AS Talsu mežrūpniecība saņēmusi vairākus akcionāru paziņojumus par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu un zaudēšanu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānijas akcionāre Eva Dēringa pārdevusi Gatim Štākam 40,36 tūkstošus AS Talsu mežrūpniecība vārda akciju.

Tāpat Oskars Dērings pārdevis Gatim Štākam 146,4 tūkstošus AS Talsu mežrūpniecība uzrādītāja akcijas, zaudējot līdzdalību AS Talsu mežrūpniecība.

Rezultātā Gatis Štāks tiešā veidā ieguvis 186,7 tūkstošus AS Talsu mežrūpniecība akciju, iegūstot uzņēmumā līdzdalību 87,54%.

Saskaņā ar AS Talsu mežrūpniecība rīcībā esošo informāciju, šo apstākļu iestāšanās sakarā G. Štāks gatavo dokumentu paketi un veic citas nepieciešamās darbības obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai.

9.decembrī Talsu novadā viesosies Alānijas (Turcija) uzņēmēju kluba delegācija 20 cilvēku sastāvā. Tā ir pirmā tik plaša Turcijas uzņēmēju vizīte Talsu novadā.

Sarunas par iespējamo Alānijas un Talsu uzņēmēju klubu sadarbību aizsākušās šī gada vasarā, kad Talsu novadu apmeklēja Turcijas tieslietu sistēmas pārstāvji, informē Talsu pašvaldība. Šonedēļ Latvijā ierodas 19 Alānijas uzņēmēju kluba biedri un Alānijas mēra padomnieks ārējo sakaru jautājumos.

Turcijas uzņēmēji iecerējuši tikties ar Talsu novada pašvaldību un Talsu komersantu kluba valdes priekšsēdētāju Andi Araku. Tikšanās notiks Uzņēmēju sadarbības centrā Talsos. Pēc tam plānots doties uz Laumu dabas parku, lai iepazītos ar šīs vietas piedāvājumu un tiktos ar citiem Talsu komersantu kluba biedriem. Noslēgumā Alānijas uzņēmēji apmeklēs SIA Talsu mežrūpniecība Stendē un SIA Jaunalko Virbu pagastā.

Tuvāk izejmateriāliem un ostām – šie ir divi no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ Talsu novadā nobāzējušies tik daudzi kokapstrādes uzņēmumi

SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks teic, ka tas ir likumsakarīgi, jo Talsu rajons ir otrais mežainākais Latvijā aiz Ventspils. Talsu rajonā meži ir gana kvalitatīvi un, pateicoties labai infrastruktūrai, arī pieejami. Uzņēmumi saskata ieguvumu atrasties tik tuvu izejmateriālam, jo tā iespējams samazināt transporta izmaksas. Tāpat pluss ir Rīgas, Ventspils un Mērsraga ostas tuvums.

Pēdējos trīs gados Talsu novada smagsvaram kokapstrādes uzņēmumu saimē SIA Vika Wood apgrozījums bijis stabils – 2015. gadā 59,1 milj. eiro, 2016. gadā 59 milj. eiro, bet 2017. gadā – 58,7 milj. eiro. «Apgrozījums ne vienmēr liecina par uzņēmuma darbības rezultātu kritumu vai kāpumu. Svarīgs ir gala rezultāts, un 2017.gads noslēgts ar labu finanšu rezultātu. Tāpat veiksmīgi esam uzsākuši vērienīgus darbus uzņēmuma stiprināšanai ilgtermiņā,» stāsta SIA Vika Wood valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

Šajā gadā Talsu mežrūpniecība plānojusi 1,045 miljonu latu lielus ieņēmumus, liecina kompānijas akcionāru sapulcē apstiprinātais budžets.

Talsu mežrūpniecība paredzējusi saražot 11 tūkstošus kubikmetru gatavās produkcijas – virpotos un lobītos mietiņus, realizēt zāģu skaidas un šķeldu 40 tūkstošu kubikmetru apjomā, kā arī realizēt apaļkokus 400 kubikmetru apjomā.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušajā gadā Talsu mežrūpniecība spējusi strādāt ar 27 tūkstošu latu peļņu.

Uzņēmuma apgrozījums gan krities par 32,9% un sasniedzis 1,037 miljonus latu.

AS Talsu mežrūpniecība valdes priekšsēdētāja Dace Štāka šonedēļ atstājusi amatu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Viņas vietā turpmāk uzņēmumu vadīs Gatis Štāks. Uzņēmuma valdē darboties arī Pēteris Kļava un Andis Gribusts.

Db.lv jau rakstīja, ka šajā gadā AS Talsu mežrūpniecība paredzējusi saražot 15 tūkstošus kubikmetru gatavo produkciju – virpotos un lobītos mietiņus, realizēt zāģu skaidas un šķeldu 50 tūkstošu kubikmetru apjomā.

Uzņēmuma plānotie budžeta ieņēmumi ir 1,6 miljoni latu, savukārt peļņa tiek prognozēta 25 tūkstošu latu apmērā.

Pagājušajā gadā Talsu mežrūpniecība nopelnījusi 31,46 tūkstošus latu. Uzņēmums pagājušajā gadā spējis atgriezties peļņā, jo vēl 2011. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 16,55 tūkstoši latu, kas tika skaidrots ar izejmateriālu cenu kāpumu, tomēr jau tad kompānijas pārstāvji prognozēja, ka rezultāti uzlabosies, jo uzņēmumam ir jauni partneri.

Nasdaq Riga pieņēmusi lēmumu apstiprināt AS Talsu mežrūpniecība pieteikumu 230 000 uzrādītāju akciju (izslēgšanai no Baltijas Otrā saraksta, par pēdējo kotācijas dienu nosakot 2017.gada 24.aprīli, liecina paziņojums biržā.

AS Talsu mežrūpniecība akcionāri 2017.gada 13.janvārī ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus. Tika izteikts obligātais un galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas noslēdzās 2017.gada 21.martā. Norēķini par atpirkšanas piedāvājuma ietvaros veiktajiem darījumiem tika veikti 2017.gada 23.martā.

Obligātā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā Gata Štāka rīcībā ir 495 699 jeb 100% AS Talsu mežrūpniecība akciju.

Šajā gadā AS Talsu mežrūpniecība paredzējusi saražot 15 tūkstošus kubikmetru gatavo produkciju – virpotos un lobītos mietiņus, realizēt zāģu skaidas un šķeldu 50 tūkstošu kubikmetru apjomā.

Kā liecina uzņēmuma akcionāru sapulces lēmums NASDAQ OMX Riga biržā, uzņēmuma plānotie budžeta ieņēmumi ir 1,6 miljoni latu, savukārt peļņa tiek prognozēta 25 tūkstošu latu apmērā.

Tāpat Talsu mežrūpniecības peļņu plānots izlietot iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā gadā Talsu mežrūpniecība nopelnījusi 31,46 tūkstošus latu. Uzņēmums pagājušajā gadā spējis atgriezties peļņā, jo vēl 2011. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 16,55 tūkstoši latu, kas tika skaidrots ar izejmateriālu cenu kāpumu, tomēr jau tad kompānijas pārstāvji prognozēja, ka rezultāti uzlabosies, jo uzņēmumam ir jauni partneri.

Šā gada pirmos sešus mēnešus Talsu Mežrūpniecība noslēgusi ar 4,275 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Jānorāda, ka attiecīgajā periodā pirms gada uzņēmums spēja strādāt ar peļņu 102,7 tūkst. Ls apjomā.

Savukārt uzņēmuma apgrozījums šā gada divos ceturkšņos salīdzinājumā ar pagājušo gadu audzis par 10,9% līdz 783 tūkst. Ls.

Talsu Mežrūpniecības valde skaidro, ka uzņēmuma finansiālo stāvokli šā gada sešos mēnešos ietekmējusi būtisks izejmateriālu cenu pieaugums. Tomēr kompānijas valde mierina, ka gatavās produkcijas realizācijai ir jauni tirgus partneri. «Nākotnē uzņēmums paredz turpināt lobīto un virpoto mietu ražošanu, palielinot sīkās frakcijas virpoto mietu ražošanu, kas ievērojami palielinās ieņēmumus. Tāpat plānots palielināt koksnes iepirkuma īpatsvaru no mazajiem mežizstrādes uzņēmumiem un individuāliem izstrādātājiem, kuru cenas ir zemākas nekā VAS Latvijas valsts meži piedāvātajai koksnei. Arī gatavo produkciju paredzēts realizēt plašākam patērētāju lokam, izvēloties izdevīgāko pārdošanas cenu. Ir apzināti vairāki jauni tirgus partneri,» ziņo Talsu Mežrūpniecības valde.

AS Talsu mežrūpniecība plānotā peļņa šajā gadā ir 40 tūkstoši eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Saimnieciskās darbības plānā paredzēts saražot 17 tūkstošus kubikmetru gatavo produkciju – virpotos un lobītos mietiņus, realizēt zāģu skaidas un šķeldu 45 tūkstošu kubikmetru apjomā.

Plānotie budžeta ieņēmumi ir 2,8 miljoni eiro.

Uzņēmuma akcionāru sapulcē nolemts pērnā gada peļņu izlietot iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn AS Talsu mežrūpniecība apgrozījums audzis par 31,01% un sasniedza 3,7 miljonus eiro, bet bruto peļņa samazinājusies par 29,8%, sasniedzot 106,7 tūkstošus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2015.gadā sabiedrības pamatnodarbošanās ir kokapstrāde: lobīto un virpoto mietiņu ražošana kokapstrādes cehā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi Gata Štāka, akciju sabiedrības Talsu mežrūpniecība akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja, iesniegumu atļaujas saņemšanai obligātā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Gatim Štākam prospekta parakstīšanas dienā pieder 472 938 (95,41%) sabiedrības akcijas.

Akciju atpirkšanas piedāvājuma veids ir galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 2,1 eiro.

Akciju atpirkšanas piedāvājumu akciju sabiedrības Talsu mežrūpniecība akcionāri var pieņemt 30 kalendāro dienu laikā, skaitot no dienas, kad Piedāvātājs ir publicējis oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Akciju atpirkšanas piedāvājums ir spēkā tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma par atļauju izteikt minēto akciju atpirkšanas piedāvājumu pieņemšanas.

Šā gada pirmo ceturksni Talsu mežrūpniecība strādājusi ar 13,2 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem, liecina uzņēmuma nerevidētais finanšu pārskats NASDAQ OMX Riga biržā. Attiecīgo periodu pērn uzņēmums noslēdza ar 53 tūkst. Ls lielu peļņu.

Jāpiebilst gan, ka pieaudzis uzņēmuma apgrozījums – par 141% līdz 348,8 tūkst. Ls.

Sabiedrības finansiālo stāvokli 2011. gada trīs mēnešos ietekmēja būtiska izejmateriālu cenu celšanās un ražošanas apjoma samazināšanas sliktu laika apstākļu dēļ, informē uzņēmuma valde.

Uzņēmuma vadība paredz turpināt lobīto un virpoto mietu ražošanu, palielinot sīkās frakcijas virpoto mietu ražošanu, kas varētu ievērojami palielināt ieņēmumus. Tāpat plānots vairāk iepirkt koksni no mazajiem mežizstrādes uzņēmumiem un individuāliem izstrādātājiem, kuru cenas ir zemākas nekā Latvijas valsts meži piedāvātajai koksnei. Arī gatavo produkciju paredzēts realizēt plašākam patērētāju lokam, jo esot apzināti vairāki jauni tirgus partneri, klāsta Talsu mežrūpniecības valde.

Šā gada deviņos mēnešos Talsu mežrūpniecība spējusi strādāt ar 112 tūkstošu latu peļņu, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Pērn attiecīgajā periodā uzņēmuma peļņa bija 21 tūkstotis latu.

Kompānijas apgrozījums pieaudzis par 27% līdz 1,087 miljoniem latu.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, finansiālo stāvokli šogad ietekmē ceha produkcijas realizācijas apjoma palielināšanās un realizācijas cenu pieaugums.

Kokapstrādes cehā šogad saražoti 10 tūkstoši kubikmetru mietu produkcija un realizēta šķelda 36,59 tūkstošu kubikmetru apmērā.

Nākotnē uzņēmums paredz turpināt lobīto un virpoto mietu ražošanu, palielinot koksnes iepirkuma īpatsvaru no mazajiem mežizstrādes uzņēmumiem un individuāliem izstrādātājiem.

Lielākais Talsu mežrūpniecības akcionārs ir Gatis Štāks, kuram pieder 45,46% uzņēmuma akciju, Oskars Dērings – 29,53% akciju un Aļgirdas Rimkus ar 7,13% akciju.

Latvijas un Igaunijas pārrobežu projekta ietvaros Stendes pilsētā uzbūvēta vairāk nekā 60 tūkstošus latu vērta estrāde.

Kopš 2008.gada gaidīto estrādi uzbūvēja SIA Vīgantes, kas šovasar uzvarēja Stendes pilsētas pārvaldes izsludinātajā iepirkumā, piedāvājot līgumcenu 60,06 tūkst. latu. Estrādes atklāšana vienlaikus bija arī projekta Connecting Stende and Vöhma noslēgums, informē Talsu novada dome. Projekta kopējās izmaksas ir 324,3 tūkstoši eiro. Igaunijas pilsētā Vohmā estrāde tika uzbūvēta jau aizvadītajā gadā. Võhmas brīvdabas estrāde ir pārvietojama. Pie estrādes ir izbūvēts apgaismojums un labierīcības, bet pati estrāde ir apjozta ar nožogojumu. Stendes brīvdabas estrādes projekts tika apstiprināts jau 2008. gadā, bet līdz projekta īstenošanai tas bija jau novecojis un bija jāaktualizē. Tas prasīja papildu finanses un izmainīja projekta gaitu. Turklāt sabiedriskās aptaujas rezultātā tikai mainīta sākotnējā būvniecības vieta. Kokmateriālus dāvinājusi a/s Talsu mežrūpniecība.

Pagājušajā gadā AS Talsu mežrūpniecība nopelnījusi 31,46 tūkstošus latu, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Uzņēmums pagājušajā gadā spējis atgriezties peļņā, jo vēl 2011. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 16,55 tūkstoši latu, kas tika skaidrots ar izejmateriālu cenu kāpumu, tomēr jau tad kompānijas pārstāvji prognozēja, ka rezultāti uzlabosies, jo uzņēmumam ir jauni partneri.

Jāpiebilst, ka pērn Talsu mežrūpniecības apgrozījums veidoja 1,599 miljonus latu, kas ir par nepilnu procentu mazāk nekā 2011. gadā.

Nākotnē uzņēmums paredz turpināt lobīto un virpoto mietu ražošanu, kāpinot sīkas frakcijas virpoto mietu ražošanu, kas ievērojami palielina realizācijas ieņēmumus. Plānots palielināt koksnes iepirkuma īpatsvaru no mazajiem mežizstrādes uzņēmumiem un individuāliem izstrādātājiem, kuru cenas ir zemākas nekā VAS Latvijas valsts meži piedāvātajai koksnei. Arī gatavo produkciju paredzēts realizēt plašākam patērētāju lokam, izvēloties izdevīgako pārdošanas cenu un ir apzināti vairāki jauni tirgus partneri.

Ceturtdienas tirdzniecības sesiju ar vērtības lejupslīdi noslēdza tikai Viļņas biržu raksturojošais OMXV indekss, kurš samazinājās par 0,55%. Tikmēr augstākos līmeņos devās gan Rīgas, gan Tallinas biržu raksturojošo indeksu vērtības, kuras pieauga par attiecīgi 3,73% un 0,29%.

Lielākais apgrozījums Baltijā kopumā bija ar Arco Vara akcijām, kuras 112 darījumos tika tirgotas 107,1 tūkst. EUR apjomā, akcijas cenai samazinoties par 1,72% līdz 3,95 EUR.

Tikmēr Rīgas biržā apjomīgākā tirdzniecība bija ar Olainfarm akcijām, kuras cena palielinājās par 1,01% līdz 1 Ls.

Jāpiebilst, ka rīt ir pēdējā diena, kad Baltijas biržu uzņēmumiem jāpublicē savi pagājušā gada finanšu rādītāji. Tad arī uzzināsim, kā 2009. gadā ir veicies Rīgas biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem.

Šodien jau savus 2009. gada finanšu rezultātus atklāja Talsu mežrūpniecība. Lai gan uzņēmums pagājušo gadu spējis noslēgt ar 27 tūkst. Ls peļņu, tā apgrozījums 2009. gadā kritis par 32,9% līdz 1,037 milj. Ls.

Pērn AS Talsu mežrūpniecība apgrozījums audzis par 31,01% un sasniedza 3,7 miljonus eiro, bet bruto peļņa samazinājusies par 29,8%, sasniedzot 106,7 tūkstošus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2015.gadā sabiedrības pamatnodarbošanās ir kokapstrāde: lobīto un virpoto mietiņu ražošana kokapstrādes cehā.

Peļņas samazinājumu ietekmēja koksnes iepirkuma cena no Baltkrievijas.

Sabiedrības apgrozījumu 2015.gadā būtiski ietekmēja pircēji no Anglijas, viņu pieprasījums salīdzinot ar 2014.gadu palielinājies par 50,6%.

Kokapstrādes cehā 2015.gadā saražoti 21 865 m3 mietu podukcija, realizēta šķelda 66 178 m3 apjomā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Talsu mežrūpniecība spējusi strādāt ar 53 tūkstošu latu peļņu, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Pērn attiecīgajā periodā uzņēmuma zaudējumi bija 12,6 tūkstoši latu.

Tāpat audzis arī uzņēmuma apgrozījums – par 9,3% līdz 306 tūkstošiem latu.

Kā skaidro kompānijas pārstāvji, sabiedrības finansiālo stāvokli gada sākumā ietekmēja ceha produkcijas realizācijas apjoma palielināšanās un realizācijas cenu pieaugums, kā arī uzņēmuma izdevumu (algu, resursu, materiālu) mērķtiecīga samazināšana.

Nākotnē sabiedrība paredz turpināt lobīto un virpoto mietu ražošanu, palielinot koksnes iepirkuma īpatsvaru no mazajiem mežizstrādes uzņēmumiem un individuāliem izstrādātājiem, kuru cenas ir zemākas nekā VAS Latvijas valsts meži piedāvātajai koksnei. Arī gatavo produkciju paredzēts realizēt plašākam patērētāju lokam, izvēloties izdevīgāko pārdošanas cenu.

AS Talsu mežrūpniecība realizācijas ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši 1,687 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2015.gada 6 mēnešiem, ir par 10,15% mazāk, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt bruto peļņa, salīdzinot ar 2015.gada 6 mēnešiem, samazinājusies par 4,54%.

Sabiedrības pamatnodarbošanās ir kokapstrāde: lobīto un virpoto mietiņu ražošana kokapstrādes cehā.

Kokapstrādes cehā 2016. gada 6 mēnešos saražoti 10 213 m3 mietu produkcija, realizēta šķelda 23803 kubikmetru apmērā.

Sabiedrība 2016.gada 6 mēnešus ir noslēgusi ar peļņu 64,16 tūkstošu eiro apmērā, kas attiecīgi ir 0,129 eiro peļņa uz akciju.

AS Talsu mežrūpniecība neto apgrozījums samazinājies par 18%, salīdzinot ar iepriekšējā gada 12 mēnešiem un sasniedzot 3 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma bruto peļņa palielinājusies par 12,6%. Peļņas palielināšanās izskaidrojama ar mietu žāvēšanu jaunuzceltajā kaltē, palielinot realizācijas cenu. Peļņa sasniegusi 120,5 tūkstošus eiro.

2016.gadā sabiedrības pamata nodarbošanās ir kokapstrāde – lobīto un virpoto mietiņu ražošana kokapstrādes cehos.

Sabiedrības apgrozījumu 2016.gadā būtiski ietekmēja produkcijas pieprasījuma samazinājums no Anglijas. Salīdzinot ar

2015.gadu pieprasījums samazinājies par 33%.

Kokapstrādes cehā 2016.gadā saražoti 17 334 m3 mietu produkcija, realizēta šķelda 50 785 m3 apjomā.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Talsu mežrūpniecība nopelnījusi 17,6 tūkstošus latu, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada, liecina uzņēmuma pārskats.

Pērn attiecīgajā periodā uzņēmums nopelnīja 25,9 tūkstošus latu. No šā gada peļņas uzņēmums plānojis segt iepriekšējo gadu zaudējumus.

Uzņēmuma apgrozījums sešos mēnešos sasniedzis 644,7 tūkstošus latu, kas ir par 37% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Nākotnē sabiedrība paredz turpināt lobīto un virpoto mietu ražošanu, palielinot sīkās frakcijas virpoto mietu ražošanu, kas ievērojami palielina realizācijas ieņēmumus. Tāpat paredzēts palielināt koksnes iepirkuma īpatsvaru no mazajiem mežizstrādes uzņēmumiem un individuāliem izstrādātājiem, kuru cenas ir zemākas nekā VAS Latvijas valsts meži piedāvātajai koksnei.