Kā Latvijas uzņēmumi var līdzvērtīgi konkurēt Eiropas tirgos, ja Latvijā uzņēmējdarbībai vitāli svarīgās nozarēs pastāv monopoli, bieži vien ar valsts kontroli, kas nosaka tarifus, kas ir 5-10 reizes lielāki nekā Rietumeiropā? Viens piemērs – telekomunikācija un Lattelecom.
Katram uzņēmumam, it īpaši tiem, kas eksportē, ir nepieciešams bieži zvanīt uz ārzemēm. Valdība daudz runā par eksporta atbalstu un eksportējošo firmu konkurētspējas palielināšanu Latvijā. Tas būtu pirmais atbalsta solis – palīdzēt samazināt neatbilstoši lielus tarifus no Lattelecom puses un novest tos līdz Rietumeiropas standarta līmenim.
Salīdzināsim tarifus:
• Biznesa tarifs darba laikos zvaniem no Latvijas uz Rietumeiropu svārstās no 0.6-0.65 eiro par minūti (0.42 līdz 0.48 lati ).
• Zvaniem, piemēram, no Beļģijas uz citām Rietumeiropas valstīm tarifi ir starp 0.05-0.08 eiro par minūti. Tātad, tarifi Latvijā ir 7-8 reizes lielāki.
• Lattelecom praktizē arī speciālās cenas atsevišķām firmām, kur tarifi zvaniem uz ārzemēm varētu būt ap 0.28 -0.42 eiro. Tomēr Latvijas firmas pārmaksā vismaz 5 līdz 6 reizes.
Pēc oficiāla monopola atcelšanas 2003. gadā Lattelecom joprojām izbauda dominējošo stāvokli balss telefonijas publiskā fiksētā elektronisko sakaru tīkla pakalpojumos ar tirgus daļu virs 80%. Šis pakalpojums ir regulējams sabiedriskais pakalpojums, bet izskatās, ka regulēšana nenotiek atbilstošā līmenī. Lattelecom ir vienīgais fiksētas balss telefonijas operators, kas piedāvā vietējās, iekšzemes un starptautiskās balss telefonijas pakalpojumu visā Latvijas Republikas teritorijā, un kura īpašumā ir plaša infrastruktūra.
Konkurences padome uzskata, ka "Pilnvērtīgu konkurenci Lattelecom tirgū tomēr varētu radīt tikai cits operators, kam piederētu alternatīvs fiksētais tīkls ar analogu pārklājumu. Šāda tīkla izveide visas Latvijas mērogā ir ekonomiski nepamatota lielo kapitālieguldījumu dēļ. Operatori, kuriem šāda tīkla nav, tomēr nevar pilnvērtīgi konkurēt ar SIA Lattelecom. Tā kā tiem ir mazāka klientu bāze, un klientu zvani uz citiem tīkliem visticamāk veidos lielāko daļu zvanu, tad šo operatoru kopējo izmaksu pieaugumu būtiski ietekmē starpsavienojuma tarifs. Tādējādi mazo operatoru klientam vidēji katrs zvans izmaksās dārgāk nekā SIA Lattelecom klientam."
Tāda problēma eksistēja arī Rietumeiropas valstīs pirms tirgus liberalizācijas. Piemēram, Lielbritānijas telekomunikācijas regulators Oftel 90. gados sāka ļoti agresīvu tirgus liberalizāciju telekomunikāciju sektorā. Oftel sāka regulēt gan British Telekom (BT) tarifus gala klientiem, gan noteica ļoti striktus noteikumus, lai atvērtu BT tīklu citiem operatoriem. Piemēram, Oftel pieprasīja lai BT katru gadu samazina savus tarifus gala klientiem par dažiem procentiem. Lai nodrošinātu, ka citi operatori varētu ieiet tirgū, Oftel pieprasīja, lai BT nodrošina sava tīkla izmantošanu (starpsavienojuma tarifus) par cenām, kas no BT viedokļa bija zemākas nekā izmaksas. Tagad Lielbritānijā BT vairs neizbauda dominējošo pozīciju, tirgū valda godīga konkurence, un galapatērētāji ir vinnētāji.
Ar ko nodarbojas SPRK, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (www.sprk.gov.lv), kas veic telekomunikāciju tirgus regulēšanu Latvijā, un kāpēc nevar izvirzīt mērķi samazināt Lattelecom tarifus līdz Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas līmenim, kā arī nopietni atvērt tīklu citiem operatoriem?
Arī fiziskās personas Latvijā, zvanot uz ārzemēm, maksās daudz vairāk nekā, piemēram, Beļģijas iedzīvotājs. Cena par minūti, zvanot no Beļģijas uz Latviju maksās 0.12 eiro, no Latvijas uz Rietumeiropu ap 0.366 eiro (0.2564 lati) – 3 reizes vairāk.