Igaunijas Drošības policija aizdomās turētā statusu noteikusi bankas "Bigbank" līdzīpašniekam Parvelam Prūnsildam un Tartu vicemēram Prītam Humalam, kuri abi ir parlamenta opozīcijā esošās partijas "Tēvzeme" biedri.

Humals tiek turēts aizdomās par procesuālo ierobežojumu pārkāpumu lielā apmērā, savukārt Prūnsilds - par palīdzēšanu un atbalstīšanu.

Prūnsilds trešdien žurnālistiem apstiprināja, ka viņa dzīvesvietā Drošības policijas darbinieki otrdien veikuši kratīšanu un viņam oficiāli noteikts aizdomās turētā statuss.

Kriminālprocess saistīts ar Igaunijas Nacionālā muzeja bijušās izstāžu zāles Tartu pārdošanu brālībai "Sakala", kuras biedrs ir Prūnsilds. "Sakala" nesen par 1,2 miljoniem eiro iegādājās ēku no valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotāja "Riigi Kinnisvara" (RKAS).

RKAS ēku pirmo reizi izsolē izlika 2017.gadā, bet toreizējais valsts pārvaldes ministrs izsoli anulēja, jo par īpašumu interesējās Tartu pašvaldība, un piešķīra pilsētai pirmpirkuma tiesības. RKAS līguma projektu Tartu pašvaldībai iesniedza 2022.gadā.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" palielinājis reisu skaitu maršrutā no Valmieras uz Tartu, kā arī ieviesis jaunus atiešanas laikus maršrutā no Rīgas uz Tartu, informēja "Lux Express" pārstāvji.

Tādējādi no Valmieras uz Tartu tagad kursē jauns reiss plkst.14.35, bet no Tartu uz Valmieru plkst.8.15 un plkst.11.

Tāpat pārvadātājs ieviesis izmaiņas autobusu atiešanas laikiem maršrutā Rīga-Tartu. Attiecīgi no Rīgas uz Tartu autobusi kursēs plkst.7.30, plkst.12.45, plkst.18.45, savukārt no Tartu uz Rīgu - plkst.8.15, plkst.11 un plkst.18.20.

Uzņēmumā atzīmē, ka "Lux Express" pasažieriem no Valmieras tagad ir pieejamas pārvietošanās iespējas uz Austrumviru apriņķa pilsētām, kā Narva, Jehvi un Sillamē, kā arī grafiks ir pielāgots ērtākai ceļošanai uz Tallinu caur Tartu ar pārsēšanās gaidīšanas laiku aptuveni 40 minūtes.

Jau ziņots, ka "Lux Express Latvia" apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,735 miljoni eiro, kas ir par 73,4% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 8497 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Līdz vasarai, kad Tartu notiks plašākie Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas pasākumi, pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu nav iespējams nodrošināt, un, kā apgalvo Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", tādu maršrutu var izveidot ne agrāk kā rudenī, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu nodrošināšana drīzumā nav iespējama, lai gan Igaunijas Klimata ministrija šim mērķim piešķīrusi 300 000 eiro.

"Elron" valdes loceklis Merts Ērenpreiss norādīja, ka ierasti vilcienu kursēšanas grafiki tiek sagatavoti ilgam laikam uz priekšu. Lai varētu sākt satiksmi starp Tartu un Rīgu, "Elron" izmantotie vilcieni "Stadler Flirt" ir jāsertificē darbībai Latvijā. To veic ar Eiropas Dzelzceļa aģentūras starpniecību. Latvijā jāveic arī vilcienu izmēģinājuma braucieni.

Otrs jautājums ir par tāda maršruta darbības modeli, piemēram, vai Igaunijas mašīnists var vadīt vilcienu bez Latvijas mašīnista atrašanās blakus. "Elron" maršruta izveidē ir jāsadarbojas ar Latvijas pasažieru vilcienu operatorkompāniju "Pasažieru vilciens", kas strādā ar zīmolu "Vivi", raksta "Tartu Postimees".

Igaunijas valdība sēdē otrdien nolēma piešķirt divus miljonus eiro valstij piederošajam pasažieru vilcienu operatoram "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu sākšanai.

Tādējādi pasažieru pārvadājumus maršrutā Tartu-Rīga varētu būt iespējams sākt pavasarī.

"Rīgas līnija ir ļoti būtiska gan Tartu, gan Igaunijai, lai uzlabotu reģionālo pieejamību," sacīja Igaunijas reģionālo lietu un zemkopības ministre Pireta Hartmane, piebilstot, ka vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu uzlabos dzīves kvalitāti Dienvidigaunijā, kā arī uzlabos reģiona pievilcību gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Ministre norādīja, ka dzelzceļa savienojums ar Rīgu pavērs Dienvidigaunijai iespējas ārpus Igaunijas robežām.

"Elron" pauda cerību, ka pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu izdosies sākt nākamā gada pavasarī, ja projektam tiks piešķirts valsts finansējums.

Nākamgad plānots sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Avīze ziņo, ka šī plāna īstenošanai Igaunijas Klimata ministrija 2024.gada budžetā paredzējusi 300 000 eiro.

Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals paskaidroja, ka projekts izstrādāts kopā ar Tartu pašvaldību, kas vēlas šo dzelzceļa savienojumu, jo nākamgad Tartu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Ministrs piebilda, ka piešķirtie 300 000 eiro ļaus nākamgad sākt pasažieru vilcienu satiksmi šajā maršrutā, bet par projekta tehnisko virzību atbildīgs Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron".

"Ilgtermiņa plāns ir pastāvīgāks savienojums starp Tartu un Rīgu, bet pašlaik varam runāt tikai par nākamo gadu," teica ministrs.

8. decembrī zinātnes centrā AHHAA, Tartu (Igaunija) 2.reizi notiks sTARTUp Day 2017 biznesa festivāls. Pasākuma galvenā tēma šogad ir «From Zero To Hero» - savos veiksmes stāstos dalīsies dažādu starptautisku startup uzņēmumu vadītāji, kas savu biznesu ir uzsākuši ar ierobežotu resursu daudzumu.

Šā gada tēmas ir saistītas ar produktu attīstīšanu, biotehnoloģijām, brendingu, datu drošību, kosmosa tehnoloģijām utt. No agra rīta līdz vēlam vakaram festivāla dalībniekiem būs iespēja apmeklēt dažādus pasākumus. Galvenie pasākumi notiks uz 4 skatuvēm un 2 darbnīcās.

Visas dienas garumā uzņēmumu pārstāvjiem būs iespēja prezentēt sevi potenciālo nākotnes investoru, partneru un klientu priekšā. Savukārt uz Swedbank firelight skatuves interesentiem būs iespēja vērsties pēc padoma pie labi pazīstamiem cilvēkiem.

«Tartu ir bijis atspēriena punkts vairākiem globāliem tehnoloģiskajiem uzņēmumiem un izgudrojumiem. Labvēlīgā pilsētvide un ievērojamais IKT uzņēmumu daudzums veicina veselīgu konkurenci un iedvesmo uzņēmumus iekarot pasauli. Ņemot vērā augstāko izglītības iestāžu un startup uzņēmumu blīvumu pilsētā, es ticu, ka Tartu ir īstā vieta tādam biznesa festivālam kā sTARTUp Day,» uzskata Tartu pilsētas mērs, Urmas Klaas.

Plānots, ka pasažieru vilciena izmēģinājuma brauciens starp Tartu un Rīgu notiks līdz šā gada beigām, paziņojis Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron".

Iecerēts, ka pasažieru pārvadājumi dzelzceļa maršrutā Rīga-Tartu sāksies nākamgad.

"Elron" tehnoloģiju direktors un valdes loceklis Merts Ērenpreiss sacīja, ka ir atrisināti visi sertifikācijas jautājumi un projekts var virzīties uz priekšu.

"Būtībā varam teikt, ka šonedēļ dokumentācija un sagatavošanās darbs ir sasniedzis līmeni, kad Latvijas drošības uzraudzības institūcijai ir iespējams iesniegt pieteikumu izmēģinājuma braucienam," viņš teica.

Ja nenotiks nekas negaidīts, obligāto izmēģinājuma braucienu būs iespējams veikt vēl šogad.

Sākotnēji bija plānots, ka pasažieru vilciens starp Rīgu un Tartu varētu kursēt jau šogad, kad Tartu ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, taču sertifikācijas process izrādījās ilgāks, nekā sākotnēji plānots.

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

Latvija labvēlīgi raugās uz iespēju atklāt dzelzceļa satiksmi maršrutā Rīga-Tartu un šis jautājums atkal tiek apspriests abu valstu starpvaldību komisijā, tomēr Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijai ir skeptiska attieksme, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".

Latvijas AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir gatava piedāvāt dīzeļlokomotīves un vagonus, bet pagaidām nav panākta vienošanās, cik katra no pusēm maksātu par šādas līnijas atklāšanu, raksta avīze.

PV pārstāvis Egils Krutovs izteicies, ka uzņēmums uz šādu iespēju raugās visnotaļ labvēlīgi un attiecīgs komercpriekšlikums nosūtīts Tartu pilsētas valdei. "Ceram uz sadarbību," viņš piebildis.

Tartu mērs Urmass Klāss gribētu, lai vilciens uz Rīgu kursētu jau 2024.gadā, kad Tartu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tartu vadība cenšas šai jautājumā uzņemties vidutāja lomu, risinot sarunas gan ar savas valsts Ekonomikas un komunikāciju ministriju, gan ar partneriem Latvijā.

Māksliniece Ieva Gaine izmanto stiklu, kas reiz jau savu dzīvi nokalpojis, un dod tam jaunu pielietojumu citā formā

«Es radu pielietojamu mākslu,» uzsver Ieva Gaine, stikla zīmola Anima Vitrum radītāja. Tie ir stikla trauki, puķu podi, vāzes, kā arī stikla foto rāmīši. Pirms pusgada viņa iegādājās stikla kausējamo krāsni, kas viņas darbā esot pats galvenais instruments.

Viņa strādā ar otrreiz pārstrādājamu materiālu – stiklu, kas reiz bijis logos, sekcijās, siltumnīcās utt. Visi draugi zina, ar ko viņa nodarbojas, un tāpēc ik pa laikam piedāvā stiklu. «Katram stiklam ir savs stāsts – no kurienes tas ir nācis, kur bijis. Es izmantoju jau reiz izmantoto stiklu, nevis tāpēc, ka tas būtu stilīgi vai ekoloģiski, bet tāpēc, ka stikls mani atrod – kamēr tas man ir, tikmēr to izmantoju,» viņa saka.

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Tartu universitātē sadarbībā ar uzņēmumu "Bolt" atklāta autonomo transportlīdzekļu laboratorija. Tartu universitāte un "Bolt" prezentēja transportlīdzekli, kas tiks izmantots kā izmēģinājuma platforma lietišķo pētījumu projektā par bezpilota tehnoloģiju attīstību 4. līmeņa autonomam automobilim.

Tā vietā, lai izstrādātu transportlīdzekli, projekta mērķis ir izveidot autonomu braukšanas tehnoloģiju, koncentrējoties uz programmatūru un kartēm, papildus esošajai automašīnas platformai un atvērtā koda programmatūrai. Sadarbība ar Tartu universitāti veicina "Bolt" apņemšanos izpētīt veidus, kā autonomos autoparkus nākotnē būtu iespējams iekļaut uzņēmuma pakalpojumu klāstā gan Igaunijā, gan citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Tartu Universitātes Datorzinātnes institūta Uzņēmējdarbības sadarbības vadītāja un laboratorijas projektu vadītāja Anne Jēgere norāda: "Šodien prezentētais testa automobilis ir tehnoloģiju attīstības platforma, kas ļauj mums sākt pētījumus un attīstību vairākās ar autonomo autovadīšanu saistītās izpētes tēmās. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar lāzeru radariem, radariem, kamerām, navigācijas sistēmām, kas nākotnē palīdzēs automašīnai patstāvīgi braukt. Mēs arī pētīsim iespējas, kā automātiski izveidot precīzas mašīnlasāmas, augstas izšķirtspējas kartes bezpilota vadībai, nodrošinot lietotāju un sistēmas drošību, un uzlabot saziņu starp cilvēkiem un transportlīdzekļiem.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", augusta vidū sāks testēt vilcienus plānotajā maršrutā Tartu-Rīga.

"Elron" tehnoloģiju direktors un valdes loceklis Merts Ērenpreiss sacīja, ka pirmais izmēģinājuma brauciens ar vilcienu "Stadler Flirt" gaidāms augusta vidū, un iespējamas problēmas varētu rasties saistībā ar radiosakariem un vilcienu iekļaušanos Latvijas dzelzceļa koridorā.

"Pirms desmit gadiem visi "Elron" vilcieni Igaunijā ieradās caur Latviju, tomēr šajā laikā daudz kas ir mainījies. Tādēļ mēs plānojam izvērtēt vilcienu spējas iekļauties dzelzceļa koridora konstrukcijās un aprīkojumā un pārbaudīt to savienojamību ar Latvijas dzelzceļu, izmantojot jaunos radiosakarus," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Ērenpreiss.

Viņš norādīja, ka Latvijas dzelzceļā tiek veikti plaši radiotīkla rekonstrukcijas darbi un dzelzceļa posms starp Rīgu un Valku tiek aprīkots ar jaunu radiosakaru sistēmu. "Mums ir jābūt gataviem jaunās sistēmas ieviešanai," sacīja Ērenpreiss.

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Aizvadītajā gadā, turpinoties elektroenerģijas tirgus liberalizācijai, Latvenergo kaimiņvalstīs pārdevis divas reizes vairāk elektroenerģijas nekā zaudēts Latvijā, kā arī no konkurentiem atguvis vairākus liela patēriņa klientus – SIA Maxima Latvija, SIA Rimi Latvija, a/s Aldaris u. c., informē kompānija.

Latvenergo norāda, ka aizvadītajā gadā kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā - izdevies pārdot papildu 1,6 teravatstundas (TWh) jeb divas reizes vairāk, nekā zaudēts konkurentiem Latvijā.

Aizvadītajā gadā kompānijai no konkurentiem izdevies atgūt tādus liela patēriņa klientus kā SIA Maxima Latvija, RP a/s Rīgas Centrāltirgus, a/s Ceļu Pārvalde, VAS Latvijas Pasts, a/s Aldaris, SIA Rimi Latvija, a/s Dobeles Dzirnavnieks, a/s Jelgavas gaļas kombināts, Latvijas Televīzija, u.c.

Igaunijā Latvenergo meitassabiedrības ElektrumEesti piedāvājumu kā izdevīgāko ir izvēlējušās Tallinas, Tartu, Narvas, Kuresāres u.c. pašvaldības, kā arī juridiskie klienti - Tallinas lidosta, Igaunijas Nacionālā opera u.c., norāda Latvijas enerģētikas uzņēmums.

sTARTUp Day 2019, kura galvenā tēma ir From Zero to Hero, ir lielākais biznesa festivāls Baltijā, kas no 23. līdz 25. janvārim notiks Igaunijas pilsētā Tartu. Festivāla pārstāvji ir izziņojuši tā pilno programmu.

Festivāla pirmā diena, 23. janvāris, būs veltīta blakus pasākumiem, no kuriem lielākie būs investoru diena un vadītāju diena (Investor and Executive Day). Savukārt 24. un 25. janvārīs būs festivāla galvenās dienas.

«Pirmo reizi festivāla vēsturē mums būs programma ar 2 galvenajām pasākuma dienām, un tajā pašā laikā arī paša festivāla kvalitāte būs augstāka. Tas ir kopienas (community) organizēts pasākums, un visas tēmas, kas tajā tiks apspriestas, atspoguļo to, ko mūsu kopiena dara un ko tā vēlas uzlabot,» par gaidāmo notikumu izsakās sTARTUp Day vadītājs Ermo Tikk.

Festivāls pulcēs 4000 dalībniekus un vairāk nekā 100 runātājus no visas pasaules. 2 dienu laikā festivāla dalībniekiem būs iespēja apmeklēt pasākumus, kas ietvers diskusijas par 19 dažādām tēmām un notiks uz 3 skatuvēm, 7 semināra telpās un plašā demo laukumā, kurā būs iespējams apskatīt dažādu uzņēmumu piedāvāto produkciju. Tāpat tiks piedāvātas pitching sacensības un dažādi blakus pasākumi.

Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals ierosinājis nākamo 15 gadu laikā ceļubūvei valstī atvēlēt papildu 1,5 miljardus eiro un visas lielākās automaģistrāles izbūvēt ar četrām braukšanas joslām.

Mihals vēstulē citiem valdības ministriem norādīja, ka tuvākajā laikā valdībā ierosinās apspriest iespējas nākamo 15 gadu laikā ceļubūvei piešķirt papildu finansējumu 1,5 miljardu eiro apmērā. «Tādējādi katru gadu ceļubūves finansējums palielinātos par papildu 100-130 miljoniem eiro. Tas ļautu izbūvēt ambiciozākus savienojumus,» lasāms Mihala vēstulē.

Viņš uzsvēra, ka Igaunijai ir programma valsts autoceļu apsaimniekošanai līdz 2020.gadam, bet nākamgad plānots īstenot valsts vēsturē lielāko ceļubūves projektu - Tallinas-Tartu šosejas posma starp Kozi un Meo pārveidi par četru joslu autoceļu -, tomēr valsts varētu veidot drosmīgāku plānošanas programmu. «Mēs varētu noteikt mērķi visas lielākās automaģistrāles - no Tallinas uz Tartu, Pērnavu un Narvu - pilnībā pārveidot par šosejām ar četrām joslām,» ieceri klāstīja ministrs.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

Latvijas elektroenerģijas tirgotāka Latvenergo meitasuzņēmums Elektrum Eesti uzvarējis konkursā par elektroenerģijas piegādi Tallinai un Tartu, informē Latvenergo.

Papildināta ar 5., 6., 8., 9. rindkopu.

Jau vēstīts, ka nesen dibinātais Latvenergo šā gada septembra beigās ieviesusi jaunu zīmolu Elektrum, ar kuru cer iekarot piekto daļu no Igaunijas elektroenerģijas tirgus.

Noslēdzoties konkursam, Elektrum Eesti ieguvis tiesības nākamgad piegādāt elektroenerģiju 273 Tallinas pašvaldības īpašumā esošām ēkām un apgaismot Igaunijas galvaspilsētas ielas, stāsta Latvenergo pārstāvji.

Tallinas pilsēta gadā izmanto aptuveni 80 tūkst. megavatu elektroenerģijas, no kuriem 28 tūkst. tiek patērēti ielu apgaismojumam.

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Graudaugu pārstrādātāja AS "Dobeles dzirnavnieks" lielākā akcionāra Igaunijas pārtikas ražotāja "Tartu Mill" peļņa pērn vairāk nekā divkāršojās, sasniedzot 4,1 miljonu eiro.

Kompānijas gada finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Tartu Mill" ieņēmumi bija nepilni 66,2 miljoni eiro, kas ir par 32,4% vairāk nekā 2021.gadā.

No ieņēmumiem 51,9 miljoni eiro gūti Igaunijā, nepilni 14 miljoni eiro - citās Eiropas Savienības valstīs un apmēram 250 000 eiro - ārpus ES esošās valstīs.

Savukārt no darbības atzariem vislielākie ieņēmumi jeb 37,8 miljoni eiro gūti, pārdodot pašu ražotos miltus un citus graudaugu produktus. Pagājušajā gadā "Tartu Mill" pašu produkcijas pārdošana gada salīdzinājumā pieauga par 46,4%.

Pērn "Tartu Mill" vidēji bija 53 pilna laika slodzes darbavietas. Darbaspēka izmaksas pieauga par 11,3% līdz 2,2 miljoniem eiro.

GroGlass ir potenciāls kļūt par pasaules līderi antireflektoro stiklu jomā, tādi ir šī augsto tehnoloģiju uzņēmumu centieni.

Agsto tehnoloģiju rūpnīcas GroGlass produkts ir stikls, kas pārklāts ar neatstarojošu nanopārklājumu. Šī īpašība paver neskaitāmas iespējas stikla izmantošanai daudzās nozarēs. Papildus antireflekktīvajām īpašībām GroGlass pārklātais stikls spēj līdz pat 100% pasargāt iestikloto objektu no kaitīgajiem ultravioletajiem stariem, stāsta GroGlass pārdošanas direktors Artūrs Rožkalns. «Pašlaik pasaulē ir četri vai pieci līdzīgi uzņēmumi - ASV, Šveicē, Vācijā. Esam jaunākie - radīti 21. gadsimtā,» teic pārdošanas direktors.

Sākumā uzņēmums ražoja stiklus Nīderlandes siltumnīcām. Sākoties krīzei, nācās meklēt jaunus produktus un nišas. Tagad tas strādā ar stiklu, kas domāts mākslas darbu ierāmēšanai. GroGlass produkts ir izmantots gleznu ierāmēšanai Luvrā un Londonas Nacionālajā galerijā. Caur GroGlass stiklu var aprīkot mākslas darbus arī Latvijas Mākslas muzejā.

Mūsdienu tehnikai parādās arvien vairāk jaunu funkciju, tai skaitā interneta savienojamība, kas veicina to, ka dažādu produktu kategorijās ierīču funkcijas arvien vairāk pārklājas, raksta Dienas bizness.

Turklāt tas notiek ne tikai mobilo komunikāciju segmentā, bet arī patērētāj elektronikā, piemēram, televizoru, monitoru un foto kameru segmentā.

«Šīs produktu kategorijas pamazām transformējas vienā lielākā «gudro» ierīču segmentā,» DB norādīja Samsung Electronics Baltics Telekomunikāciju produktu vadītājs Māris Ķikāns. Ražotāji pilnveido produktu klāstu, lai nodrošinātu plašākas savienojumu un satura koplietošanas iespējas starp visdažādākajām ierīcēm – sākot no televizoriem, tālruņiem, planšetdatoriem un klēpjdatoriem, līdz foto, video kamerām un mājsaimniecības iekārtām. «Mainās un tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, operētājsistēmas. Varētu teikt, mēs šobrīd strauji virzāmies uz viedās tehnikas segmentu,» DB pamatoja LG Electronics Latvia Sabiedrisko attiecību menedžeris Vjačeslavs Sergejevs. Taču, vienlaikus viņš atzīst, ka viedās sadzīves tehnikas attīstība šobrīd nav tik strauja, ko varētu izskaidrot ar salīdzinoši dārgāku produktu cenu un patērētāju nezināšanu par attiecīgās tehnikas priekšrocībām, tādējādi tehnikas nomaiņa prasīs daudz gadu. Tomēr tehnikas attīstības potenciāls ir milzīgs. «Gudrās» tehnoloģijas – tā ir sadzīves elektronikas biznesa nākotne, DB pārliecību pauž Panasonic Polijas un Baltijas valstu izpilddirektors Ireneusz Smaga, vienlaikus atzīmējot, ka ražotājs jau pēdējos divus gadus TV un Blu-ray segmentā ir iestrādājis vairākus «gudros» risinājumus. Ražotāji attīsta piedāvājumu klientiem, kas lietotājiem sniedz plašākas iespējas gan globālo, gan vietējo iespēju klāstā. Panasonic uzskata, ka gudri izstrādāta un gudri pielietota viedā tehnoloģija var būtiski uzlabot ikdienas dzīvi. Tiesa, apkopotā informācija liecina, ka šobrīd «gudrās» tehnikas pārdošanas apjomi nav grandiozi, taču interese par šāda veida tehniku palielinās.

Mobilo sakaru operatora «Tele2» inženieri tā sauktās gudrās tehnoloģijas uzstādījuši mājā uz riteņiem, lai varētu tās izaicināt dabā − gan pilsētās un ciematos, gan mežā un pie jūras.

Gudro māju, līdzīgi kā piekabi, iespējams pārvietot uz jebkuru vietu. 25 m2 platībā ir viss nepieciešamais dzīvošanai - virtuvīte, gulta, terase, labierīcības un ierīces, kas atvieglo mājas īpašnieku ikdienu.

«Gudrā māja» ietver dažādas tehnoloģijas, piemēram, gudrā atslēga ļauj attālināti atvērt un aizvērt durvis – ielaist bērnu vai ciemiņus, kas atnākuši pie saimniekiem. Savukārt, gudrais zvans ļauj redzēt un sarunāties ar cilvēku, kas klauvē pie durvīm, tas arī kontrolē durvju zonu un automātiski paziņo, ja pie ieejas kāds parādīsies, vēl pirms viņš paspēj piezvanīt. Gudrās rozetes ir ievietojamas standarta rozetē, tādējādi jebkuru iekārtu padarot par «gudro». Rozete ļaus attālināti ieslēgt vai izslēgt jebko, kas tajā ir iesprausts - gludekli, ventilatoru, eļļas radiatoru. Gudrās mājas asistents ļauj ar balss komandām kontrolēt visas ierīces, kā arī regulēt mājas apgaismojumu, mainot tā intensitāti un krāsas.