Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Lai iedzīvotāji nesteidzīgi paspētu sakārtot ar dzīvesvietas deklarēšanu saistītos jautājumus un saņemtu atvieglojumus no nekustamā īpašuma nodokļa summas, kurai no šī gada ir piemērota paaugstinātā likme (1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības), Liepājas domes sēdē deputāti šodien lēma 2018. gadu noteikt par pārejas posmu, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele.

Liepājas pilsētas pašvaldība 2017. gada 12. oktobrī pieņēma saistošos noteikumus Nr.17 «Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā,» kuros noteica - ja objektā taksācijas gada 1. janvārī pulksten 0:00 dzīvesvieta ir deklarēta vismaz vienai personai, tad nekustamā īpašuma nodokļa likme piemērojama 0,2% līdz 0,6% apmērā no kadastrālās vērtības. Savukārt, ja objektā taksācijas gada 1. janvārī pulksten 0:00 dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai, piemēro paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības.

Ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumu skaitu, kuros tiek norādīts, ka dažādu apsvērumu dēļ tie nav varējuši veikt savas dzīvesvietas deklarācijas sakārtošanu, un iedzīvotāju nepietiekamo izpratni par nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma pieaugumu no 2018. gada, ir izstrādāti grozījumi saistošajos noteikumos Nr.1 «Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Liepājas pilsētā».

No šodienas mainīta alkoholisko dzērienu tirdzniecības internetā kārtība, līdz ar to turpmāk alkoholiskos dzērienus internetā varēs tirgot tikai uzņēmuma tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Līdz šim alkoholisko dzērienu tirdzniecība ar distances līgumu jeb internetā bija atļauta, izmantojot jebkādu distances saziņas līdzekli - telefonu, e-pastu, faksu un citus, taču no šodienas to var darīt tikai tirgotāja tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, kas norādīta speciālajā atļaujā (licencē) alkoholisko dzērienu vai alus mazumtirdzniecībai.

Lai komersanti varētu turpināt tirgot alkoholiskos dzērienus internetā arī pēc 28.decembra, ir jāpārreģistrē esošā vai jāsaņem jauna licence, pretējā gadījumā alkoholisko dzērienu tirgošana internetā komersantam turpmāk būs liegta.

Lai šādu licenci pārreģistrētu, komersantam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) (dokumentu grupa "Akcīzes preču licenču un sertifikātu iesniegumi") jāiesniedz iesniegums licences pārreģistrācijai saistībā ar jaunas darbības vietas - tīmekļvietne/mobilā lietotne - deklarēšanu. Citi dokumenti par tīmekļvietnes/mobilās lietotnes deklarēšanu iesniegumam nav jāpievieno.

Otrdien, 16.februārī, Rīgas domes sēdē apstiprināti grozījumi, kuri paredz, ka iedzīvotājiem, kuri līdz 1.martam plkst. 00.00 būs deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā, būs iespēja par nekustamo īpašumu maksāt samazināto nodokļa likmi.

Tādējādi Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā tiek paredzēts pārejas posms, un šajā laikā iedzīvotājiem ir dota iespēja sakārtot savas dzīvesvietas deklarāciju, lai saņemtu samazināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi, t.i., 0,2%-0,6% no īpašuma kadastrālās vērtības. NĪN aprēķinā tiks ņemtas vērā tās dzīvesvietas, kas Iedzīvotāju reģistrā būs fiksētas plkst. 00.00.

Pārejas periods tika noteikts, ņemot vērā, ka 2015.gada nogalē tīmekļa vietnē latvija.lv nebija pieejams e-pakalpojums Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana un tāpēc rīdzinieki, kuri bija plānojuši savas dzīvesvietas deklarācijas noformēt gada pēdējās dienās, tehnisku iemeslu dēļ nevarēja to izdarīt. Līdz ar to viņiem tiktu piemērota NĪN likme 1,5% apmērā, ja dzīvoklī nav deklarētu personu.

Rīgas domes iecere palielināt galvaspilsētā deklarēto iedzīvotāju skaitu ar lētākiem tarifiem sabiedriskajā transportā raisa bažas par mēģinājumiem deklarēties fiktīvi, tādējādi kropļojot dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu, norāda laikraksts Diena.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Laura Laiva teikusi, ka ir saprotama pašvaldības vēlme, lai tajā de facto dzīvojoši cilvēki tur arī deklarētos. «Taču nebūtu vēlams, lai Pierīgā dzīvojoši un Rīgā strādājoši cilvēki kādu piesolītu labumu dēļ sāktu meklēt fiktīvas iespējas piedeklarēties galvaspilsētā, fiziski paliekot dzīvot Pierīgā. Tas kropļotu dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu,» viņa sacījusi.

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) vēlmei, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju deklarētu savu dzīvesvietu galvaspilsētā, ir risks nonākt pretrunā ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas mērķi, uzsvērusi L. Laiva.

Dzīvesvietu elektroniski varēs deklarēt tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā dzīvojamā ēkā. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 16.martā, konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.

Saskaņā ar grozījumiem elektroniski vairs nevarēs deklarēt dzīvesvietu ēkās, kas reģistrētas kā nedzīvojamas, vai nereģistrētās ēkās, piemēram, saimniecības ēkā, mākslinieku darbnīcā. Šādos gadījumos personai, lai deklarētu dzīvesvietu, būs personīgi jāvēršas pašvaldībā un jāpierāda, ka dzīvo attiecīgajā īpašumā.

Likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas anotācijā norādījuši, ka dzīvesvietas deklarēšana klātienē pašvaldībā būs papildu administratīvais slogs tiem iedzīvotājiem, kuri noteiktajā kārtībā nav reģistrējuši savus īpašumus, kā arī pašvaldību darbiniekiem, kuriem būs jāizvērtē attiecīgie pierādījumi vai cita informācija.

Negodīgus ārvalstu investorus atrast būs grūtāk, jo Latvijā uzņēmumu dalībnieku – fizisku personu adreses vairs nereģistrē un tās ir izslēgtas no visiem Uzņēmumu reģistra reģistriem.

Ar 1. aprīli Uzņēmumu reģistrs (UR), pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu prasībām, no visiem reģistriem savā pārziņā izslēdza ziņas par personas dzīvesvietas adresi. Proti, uzņēmuma dalībniekiem – fiziskām personām – UR sasniedzamības adresi – nereģistrē, un šāda informācija nav pieejama ne UR atkalizmantotājiem, ne uzņēmējiem, ne valsts un pašvaldību iestādēm. Tas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotājus – uzņēmumu kapitāldaļu turētājus visi interesenti varētu atrast, ar pamatotu lūgumu vēršoties Iedzīvotāju reģistrā, tomēr problemātiska varētu būt tieši ārvalstu fizisku personu – uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku atrašana un informēšana, piemēram, kādas tiesvedības vai izmeklēšanas gadījumā. Tāpēc tiek pieļauts, ka šāda pārspīlēta personas datu aizsardzības prasības iedzīvināšana var vilkt līdzi sev dalībnieka – fiziskas personas nesasniedzamību, kas paver iespējas ārvalstu blēžiem, vienlaicīgi galvassāpes tiesībaizsardzības iestādēm.

Jukas likumdošanā, ko radījušas Moneyval prasības, praktiski var skart ikvienu, kas šķērsos valsts robežu pēc 1. jūlija pat ar pieciem eiro skaidras naudas kabatā.

Likums Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru skatīs 6. jūnija Saeimas plenārsēdē, iespējams, būs klajā pretrunā ar grozījumiem Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus Saeima tajā pašā dienā skata pirmajā lasījumā. Abi likumprojekti, tāpat kā daudzi citi, tiek steidzami virzīti Saeimā, jo Moneyval ziņojums jāiesniedz jau jūlijā. Galvenā pretruna veidojas sapratnē par to, cik lielu summu uz robežas personai var atņemt kā nepareizi deklarētu.

Juridiskā komisija papildina

Grozījumi Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir vien papildinājums likumam Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru deputāti grasās pieņemt galīgajā lasījumā. Šo likumu izstrādāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un vēl uz trešo lasījumu tiek piedāvāta rinda izmaiņu. Tajā pašā laikā Saeimas Juridiskā komisija deputātu Andreja Judina un Jutas Strīķes vadībā gatavo atbildības bāzi šim likumam, jau konkrēti pasakot, cik lielas summas varēs vest pāri robežai. Plānots, ka konkrētas sankcijas būs spēkā jau no 1. jūlija, kas nozīmē, ka cilvēki, kuri pēc Līgo svētkiem dosies uz Lietuvu vai Igauniju iepirkties, ņemot līdzi skaidru naudu, var iekulties ķezā. Juridiskās komisijas sēdē deputāti tā arī nenonāca pie skaidrības, kurā brīdī sākas problēmas ar skaidru naudu uz robežas.

Otrdien, 16.maijā, stājas spēkā grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", ar kuriem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, skaidro VID pārstāvji.

No 16.maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur "sarkano koridoru", pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri "zaļajam koridoram" turpmāk ir stingri aizliegts.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, informēja parlamenta Preses dienestā.

Par šiem grozījumiem šodien raisījās plašas debates Saeimas sēdē, vairākiem opozīcijas pārstāvjiem paužot bažas par šo normu piemērošanu.

Pašlaik spēkā esošais regulējums ir attiecināms uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, un nav piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm. Tas rada problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma novēršanu, un šāda situācija veicina draudus valsts drošībai, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi efektivizēs tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret neskaidras izcelsmes naudas pārvadājumiem starptautiski, nodrošinot arī «Moneyval» rekomendāciju izpildi, iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP).

Centra Biroji piedāvā uzņēmumiem reģistrēt savu juridisko adresi Rīgas centrā, paziņojis uzņēmums, norādot, ka uzņēmums pilnībā noraida pārmetumus par nelikumīgu praksi attiecībā uz piedāvājumu deklarēt dzīvesvietu.

Aprīļa beigās tika rakstīts, ka uzņēmums Centra Biroji par desmit latiem piedāvā iegādāties dzīvesvietas deklarēšanu privātpersonām, lai, piemēram, uzrādot deklarētu dzīvesvietu noteiktā rajonā, varētu pieteikt bērnus prestižās skolās. «Ar deklarēto dzīvesvietu mūsu telpās Jūs varēsiet pieteikt savu bērnu prestižajās Rīgas 49. vidusskolas (apmācība latviešu valodā) un Herdera vidusskolas (krievu valodā) pirmajās klasēs,» savā mājaslapā rakstīja SIA Centra biroji. Laikraksts Diena iepriekš pauda, ka tādā veidā uzņēmums pārdod iespēju izdarīt likumpārkāpumu.

«Visiem mūsu klientiem nomas laikā nodrošinām fizisko piekļuvi un iespēju uzturēties izvēlētajās adresēs. Tiesa, tas ne vienmēr tiek izmantots, jo mūsu klienti bieži uzturās ārpus Rīgas un ārzemēs,» norāda Centra Biroji izpilddirekotrs Pēteris Laukalējs. Viņš norāda, ka «saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, tas neierobežo cilvēku tiesības deklarēt citu adresi, kur, citējot likuma 3. pantu, «persona sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsts un pašvaldības iestādēm»». «Gadījumā, ja klienti izvēlas pieteikt bērnus skolā, kas atrodas deklarēto dzīvesvietu tuvumā, saskaņā ar pastāvošo likumdošanu tiem ir visas likumīgās tiesības to realizēt,» uzsver P. Laukalējs.

Ministru kabinets otrdien, 2.augustā pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumos Nr.130 Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība, kas paredz, ka turpmāk nekustamā īpašuma īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona varēs saņemt bez maksas ziņas par dzīvesvietas adresē deklarēto vai reģistrēto personu skaitu, informē Iekšlietu ministrijā.

Līdz šim īpašnieki, lai noskaidrotu savā nekustamā īpašumā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu, pieprasīja bez maksas pieejamās ziņas no Iedzīvotāju reģistra par deklarēto (reģistrēto) personu vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās vai reģistrētās dzīvesvietas adresi un dzīvesvietas deklarēšanas vai reģistrēšanas datumu, tādējādi radot nepamatotu personas datu apstrādi.

Tāpat turpmāk pašvaldības varēs sniegt Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas arī par mirušas personas pēdējo deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu, ja tā bija attiecīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Lai saņemtu izziņu no Iedzīvotāju reģistra par mirušās personas pēdējo deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietas adresi mantojumu lietas uzsākšanai, iedzīvotājiem ērtāk ir vērsties izziņas pieprasīšanai un saņemšanai pašvaldības iestādē, nevis pieprasīt un saņemt izziņu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā.

Par Igaunijas pirmo e-iedzīvotāju kļūs Economist apskatnieks, Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass, ceturtdien valdības preses konferencē paziņoja iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess e-dzīvesvietas identifikācijas (ID) karti Lūkasam pasniegs 1.decembrī plkst.16.

Lūkass ir veicinājis Igaunijas publicitāti pasaulē, un viņš saņems Igaunijas e-dzīvesvietas statusu bez pieteikuma iesniegšanas.

Nākamajā nedēļā Tallina uzsāks iecerēto starptautisko plānu, kura ietvaros visi Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu pilsoņi, kuri nav Igaunijas rezidenti, varēs pieteikties e-dzīvesvietas ID kartei, kas ļaus izmantot valsts daudzās e-pakalpojumu sistēmas.

E-iedzīvotājs ir ārzemnieks, kuram Igaunija izveidos digitālu identitāti, kas balstīta uz personas pilsonības valsti, un izdos digitālu ID karti. E-iedzīvotājiem būs pieeja Igaunijas e-pakalpojumiem, kas ļaus, piemēram, vienas dienas laikā izveidot uzņēmumu vai bankas kontu. Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Tāvi Kotka uzsvēris, ka e-dzīvesvietas galvenā loma ir attīstīt biznesa iespējas.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Šomēnes sāksies ASV tehnoloģiju kompānijas Apple trešās paaudzes iPad tirgošana vēl 21 pasaules valstī, tostarp arī Latvijā.

Kompānija Apple paziņojusi, ka, sākot no 20. aprīļa jauno iPad varēs iegādāties Dienvidkorejas, Brunejas, Horvātijas, Kipras, Dominikānas Republikas, Salvadoras, Gvatemalas, Malaizijas, Panamas, Sanmartēnas, Uragvajas un Venecuēlas pircēji.

Latvijas tirgū jaunais iPad nonāks vēl pēc vienas nedēļas – 27. aprīlī. Līdztekus tirgošana sāksies arī Indijā, Izraēlā, Kolumbijā, Igaunijā, Lietuvā, Melnkalnē, Dienvidāfrikā un Taizemē.

Jaunā planšetdatora iPad tirgošanu desmit pasaules valstīs Apple sāka šā gada 16. martā. Pirmie, kas varēja iegādāties jaunākās paaudzes iPad bija ASV, Francijas, Kanādas, Austrālijas, Vācijas, Japānas, Singapūras, Šveices, Lielbritānijas un Ķīnas pircēji. Šajās valstīs Apple veikalos pirmajā iPad tirgošanas dienā veidojās garas rindas.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Portālā Manabalss.lv aptuveni divu nedēļu laikā savākti nepieciešami 10 000 paraksti pret biļešu cenu diferencēšanu Rīgas sabiedriskajā transportā, liecina portālā pieejamā informācija.

Līdz ar to iniciatīvu var iesniegt vērtēšanai parlamentā. Iniciatīvas autore Ieva Brante paskaidroja, ka tuvākajās dienās tiks iesniegta vēstule parlamentā, lai Saeima varētu rīkoties atbilstoši Latvijas iedzīvotāju interesēm, kuri šādi ir pauduši savu nostāju jautājumā par plānotajām izmaiņām biļešu cenās Rīgas sabiedriskajā transporta.

I. Brante uzskata, ka iedzīvotājus nedrīkst dalīt pēc deklarētās dzīvesvietas, turklāt Rīgā kā valsts galvaspilsētā ir koncentrētas dažādi iedzīvotājiem nozīmīgas iestādes - slimnīcas, tiesas, valsts iestādes.

Paraksti tika vākti ar mērķi novērst lielas iedzīvotāju grupas diskrimināciju Rīgā, nosakot vienādu braukšanas maksu Rīgas sabiedriskajā transportā kā rīdziniekiem, tā arī pārējiem pasažieriem, kas dzīves vietu nav deklarējuši Rīgā.

Vienības gatvi Rīgā raksturo bruģis, dzīva auto satiksme un 10.tramvajs, ko dziesmā apdziedājis Labvēlīgais tips, aicinot sēsties sapņu vagonā…

Vienības gatves garums ir teju pieci kilometri. Tā ir izveidota XIX gs., nospraužot pilsētas robežās jaunu iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas reiz gāja no Vācijas caur Jelgavu uz Rīgu. Līdz pat 1935. gadam Vienības gatvi dēvēja par Jelgavas šoseju, un sākotnēji tā bija savienota tieši ar Akmeņu ielu, bet, paplašinot dzelzceļa staciju, ielas sākums tika pavirzīts līdz Jelgavas ielai. DB apciemoja vairākus uzņēmējus ielas posmā no Altonavas līdz Jelgavas ielai.

Auto, ka biezs

DB novēroja, ka viena no raksturīgākajām Vienības ielas iezīmēm – tur atrodas ne viens vien specializētais autolietu veikals. Viens tirgo krāsas vai dažādus aksesuārus mašīnu izdaiļošanai, kāds cits piedāvā servisu. Aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka šādai vienas specializācijas veikalu koncentrācijai esot savi iemesli – šeit ikdienā garām steidz autovadītāji, kas ir šo uzņēmumu potenciālie klienti. Turklāt šeit klientiem nav jādomā par autostāvvietu – mašīnas atļauts novietot gan ielas malās, gan atsevišķās vietās gandrīz pie veikalu durvīm. Savukārt tiem, kuri atstāj savu braucamo servisā, ir viegli un ērti izmantot sabiedrisko transportu un nokļūt pilsētas centrā.

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, šodien žurnālistiem atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Jaunzeme pauda cerību, ka 1.jūlijā spēkā stāsies grozījumi likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro. Grozījumi paredz, ka personām būs jāpierāda naudas izcelsme.

Jau ziņots, ka Saeima minētos likuma grozījumus otrajā lasījumā atbalstīja maijā.

«Es saprotu, ka šī norma tiks pieņemta vēl šajā parlamenta sesijā. Tas nozīmē, ka ielidojot, ne tikai no ārējās robežas, bet arī uz iekšējās robežas, būs jādeklarē nauda un naudas pārvadītājam būs jāpierāda līdzekļu izcelsme. Ja atradīsim personas bagāžā 10 000 eiro, tad personai būs jāsniedz paskaidrojums par līdzekļu izcelsmi un kur naudu domāts izmantot. Ja radīsies aizdomas, tad mēs šo naudu varēsim aizturēt un lūgt 30 dienu laikā iesniegt papildu dokumentus par tās izcelsmi. Ja persona nevarēs iesniegt šo informāciju, tad nauda tiks konfiscēta,» norādīja VID vadītāja.

Cīņā ar noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākti deviņi kriminālprocesi. Trīs no tiem uzsākti par 703 000 EUR nepatiesu deklarēšanu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā, liecina VID sniegtā informācija.

Šā gada aprīlī un maijā lidostā Rīga, pamatojoties uz riska informāciju, veikta ielidojošo reisu Maskava- Rīga trīs pasažieru muitas kontrole par iespējamu skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā nepatiesu deklarēšanu, kas izdarīts ar iespējamu noziedzīgi iegūtu skaidru naudu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā.

Pārbaudēs tika iesaistīts muitas kinologs ar skaidras naudas meklēšanas darba suni. Pārbaužu laikā konstatēts, ka 1976.gadā dzimušās Krievijas pilsones rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 243 000 ASV dolāri un 36 000 EUR, 1968. gadā dzimuša Lietuvas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 300 000 EUR un 1965.gadā dzimuša Krievijas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 150 000 EUR.

Šā gada 11 mēnešos valsts ieņēmumu jomā kopumā uzsākti 163 kriminālprocesi, muitas jomā – 980. Savukārt attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir uzsākti 72 kriminālprocesi un kriminālvajāšanai nosūtīti 9 kriminālprocesi.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informē, ka visa 2018. gada laikā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu bija uzsākti 17 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanai nosūtīti 5 kriminālprocesi.

«Šis ievērojamais pieaugums ir noticis saistībā ar skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,» uzsvēra K. Podiņš. Viņš norāda, ka šogad arestēti finanšu līdzekļi 13,1 milj. eiro apmērā, arestēta kustamā manta 664 535 eiro apmērā, arestēta nekustamā manta 8,9 milj. eiro apmērā, turklāt manta (1,4 milj. eiro apmērā), kas ir atzīta par noziedzīgi iegūtu. Bez tam šogad VID atklājis un pārtraucis 16 organizētu noziedzīgu grupējumu darbību, no kuriem visvairāk – 10 valsts ieņēmumu jomā, trīs - akcīzes preču un trīs - narkotisko un psihotropo vielu apritē.

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz reformēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Atbalstītie likumprojekti paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Likumprojektu paketē iekļauti Nodokļu un muitas policijas likums, Valsts ieņēmumu dienesta likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Facebook investori, kurus jau paguva pārņemt nopietnas raizes par kompānijas nākotnes izaugsmi, pašlaik gatavojas lielākajam Facebook akciju skaita pieaugumam kopš kompānija uzsāka tirgošanos ar akcijām šā gada maijā, raksta Bloomberg.

Tirgošanā nonāks vēl 804 miljoni akciju, kas pieder bijušajiem Facebook darbiniekiem un tiem, kas tās pārdeva sākotnējā publiskajā akciju piedāvājumā. Tādējādi pašlaik Facebook tirgošanā esošo akciju skaits teju ddubultosies. Iepriekš ar šīm akcijām tika liegts tirgoties, lai uzreiz pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma nepārpludinātu tirgu.

Kompānijas līdzdibinātāja Marka Cukerberga akcijas nav to akciju skaitā, kas šoreiz nonāks tirgošanā. M. Cukerbergs norādīja, ka akcijas nepārdos ātrāk kā nākamā gada septembrī. Kompānijas līdzdibinātājam pieder ap 444 milj. Facebook akciju.

Lai gan pirms pāris dienām bija informācija, ka jaunākais Apple planšetdators iPad Latvijā būs pieejams sākot no 27.aprīļa, mobilo sakaru operators Tele2 šo modeli saviem klientiem Latvijā piedāvā iegādāties no aprīļa sākuma, DB apliecina Tele2 sabiedrisko attiecību konsultante Egita Māliņa.

Tas skaidrojams ar to, ka Tele2 iegādājas jauno iPad valstīs, kur tas ir jau pieejams.

Lai arī planšetdators vairāk tiek uztverts kā ierīce personīgai lietošanai, kuras pamatfunkcija ir izklaide, Latvijā par jaunāko iPad vislielāko interesi izrāda tieši uzņēmumi, secinājis Tele2, tomēr precīzus pārdošanas apmērus operators nesniedz.

«Mūsuprāt tieši planšetdatoru segmentam ir lielākais tirgus potenciāls gan pasaulē kopumā, gan Latvijā. Lai arī pašlaik Latvijā tos lieto mazāk kā 1% iedzīvotāju, redzam, ka interese pakāpeniski pieaug gan no uzņēmumu, gan iedzīvotāju puses. Pieaugošais pieprasījums pēc planšetdatoriem ir skaidrojams gan ar mobilā interneta lietotāju skaita pieaugumu, gan pieejamākām cenām. Kopumā planšetdatoru lietošanā pieredzēsim līdzīgas izmaiņas kā mobilo telefonu jomā, kurā viedtelefons no ekskluzīva produkta ir kļuvis par plaša patēriņa preci,» DB skaidro Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.