakalpojumu kompāniju Premium Medical.

«Esmu drošs, ka pēc kādiem piecpadsmit gadiem tas viss atkal atkārtosies. Mums Zviedrijā bija ļoti nopietna banku krīze 90. gadu vidū. Bija daudz sliktu banku, situācija izskatījās apmēram tāda pati kā tagad. Vēl viena problēma ir tā, ka pēc krīzes bankas parasti no viena grāvja iekrīt otrā – tagad tās ir tik konservatīvas, ka vispār neko negrib darīt. Viss būtu jāplāno, domājot par pakāpenisku izaugsmi, bet cilvēki Rīgā grib visu tūlīt. Tāda ir viņu daba,» stāsta Lindeborgs.

«Katru dienu mums Ventspils naftai ir cits pircējs, bet mēs neļaujam tam sevi samulsināt»

To laikrakstam Dienas bizness ekskluzīvā intervijā sacīja lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs (attēlā). Kā akcionāra pārstāvis viņš pilnībā atbalsta bufernaftas izsūknēšanu no Baltkrievijas - Ventspils naftas vada, jo tā bojājot naftas vadu, turklāt, naftu pārdodot, būšot iespējams gūt vismaz kaut kādus ienākumus no līdz šim desmitiem miljonu latu zaudējumus sagādājušā uzņēmuma aktīva - naftas vada.

Vislielākais sāpju bērns Ventspils naftai pašlaik esot a/s Latvijas kuģniecība, «kas draud palikt tikai par čaulu ar lieliem parādiem».

Pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls pārkrāvusi pirmos tūkstošus tonnu lejamkravu un plāno attīstību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni,

palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī.

GI Termināls specializējies minerāleļļu jeb bāzes eļļu pārkraušanā. Tās ir nelielu apjomu tranzītkravas, ko pa dzelzceļu ieved Latvijā no Krievijas un citām bijušajām padomju bloka valstīm, bet no Liepājas ostas tās tālāk ceļo uz Ziemeļeiropu, Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem, Rietumāfriku, Latīņameriku, ASV, Indiju.

Aizvien nozīmīgāku vietu uzņēmuma mārketinga komunikācijā ieņemošie sociālie mediji to pieejamības un mēroga dēļ var radīt iespaidu, ka mārketinga aktivitātēm vairs nav nepieciešams atvēlēt tik daudz līdzekļu, kā tas bija agrāk.

«Pieredze rāda, ka, neprasmīgi darbojoties sociālajos medijos vai izvēloties nepieredzējušas aģentūras pakalpojumus, tiek veltīgi iztērēti līdzekļi un bieži vien atliek tikai paļauties uz veiksmi. Turpretī reklāmas vēstījuma novadīšana, izmantojot tradicionālos medijus, vairumā gadījumu ir dārgāka, bet šajā gadījumā reklāmdevējs pērk jau noteiktu auditorijas daļu,» skaidroInspired DIGITAL vadītājs Artūrs Mednis.

Uz nākotnes rēķina šobrīd taupa ne tikai valdība pensiju – izrādās, ka krīzes dēļ daudzi Latvijas uzņēmumi uz laiku pārtraukuši vai būtiski samazinājuši iemaksas par saviem darbiniekiem privātajā jeb trešajā pensiju līmenī.

Tomēr pēdējā laikā parādījušies arī atsevišķi uzņēmumi, kas iemaksu veikšanu pamazām atsāk, LD atzina aptaujātie lielāko atklāto trešā pensiju līmeņa jeb privātās pensijas uzkrāšanai izveidoto plānu pārvaldītāju pārstāvji.

Izvēle starp algu un pensiju

Lattelecom, kas kopš 1999. gada par saviem darbiniekiem papildu algai veica regulāras iemaksas Latvijā joprojām vienīgajā slēgtajā pensiju fondā Pirmais slēgtais pensiju fonds (kur otrs akcionārs ir Latvenergo), krīzes dēļ iemaksu veikšanu pērn uz laiku vispār pārtrauca.

«Latvijas finanšu politika šobrīd ļoti lielā mērā atgādina situāciju, kad tiek steigšus ielekts tramvajā, pat nepaskatoties, kāds ir tā numurs,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš arī norāda, ka šobrīd «iztur tas, kurš šiverējas».

«Man nav skaidrs, kāpēc netiek veidoti alternatīvie budžeta projekti, lai tos varētu nolikt uz galda un izvēlēties labāko. Pie mums notiek tā - kaut ko uztaisa, tad sāk bļaut, ka vairs nav laika, jo ir jau decembris, un pieņem, ļaujot priekšlikumu iesniegšanu veikt vienu dienu. Tajā pašā laikā man nav zināmi valdības pasūtīti pētījumi zinātniekiem par to, kāds būs, piemēram, 2013. gada valsts budžets, nu vismaz lielos makroekonomiskos jēdzienos. Mums tiek paziņots, ka nav laika un jālec iekšā tramvajā, bet tiek aizmirsts paskatīties, kāds ir tā numurs,» stāsta Ekmanis (attēlā).