VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Koalīcijas partijas ir vienojušās atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu pašnodarbinātajiem, 20.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Butāns akcentēja, ka tas ir svarīgs lēmums radošajai nozarei un visiem, kas strādā pašnodarbināto režīmā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka Finanšu ministrija (FM) varētu sagatavot grozījumus, un tos jau šo ceturtdien skatīt Saeimā divos lasījumos steidzamības kārtā.

Finanšu ministrijas (FM) speciālisti jau sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), lai saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atceltu pienākumu veikt IIN avansa maksājumus.

VID jau aprēķinājis avansa maksājumus

Diena jau vēstīja, ka VID saimnieciskās darbības veicējiem, kas lielā vairumā gadījumu ir pašnodarbinātās personas, šonedēļ jau izsūtījis automātiskus aprēķinus no VID sistēmas par IIN avansa maksājumu, kas jāveic līdz 23. martam. Attiecīgu informāciju par šo pienākumu 13. martā VID izplatīja arī plašsaziņas līdzekļiem.

Pēc divu gadu pārtraukuma šogad saimnieciskās darbības veicējiem atkal ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

VID skaidro, ka 2021. un 2022.gadā tas bija atcelts kā viens no nodokļu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes laikā. Šogad pirmais avansa maksājums ir jāveic līdz 23.martam. Tāpat kā līdz šim, tas attiecas uz tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā vispārējā kārtībā.

Avansa maksājums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, paziņotās saimnieciskā darbības veicējiem un samazinātās patentmaksas maksātājiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu katram saimnieciskās darbības veicējam reizi gadā izveido VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas notiek reizē ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumiem.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem tiek atcelta norma, kas noteica, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Iepriekš šos Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus atbalstīja arī valdība un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Lai mazinātu finansiālo grūtību slogu lauksaimniekiem, kurus skāra nelabvēlīgi laika apstākļi vasarā, Zemkopības ministrija pieņēmusi lēmumu izmaksāt vienotā platības maksājuma un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu lielākā apjomā nekā 50%, informē ZM.

Attiecīgi vienotais platības maksājuma avanss tiks izmaksāts 70%, savukārt bioloģiskās lauksaimniecības avansa maksājums tiks izmaksāts 85% apmērā.

Ministrs Kaspars Gerhards: «Ņemot vērā to, ka šajā vasarā atsevišķos Latvijas reģionos bija ilgstošs sausums, mēs esam izveidojuši jaunu atbalsta pieeju tiem lauksaimniekiem, kuriem nepieciešama palīdzīga roka laikapstākļu negatīvās ietekmes seku novēršanai – no valsts puses tiks nodrošināta lielākas platībmaksājumu avansa daļas (%) izmaksa. Jo ātrāk lauksaimniekiem būs pieejams šis finanšu atbalsts, jo ātrāk saimnieki varēs rīkoties, lai iegādātos trūkstošo lopbarību, kā arī risinātu citus saimnieciskos procesus. Skaidrs, ka laikapstākļu negatīvās sekas ir nepieciešams iespējami ātri novērst, kā arī iespēju robežās jādara viss, lai turpmāk šādas situācijas neatkārtotos - tālab arī savlaicīgi jādomā par saimniecību apdrošināšanu.»

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvju tikšanās ar taksistiem, kuri otrdienas rītā pie dienesta galvenās ēkas Talejas ielā 1, rīkoja piketu, protestējot pret neskaidrajām prasībām taksometru skaitītājiem, notika sakāpinātā gaisotnē, no taksistu puses vairākkārt izskanot pārmetumiem dienesta pārstāvjiem, novēroja aģentūra LETA.

Tostarp tikšanās laikā taksisti VID pārmeta neilgo termiņu taksometru skaitītāju nomaiņai, neieklausīšanos un situācijas nozarē neizpratni, «gestapo metožu» pielietošanu u.c..

Savukārt dienesta pārstāji solīja sākotnēji nepiemērot sodus par laikus nenomainītiem taksometru skaitītājiem, izprotot, ka laika tam nav daudz, bet pieprasījums liels. Tajā pašā laikā no taksistiem VID sagaida informāciju par to, kādā termiņā skaitītājus būs iespējams nomainīt.

Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes loceklis Ilmārs Lancers sanāksmes sākumā paziņoja, ka galvenais iemesls piketam ir termiņš taksometru skaitītāju nomaiņai. Tam atvēlēts mēnesis, taču vienīgais uzņēmums, kas nodrošina tehniskajām prasībām atbilstošus skaitītājus, norādījis, ka kapacitāte ir nomainīt 20-25 skaitītājus dienā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzdevis Finanšu ministrijai (FM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ieviest kā pastāvīgu normu nosacījumu, ka netiek piemēroti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi saimnieciskās darbības veicējiem, liecina ministra paziņojums mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Ašeradens norāda, ka "atcelt IIN avansa maksājumu pašnodarbinātajiem bija loģisks pandēmijas izraisīto ekonomisko seku mazināšanas pasākums, kas ātri apliecināja savu dzīvotspēju".

Finanšu ministrs aģentūrai LETA atzina, ka šādai kārtība ir jābūt arī turpmāk - pastāvīgajā IIN regulējumā, vienlaikus norādot, ka "realitātē konkrēto normu virzības temps nav bijis apmierinošs, kā arī savstarpējā komunikācija ar VID par mūsu iecerēm atcelt IIN avansa maksāšanas pienākumu pašnodarbinātajiem nav bijusi efektīva".

"Esmu uzdevis Finanšu ministrijas speciālistiem nekavējoties veikt visus nepieciešamos darbus, lai nodrošinātu visu nepieciešamo tiesību aktu virzību, kā arī, lai sadarbībā ar VID rastu risinājumus efektīvai un skaidrai komunikācijai ar nodokļu maksātājiem", norādīja Ašeradens.

Ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta būvnieka – pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) – pieprasīto papildu avansu 2,4 miljonu eiro apmērā būvniecības turpināšanai, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pieprasīja būvniekam iesniegt sarakstu ar pamatojumu par avansa nepieciešamību.

VNĪ ārkārtas Padomes sēdē valde informēja par secinājumiem, tostarp, ka sarakstā iekļauti materiāli 1,088 miljonu eiro apmērā, par kuriem būvniekam apmaksa ir veikta jau jūnijā. Šādi rīkojoties, būvnieks, iespējams, mēģina nepamatoti iegūt valsts budžeta līdzekļus, reizē negodprātīgi rīkojoties pret darbiniekiem, teātra saimi un sabiedrību.

Identificējot augstāk minētos apstākļus, VNĪ padome uzdeva valdei nekavējoties tikties ar būvnieku, lai novērstu konstatēto, kā arī turpmāk nepieļaut šādu pilnsabiedrības “SBSC” rīcības atkārtošanos.

Samaksa no VNĪ par padarītajiem darbiem ir veikta pilna apmērā un, ņemot vērā Covid-19, kā arī Krievijas agresijas Ukrainā izraisītās sekas, VNĪ jau iepriekš ir pagarinājuši būvdarbu termiņu, kā arī veikuši avansu izmaksu. Savukārt, pārbaudot būvnieka iesniegto informāciju, konstatēts, ka tas savlaicīgi neveic norēķinus ar apakšuzņēmumiem. Tādējādi secināms, ka būvnieks, iespējams, rīkojies negodprātīgi, cenšoties izkrāpt līdzekļus, izvirzot nepamatotas prasības un maldinot pasūtītāju.

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) prasa Saeimu un valdību "novērst energoresursu tirgotāju patvaļu" un kompensēt energoresursu cenu kāpumu.

Nekavējoties piemērot nodokļa atbrīvojumu energoresursiem, kurus apliek ar akcīzes nodokli; uz laika periodu samazināt sadales tīklu tarifu 50% apmērā, atjaunot atbrīvojumus no elektroenerģijas nodokļa maksājumiem (Elektroenerģijas nodokļa likums), likuma redakcijā, kāda tā bija līdz 2016. gada 31. decembrim. Un, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, atbrīvot atjaunojamās enerģijas ražotājus no dabas resursu nodokļa piemērošanas un citām ražošanu un bremzējošām nodevām un ierobežojošiem administratīviem šķēršļiem. To savā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasa LOSP.

Ekonomikas ministrija (EM) iebilst pret Satiksmes ministrijas piedāvājumu noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas avansa maksājumu 130 eiro mēnesī komercpārvadājumu veicējiem ar vieglo automobili, informē EM.

Ekonomikas ministrija, izskatot Satiksmes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, kā arī piedaloties darba grupās pirms šī MK noteikumu projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, ir vairākkārt norādījusi, ka neatbalsta valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu avansa maksājuma noteikšanu komercpārvadājumiem ar vieglo automobili.

Sākot darbu pie dalītās ekonomikas iniciatīvas un kopbraukšanas regulējuma izstrādes, Ekonomikas ministrija noslēdza vienošanos ar lielākajām kopbraukšanas platformām par vairākiem pamatprincipiem, no kuriem būtiskākais ir caurspīdīga platformu darbība un ēnu ekonomikas mazināšana. Kā būtisks instruments ēnu ekonomikas mazināšanai un caurspīdīgai darbībai tika izvēlēts princips, kad visi darījumi platformās notiek tikai bezskaidras naudas veidā.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Latvijas Bankas ieskatā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums ieviest obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, kura fiskālais efekts nākamajā gadā būtu 140 miljoni eiro, ir atbalstāms risinājums, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Atbalstu šim priekšlikumam Latvijas Banka ir paudusi arī darba grupā, kas strādā pie Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes.

Latvijas Banka turpinās dialogu ar komercbankām, lai nodrošinātu to lielāku iesaisti ekonomikā, sagaidot labāku finanšu pakalpojumu pieejamību, ieinteresētību un rūpes par klientiem.

Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka tas ietver ne tikai augsnes sagatavošanu kreditēšanas kāpumam, kas būtu augstāks par ekonomikas pieauguma tempiem, vienlaikus saprotot, ka apstākļos, kad centrālo banku un līdz ar to arī komercbanku klientiem piemērotās procentu likmes kāpj, panākt nekavējošu kreditēšanas izaugsmi nav iespējams, bet arī turpmāku noguldījumu likmju kāpumu, paliekošu pakalpojumu cenu samazināšanu, dažādu pārmērīgu šķēršļu novēršanu komercbanku un to klientu attiecībās.

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ir sagatavoto Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka "solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves". Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību.

Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus - finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Starptautiskā lidosta «Rīga» ziņojusi Valsts policijai par taksometriem, kuri bez speciālās licences kartītes tomēr mēģina sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus lidostas teritorijā, sacīja AS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa teica, ka autostāvvietā pie lidostas drīkst iebraukt jebkurš, bet veidot rindu pie atlidošanas termināla atļauts tikai tiem taksometriem, kuri ir saņēmuši speciālās licences. Taču pašreiz otru rindu starptautisko autobusu pieturā sākuši veidot arī taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās atļaujas.

Lidosta ir vērsusies policijā, informējot, ka taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās licences, veido rindu lidostas teritorijā, mēģinot piesaistīt klientus, sacīja Karnīte, piebilstot, ka policijai ir jāizvērtē, vai šie taksometri lidostas stāvvietā drīkst atrasties un, vai tie drīkst sniegt pakalpojumus.

Jau ziņots, ka no svētdienas, 15.septembra, lidostas «Rīga» teritorijā pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru var veikt tikai tie pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas nodrošinās Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības un kuriem būs izsniegtas licences kartītes ar speciālu atzīmi.

Centieni sakārtot taksometru nozari pagaidām nav vainagojušies ar īpašiem panākumiem; ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē joprojām saglabājas rekordaugsts.

Pēdējos gados atbildīgās iestādes un taksometru nozares pārstāvji dažādi mēģinājuši sakārtot taksometru nozari. Veikti arī grozījumi normatīvajā regulējumā, tomēr rezultāts nav vainagojies ar lieliem panākumiem. Jaunākie Finanšu ministrijas (FM) un biedrības Business against shadow economy (BASE) pētījumu dati liecina, ka taksometru nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas augstā līmenī, veidojot 80% apmēru. BASE savā pētījumā ir secinājusi, ka 130 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās ikmēneša minimālās iemaksas (VSAOI) ieviešana taksometriem ar dzeltenajiem numuriem nav atrisinājusi izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Drīzāk šīs iemaksas radot problēmas nodokļa personificēšanai un sadalei. Arī taksometru skaitītāji nenodrošina pilnīgu ieņēmumu uzskaiti, bet kontrole un sodi ir neefektīvi. Nozarei esot arī daudz nesaprotamu birokrātisku prasību. Savukārt attiecībā uz vieglo komerctransportu, kas veic pasažieru pārvadājumus (baltie numuri), atklājies, ka nav pieejama informācija par to apgrozījumu, pārvadātāju ieņēmumiem, kā arī pārvadātāji nesniedz informāciju vai arī tā ir nepilnīga. Tirgū darbojas ārvalstu platformas, kuras nav iespējams kontrolēt. BASE arī izstrādājusi priekšlikumus, kā varētu sakārtot nozari. Tos tuvākā laikā plānots virzīt tālāk.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pagaidām izvairījās atbildēt, vai starp kolēģiem valdībā būs atbalsts obligātajam uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumam bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

"Jā un nē," atbildot uz jautājumu, vai piedāvājumu atbalsta kolēģi valdībā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Ašeradens.

Obligāto UIN maksājumu varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, un tas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.

Ašeradens skaidroja, ka piedāvājums ir pārrunāts Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupā un guvis atbalstu. "Valdības formātos tas vēl nav apskatīts, tas ir pieteikts kā virzāms jautājums," teica Ašeradens, norādot, ka par šo piedāvājumu "vēl runāšot valdības sēdē".

Vienlaikus viņš akcentēja, ka, ņemot vērā apstākļus, "šis ir jēdzīgs piedāvājums", kā arī tas neievedīšot valsti tiesvedībās, kā tas pašlaik notiekot Lietuvā.

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto krīzi un tās ietekmi uz vīna nozari, Eiropas Komisija 7.jūlijā pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu šīs nozares atbalstam.

Vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm, jo visā ES strauji mainījās pieprasījums un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja.

Jaunie pasākumi ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

"Vīna nozare ir viena no tām nozarēm, ko visvairāk skārusi koronavīrusa krīze un ar to saistītie visā ES īstenotie ierobežošanas pasākumi. Komisijas pieņemtais pirmais tirgus pasākumu kopums jau ir sniedzis ievērojamu atbalstu. Tomēr neskaidrības saistībā ar krīzes mērogu ES un pasaules līmenī un rūpīga tirgus novērošana ir likušas mums ierosināt jaunu pasākumu kopumu vīna nozarē. Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi ātri dos konkrētus rezultātus ES vīna nozarē un drīzumā nodrošinās stabilitāti," norāda Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Finanšu ministrija (FM) rekomendēs valdībai atbalstīt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

Obligāto UIN maksājumu varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, un tas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.

Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupas diskusijai un vērtēšanai tika prezentētas divas banku nodokļa alternatīvas, ko pēc rūpīgas izvērtēšanas un analīzes varētu iekļaut nākamā gada budžeta paketē - risinājumu, ko iespējams piemērot ierobežotu laiku trīs gadus - banku solidaritātes maksājuma par procentu ienākuma virspeļņu ieviešanu līdzīgi kā Lietuvā, vai arī pastāvīgu risinājumu līdzīgi kā Igaunijā - obligātu UIN samaksu avansā, Latvijā piedāvājot bankām UIN avansus noteikt 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” aicina atbildīgo Finanšu ministriju pārskatīt nosacījumus Eiropas Savienības finanšu instrumentu atbalsta saņemšanai pašvaldībām.

Ņemot vērā aktuālo situāciju valstī un nepieciešamību nodrošināt stabilu pašvaldību finanšu plūsmu, būtu jāparedz pašvaldībām tiesības saņemt aizņēmumu Valsts kasē projekta sadārdzinājuma izdevumu segšanai, kā arī palielināt avansa un starpposma maksājuma slieksni līdz 90% no pašvaldību īstenoto projektu izmaksām.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju un Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ieviešanas specifiku, tas nodrošinātu ne tikai projektu sekmīgu un savlaicīgu ieviešanu, bet arī veicinātu ANM investīciju rādītāju savlaicīgu sasniegšanu un mazinātu risku Latvijai nesaņemt pilnā apmērā kārtējo EK maksājumu.

“Mūsu priekšlikums ir paredzēt pašvaldībām tiesības aizņemties līdzekļus Valsts kasē tām ES fondu un ANM projektu izmaksām, kas pārsniedz apstiprināto projektu finansējumu, , PVN izmaksām un citām izmaksām, kuras ir nepieciešamas konkrētā sasniedzamā rezultāta nodrošināšanai. Tāpat līdzšinējā pieredze rāda, ka nozaru ministrijas ne visos pasākumos paredz avansa un starpposma maksājumus 90% apmērā. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jāmeklē papildus līdzekļi projektu īstenošanai, kas radīs finanšu slogu pašvaldību budžetiem augsto aizdevumu procentu likmju dēļ, kā arī ietekmēs aizņemšanās iespējas citiem projektiem, ņemot vērā kopējo ierobežoto aizņēmumu limitu pašvaldībām,” norāda Karīna Miķelsone, Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja.

Ventspils prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu par personu grupā veiktu krāpšanu, iegūstot no vairākām privātpersonām un zemnieku saimniecībām kopumā 29296 eiro, kas samaksāti avansā par traktoru iegādi, apsūdzētajiem apzinoties, ka pirkums nenotiks, informē Prokuratūra.

Apsūdzētie saukti pie kriminālatbildības par sveša maksāšanas līdzekļa nozagšanu, tā nelikumīgu izmantošanu un tādu datu izplatīšanu, kas sniedz iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, 2015. gada otrajā pusē trīs apsūdzētie, viens no tiem, atrodoties Rīgas Centrālcietumā, personu grupā mantkārīgu motīvu vadīti, vienojās par krāpšanas izdarīšanu. Viens no apsūdzētajiem, lai veiktu krāpnieciskas darbības personu grupā, meklēja iespējas, lai iegūtu personu datus un to banku datus. Apsūdzētā piedāvājumam atsaucās kāda nekustamo īpašumu māklere.Cietumā esošā persona interneta portālā ss.lv izvietoja sludinājumus par traktortehnikas pārdošanu, apzinoties, ka pirkuma – pārdošanas līgums netiks noslēgts.Sludinājumiem atsaucās vairākas zemnieku saimniecības un privātpersonas. Tika izveidotas dažādas e - pasta adreses.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.