Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Latvijas tekošā konta deficīts, kas pērn bija lielākais starp ES valstīm, 2. ceturksnī, pateicoties ekonomikas atdzišanai, samazinājies līdz tādam līmenim, kāds nav piedzīvots divus gadus.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2008. gada 2. ceturksnī saruka līdz 586.8 milj. latu jeb 15.6% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 837.7 milj. latu jeb 24.9% no IKP), jo ekonomiskā aktivitāte valstī 2. ceturksnī strauji palēninājās, krītoties gan iekšzemes, gan ārējam pieprasījumam, informē Latvijas Banka.

Tekošā konta negatīvā saldo būtisko samazināšanos galvenokārt noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP kritums (8.6 procentu punkti), turpinoties eksporta izaugsmei (13.1%), bet importam sarūkot par 4.0%. Pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP nedaudz palielinājās, straujāk augot sniegto pakalpojumu apjomam un vairāk samazinoties nerezidentu saņemto kārtējo pārvedumu apjomam. Ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP nemainījās.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad martā turpināja palielināties pārpalikums, sasniedzot jau 1.4 miljonus latu, liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.

Pirmo reizi vismaz kopš 2000. gada pārpalikums, lai arī neliels – 0.5 miljoni latu, tekošajā kontā parādījās šogad janvārī. Februārī pārpalikums bija 0.7 miljoni latu.

Iepriekš Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka tekošā konta pārpalikums apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji «atdziest». Tiesa, eksperts neizslēdz, ka šogad kādu mēnesi tomēr vēl varētu parādīties tekošā konta deficīts.

Latvijas Bankas dati liecina, ka preču tirdzniecības deficīts šogad martā bija samazinājies līdz 112 miljoniem latu. Vēl gada sākumā deficīts bija 134.6 miljoni latu. Martā turpināja dominēt pakalpojumu eksports pār importu, veidojot pārpalikumu 62.1 miljona latu apjomā, kas gan ir sarucis, salīdzinot ar gada sākuma 81.2 miljoniem latu. Pozitīvi martā pieaudzis arī ienākumu konts, sasniedzot 41. 9 miljonus latu iepretim 9.4 miljoniem latu janvārī.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpināja samazināties un pagājušā gada 4. ceturksnī bija 348.1 miljons latu jeb 8.3% no IKP, informēja Latvijas Bankā.

Iepriekšējā gada attiecīgajā periodā tas bija 771.4 miljoni latu jeb 18.3% no IKP.

Būtiski – par pieciem procentpunktiem – saruka preču negatīvā saldo attiecība pret IKP, jo preču eksporta un importa gada kritums bija attiecīgi 7 % un 14.7 %. Savukārt ienākumu saldo kļuva pozitīvs un ļāva samazināt tekošā konta negatīvo saldo par 4.3 procentpunktiem, jo nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumi Latvijā darbojušies ar zaudējumiem. Vienlaikus ārvalstu tiešo investīciju Latvijā saldo 4. ceturksnī bija negatīvs (2.3 % no IKP). Pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, sniegto pakalpojumu apjomam augot straujāk nekā saņemto pakalpojumu apjomam. Saruka kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad janvārī izveidojies pārpalikums – šāda situācija Latvijā nav bijusi vismaz kopš 2000. gada, liecina Latvijas Bankas dati.

«Lai gan tas bija ļoti neliels – tikai 0.5 miljoni latu jeb apmēram 0.04 % no IKP šajā periodā, tā tomēr ir ievērības cienīga ziņa. Šajā desmitgadē līdz šim tekošā konta pārpalikums nebija reģistrēts nevienā mēnesī,» atzina Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka tekošā konta pārpalikums janvārī apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji «atdziest». Diemžēl panākt pirmo bez otrā palīdzības šādā pasaules tirgus situācijā nav iespējams, tā viņš.

Šā gada laikā bija gaidāma tekošā konta deficīta samazināšanās un varbūt pat pārpalikums atsevišķos periods, tekošā konta nonākšana plusu «teritorijā» jau janvārī ir neliels pārsteigums. P. Strautiņš atzina, ka galvenais iemesls ir ļoti strauja gan preču, gan pakalpojumu importa samazināšanās. Preču imports gada laikā samazinājies par 35 %, bet pakalpojumu imports par 22 %. Preču importu samazina investīciju un ilglietošanas patēriņa preču importa samazināšanās, savukārt pakalpojumu importu visdrīzāk samazina taupīšana uz ārzemju ceļojumu rēķina. Preču eksports ir samazinājies par 27 %, kas ir ļoti nepatīkami, taču vispārējai situācijai pasaules tirdzniecībā atbilstoši. Patīkams pārsteigums ir pakalpojumu eksporta pieaugums par 10 %.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Samazinoties Igaunijas patērētāju interesei par importētajām precēm, valsts tekošā konta deficīts pērn sarucis līdz 9.2 % no IKP, vēsta InteractiveInvestor.com.

«Globālās ekonomiskās krīzes pēkšņā padziļināšanās un iekšzemes pieprasījuma samazināšanās pērn vērā ņemami ietekmējusi tekošā konta deficītu,» teikts Igaunijas centrālās bankas paziņojumā.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī tekošā konta deficīts Igaunijā bija sarucis līdz 5.5 % no IKP, kas ir zemākais rādītājs kopš 2004.gada, kad deficīts bija vien 4.7 %.

Augstākais tekošā konta deficīts Igaunijā bijis 2007.gada pirmajā ceturksnī, kad tas sasniedza 23.9 % atzīmi.

Tādu pašu globālo norišu rezultātā turpina samazināties arī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo un pagājušā gada 4. ceturksnī tas bija 348.1 miljons latu jeb 8.3% no IKP, informē Latvijas Banka.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pozitīvais saldo 2. ceturksnī pieauga līdz 478.8 miljoniem latu jeb 14.2 % no IKP, un pirmo reizi kopš 1994. gada 2. ceturkšņa pozitīvs bija arī preču un pakalpojumu saldo - 1.9 miljoni latu jeb 0.1 % no IKP.

Latvijas Banka informē, ka preču un pakalpojumu saldo uzlabojumam salīdzinājumā ar 1. ceturksni (kad tas bija – 4.2 % no IKP) pamatā bija preču eksporta pieaugums (4.2 %), kā arī preču importa kritums (9.4 %). Pakalpojumu eksporta un pakalpojumu importa kopapjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski nemainījās.

Palielinājās arī ienākumu konta pozitīvais saldo, galvenokārt nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumiem Latvijā darbojoties ar zaudējumiem. Gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga ārvalstīs nodarbināto Latvijas rezidentu saņemtā atlīdzība, informē Centrālā banka. Kapitāla un finanšu konta saldo bija negatīvs (531.4 milj. latu), un to noteica privātā sektora noguldījumu pieaugums ārvalstīs, kā arī banku sektora īstermiņa parādsaistību samazināšanās. Arī galvenās tiešo investīciju plūsmas noteica banku sektors, vairāk nekā pusi no zaudējumiem kompensējot ar investīcijām pašu un cita kapitāla veidā.

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad aprīlī izveidojies jau ievērojams pārpalikums – 87.3 miljoni latu.

Tas ir arī lielāks nekā iepriekšējos mēnešos šogad, liecina Latvijas Bankas dati. Martā pārpalikums bija pieaudzis līdz 1.4 miljoniem latu.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna aprīļa rādītājus vērtē pozitīvi. «Tas nozīme, ka Latvijai jau nav nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu, lai nofinansētu importu. Turklāt pārpalikums arī norāda uz to, ka valsts varētu sākt pamazām dzēst uzkrāto ārējo parādu,» tā viņa.

Tomēr ekonomiste uzsvēra, ka maksājumu bilances pilnīga korekcija vēl nav notikusi, jo preču tirdzniecības bilance vēl joprojām ir negatīva. Tiesa gan, tā turpināja strauji samazināties un aprīlī bija vien 84 miljoni latu.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Strauji krītoties preču importam, maksājumu bilances tekošajā kontā 2009. gada 1. ceturksnī bija pārpalikums - 37.7 miljoni latu jeb 1.1% no IKP.

Par to informēja Latvijas Banka, atgādinot, ka pērn šajā laikā tekošajā kontā bija deficīts 627.6 miljonu latu apjomā jeb 16.8 % no IKP.

Pozitīvs maksājumu bilances tekošais konts pirms tam pēdējo reizi bija tikai 1995. gada 3. ceturksnī – toreiz 1.6 milj. latu jeb 0.3 % no IKP.

Bankā skaidro, ka šā gada 1. ceturkšņa laikā būtiski (par 4.9 procentu punktiem) saruka preču negatīvā saldo attiecība pret IKP. Preču tirdzniecības deficīts, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, saruka par 7.9 procentu punktiem no IKP. Preču eksporta gada kritums sasniedza 26.8 %, bet imports samazinājās par 35.5 %.

Šogad valsts budžeta deficīts, ar pietiekami augstu varbūtību, nepārsniegs 3% robežu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Piektdien Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ekonomikas un budžeta prognozes šim un turpmākajiem diviem gadiem. Šogad EK Latvijai prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2025. un 2026.gadā - 3,2% apmērā no IKP.

FM norāda, ka 2024.gada vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EK prognozēm ir par 0,2 procentpunktiem no IKP augstāks nekā FM prognozes 2025.gada budžeta izstrādes brīdī. Jaunākais FM novērtējums, kas ņem vērā zemāku ieņēmumu pieaugumu, norāda, ka deficīts varētu būt tuvs EK prognozēm. Tas FM ļauj secināt, ka ar pietiekami augstu varbūtību šogad valsts budžeta deficīts būs zem 3% robežas.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 1,721 miljarda eiro apmērā jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2021.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 676,7 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 15,947 miljardus eiro jeb 40,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 1,259 miljardiem eiro jeb 8,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2022.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās. Tostarp 900 miljoni eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, 500 miljoni eiro - atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, bet ieņēmumi palielinājās par 14% un sasniedza 14,5 miljardus eiro.

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 893,1 miljona eiro apmērā jeb 2,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 885,7 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 17,581 miljardu eiro jeb 43,6% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājies par 1,543 miljardiem eiro jeb 9,6%. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2023.gadā ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisijas.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 5,2% un sasniedza 16,5 miljardus eiro, no tiem 400 miljonus eiro veidoja izdevumi atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, kamēr ieņēmumi palielinājās par 12,3% un sasniedza 15,6 miljardus eiro.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šā gada 2. ceturksnī bija 224 miljonu eiro deficīts, kas ir 3,7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas dati.

Deficīta veidošanos galvenokārt ietekmēja preču ārējās tirdzniecības deficīts.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 2. ceturksnī palielinājās līdz 209,1 miljonam eiro (-3,5% no prognozētā IKP). 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču ārējās tirdzniecības deficīts pieauga un sasniedza 650,6 miljonus eiro, kas skaidrojams ar to, ka, lai gan preču eksports uzrādīja nelielu pieaugumu, preču imports šajā periodā ir pieaudzis straujāk. Salīdzinot ceturkšņa datus procentos no IKP izteiksmē, deficīts ļoti minimāli, taču samazinājās – līdz 10,8% no prognozētā IKP, stāsta centrālās bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Šā gada 1. ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 23,5 miljoni eiro, kas ir 0,4% no IKP, informē Latvijas Banka.

1. ceturkšņa uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (-1,4% no IKP) galvenokārt noteica sākotnējo ienākumu konta negatīvā saldo samazināšanās saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu subsīdiju ieplūdēm, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

1. ceturksnī preču ārējās tirdzniecības deficīts bija 524,4 miljoni eiro (2014. gada 4. ceturksnī – 541,4 miljoni eiro), un tā sarukums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni skaidrojams ar preču importa straujāku samazinājumu nekā preču eksports.

Salīdzinot ceturkšņa datus procentos no IKP izteiksmē, šā gada 1. ceturksnī preču ārējās tirdzniecības deficīts bija 9,5% no IKP, savukārt iepriekšējā periodā 8,4% no IKP. Lielāks deficīts šā gada sākumā pamatojams ar lēnāku IKP pieaugumu, skaidro eksperte.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gada beigās bija 347 miljoni eiro jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds sasniedza 9,633 miljardus eiro jeb 40% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2015. gada aprīļa notifikācijas rezultāti.

Pēc Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem 2014. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 399 miljoni eiro. Savukārt CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 52 miljoniem eiro jeb 0,2% no IKP mazāks.

Būtiskākās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, samazinot deficītu: korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai – 139 miljoni eiro jeb 0,6% no IKP; korekcija prasībām pret debitoriem – 36,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP; nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi– 26 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija uzkrātajām iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetāv – 23,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai– 22,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP; Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija– 20,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP un ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija – 7,3 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2013. gada 4. ceturksnī veidojās 53,6 miljonu eiro pārpalikums jeb 0,8% no prognozētā IKP, liecina Latvijas Bankas dati.

2013. gadā kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tekošā konta deficīts bija mazāks (191,1 miljons eiro jeb 0,8% no prognozētā IKP). 2013. gadā deficīta sarukumu veicināja preču ārējās tirdzniecības deficīta samazinājums un pakalpojumu ārējās tirdzniecības pārpalikuma pieaugums.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 4. ceturksnī samazinājās līdz 18,4 miljoniem eiro jeb 0,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports pieauga straujāk nekā preču imports, bet gan pakalpojumu eksports, gan imports samazinājās. 4. ceturksnī turpināja samazināties pārvadājumu pakalpojumu eksports, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni labākus rezultātus uzrādīja būvniecības, kā arī informācijas un datorpakalpojumu eksports, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.