No šodienas, izmantojot Google Maps, starp pārvietošanās iespējām Latvijā tiks rādīta arī iespēja nokļūt galamērķī ar Taxify.

«Kad cilvēki vēlas nokļūt galamērķī, un izmanto Google Maps pakalpojumu, viņiem ir svarīgi atrast piemērotāko un ērtāko veidu konkrētajam gadījumam. Reizēm vieglāk ir doties ar kājām, citreiz izmantot sabiedrisko transportu, dažreiz saprātīgākais ir izmantot taksometru vai kopbraukšanas pakalpojumus,» komentē Kārlis Ķezberis, Taxify reģionālais vadītājs Latvijā.

Meklējot labāko veidu, kā nokļūt galamērķī lietotnē Google Maps, turpmāk viena no piedāvātajām iespējām būs kopbraukšanas platformas, to skaitā arī Taxify. Izvēloties kopbraukšanu, Google Maps uzreiz norādīs arī aptuveno brauciena ilgumu un cenu.

Izvēloties iespēju doties ceļā ar Taxify, lietotājs varēs atvērt Taxify lietotni uzreiz no Google Maps, ar jau ievadītu sākuma atrašanās punktu un galamērķi. Lai izmantotu pakalpojumu, lietotājam ir jābūt instalētai Taxify lietotnei savā tālrunī. To var atrast App Store vai Google Play.

Kopbraukšanas platforma Taxify klientiem Baltijas valstīs sākot no 3. oktobra ieviesusi fiksētās cenas funkciju, kas nozīmē, ka turpmāk pasažieri jau pirms automašīnas izsaukšanas precīzi zinās, cik izmaksās viņu brauciens plānotajā maršrutā, informē uzņēmumā.

Otrs aplikācijā ieviestais jaunums ir atsevišķa komforta kategorija, kas ļaus braucienam izvēlēties automašīnas ar paaugstinātu ērtības līmeni.

Fiksētās cenas funkcija aizstāj iepriekš izmantoto aptuvenās cenas diapazonu un jau šobrīd ir pieejama ikvienam klientam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, kur darbojas Taxify aplikācija. Turpretī komforta kategorija pagaidām ir ieviesta tikai Rīgā, un papildus lielākai ietilpībai, modernākam automašīnas salonam un izcilam vadītāju reitingam šajos transportlīdzekļos pēc klientu lielā pieprasījuma ir pieejami arī bērnu sēdeklīši, kas paredzēti bērniem no 4 līdz 12 gadu vecumam.

«Taxify lietotāji jau ilgu laiku augstu novērtē iespēju redzēt aptuveno brauciena summu pirms automašīnas izsaukšanas. Strādājot pie nepārtrauktiem aplikācijas un pakalpojumu kvalitātes uzlabojumiem un ņemot vērā pasažieru vēlmes, esam pavirzījušies vēl soli uz priekšu, un nu mūsu klienti ar konkrētu brauciena tarifu var iepazīties vēl pirms pieprasījuma veikšanas. Tādējādi jaunā aplikācijas funkcija ļauj izvairīties no neparedzētiem izdevumiem un aiztaupa nepatīkamus pārsteigumus. Ticam, ka arī jaunā komforta kategorija ievērojami uzlabos iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās kvalitāti,» komentē Taxify produktu menedžeris Dmitrijs Pivovarovs.

Taksometru izsaukšanas platforma Taxify, kas pašlaik darbojas jau trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī - apsver iespēju paplašināties un šogad uzsākt darbību arī Jelgavā, informē uzņēmumā.

Liepājā uzņēmums pakalpojumus sniedz nepilnu pusgadu un dati liecinot, ka ikdienā to izmantojuši jau vairāk kā desmit tūkstoši lietotāju, norāda uzņēmumā. Novērojumi liecinot, ka Taxify Liepājā labprāt izmanto ne tikai rīdzinieki, bet arī viesi no Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm.

Taxify ir visstraujāk augošā kopbraukšanas transporta platforma Eiropā. Uzņēmumu 2013. gadā dibināja Markuss Villigs. Taxify investoru vidū ir Daimler, Didi Chuxing, Korelya Capital un TransferWise līdzdibinātājs Taavets Hinrikus. Šobrīd Taxify apvieno vairāk kā 15 miljonus lietotāju vairāk nekā 25 valstīs visā pasaulē.

Desmit gados kopbraukšanas platformu tirgus daļa transporta jomā varētu sasniegt 20-40%, paredz igauņu kopbraukšanas platformas Taxify līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig).

Taxify tiek uzskatīts par vienīgo patieso Igaunijas t.s. vienradzi, jo tam izdevies pārliecināt investorus ieguldīt tieši Igaunijas kompānijā, nevis caur mātesuzņēmumu – investoru jurisdikcijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas varētu mainīties nākotnē?

Nākotnē augs platformu tirgus daļa urbānajā transportā. Šobrīd lielākajā daļā pilsētu mobilitātes platformas veido dažus procentus no pilsētu transporta tirgus; parasti pusi veido sabiedriskais transports un otru – privātie auto. Domāju, ka nākamajos desmit gados platformu tirgus daļa palielināsies galvenokārt uz privāto auto rēķina un cilvēki vairāk lietos kopbraukšanas platformu sniegtās iespējas un mazāk savu auto. Ja skatāmies uz jaunāko paaudzi, daļa no viņiem ir uzauguši dalīšanās ekonomikā un drīzāk īrē, nevis pērk dzīvokli, izmanto tādus pakalpojumus kā Taxify un nepērk savu auto. Desmit gados platformu īpatsvars transporta jomā var sasniegt 20, 30 un varbūt 40%.

Turpmāk kopbraukšanas platformas Taxify vadītājus būs iespējams izsaukt arī ar telefona zvanu, informē uzņēmumā.

«Esam secinājuši, ka, lai gan viedtālruņu aplikācija ir ērtākais un populārākais veids, kā pasūtīt braucienu, tomēr gadās arī situācijas, kad to izmantot nav iespējams un ir ērtāk piezvanīt. Nepieciešamību pēc iespējas piezvanīt pauduši, piemēram, mūsu juridiskie klienti - viesnīcas, restorāni un citi uzņēmumi - kuriem nepieciešams izsaukt auto klientiem, tāpat gadās situācijas, kad klientam vienkārši izlādējies telefons vai konkrētajā vietā nav pieejams kvalitatīvs interneta savienojums. Vairāk kā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju izmanto viedtālruni, vienlaikus vēl aizvien ir būtiska daļa iedzīvotāju, kuri dažādu iemeslu dēļ vienkārši neizmanto aplikācijas viedtālrunī, un vēlamies būt pieejami arī viņiem,» lēmumu skaidro Taxify reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.

Igaunijas uzņēmēji izveidojuši filantropijas fondu, kura mērķis ir nodrošināt sākuma kapitālu inovatīvām iniciatīvām Igaunijas izglītības jomā. Trīs gados fonds plāno ieguldīt 1 miljonu eiro.

Izglītības fonda iniciatori ir Igaunijas uzņēmēji: Taxify līdzdibinātājs Martins Villigs un TransferWise līdzdibinātājs Tāvets Hinrikus, taču tajā iesaistījušies arī daudzi citi uzņēmēji. Uzņēmumi, kas līdzdarbojas fondā, ir Civitta, Contriber, Eften, Helmes, Lingvist, Monese, Pipedrive, Superangel, Taxify un TransferWise.

Saskaņā ar plāniem fonds nodrošinās gan vienreizēju, gan ilgtermiņa atbalstu izvēlētajiem projektiem. Tas sagaida ambiciozas iniciatīvas, kas sniegs pozitīvu grūdienu valsts izglītības sistēmai. Lai sasniegtu labāko rezultātu, tas plāno sadarboties ar amatpersonām, izglītības iestādēm un citiem izglītības jomas pārstāvjiem. Galvenais uzsvars tiks likts uz dažādu problēmjautājumu risināšanu. Kā viens no tādiem tiek minēta pedagogu novecošanās.

Taksometru un citu transporta pakalpojumu platforma "Bolt" tiesā apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesā informē, ka lieta ir ierosināta, bet izskatīšanas datums vēl nav zināms.

VID uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro.

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Pēc elektrisko skūteru pilotprojekta Parīzē Eiropas kopbraukšanas platforma Bolt (iepriekš Taxify) turpmāk elektrisko skūteru servisu nodrošinās arī Madridē, informē uzņēmumā.

«Bolt misija ir nodrošināt ērtāku un ātrāku pārvietošanos pilsētvidē. Sastrēgumi ir liela problēma tādās pilsētās kā Madride, tāpēc jāņem vērā, ka citi braucieni ir efektīvāki, ja tiek izmantots elektriskais skūteris nevis automašīna ar šoferi. Piedāvājot Bolt skūterus Madridē, mēs uzreiz risinām divas problēmas: samazinām automašīnu skaitu ielās un ietaupām klientu laiku un naudu», saka Bolt vadītājs un līdzdibinātājs Markuss Villigs.

«Mūsu uzņēmuma pieredze Parīzē, kur mēs sadarbojāmies ar pilsētu, lai noteiktu labu skūteru izmantošanas praksi, ir parādījusi, ka labas darba attiecības ar vietējo pašvaldību ir ļoti būtiskas. Tādā veidā patiešām ir iespējams vērst uzmanību uz pilsētas satiksmes saspringtajiem punktiem un sniegt labāko risinājumu pilsētas iedzīvotājiem. Madridē mēs ne tikai koncentrējamies uz pilsētas centru, bet cenšamies paplašināt mūsu pakalpojumus arī tajās pilsētas vietās, kur transporta iespējas ir ierobežotas», papildina Pauls Avarezs (Paul Avarez), Bolt procesu vadītājs Spānijā.

Igaunijā radītā Eiropas kopbraukšanas platforma Bolt (iepriekš Taxify), uzsāk darbību Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, informē uzņēmumā.

Bolt lietotnē Londonā tiks iestrādāta palīdzības izsaukšanas poga. SOS pakalpojums nodrošinās papildus drošību pasažieriem, un vajadzības gadījumā būs iespējams nekavējoties sazināties ar policiju. Mazāk steidzamos jautājumos pasažieri varēs sazināties ar Bolt diennakts klientu apkalpošanas centru Londonā. Lai no bīstamām situācijām pasargātu arī vadītājus, arī viņiem būs iespēja izmantot palīdzības izsaukšanas poga.

«Mēs esam priecīgi par iespēju uzsākt darbību Lielbritānijas tirgū, sākot ar tās dinamisko galvaspilsētu. Londonā. Londona ir pelnījusi lielāku izvēli kopbraukšanas nozarē,» uzskata Markuss Villigs, Bolt dibinātājs. «Zemākas cenas pasažieriem un labāki darba apstākļi vadītājiem atstāj pozitīvu iespaidu uz tirgu, to var novērot visā pasaulē.»

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

"Bolt" lietotne Latvijā reģistrēta uz Igaunijas uzņēmuma "Bolt Operations" vārda. Savukārt kopš 2016.gada kompānijai Latvijā ir sava pastāvīgā pārstāvniecība, kas nav uzņēmums, taču kam tik un tā par darbību Latvijā būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Transporta pakalpojumu platforma Bolt (iepriekš Taxify) trešdien Tallinā atklāj ēdienu piegādes pakalpojumu Bolt Food. Šobrīd uzņēmums jauno pakalpojumu uzsāks Tallinā, taču jau tuvākajos mēnešos plānots servisu piedāvāt arī Latvijā, Lietuvā un Dienvidāfrikā.

«Bolt aplikāciju visā pasaulē izmanto vairāk nekā 25 miljoni lietotāju un mūsu klienti aktīvi interesējas par ēdienu piegādes pakalpojumu. Tas ir viens no pakalpojumiem, kurā uzņēmumam ir jāiegulda īpaši rūpīgs darbs, lai piedāvātā tehnoloģija un aplikācija būtu klientiem ērti lietojama un saprotama. Mūsu starptautiskā pieredze un infrastruktūra dod mums būtiskas priekšrocības.

Mēs vēlamies piedāvāt gan zemāku piegādes cenu salīdzinājumā ar citām platformām, gan vienlaikus nodrošināt iespējami labāko atbalstu Bolt kurjeriem. Turpretī restorāniem lielākā vērtība ir mūsu pastāvīgo klientu bāze,» stāsta Bolt galvenais produktu vadītājs Jevgenijs Kabanovs (Jevgeni Kabanov).

Igaunijā reģistrētās kopbraukšanas platformas «Bolt» zaudējumi pērn sasniedza 61 miljonu eiro, bet tas saistīts ar investīcijām un atbilst kompānijas biznesa plānam, turklāt uzņēmuma vērtība pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru (900 miljonus eiro).

«Bolt» ieņēmumi pērn bija 79,7 miljoni eiro salīdzinājumā ar 21,1 miljonu eiro 2017.gadā.

Kompānijas vadītājs un līdzdibinātājs Martins Villigs norādīja, ka rezultāti atbilst kompānijas prognozēm.

«Pērn mēs sākām pakalpojumu sniegšanu vairāk nekā 50 jaunās pilsētās un veiksmīgi ieviesām elektrisko skrejriteņu nomu. Vienlaikus esam guvuši peļņu vairākos stabilos tirgos, nezaudējot izaugsmi,» viņš paziņoja.

2018.gada maijā uzņēmums piesaistīja 175 miljonu ASV dolāru (158 miljonu eiro) investīcijas no kompānijām «Daimler», «Didi Chuxing» un citiem investoriem, kā rezultātā uzņēmuma vērtība pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru. Tas «Bolt» ļāvis pievienoties citām kopbraukšanas kompānijām, piemēram, «Lyft», «Uber», «Careem», tā dēvēto vienradžu kompāniju sarakstā.

Centieni sakārtot taksometru nozari pagaidām nav vainagojušies ar īpašiem panākumiem; ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē joprojām saglabājas rekordaugsts.

Pēdējos gados atbildīgās iestādes un taksometru nozares pārstāvji dažādi mēģinājuši sakārtot taksometru nozari. Veikti arī grozījumi normatīvajā regulējumā, tomēr rezultāts nav vainagojies ar lieliem panākumiem. Jaunākie Finanšu ministrijas (FM) un biedrības Business against shadow economy (BASE) pētījumu dati liecina, ka taksometru nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas augstā līmenī, veidojot 80% apmēru. BASE savā pētījumā ir secinājusi, ka 130 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās ikmēneša minimālās iemaksas (VSAOI) ieviešana taksometriem ar dzeltenajiem numuriem nav atrisinājusi izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Drīzāk šīs iemaksas radot problēmas nodokļa personificēšanai un sadalei. Arī taksometru skaitītāji nenodrošina pilnīgu ieņēmumu uzskaiti, bet kontrole un sodi ir neefektīvi. Nozarei esot arī daudz nesaprotamu birokrātisku prasību. Savukārt attiecībā uz vieglo komerctransportu, kas veic pasažieru pārvadājumus (baltie numuri), atklājies, ka nav pieejama informācija par to apgrozījumu, pārvadātāju ieņēmumiem, kā arī pārvadātāji nesniedz informāciju vai arī tā ir nepilnīga. Tirgū darbojas ārvalstu platformas, kuras nav iespējams kontrolēt. BASE arī izstrādājusi priekšlikumus, kā varētu sakārtot nozari. Tos tuvākā laikā plānots virzīt tālāk.

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā, kad ikdienas lietām paliek arvien mazāk laika, strauju izaugsmi piedzīvojusi auto servisu salīdzināšanas platforma servix.lv. Platformā pieteikumu skaits pēdējos mēnešos ir pieckāršojies.

Platforma auto īpašniekiem ļauj bez maksas pāris minūšu laikā salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniedz iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus.

«Ar problēmu atrast labu auto servisu ir saskāries teju ikviens mašīnas īpašnieks. Parasti serviss tiek meklēts ar draugu, Google, Facebook palīdzību vai izbraukājot tuvākos un tālākos servisus un meklējot zemāko cenu. Taču ne vienmēr šādi ir iespējams atrast labāko un reizē arī izdevīgāko variantu. Tādēļ mums – trīs vīriem - radās ideja izveidot platformu, kurā būtu iespēja salīdzināt autoservisu piedāvājumus pēc auto apkopes vai remontdarbiem, atvieglojot dzīvi ne tikai sev, bet arī citiem auto īpašniekiem,» stāsta viens no idejas autoriem Rūdolfs Roze.

Jānis Plotnieks, Roberts Erdmanis un Edvards Rūdolfs Daniels ir apvienojuši spēkus, izveidojot pakalpojumu AutoPromo, kura mērķis ir savest kopā reklāmdevējus un autovadītājus.

Visi trīs jaunieši ir Rīgas Biznesa skolas absolventi, kursa biedri un draugi. Kā paši stāsta, viņi ir auto fanātiķi, kuri satiekoties pārspriež dažādas ar tiem saistītas nianses. «Diskutējām par to, ka automašīnas ir viens liels izdevumu avots, gribējās, lai tās nes arī kādus ienākumus. Zinot Taxify, Wolt, Airbnb pieredzi, nonācām līdz idejai, ka būtu jauki, ja varētu ar savu auto iegūt kādus ienākumus. Tā arī radās ideja par AutoPromo,» stāsta R. Erdmanis.

Sākotnēji tika apskatīti ārzemju piemēri ar līdzīgu biznesa veidu, veikta tirgus izpēte. Secināts, ka trīs līdzīgas platformas ir ASV, pa vienai – Lielbritānijā, Ukrainā un Krievijā. Tieši Krievijā šobrīd tā varētu būt spēcīgākā pasaulē. Šī biznesa modelis ir balstīts uz koplietošanas ekonomikas (sharing economy) principiem, kas saved kopā divas ieinteresētās puses – pakalpojuma ņēmēju un sniedzēju. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs ir braucējs, kurš savu automašīnu ļauj izmantot kā reklāmas vietu, pārvēršot to par kustīgo vides reklāmu. Savukārt pakalpojuma ņēmējs ir AutoPromo partneri, reklāmas aģentūras un uzņēmumi.

Transporta pakalpojumu platforma Bolt aizvadījusi pirmo elektroskrejriteņu sezonu Rīgā. Līdz ar aukstā laika iestāšanos, pārvietoties ar elektroskrejriteņiem vairs nav droši un patīkami, tāpēc, sākot ar oktobri, Bolt lietotnē elektroskrejriteņi vairs netiks piedāvāti.

Tie lietotnē atkal būs pieejami nākošajā pavasarī.

«Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu klienti novērtēja un aktīvi izmantoja elektroskejriteņu servisu. Vasaras sākumā pakalpojumu uzsākām ar 100 elektroskrejriteņiem, taču pēc tam, kad pieprasījums un elektroskrejriteņu popularitāte auga, mēs skaitu palielinājām līdz 500. Mums ir jāņem vērā Latvijas klimata īpatnības un mūsu klientu drošība, tāpēc šobrīd elektroskejriteņu serviss tiks slēgts līdz nākamā gada pavasarim,» informē Kārlis Ķezberis, Bolt reģionālais vadītājs Latvijā.

Bolt vēlas saviem klientiem piedāvāt transportu, kas ļaus pārvietoties efektīvāk un ātrāk. Pirmais solis uzņēmuma vīzijā par dabai draudzīgāku satiksmi bija elektroskrejriteņu iekļaušana platformā, kas šovasar tika īstenota un iekaroja plašu popularitāti Rīgā. Uzņēmuma statistikas dati liecina, ka ļoti daudz klientu veikto braucienu Rīgā ir īsāki par 3 kilometriem, un elektroskejriteņi tiek izvēlēti kā alternatīva.

Eiropas kopbraukšanas platforma Bolt jau vasaras sākumā plāno papildināt savu pakalpojumu klāstu un uzsākt ēdienu piegādes pakalpojuma nodrošināšanu uzņēmuma atslēgas tirgos Eiropā un Āfrikā, informē uzņēmumā.

Sākumposmā pakalpojums tiks nodrošināts pilotprojekta režīmā Igaunijā, Somijā un Dienvidāfrikā.

«Apvienojot mūsu tehnoloģiju iespējas, darbību, un simtiem tūkstošu autovadītāju, mēs plānojam nodrošināt ēdienu piegādes pakalpojumu miljoniem cilvēku Eiropā un Āfrikā, kuri jau šobrīd izmanto mūsu pakalpojumus ikdienā,» uzsver Bolt dibinātājs un vadītājs Markuss Villigs.

Uzņēmums nesen īstenoja globālu zīmola maiņu, tostarp mainot savu nosaukumu no Taxify uz Bolt, lai pietuvinātu zīmola identitāti uzņēmuma vīzijai par transporta nozari kopumā. Bolt šobrīd piedāvā ne tikai taksometrus, bet arī kopbraukšanas pakalpojumus ar automašīnām un motocikliem, kā arī skūteru koplietošanu.

Vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos Baltijā 2018. gadā ir 99,03 eiro.

"2018. un 2019. gadā Baltija ir apsteigusi Ziemeļvalstis jaunuzņēmumu investīcijās, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja. Viņa atsaucas uz tikko publicēto Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu, ko veicis "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Pagājušā gada apskatā apkopotie dati liecināja, ka tikai Igaunija atsevišķi varēja sacensties ar Skandināviju, bet šā gada pētījums rāda, ka Baltijā vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos 2018. gadā sasniegušas 99,03 eiro. Turpretī Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē un Dānijā – tie ir 85,08 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Igaunijas bagātākie cilvēki ir tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss, liecina biznesa laikraksta «Aripaev» apkopotais saraksts.

Pēc avīzes aplēsēm, Kērmana īpašumu kopējā vērtība ir 258,2 miljoni eiro un Hinrikusa - 238,6 miljoni eiro. Pērn viņi «Aripaev» sarakstā ieņēma attiecīgi otro un trešo vietu.

Šogad trešajā vietā ir koka granulu ražošanas uzņēmuma «Graanul Invest» īpašnieks Rauls Kirjanens, kas gadu iepriekš tika atzīts par Igaunijas bagātāko cilvēku. Viņa īpašumi novērtēti ar 212,6 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ierindojies kopbraukšanas platformas «Taxify» dibinātājs un vadītājs Markuss Villigs ar 202,6 miljoniem eiro un piektajā - medicīnas un mediju nozares uzņēmējs Marguss Linnamē ar 189,7 miljoniem eiro.

Laikraksts savu turīgāko Igaunijas iedzīvotāju topu veidojis, balstoties uz viņiem piederošo kompāniju vērtību un akcijām biržas uzņēmumos. Iesācējuzņēmumu īpašnieku turība izvērtēta arī pēc jauno investīciju piesaistes vērtības.

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Igaunijā reģistrētā kopbraukšanas platforma «Bolt», kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu «Taxify», sākusi darbību Zviedrijas galvaspilsētā, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

«Es ticu, ka mēs gan klientiem, gan autovadītājiem spējam piedāvāt labāko transporta platformu Stokholmā,» norāda «Bolt» operāciju menedžeris Zviedrijā Nils Vijkmarks.

«Bolt» aprīlī Madridē sāka piedāvāt elektrisko skūteru nomas pakalpojumu.

Savukārt, nesen uzņēmums paziņoja, ka plāno sākt piedāvāt arī pārtikas piegādes pakalpojumus, kas iesākumā darbosies Igaunijā, Somijā un Dienvidāfrikā.

«Bolt» ir starptautisks transporta tīklu uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Tallinā, Igaunijā. «Bolt» darbojas 30 valstīs Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Centrālamerikā. Igaunijā reģistrētā kopbraukšanas platforma «Bolt» dibināta 2013.gadā.

No šā gada janvāra transporta pakalpojumu platforma "Bolt" aptur darbību Somijā

Uzņēmuma pārstāvji apstiprina, ka "Bolt" ir nolēmis apturēt darbību Somijā, sākot no šā gada 12. janvāra. Tas esot skaidrojams ar to, ka esošais regulējums un tirgus apstākļi ierobežo uzņēmuma plānoto izaugsmi paredzamā nākotnē.

"Kā strauji augošam un uz efektivitāti vērstam uzņēmumam, mums ir jāapzinās, kur tiek investēti resursi un kur mēs klientiem varam sniegt vislielāko vērtību. Ja situācija mainīsies, nākotnē esam atvērti pārskatīt savu lēmumu," informē uzņēmumā.

Db.lv jau rakstīja, ka šonedēļ Rīgā sāka darboties ēdienu piegādes platforma "Bolt Food" un šobrīd ir iespēja pasūtīt maltīti no vairāk nekā 170 restorāniem. Nākotnē plānots šo biznesa virzienu paplašināt un piedāvāt pakalpojumu arī citās Latvijas pilsētās.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.