Teorētiski varētu uzrakstīt arī tādu kodu, kas būtu ekskluzīvi piemērots latviešu valodai, taču īsziņu ietilpības jautājumu vispār nav vērts cilāt, jo arī 70 zīmes vienai īsziņas ir daudz.
Šādu uzskatu laikrakstam Neatkarīgā paudis Latvijas Telekomunikāciju asociācijas vadītājs Jānis Leils, sakot: «Jo kas tad ir īsziņa? Tas ir īss ziņojums.»
Db.lv jau ziņoja, ka īsziņu rakstīšana, izmantojot latviešu valodas diakritiskās zīmes, var izmaksāt pat dubultā. Tas notiek tāpēc, ka šādas īsziņas kods ir garāks un tādējādi samazinās ierakstāmā teksta daudzums.
Pēc valodas lietošanas ekspertu domām, šis korektai latviešu valodai piemērotais ierobežojums netieši veicina valodas noplicināšanu. Latviešu valodas aģentūras lingviste Mairita Purviņa skaidro: «Vienai mazai zīmītei latviešu valodā ir būtiska satura nozīme. Kaza un kāzas nav viens un tas pats. Tas ir absurds, ka par dzimtās valodas lietošanu mums ir jāpiemaksā!»
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete atzīst, ka šāda situācija nav pieļaujama: «Zinot, cik bieži cilvēki raksta īsziņas, tas noteikti atstāj iespaidu uz rakstību arī jebkurā citā vidē.» Īpaši tas attiecas uz jauno paaudzi. Tāpēc juridiskiem vai finansiāliem līdzekļiem, piemēram, dotāciju veidā esot jānodrošina korektas pareizrakstības veicināšana. Deputāte plāno konsultēties ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem un meklēt konkrētus risinājumus.
Kompānijas Bite pārstāve Lita Grafa vēl norāda uz šādu problēmu: «Ja mēs izveidotu citu kodu un īsziņu sūtītu uz citu tīklu ārzemēs, otrā galā to nevarētu atkodēt.»