"TAV Airports Holding" dibināts 1997. gadā un šobrīd vada 15 lidostas visā pasaulē. Uzņēmuma globālais pēdas nospiedums aptver 100 lidostas 30 valstīs. Kopš 2010. gada uzņēmums kontrolē komerciālās vadības operācijas lidostā "Rīga". Bizness Latvijā tika uzsākts 2009. gada beigās ar "HAVAS Latvia ", kas ir kompānijas uzņēmums apkalpošanai uz zemes, kurš Rīgas lidostā apkalpo gandrīz 70% no satiksmes apjoma, sniedz pakalpojumus arī nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", kā arī dažiem citiem pārvadātājiem.
Cik liela ir jūsu grupa skaitliskā izteiksmē?
Pasažieru ziņā 2019. gadā mēs kā grupa sasniedzām vairāk nekā 280 miljonus visā pasaulē. Mēs esam lielākais uzņēmums pēc Spānijas operatora "Aena", taču tas ir 100% valsts uzņēmums. Kā privāts uzņēmums mēs pārvaldām lielāko portfeli – gandrīz 300 miljonus pasažieru. Personāla ziņā "TAV" ir 30 tūkstoši darbinieku. Ja mēs pieskaitām klāt ADP, mums ir vairāk nekā 150 tūkstoši.
Kādi ir
priekšnoteikumi uzņēmuma veiksmīgai darbībai šajā nozarē
normālos apstākļos?
Pieredze dažādos
reģionos ir svarīga, jo var gadīties, ka jūs gūsiet panākumus
savā dzimtajā zemē, taču tas vēl nenozīmē, ka panākumi būs
arī citās valstīs. Jābūt ļoti elastīgiem, lai izprastu
kultūras atšķirības un pieeju uzņēmējdarbībai dažādās
valstīs. Mūsu konkurences priekšrocība ir daudzveidīgs
portfelis. Mēs darbojamies ne tikai kā lidostu vai termināļu
operators. Tā kā mēs paši kontrolējam komercuzņēmumus, mēs
tos nenododam ārpakalpojumiem, un tas rada lielu sinerģiju.
Raksti par tēmu
Salīdzinot
Latviju ar citām vietām, kurās strādājat, kādas ir atšķirības?
Latvija ir Eiropas
valsts. Citas Austrumeiropas valstis, kas pievienojās Eiropai pēc
Padomju Savienības sabrukuma, ir citādas. Latvija ir labāk
strukturēta tiesiskā, finanšu regulējuma ziņā. Kad 2009. gadā
sākām darboties Latvijā ar "Havas Latvia", mēs nesastapāmies ar grūtībām.
Tas, ko mēs bijām redzējuši
darbojoties, bija tieši tāds, kā tas bija uz papīra. Dažās
valstīs atskaites un realitāte atšķiras. Aviācijas ziņā
Latvija ir viena no visattīstītākajām ekonomikām savā reģionā.
Latvija vienmēr ir apsteigusi Lietuvu un Igauniju, jo, pateicoties
savam centrālajam stāvoklim, Rīga jau agrāk bija pārvadājumu
centrs, un ar spēcīgu bāzes pārvadātāju Rīga sāka dominēt
Baltijas valstu savienošanā. Tas arī izveidoja pārvadājumu
centru Ziemeļeiropas un Centrāleiropas savienošanai. Šie panākumi
ir nemitīga darba rezultāts, tā nebija nejaušība vai labi
izvēlēts laika moments. Izglītoti cilvēki aviācijā, valdības
centība un pārliecība, ka aviokompānija ir svarīga, bija
panākumu pamatā. Mēs esam redzējuši citas valstis, kur valdības
nepalīdzēja savām aviosabiedrībām, redzot, ka tās zaudē naudu,
un daudzas aviosabiedrības bankrotēja. Bet Latvijas valdība divas
reizes atbalstīja airBaltic un abas reizes veiksmīgi. Šodien mēs
redzam ieguvumu un priekšrocības, ko tas ir sniedzis.
Vai jums bija
plāns tādai katastrofai kā Covid-19?
Neviens to nevarēja iedomāties. Pēdējo 20 gadu laikā mēs esam bijuši liecinieki daudzām krīzēm. Kad mēs uzsākām darbību 1999. gadā Turcijā, Stambulā notika postoša zemestrīce. 2001. gadā bija 11. septembra uzbrukumi, kas stipri ietekmēja aviāciju. Vēlāk, 2003. gadā, bija SARS slimība. 2008. gadā bija karš starp Gruziju un Krieviju. Tajā laikā tikko bijām atvēruši jaunu lidostu Gruzijā. Piedzīvojām finanšu krīzes 2001., 2008. gadā, bet neviena no tām nelīdzinās šai.
Visu rakstu lasiet 29. septembra žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.
