Ja jau tiek izmantotas Google reklāmas, iespējams, ir nācies aizdomāties, vai ir vērts ieguldīt arī SEO. Galu galā, mājaslapa jau parādās meklēšanas rezultātu augšgalā, pateicoties apmaksātām reklāmām, tad kāpēc gan investēt arī ar SEO? Patiesībā SEO un Google reklāmas ir divas dažādas stratēģijas, kas var lieliski papildināt viena otru. Pat ja Google reklāmas sniedz rezultātus, SEO var piedāvāt ilgtermiņa ieguvumus, ko vien ar reklāmām nav iespējams nodrošināt.

Šajā rakstā tiks izskaidrots, kā SEO atšķiras no Google reklāmām un kā abu kombinācija var palīdzēt uzņēmumam gūt lielākus panākumus internetā.

SEO un Google reklāmas: kāda ir atšķirība?

Vispirms jānoskaidro galvenās atšķirības starp SEO un Google reklāmām. Google reklāmas ļauj uzņēmumiem izmantot PPC (maksā par klikšķi) modeli, kas nozīmē, ka tiek veidotas pielāgotas reklāmas, kuras parādās Google meklēšanas rezultātu augšgalā. Pielāgojot reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, iespējams piesaistīt auditoriju tieši tad, kad viņi meklē konkrētus risinājumus.

SEO, savukārt, ir process, kura laikā mājaslapa tiek uzlabota, lai tā labāk parādītos organiskajos (neapmaksātajos) meklēšanas rezultātos. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet SEO ir ilgtermiņa ieguldījums, kas laika gaitā nodrošina stabilu un regulāru apmeklētāju plūsmu.

Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par uzticamākajiem reklāmas kanāliem pasaulē liecina - 83% respondentu sešdesmit pasaules valstīs par uzticamāko avotu, kur iegūt informāciju par produktiem un pakalpojumiem, uzskata draugus un ģimeni. Otrajā vietā ar 70% īpatsvaru ir zīmolu mājas lapas un citi kontrolētie kanāli tiešsaistē, savukārt 66% patērētāju uzticas internetā publicētajām citu lietotāju atsauksmēm.

Neraugoties uz interneta mediju pieaugumu, uzticamību nav zaudējuši arī tradicionālie reklāmas kanāli – TV, žurnāli un avīzes. Proti, 63% globālo respondentu atzina, ka viņi uzticas reklāmai televīzijā, 60% - reklāmai avīzēs un 58% - žurnālos. 48% respondentu pasaulē uzsver, ka uzticas video reklāmām tiešsaistē, 47% - reklāmām, kas parādās dažādos meklētājos un 46% - reklāmām sociālajos tīklos. 42% uzticas banneru reklāmām, 43% - mobilajām reklāmām, 36% - reklāmām īsziņās.

Viena no daudziem reklāmdevējiem pievilcīgākajām un, kā izrādās, arī labvēlīgākajām sabiedrības grupām ir tā dēvētā digitālā jeb Millenium paaudze – 21 līdz 34 gadus veci patērētāji, kas lielā mērā izauguši digitālajā laikmetā. Raugoties uz pētījumā iekļautajiem 19 reklāmas kanāliem un veidiem, šī sabiedrības grupa demonstrēja visaugstāko uzticēšanās īpatsvaru 18 reklāmas kategorijās, tai skaitā draugu ieteikumiem (85%), zīmolu mājas lapām (75%), patērētāju atsauksmēm internetā (70%), reklāmai TV (67%), reklāmai avīzēs un žurnālos (62%) u.tml. Digitālo un mobilo reklāmu kā uzticamu avotu minēja vairāk nekā puse – 53% respondentu, kamēr 51% ieklausās reklāmās sociālajos tīklos un 47% - tiešsaistes banneros.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.

Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.

Pēc nelielas pavasara prelūdijas ar pamatīgiem mazumtirdzniecības apjoma pieaugumiem visās Eiropas Savienības un eirozonas valstīs turpinās apjoma kritums, un jūlijā pret pērnā gada jūliju mazumtirdzniecības apjoma sarukums ir 0,9% eirozonā un 0,5% Eiropas Savienībā (ES).

Salīdzinājumā pret jūniju ir neliels uzlabojums par 0,3% kā ES, tā eirozonā, tomēr paredzams, ka jau rudens mēnešos taupības sekas smagi atspoguļosies mazumtirdzniecībā.

Taupa uz pārtiku

Viens no nozīmīgākajiem krīzes rādītājiem ir pārtikas mazumtirdzniecība, kurai pie normālas preču inflācijas un samērīga algu pieauguma vajadzētu augt līdzīgi. Eirozonā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, pārtikas mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 2,4%. Eiropas Savienībā pārtikas gadījumā ir 2% samazinājums. Neliela atkāpe no normas ir neliels pieaugums tēriņiem par degvielu. Kopējais secinājums – cilvēki taupa uz ēdienu, bet degviela tomēr jāpērk. Starp citu, rekordaugsti mazumtirdzniecības apjoma samazinājumi ir valstīs ar lielāko vidējo algu. Piemēram, Dānijā jūlijā mazumtirdzniecība sarukusi par 7,7%, Luksemburgā sarukums –6,3%. Slovēnijā visu pēdējo pusgadu kopš februāra turpinās rekordaugsts mazumtirdzniecības apjoma pieaugums, un jūlijā tas veido 25%, seko Malta ar +9% un Polija ar +7,6%.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

ASV sociālo tīklu milzis "Meta" pirmdien paziņoja, ka "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā no nākamā mēneša būs iespēja iegādāties abonementu, lai šos sociālos tīklus izmantotu bez reklāmām.

"Lai ievērotu jaunos Eiropas noteikumus, mēs ieviešam jaunu abonēšanas iespēju Eiropas Savienībā (ES), [pārējā] Eiropas Ekonomikas zonā un Šveicē," teikts uzņēmuma paziņojumā.

"Meta" norāda, ka lietotāji Eiropā jauno abonementu varēs iegādāties par 9,99 eiro mēnesī interneta pārlūkprogrammas versijai vai par 12,99 eiro mēnesī lietošanai mobilajos telefonos ar "iOS" un "Android" operētājsistēmām.

Lietotāji joprojām varēs izmantot platformas bez maksas ar reklāmām, bet to lietotāju informācija, kuri iegādāsies abonementus, "netiks izmantota reklāmām", skaidro "Meta".

Šos abonementus varēs iegādāties tikai personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

"Meta" uzskata, ka šis solis kliedēs ES regulatoru bažas par uzņēmuma veikto datu apkopošanu un to izmantošanu reklāmām.

Pasaules interneta milzis Google atzinis, ka guvis peļņu no reklāmām, kuru izvietotāji tirgū virzīja nelegālus produktus, vēsta BBC.

Google automatizētā reklāmas sistēma ļāvusi internetā gozēties Londonas Olimpisko spēļu biļešu tālākpārdevēju, narkotisko vielu saturošu augu un viltus personas apliecinošu dokumentu tirgotāju reklāmām.

Pēc tam, kad BBC pievērsa uzmanību šīm reklāmām, kompānija Google nekavējoties tās izņēma no tīmekļa. Savukārt nelegālo biļešu pārdevēju reklāmas tika izņemtas no Google meklētāja policijas aizrādījuma dēļ – biļešu pārdošana bez Olimpisko spēļu atbildīgo amatpersonu atļaujas Lielbritānijā ir likumpārkāpums.

Sistēma, kas nosaka, kā reklāmas parādās Google meklētājā, ir daļēji automatizēta. «Mums ir noteikumi, kuras reklāmas Google netiek parādītas. Šo vadlīniju ievērošanai daļēji seko mūsu darbinieki, bet daļa darba tiek paveikta automātiski,» teikts Google paziņojumā. «Gadījumā, kad esam informēti par tādām reklāmām, kas neatbilst mūsu noteikumiem, mēs tās izpētam un vajadzības gadījumā izņemam no tīmekļa,» skaidro Google.

Piedāvāju četrus iemeslus, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar. Visticamākais, ka sīvākais konkurents to dara jau šodien.

Pirmais iemesls – klients lieto internetu tagad. Jau vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto internetu. Ja vēl nesen valdīja uzskats, ka, reklamējoties internetā, iespējams uzrunāt tikai jauniešus, tad uzmini, kura vecuma cilvēki visstraujāk apgūst jaunās tehnoloģijas? Gandrīz puse no iedzīvotājiem vecumā no 60–74 gadiem lieto internetu katru dienu. Statistika liecina, ka uz reklāmas banneriem internetā visbiežāk klikšķina tieši cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Tāpat, lai «sērfotu» internetā vairs nav jāsēžas pie stacionārā datora – gan mobilās ierīces, gan internets ir pieejamāki nekā jebkad.

Otrais iemesls – tu vari acumirklī sasniegt arvien jaunu auditoriju. Internets ļauj šķērsot robežas, apvieno visus pasaules iedzīvotājus interešu kopienās, kuru fiziskā atrašanās vieta nav šķērslis. Iespējams, būsi pārsteigts, ieraugot kādu no Austrālijas, Peru, vai jebkura cita pasaules nostūra novērtējam tevis radīto produktu, bet šādi pircēji varētu kļūt par ikdienu, ja vien teiksi «jā» reklāmai internetā. Internets ir visātrākais veids kā «atvērt» savu biznesu visā pasaulē.

Mobilo telekomunikāciju operatora Bite jaunais īpašnieks - ASV investīciju kompānija Providence Equity Partners (Providence) - investējis līdzekļus arī citā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumā - interneta un kabeļtelevīzijas operatorā Baltcom.

Pēc vairāku piedāvājumu izskatīšanas Baltcom ir izvēlējies privātā kapitāla investīciju fonda Providence piedāvāto mezanīna finansējumu, lai palielinātu investīcijas uzņēmuma tālākajā attīstībā, aģentūru LETA informēja Baltcom pārstāvji.

Līdzšinējie Baltcom investori - kompānijas Ardian un Resource Partners - paliek Baltcom vairākuma akcionāri, informē uzņēmums.

Juridiski Baltcom pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētajai kompānijā Rpax One S.A.. Jūnija sākumā Rpax One S.A. akcionāri palielināja pamatkapitālu par 50 000 eiro līdz 174 940 eiro un jaunemitētās akcijas, kas veido 28,5% kapitāla, nolemts pārdotas Latvijas uzņēmumam Bite Latvija par 3,5 miljoniem eiro, liecina akcionāru ārkārtas sapulces protokols.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Septiņi telekomunikāciju operatori Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) pieprasa Konkurences Padomes (KP) klātbūtni lēmumprojekta «Par starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības piemērošanu» izskatīšanā, uzskatot, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū.

Operatori norāda, ka, tā kā SPRK lēmuma projekta izstrādes gaitā nav ņēmis vērā KP izteiktos iebildumus pret starpsavienojumu tarifu piemērošanu mazajiem operatoriem, telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū, tādēļ 8. augusta sēdē KP klātbūtne ir nepieciešama.

Telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmums noteikt regulējamu startsavienojumu tarifu ar dominējošo operatoru Lattelecom nav pamatots un netiek balstīts uz konkrētiem aprēķiniem. Tas iznīcina konkurenci un ļauj Lattelecom bez ierobežojumiem noteikt fiksēto telefonsakaru cenas.

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Nozares tirgus spēlētāji atšķirīgi vērtē telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošanās sekas, vienlaikus secina, ka tas nozarei nebūtu vēlamākais risinājums.

Kā skaidroja Izzi valdes locekle Sandra Kraujiņa, divu nozarē vadošo telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās iezīmēs beigu sākumu konkurencei telekomunikāciju nozarē. «Būtībā tikai dažu gadu laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Konkurences padomei vienkārši vairs nebūs īsti, ko regulēt un uzraudzīt, jo būs izveidots viens milzīgs uzņēmums, ar kuru neviens nespēs konkurēt,» uzsver S. Kraujiņa.

Savukārt patērētājiem tas, visticamāk, nozīmēšot cenu kāpumu pakalpojumiem. Konkurence esot tas instruments, ar ko tirgū tiek noregulētas cenas. «Pateicoties tai, šobrīd cilvēkiem uz Eiropas fona par zemām cenām ir pieejami vismodernākie telekomunikāciju pakalpojumi, tostarp viena no ātrākajām datu pārraidēm pasaulē, kas, nenoliedzami, dod zināmas priekšrocības arī Latvijas uzņēmumiem - datu pārraide mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu infrastruktūru uzņēmējdarbībai,» uzsver Izzi valdes locekle.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Aicinājumi paņemt ātro kredītu piesaista Latvijas iedzīvotāju uzmanību, gan palūkojoties uz reklāmas stendiem ielās, gan braucot sabiedriskajā transportā un gaidot tā pieturvietās, gan dažādos plašsaziņas līdzekļos un arī interneta portālos. Tādēļ laikraksts Diena pētījis, vai kritēriju izstrādāšana nebanku kredītdevēju reklāmām varētu mazināt iedzīvotāju vieglprātīgas aizņemšanās risku.

«Ātros kredītus ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājam pat 15 minūtēs, un ļoti īsā laikā tie kļuvuši ārkārtīgi populāri. Tirgus strauji attīstījies, taču tā regulējums un kontrole bijusi vāja,» norādījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un piebildis, ka iepriekš noteiktie regulējumi nav bijuši pietiekami, lai novērstu visus būtiskos riskus Latvijas iedzīvotājiem un valsts ekonomikai. Valdības iesaistīšanos prasot nozares reklāmas un mārketinga kampaņas, kas ministra skatījumā «nereti ir manipulatīvas un maldinošas», raksta Diena.

«Galvenā problēma šībrīža ātro kredītdevēju īstenotajā komercpraksē ir, ka tā var veicināt bezatbildīgu aizņemšanos,» teikusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde un skaidrojusi, ka nebanku kreditētāji reklāmās un mārketinga aktivitātēs norāda, ka pirmais kredīts ir bez maksas, tādā veidā mudinot patērētājus aizņemties, bet reizēm veidojot nepareizu priekšstatu par pakalpojuma būtību.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Otrdien, 18.augustā, valdība savā iknedēļas sēdē slēgtajā sadaļā plāno lemt par telekomunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanos vienā uzņēmumā. Apvienošanos lobē viens no abu uzņēmumu akcionāriem – Telia Sonera.

Latvijas valstij uzņēmumā LMT pieder 23% akciju un, kā savulaik Dienai norādīja Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, valsts interesēs ir nezaudēt savu ietekmi uzņēmumā LMT arī abu uzņēmumu apvienošanas gadījumā.

Pirms lēmuma pieņemšanas Diena uz īsu sarunu aicināja Telia Sonera stratēģijas un biznesa attīstības vadītāju Kenetu Radni.

Kādēļ iestājaties par abu uzņēmumu – Lattelecom un LMT – apvienošanos?

Ventspils pilsēta Latvijas Televīzijas 1. kanālā (LTV1) šogad pamanījusies par sevi atgādināt 813 reižu, liecina TNS Latvia reklāmu reģistrs, ziņo laikraksts Diena.

Šajā skaitlī ietilpst gan pilsētas reklāmas LTV1 ēterā, gan arī, piemēram, Ventspils logo parādīšanās kādā no raidījumiem.

Atbildes sniegšanu uz Dienas jautājumu, kurš īsti un cik lielu summu par to maksā, iesaistītās puses atliekot jau vairākas nedēļas. Vienīgā konkrētā atbilde pagaidām esot saņemta no pašvaldību nepārstāvošas nevalstiskas organizācijas Ventspils Attīstības aģentūra (VAA), kuras direktore Lilita Seimuškāne teikusi, ka gada laikā pilsētas reklāmās LTV1 aģentūra iztērējusi aptuveni 12 tūkstošus latu. Ja šī summa izrādītos vienīgais reklāmas izdevums, jo pašvaldība apgalvo, ka par reklāmām nemaksā, tad viena Ventspils pavīdēšanas reize LTV1 maksātu aptuveni 12 latu.

Tele2 turpmāk savām pakalpojumu reklāmām, līdzīgi kā to dara alkohola un tabakas industrijas, pievienos brīdinājumu, vēršot uzmanību uz atbildīgu un jēgpilnu mobilā interneta un viedierīču lietošanu. Šādu lēmumu uzņēmums pieņēmis, ņemot vērā nozares pētījuma datus, kas liecina, ka 85% cilvēku viedierīču lietošanu uzskata par jauno atkarības veidu.

Turpmāk visām uzņēmuma TV, vides un interneta reklāmām būs pievienots brīdinājums ar tekstu «Lieto internetu atbildīgi!».

«Mobilā interneta iespējas ir plašas, un tās dod pievienoto vērtību ikdienā, taču pēdējos gados veidojas situācija, ka liela daļa cilvēku mobilā interneta sniegtās iespējas izmanto nevietā un nelaikā. Tādēļ esam pieņēmuši drosmīgu lēmumu, kļūstot par pirmo mobilo sakaru operatoru Eiropā, kas savās reklāmās vērš uzmanību uz atbildīgu, jēgpilnu interneta lietošanu. Turklāt darīsim to formātā, kādu cilvēki pieraduši redzēt alkoholisko dzērienu un tabakas produktu komunikācijā, liekot klāt brīdinājumu,» informē Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

ASV bāzētā tehnoloģiju kompānija "Meta" plāno noteikt sociālo tīklu "Instagram" un "Facebook" lietotājiem Eiropas Savienībā (ES) maksu par pakalpojumiem, kas būtu brīvi no reklāmām, otrdien ziņoja ASV laikraksts "The Wall Street Journal".

"Meta" risina sarunas ar ES datu aizsardzības regulatoriem, lai piedāvātu "Instagram" un "Facebook" maksas abonementa versiju bez reklāmām.

Lietotājiem, kas negribēs maksāt 14 vai pat 17 ASV dolāriem līdzvērtīgu summu mēnesī par piekļuvi "Meta" lietotnēm "Facebook" un "Instagram", nāksies pieņemt tā sauktās personalizētās reklāmas, kuras ļauj "Meta" sekot lietotāja tiešsaistes aktivitātei.

"Meta" izteiktais priekšlikums saistīts ar ES regulām, kas var ietekmēt šī uzņēmuma personalizēto reklāmu praksi.

ES ir ieviesusi un pastiprinājusi datu aizsardzības un privātuma regulas, tostarp Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR), lai aizsargātu lietotāju datus un privātuma tiesības.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes zinātnieki sadarbībā ar partneriem no Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta un SIA «AFFOC Solutions» izstrādājuši platjoslas optiskā pastiprinātāja prototipu šķiedru optisko sakaru sistēmu veiktspējas uzlabošanai.

Datu pārraides plūsma arvien palielinās. Lai nodrošinātu informācijas pārraidi reāllaikā, ir nepieciešams lielāks datu pārraides ātrums. Sakaru sistēmu ātrdarbības palielināšanā nozīmīga loma ir optisko signālu pastiprināšanai.

«ERAF projektā «Efektīvu apvalkā pumpētu šķiedru optisko pastiprinātāju izstrāde telekomunikāciju sistēmām», izmantojot dažāda leģējuma šķiedras un efektīvu apvalka pumpēšanas paņēmienu, izstrādājam jauna veida pastiprinātāju, kas paredzēts sakaru sistēmām, piemēram, optiskajam internetam un visam, kas saistīts ar datu pārraidi. Pastiprinātājā tiek izmantota īpaša šķiedra – apvalkā pumpētajai šķiedrai ir divi apvalki, mūsu lietotajai arī īpaša šķērsgriezuma forma, kas atgādina puķīti. Forma nav nejauša, tā izvēlēta, lai mērķtiecīgi koncentrētu pumpēšanu virzienā uz centru. Apvalka pumpēšanā jaudīgais gaismas signāls nonāk optiskās šķiedras iekšējā apvalkā un ceļo dažādos virzienos – notiek iekšēja atstarošanās. Katru reizi, kad gaismas stars šķērso centru, aktīvo šķiedras daļu, tas tiek absorbēts un pārnes pumpējošo enerģiju uz signālu, to pastiprinot,» skaidro RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta asociētais profesors Andis Supe.