Jukas likumdošanā, ko radījušas Moneyval prasības, praktiski var skart ikvienu, kas šķērsos valsts robežu pēc 1. jūlija pat ar pieciem eiro skaidras naudas kabatā.
Likums Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru skatīs 6. jūnija Saeimas plenārsēdē, iespējams, būs klajā pretrunā ar grozījumiem Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus Saeima tajā pašā dienā skata pirmajā lasījumā. Abi likumprojekti, tāpat kā daudzi citi, tiek steidzami virzīti Saeimā, jo Moneyval ziņojums jāiesniedz jau jūlijā. Galvenā pretruna veidojas sapratnē par to, cik lielu summu uz robežas personai var atņemt kā nepareizi deklarētu.
Juridiskā komisija papildina
Grozījumi Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir vien papildinājums likumam Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru deputāti grasās pieņemt galīgajā lasījumā. Šo likumu izstrādāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un vēl uz trešo lasījumu tiek piedāvāta rinda izmaiņu. Tajā pašā laikā Saeimas Juridiskā komisija deputātu Andreja Judina un Jutas Strīķes vadībā gatavo atbildības bāzi šim likumam, jau konkrēti pasakot, cik lielas summas varēs vest pāri robežai. Plānots, ka konkrētas sankcijas būs spēkā jau no 1. jūlija, kas nozīmē, ka cilvēki, kuri pēc Līgo svētkiem dosies uz Lietuvu vai Igauniju iepirkties, ņemot līdzi skaidru naudu, var iekulties ķezā. Juridiskās komisijas sēdē deputāti tā arī nenonāca pie skaidrības, kurā brīdī sākas problēmas ar skaidru naudu uz robežas.
Jādeklarē 10 tūkstoši
«Patlaban Krimināllikuma 195. pantā ir paredzēta atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz Eiropas ārējās robežas. Ir konstatēts, ka problēma ir arī uz iekšējām robežām. Cilvēki pārvieto lielas summas, kas ļoti bieži ir saistītas ar noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Spēkā paliek esošā kārtība uz ES ārējās robežas, bet mēs likumu papildinām ar normu par skaidras naudas deklarēšanu uz iekšējās robežas. Kārtība būs šāda – cilvēkam nebūs pienākuma kaut kur pirms ceļojuma uz Lietuvu vai Igauniju īpaši deklarēt savu skaidro naudu, kuru viņš ņems līdzi ceļojumā. Ja muita veic pārbaudi un uzdod cilvēkam aizpildīt deklarāciju un viņš, to aizpildot, sniedz nepareizu informāciju, ka tādas naudas nav, bet patiesībā nauda ir, tad muita var rīkoties,» deputātiem izstrādātos likuma grozījumus skaidroja A. Judins.
Visu rakstu lasiet 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!