Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpināja sarukt un šogad 3. ceturksnī bija 489 miljoni latu jeb 12.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir krietni zemāks rādītājs nekā pērn attiecīgā periodā, kad deficīts bija 959.5 miljoni latu jeb 25.8 % no IKP, ziņo Latvijas Banka.
Tādējādi tekošā konta deficīta rādītāji strauji pietuvojušies par kritisko robežu uzskatītajiem 10 % no IKP.
Tekošā konta deficīta būtisko samazinājumu noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP sarukums par 7.8 procentu punktiem, krītoties importam (par 5.3 %), savukārt eksportam saglabājot mērenu, bet stabilu izaugsmi (14.6 %). Pozitīva ietekme bija arī kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP kāpumam par 3.1 procentu punktu, ievērojami samazinoties pārvedumiem no privātpersonu kontiem Latvijā uz ārvalstīm. Mazāk pieauga pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP un samazinājās ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP. 2008. gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā tekošā konta deficīts saruka līdz 15.4 % no IKP (pirms gada – 25.7 % no IKP). Latvijas Banka skaidro, ka līdz ar tautsaimniecības lejupslīdi jau ceturto ceturksni pēc kārtas būtiski saruka tekošā konta deficīts, un galvenais iemesls bija preču importa kritums. Kredītiestādēm izvirzot arvien stingrākus kreditēšanas nosacījumus, turpināja kristies iekšzemes pieprasījums, sevišķi pēc ilglietojuma precēm, t.sk. transportlīdzekļiem. Savukārt eksporta apjoms gandrīz visās preču grupās palielinājās, vēl maz reaģējot uz ārējā pieprasījuma vājināšanos globālās finanšu krīzes ietekmē. Eksporta palielinājumu lielākoties noteica cenu kāpums, savukārt koka un koka izstrādājumu grupai bija vērojams gan fiziskā apjoma, gan cenu kritums.
Pieprasījuma mazināšanās un konkurences pieaugums ārējos tirgos turpmāk ierobežos eksporta cenu palielināšanas un jaunu tirgu iekarošanas iespējas. Savukārt finanšu resursu pieejamības un ārvalstu tiešo investīciju ieplūžu mazināšanās ierobežos tālāku eksporta apjoma kāpumu. Darbaspēka izmaksu sarukums un pēdējos mēnešos vērojamais izejvielu cenu kritums, kā arī darbaspēka pieejamība pašlaik ir labvēlīgi faktori preču eksporta attīstībai, tomēr to pozitīvo ietekmi mazina Latvijas un tās galveno tirdzniecības partnervalstu atrašanās ekonomiskās izaugsmes lejupslīdes fāzē.