Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Valsts a/s Latvijas valsts ceļi noslēgusi iepirkumu konkursu par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu, par konkursa uzvarētāju pasludinot SIA Limbažu ceļi. Starp abiem uzņēmumiem paredzēts slēgt līgumu 1,848 miljonu latu apjomā.

Ceļu rekonstrukcija paredzēta uz pirmās šķiras autoceļa P21 Rūjiena – Mazsalaca posma Virķēni – Indus (5,20 – 12,40 kilometrs).

SIA Limbažu ceļi piedāvāja zemāko līgumcenu, bet kopumā savus piedāvājumus valsts a/s Latvijas valsts ceļi iesniedza trīs būvfirmas.

SIA Limbažu ceļi ir reģistrēta 1991. gadā Limbažos. Uzņēmuma pamatkapitāls veido 522 tūkst. Ls. 2011. gadā būvuzņēmums apgrozīja 5,6 milj. Ls, bet SIA Limbažu ceļi peļņa bija 90 tūkst. Ls. Saskaņā ar Lursoft datiem, aizpērn kompānijā strādāja 167 darbinieki.

Būvfirmas valdē darbojas tās priekšsēdētājs Andris Garklāvs, kā arī valdes locekļi Guntars Salenieks, Andis Zaļaiskalns un Daina Čapiņa.

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Trīs gadu laikā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) īstenos projektu SMART E67, ieviešot viedās transporta sistēmas uz Via Baltica maršruta. Līdz 2018. gada rudenim plānots uzstādīt mainīgās informācijas ceļa zīmes, modernizēt esošos luksoforus un pielāgot tos adaptīvam darba režīmam (gaismas tiek pārslēgtas, ņemot vērā aktuālo satiksmes situāciju), uzstādīt jaunas laikapstākļu stacijas un modernizēt esošās, kā arī izveidot satiksmes reāllaika videonovērošanu un negadījumu novēršanas risinājumus atsevišķos satiksmes mezglos, informē LVC.

«Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucās uz līdzīgu sistēmu efektivitāti. Interreg programma bija viena no iespējām kā Latvijā uzsākt strukturētu darbu pie viedo tehnoloģiju ieviešanas uz autoceļiem, tāpēc uzrunājām Igaunijas kolēģus kopīgam projektam,» stāsta projekta SMART E67 vadītājs, VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs.

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

VAS «Latvijas valsts ceļi» apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 6,851 miljons eiro, kas ir par 4,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieauga 3,2 reizes, sasniedzot 67 319 eiro, liecina kompānijas publiskotais starpperiodu finanšu pārskats.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka 2018.gada pirmajā pusgadā īpaša uzmanība pievērsta būvdarbu iepirkumu plānošanai, savlaicīgai iepirkumu izsludināšanai, kā arī savlaicīgas uzticamas informācijas nodrošināšanai par plānotajiem pasūtījumiem, kas ļautu pretendentiem savlaicīgi saplānot nepieciešamos resursus un nodrošināt nepieciešamo kompetenci pasūtījumu izpildē.

Šogad pirmajā pusgadā «Latvijas valsts ceļi» veikuši 47% no gadā plānotajiem būvdarbu iepirkumiem.

Pārskatā arī minēts, ka «Latvijas valsts ceļu» galvenie uzdevumi 2018.gadā ir valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2023.gadam īstenošana; valsts autoceļu tīklā veicamo darbu programmas 2018.-2020.gadam īstenošana; Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošana; publiskās un privātās partnerības projekta «Ķekavas apvedceļš» sākšana; autoceļu kompetences centra kompetences un resursu stiprināšana autoceļu būvniecības kvalitātes nodrošināšanai; bīstamo ceļa posmu («melno punktu») noteikšanas kritēriju un samazināšanas programmas izstrāde.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi izvēlējusies uzņēmumus, kas veiks vairāk nekā 6,5 milj. Ls apjomīgos valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanas darbus, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka ceļa P36 Rēzekne-Gulbene posma rekonstrukciju no tilta pār Pededzi līdz Gulbenei par vairāk nekā 4,3 milj. Ls veiks uzņēmums 8 CBR. Iepirkums paredz, ka kompānijai būs jāveic arī tilta pār Pededzi rekonstrukcija. Kopumā šo darbu veikšanai savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti.

Savukārt ceļa P22 Valka-Rūjiena posma Vēveri-Kārķi posmu atjaunos SIA Limbažu ceļi, kas konkursā tika izvēlēta no diviem pretendentiem, kas iesniedza piedāvājumus. Šo darbu apjoms lēsts vairāk nekā divu milj. Ls.

Valsts pirmās šķiras autoceļu posmi tiks atjaunoti ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

A/s Latvijas autoceļu uzturētājs valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties jaunam valdes loceklim Oskaram Zemītim, liecina informācija Lursoft.

Tajā pašā laikā darbu uzņēmuma valdē pametis līdzšinējais valdes loceklis Vilnis Urbanovičš. A/s Latvijas autoceļu uzturētājs valdē darbojas arī valdes loceklis Guntis Karps un valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

Uzņēmums izveidots v alsts akciju sabiedrībai Centrālā reģiona ceļi pievienojot valsts a/s Latgales ceļi, valsts a/s Kurzemes ceļi un valsts a/s Vidzemes ceļi un, kā vienots uzņēmums, darbojas no 2006. gada. Latvijas autoceļu uzturētāja pamatkapitāls ir 24,72 milj. Ls. Sabiedrība visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, nodarbojas ar valsts autoceļu un ar tiem saistīto inženierbūvju un komunikāciju kompleksiem uzturēšanas darbiem, būvniecību, remontiem, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavoto smilšu ražošanu.

Sakarā ar pavasara atkusni un šķīdoni uz grants ceļiem, jau ir ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem autotransporta masas ierobežojumiem uz valsts autoceļiem ar grants segumu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Masveida ierobežojumi pagaidām vēl nav ieviesti Valkas, Balvu, Limbažu, Liepājas, Rēzeknes, Talsu un Valmieras apkārtnē.

Pavasara atkušņa un ilgstošu nokrišņu dēļ šķīdonis ir iestājies uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā. Tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem – uz aptuveni 10 000 kilometru.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.

Šogad atvēlētais finansējums ceļiem joprojām nav pietiekams, taču tendence pēdējos piecos gados ir pozitīva, aģentūrai BNS sacīja Latvijas valsts autoceļu pārvaldītāja Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«2015.gadā plānojam strādāt tikpat intensīvi [cik pērn], kilometru skaits, ko savedīsim kārtībā, arī būs ap 1000. Gads nebūs sliktāks, jo kopējais finansējuma apjoms ir nedaudz lielāks kā 2014.gadā. Diemžēl, tas joprojām ir nepietiekams, lai panāktu to, ka ceļi Latvijā tiek remontēti ātrāk, nekā tie sabrūk, tomēr pēdējos piecus gadus ir pozitīva tendence, valsts finansējums katru gadu pieaug,» sacīja Lange.

Viņš uzsvēra, ka sakārtots ceļu tīkls ir jebkuras valsts ekonomiskās attīstības pamatā. «Aizbrauciet uz jebkuru reģionu, parunājiet ar cilvēkiem, un viena no pirmajām lietām, par kurām jautās – kad būs savesti kārtībā ceļi?» teica LVC vadītājs.

Notikušas izmaiņas a/s Latvijas Valsts ceļi amatpersonās, uzņēmuma valdi atstājot Ainaram Vilnītim un Aldim Lācim, informē Lursoft.

Viņu vietā valdes locekļa amata pienākumus turpmāk pildīs Ringolds Beinarovičs un Reinis Freimanis, kuram pieder arī 100% kapitāldaļu uzņēmumā SIA Bioplastmasa.

Savukārt a/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāja amatā turpinās darboties Ivars Pāže, tāpat amatu saglabājis arī līdzšinējais valdes loceklis Jānis Lange.

2011. gada beigās uzņēmumā strādāja 324 darbinieki, un pērn Latvijas Valsts ceļu apgrozījums veidoja 7,352 tūkst. Ls, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2010. gadā. Lielāko daļu no apgrozījuma - 7,274 tūkst. Ls – 2011. gadā veidoja Satiksmes ministrijas deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpilde, atlikušo apgrozījuma summu veidoja konsultantdarbi un pakalpojumi citiem klientiem.

Lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, līdzās sociālajiem tīkliem un informatīvajam tālrunim VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pievienojis jaunu komunikācijas kanālu – aplikāciju "Waze", ar kuras palīdzību turpmāk varēs informēt par notiekošo uz valsts autoceļiem, kā arī redzēt aktuālāko informāciju.

Tā kā LAU apstrādā ziņojumus, kas atbilst autoceļu uzturēšanas darbu specifikai, iesniedzot ziņojumu aplikācijā "Waze", svarīgi norādīt konkrētu bīstamības tēmu jeb apakšsadaļu. Pašlaik "Waze" piedāvā trīs bīstamības sadaļas, no kurām katrai ir savas apakšsadaļas. Ziņojumu apakšsadaļas, kuras izvērtē LAU, ir sekojošas: uz ceļa: šķērslis, bedre, sabraukts dzīvnieks; ceļa malā: pazudusi ceļazīme; laika apstākļi: ledus, plūdi.

Informācijai, kas tiks iesniegta "Waze", sekos līdzi LAU Klientu atbalsta dienests un VAS "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centrs, bet tālāk šī informācija tiks nodota atbildīgajām struktūrvienībām iesniegtās informācijas pārbaudei. Ja nepieciešams, pēc autoceļu apsekošanas tiks uzsākts darbs pie neatbilstību novēršanas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un termiņos.

22.aprīlī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izsludināta ārkārtējā situācija uz vienu nedēļu, no 22.aprīļa līdz 29.aprīlim,

Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā.

Lēmums aicināt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju tika pieņemts Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par palu un plūdu izraisīto seku likvidēšanas pasākumos iesaistīto institūciju veiktajiem un plānotajiem drošības pasākumiem valstī, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ziņojums par situāciju palu un plūdu skartajās pašvaldībās.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu pašvaldībai īpašā tiesiskā režīma (ārkārtējās situācijas) laikā sadarbībā ar Valsts policiju (VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), ja nepieciešams, ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju no plūdu skartajām teritorijām, ja ir pamatots apdraudējums iedzīvotāju veselībai vai dzīvībai.

Ceļu būvniecības kvalitāte Latvijā uzlabojas, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadītājs Jānis Lange.

Pēc viņa teiktā, jauno un atjaunoto valsts un reģionālās nozīmes ceļu kvalitāte ir ļoti laba, ko esot atzinuši arī starptautiskie eksperti.

Lange gan atzina, ka vairāk nekā puse Latvijas ceļu ir sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc autovadītāji, iespējams, nepamana atjaunoto ceļu labo stāvokli un kritizē Latvijas ceļus kopumā.

Savukārt kā trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, ceļi sabrūk ātrāk nekā tos spēj atjaunot un līdzekļu apjoms visu ceļu atjaunošanai nav pietiekams.

Patlaban 70% valsts galveno ceļu ir sakārtoti, arī reģionālie ceļi pamazām tiekot sakārtoti. Galveno un reģionālās nozīmes ceļu sakārtošana tikšot pabeigta plānotajā laikā - līdz 2020.gadam.

Uz reģionālā autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) posmā no Labraga līdz Mežainei (43,2.-63,0. km) turpinās pērn aprīlī sāktie būvdarbi. Šis ir pašreiz valstī garākais remontposms, kurā ir astoņi ar luksoforiem regulēti posmi, un to izbraukšana prasa vairāk nekā stundu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros tiek veikta segas pārbūve, sākot no pamatiem un beidzot ar divām asfalta kārtām, ūdens novades sistēmas sakārtošana un autobusu pieturvietu atjaunošana. Atjauno arī tiltus pār Saku un Karpu, tiem klājot jaunu hidroizolāciju un brauktuves segumu. Līdz šim ir paveikti aptuveni 70 % no būvdarbu apjoma. Četru kilometru garā posmā no Labraga Pāvilostas virzienā jau ir ieklātas visas asfalta kārtas un tur atlicis vien horizontālais marķējums. Ātruma ierobežojums 70 km/h tur joprojām saglabājas. Šos būvdarbus veic SIA Binders, un to līgumcena ir 10,6 miljoni eiro (ar PVN) ar ERAF līdzfinansējumu. Pilnībā darbus pabeigt plānots līdz rudenim, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Saistībā ar pieaugušo satiksmes intensitāti šajā sezonā ir mainītas vairāku autoceļu uzturēšanas klases, informē va/s Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa.

Pierīgā pārmaiņas ir skārušas Tallinas šosejas posmu no 21. līdz 36. km un Liepājas šosejas posmu no 17. līdz 23. km, kā arī reģionālo autoceļu uz Jaunmārupi. Šo autoceļu uzturēšana no A1 klases mainīta uz A klasi.

Citur valstī mainītas uzturēšanas klases atsevišķiem posmiem reģionālajos autoceļos.

Autoceļu Inciems–Sigulda–Ķegums (P8), Krāslava–Preiļi–Madona (P62) un Madona–Varakļāni (P84) atsevišķiem posmiem uzturēšanas klase ir paaugstināta uz A1, bet autoceļu Rīga–Ērgļi (P4), Augšlīgatne–Skrīveri (P32), Viļaka–Kārsava (P45), Kārsava–Tilža–Dubļukalns (P48), Višķi–Nīcgale (P64) un P121 Tukums–Kuldīga (P121) atsevišķiem posmiem – uz B klasi.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ražotnē Daugavpilī, kur tiek ražotas dažādas ceļazīmes.

Ceļazīmju izgatavošana Daugavpilī ir LAU komercpakalpojums. Tiek ražotas ceļazīmes ar un bez stiprinājuma elementiem, transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, ielu un māju nosaukumu plāksnītes, reklāmas no gaismu atstarojoša materiāla, darba drošības tehnikas zīmes, piktogrammas, ģerboņi, plakāti, paziņojumi, informācijas un tūrisma norādes.

Kā stāsta LAU Daugavpils ceļu rajona direktora vietniece Zinaīda Bleidele, Daugavpilī ceļazīmju ražotne pastāv no 1998. gada, un sākotnēji ceļazīmes tika ražotas tikai Daugavpils ceļu rajona vajadzībām.

Šobrīd ceļazīmes tiek ražotas visam LAU un, kā norāda Z.Bleidele, pasūtījumi un apjomi ar katru gadu pieaug. Pēdējos trīs gados ar rokām katru gadu tiek izgatavotas vairāk nekā 6000 ceļazīmes, no kurām 85% ir LAU vajadzībām un 15% - citi pasūtījumi. Ražotnē strādā divi cilvēki, kuri gan veido zīmi, gan veic aprēķinus

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi noslēgusi iepirkumu konkursu par autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona posma Rudzēti-Steķi jeb ceļa 82 – 88 kilometra rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā piedalījās seši komersanti, taču viszemāko cenu piedāvāja un tādējādi par uzvarētāju kļuva Rēzeknes novada Čornajas pagastā reģistrētā SIA BF Ceļi un tilti.

Ceļa posma rekonstrukcijas darbu kopsumma ir 1,69 miljoni latu.

SIA BF Ceļi un tilti pērnā gada jūnijā kopā ar SIA Lemminkainen uzvarēja Latvijas Valsts ceļu konkursā par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu (autoceļa P48 Kārsava - Tilža - Dubļukalns posma Kārsava - Salnava 0,00 - 6,55 km rekonstrukciju), piedāvājot zemāko līgumcenu 2,45 miljonus latu. Savukārt 2011. gadā uzņēmums uzvarēja iepirkumu konkursā par autoceļa (P52 Zilupe – Šķaune – Ezernieki 9,7 – 16,29 km) ar sabrukušo melno segumu uzturēšanas darbiem atjaunošanu, piedāvājot darbus veikt par 133 tūkst. Ls.