Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Draugiem Group Cēsīs plāno īstenot vairākus vērienīgus nekustamā īpašuma projektus, kuru kopējā vērtība varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro.

Šobrīd jau esam saņēmuši būvatļauju sākt darbu pie Katrīnas nama atjaunošanas, ko plānots pabeigt šā gada vasarā, kā arī uzsākt būvniecību Konrāda namā un tam pieguļošajās ēkās, Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Viņš norāda, ka Konrāda namā uzņēmums iecerējis ierīkot mūsdienīgas biroju, kopstrādes telpas, kā arī vairākus īstermiņa un ilgtermiņa īres dzīvokļus, ko paredzēts izbūvēt arī Katrīnas namā. Tāpat tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Cēsīs plānojis radīt arī atsevišķu īres namu ciematu - Mājas Cēsīs Cīrulīšos, kur īrniekiem būs pieejamas ne tikai modernas mājas, bet arī ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, zaļa ārtelpa, kā arī vairākas koplietošanas telpas, stāsta J.Palkavnieks.

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Pasažieru vilciens izskata variantus; visiem tīkamu risinājumu nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga lūguma VAS Pasažieru vilciens (PV) speciālisti veikuši sākotnējo izpēti, lai ieskicētu iespējamos risinājumus ātrākai cēsnieku nokļūšanai Rīgā, Dienas Biznesam norāda uzņēmuma preses sekretārs Egons Ālers. Cēsīm tas ir būtiski, lai palielinātu cilvēku interesi par dzīvošanu pilsētā, norāda novada mērs.

Iepriekšējam pilsētas mēram Ginatam Šķenderam bijis trāpīgs teiciens, ka Cēsis reizē ir pārāk tuvu Rīgai un tai pašā laikā pārāk tālu no Rīgas, norāda J. Rozenbergs. Piemēram, ja jāiegādājas elektropreces, mēbeles, apģērbs vai apavi, tad cēsinieki parasti brauc iepirkties uz Rīgu. Līdz ar to Cēsīs ir grūti pastāvēt šādu preču tirgotājiem. Tai pašā laikā Cēsis ir mazliet par tālu, lai varētu katru dienu ērti izbraukāt uz darbu galvaspilsētā, «jo tā robeža ap Rīgu ir 40‒50 km, kur ietilpst Saulkrasti, Sigulda, Ogre, Jelgava, Tukums, ko varētu saukt par Lielrīgas rajonu, kur dzīvo 1,2 milj. cilvēku». Savukārt attālums starp Cēsu un Rīgas centriem ir 87 km. Līdz ar to Cēsis ir ārpus šī rajona. Viņaprāt, gan ir diezgan lielas iespējas Lielrīgas robežu mazliet pavilkt uz priekšu. Tam gan ir nepieciešami pāris priekšnosacījumi. Pirmkārt, ja ir labs autoceļš, kur var attīstīt ātrumu 110‒120 km/h, Rīgu tādējādi sasniedzot stundā vai stundā un 10 minūtēs. Otrkārt, ātra dzelzceļa satiksme, kas ir precīzs un drošs pārvietošanās veids, turklāt to neietekmē nekādi sastrēgumi.

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Pēc vasaras no ASV atgriezušies 126 latviešu studenti, kas kopumā pārdevuši izglītojošus materiālus 1,5 miljonu ASV dolāru (1,2 miljonu eiro) vērtībā, darbojoties Southwestern Advantage vasaras programmā.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad Southwestern Advantage programmā piedalījās 101 students no Latvijas, šogad uz ASV un Kanādu grāmatas pārdot devās jau 126 studenti. Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone piemin, ka dalībnieku skaita pieaugums atspoguļojas kopējā pārdošanas apjomā, kas šogad jau ir pārsniedzis 1,5 miljonus ASV dolāru (1,2 miljonus eiro).

«Mūsu studenti jau arī iepriekš uzrādījuši labus rezultātus un nepārprotami pierādījuši savas pārdošanas spējas. Pagājušajā sezonā visas kompānijas ietvaros pirmajā trijniekā ierindojās divas latvietes,» saka Madara. Arī šogad visticamāk, ka bez latviešiem kompānijas TOP 3 neizpaliks. Madara uzsver, ka ar 25 studentu pieaugumu pārdošanas apjoms kāpis par pusmiljonu. Tas norāda uz to, ka pārdošanas iemaņas var iemācīties ikviens un latvieši sevi ir pierādījuši kā spējīgi pārdevēji.

Pirms diviem gadiem atverot darbnīcu un veikalu piine Cēsīs, pilsēta bija krietni klusāka; tagad tā mainās un uzņēmumi attīstās tai līdzi

«Cēsis attīstās, mainās pozitīvi. Koncertzāles pienesums ir nenovērtējams, tas ir acīmredzams. Domāju, ka bez tās Cēsis daudz ko zaudētu – viena liela aktivitāte veicina citas,» uzskata Kristīne Timermane-Malēja, SIA Piine līdzīpašniece. Lai gan Cēsīs nav lielu uzņēmumu un rūpnīcu, viņai šķiet, ka šai pilsētai tie pat nepiestāvētu un nav vienmēr obligāti vajadzīgi – ir labi arī tad, ja pilsētā ir daudz mazu, pašpietiekamu uzņēmumu. Kristīne priecājas, ka daudzas ģimenes atgriežas Cēsīs; ir arī citi, kuri vēlētos to darīt, bet pagaidām neredz iespēju, jo, ja pašiem nav īpašuma, atrast mājokli īrei nav viegli un ne visiem ir iespēja atrast darbu Cēsīs, strādāt attālināti vai radīt sev pašam darba vietu. Šobrīd Cēsīs veidojoties kopdarba telpa, ir mākslinieku rezidences, ir vairākas jaukas kafejnīcas un veikaliņi. «Pilsētā ir kustība, tā attīstās, bet vēl nav ne tuvu līdz vēlamajam. Cilvēku skaits ir samērā mazs, taču nav tā, ka nebūtu vērts strādāt un būtu «jāklapē» veikals ciet. Apmeklētāju skaits pieaug, noskaņojums ir pozitīvs,» raksturo Kristīne. Viņu iedvesmo tas, ka cilvēkiem patīk viņas veikals. Protams, daļa apmeklētāju atnāk papriecāties un atzīst, ka nevar atļauties iegādāties veikalā piedāvātās Latvijas preces. Tomēr ir izveidojies arī pastāvīgo pircēju loks, kuri iepērkas regulāri.

Pēdējā laikā uz Cēsīm pārvācas daudzi jauni cilvēki, taču viņi ne vienmēr grib pieņemt vēsturiski izveidoto kārtību. Kā liecina dati, Cēsīs pieprasījums pēc dzīvojamās platības ir augsts, tas ir izraisījis arī cenu kāpumu, kas ne vienmēr attaisno izvirzītās vēlmes. Paredzams, ka nākotnē varētu pieaugt pieprasījums pēc jaunākiem un kvalitatīvākiem dzīvokļiem, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ģirts Beikmanis, SIA «CDzP» valdes loceklis.

Lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Cēsīs ir SIA «CDzP», kurš jau 2000. gadu sākumā katrai mājai atsevišķi veica savu finanšu uzskaiti, izdalīja uzņēmuma sniegto pakalpojumu administratīvās izmaksas. Šāda nostāja dzīvokļu īpašniekiem ļāva iesaistīties pārējo pakalpojumu izvērtēšanā un pašiem noteikt, kā tiek uzkopta teritorija un cik tiek ieguldīts mājas remontā. Rezultātā lielākajā daļā Cēsu daudzdzīvokļu namu iekšējo koplietošanas telpu uzkopšanu veic paši īpašnieki, daļa māju īpašnieku paši organizē arī sētnieka un zāles pļaušanas pakalpojumus.

Ģirts Beikmanis stāsta, ka gan namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas cenas, gan sniegto pakalpojumu apjoms starp pārvaldniekiem ir atšķirīgs. Namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksas ir no padsmit centiem par vienu kvadrātmetru līdz pat pusotram eiro. Pārsvarā katrai mājai ir noteikta sava pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa, jo dzīvokļu īpašnieki ar savu lēmumu regulē mājas remonta uzkrājumu, mājas remontos veikto investīciju atmaksas apjomu. Visbiežāk tie ir māju atjaunošanai ņemtie kredīti.

Draugiem Group uzņēmums Mājas Cēsīs pabeidzis renovāciju un atvēris “Žagaru māju” – lauku namu Gaujas senlejā Cēsīs.

Šajā mājā agrāk dzīvoja latviešu aktiera, sabiedriskā darbinieka un uzņēmēja, cēsnieka Jura Žagara ģimene.

“Šo māju kopā ar sievu savulaik iegādājāmies unikālās vietas un brīvvalsts laika tipiskās vasarnīcu arhitektūras šarma dēļ. Bijām nolēmuši, ka šī ir ideālā vieta, kur gribam dzīvot, – pilsēta blakus, bet esi dabā. Vasarās no rīta pelde Gaujā, ziemā blakus kalns, turpat netālu Cēsu centrs ar vakara kokteili vecpilsētas kafejnīcās, koncertzāle. Taču dzīvot vienlaikus divās vietās diemžēl nevar, tāpēc beigu beigās izšķīrāmies par labu manām senču mājām laukos. Man ir milzu lepnums par to, cik labi Draugiem Group māju ir restaurējuši, un, to redzot, ļoti gribas tajā padzīvot atkal,“ stāsta bijušais mājas saimnieks Juris Žagars.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Āzijas valstu studenti dzīvošanai Latvijā tērē mazāk nekā studenti no Eiropas, liecina Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījums "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?".

Salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad veikts iepriekšējais pētījums, ārvalstu studentu izdevumi gan par dzīvošanu, gan studijām ir palielinājušies.

Vislielāko ārvalstu studentu izmaksu daļu veido studiju maksa, kas astoņu gadu laikā ir palielinājusies par 30%, sasniedzot 6676 eiro gadā. Pētnieki pieaugumu daļēji skaidro ar inflāciju, tomēr būtisku lomu spēlē arī pašas universitātes.

Visaugstākā studiju maksa ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur ārvalstu students maksā vidēji 11 000 eiro gadā. RSU ir vienīgā universitāte, kur studiju maksa ir augstāka par Latvijas vidējo, atzīmē pētnieki. Lielākā daļa citu augstskolu piedāvā studijas, kuru izmaksas svārstās no 2500 līdz 4500 eiro gadā.

Pārdošanas un konsultāciju kompānijas Southwestern Advantage ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonijā Nešvillā, ASV Latvijas studenti atzīti par vieniem no labākajiem pārdevējiem. Ceturtā labākā pārdevēja bija Dārta Šice no Valmieras, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte ieguva 8. vietu starp 204 universitātēm.

«Dārta Šice no biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA bija 4. labākais pārdevējs visā uzņēmumā, vienas vasaras laikā pārdodot mācību grāmatas aptuveni 150 000 eiro vērtībā. Līdz ar to viņa nopelnīja vairāk nekā 60 000 eiro. Pērn Dārta bija pati labākā, pārdodot grāmatas pat 186 000 eiro vērtībā,» informē Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone.

Par 15. labāko pārdevēju kļuva Sanita Aldiņa (BA) no Jēkabpils, bet par 17. labāko pirmā gada studentu pēc iegūtās peļņas kļuva Henrijs Skujiņš (RTU) no Ikšķiles.

Lielākā daļa Latvijas studentu, kas piedalās Southwestern programmā, ir no Rīgas Tehniskās universitātes, kas ieguva augsto astoto vietu starp 204 universitātēm. RISEBA studenti izcīnīja 13. vietu, Ekonomikas un kultūras augstskola – 22. vietu, bet Banku augstskola – 23.vietu.

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

13. augustā plkst. 10.30 Rīgā, Rātslaukumā 1, Rīgas Pilsētas domes ēkas 5. stāva vestibilā notiks Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta rīkotās starptautiskās vasaras universitātes Rīgas pilsētvide vakar, šodien, rīt atklāšana, kur pulcēsies Rīgas domes amatpersonas, RTU vadība un 32 arhitektūras studenti no visas pasaules.

Saskaņā ar universitātes sniegto informāciju vasaras skola ilgs līdz 25. augustam, un tās laikā studenti pētīs Rīgas Brīvības ceļu.

Šāda starptautiska vasaras universitāte arhitektūras un pilsētplānošanas studentiem RTU notiks jau piekto gadu pēc kārtas, un tajā pulcēsies arhitektūras studenti no Latvijas, Lietuvas, Beļģijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Rumānijas, Gruzijas, Izraēlas, Čīles un Indijas augstskolām.

Divas nedēļas - no 13. līdz 25. augustam - RTU mācībspēku un vieslektoru vadībā studenti, kuru lielākajai daļai šī ir pirmā iepazīšanās ar Rīgu, apzinās Rīgas kultūrvēsturisko vidi, īpašu vērību veltot t.s., Brīvības ceļam: Brīvības ielas - Uzvaras bulvāra asij.

Trešdien, 19.decembrī plkst.16.00 Cēsīs, Cēsu pils dārzā notiks karavīra zvēresta došanas ceremonija. Zvērestu dos 129 Latvijas augstskolu studenti, kuri, Studentu militārās apmācības ietvaros, apgūst rezerves kareivja sagatavošanas programmu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Š.g. oktobrī, studenti no dažādām Latvijas augstskolām (50 meitenes un 79 puiši) uzsāka rezerves kareivja pamatapmācības kursu. Rezerves kareivja apmācība ietver Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) noteikto kareivja pamatapmācības programmu, kas tiek īstenota viena gada laikā un uz kuru var pieteikties visu specialitāšu studenti. Šīs militārās mācības studenti apgūst pēc brīvprātības principa.

Studenti, kuri sekmīgi apguvuši rezerves kareivja pamatkursu, saņem NBS Instruktoru skolas sertifikātu par pamatkursa apgūšanu un var turpināt militārās mācības rezerves jaunākā instruktora pamatkursā. Pēc sekmīgi apgūta Studentu militārās apmācības kursa pabeigšanas studenti var uzsākt profesionālo dienestu NBS vai uzsākt studijas Latvijas Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā virsnieku pamatkursā vai virsnieka speciālista pamatkursā.

Ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā bija 385,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieku aplēses.

191,6 miljonus eiro veido tiešais pienesums Latvijas ekonomikai - studiju maksa, mājokļa un dzīvošanas izdevumi, viesu tēriņi. Vēl 193,6 miljoni eiro ir netiešais ārvalstu studentu pienesums.

Tiešie nodokļi no šīs summas, kas tiek samaksāti valsts budžetā, ir 58 miljoni eiro, aplēsuši pētnieki.

Trešdaļu no kopējā pienesuma Latvijas ekonomikai jeb 139 miljonus eiro veido ārvalstu studenti, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Ja ikgadējais studentu pieaugums saglabāsies 9,5% līmenī, nākamo sešu gadu laikā šis pienesums varētu sasniegt vienu miljardu eiro, prognozē pētnieki.

2023.gadā no kopējā studentu skaita Latvijā 14% veidoja ārvalstu studenti. Latvijas augstskolās mācījās 10 400 ārvalstu studentu, kas ir par 6100 studentiem vairāk nekā 2014.gadā. Ārvalstu studenti biežāk izvēlas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un RSU.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

«Ārzemju studentus sākām pie sevis aicināt jau 90. gadu sākumā, un pirmās bija gruzīnu grupas, kas studēja krieviski – toreiz tas bija atļauts. Vēlāk, kad ārzemniekiem sākās apmācības tikai angļu valodā, parādījās pirmie arābu studenti, arī no Šrilankas. Šodien pārsvarā orientējamies uz Eiropas tirgiem, un šobrīd 95% ir studenti no ES,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Gardovskis.

«Tas ir pietiekami prestiži, ka studenti no ES izvēlas mūsu augstskolu, bet, no otras puses, mēs uzskatām, ka mums ir jāsaglabā arī Austrumu tirgus. Mēs strādājam ar dažādām valstīm, braucam uz izstādēm, mums ir nodaļa, kas profesionāli darbojas šajā virzienā. Valstīs, kurās piedalāmies izstādēs, esam jau labi pazīstami. Kāds mans kolēģis, medicīnas profesors no Vācijas pilsētas Esenes, teic, ka Rīga vāciešiem ir labi pazīstama: daudzu turienes mediķu bērni brauc mācīties uz mūsu augstskolu, uz Rīgu,» stāstījis rektors.

«Pats galvenais – ārzemju studenti ir apmierināti ar studiju kvalitāti. Faktiski mēs sevi varam dēvēt kā diezgan lielus investorus: ārzemju studenti katru gadu uz Latviju atved ap 15 miljoniem latu,» viņš atklājis.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izmeklēšanas eksperiments sagruvušajā Maxima lielveikalā varētu notikt marta otrajā pusē, savukārt ekspertīzes pirmie secinājumi varētu būt vasarā, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš arī sacījis - naivi cerēt, ka lielveikala būvniecībā iesaistītās personas sadarbosies ar izmeklēšanu.

Viņš pastāstīja, ka patlaban nolīgtā būvfirma veic sagruvušā lielveikala konstrukciju nostiprināšanu, lai policisti kopā ar ekspertiem varētu pilnvērtīgi turpināt vākt pierādījumus.

Izmeklēšanas eksperimentā speciālisti pētīs lielveikala nesalūzušo kopņu slodzi un tāpat tiks pētīta nepārlūzušo betona plākšņu izturība.

«Lielveikalā ir palikušas pāris kopnes, kas ir analoģiskas tām kopnēm un konstrukcijām, kas sabruka. Lielveikala projektēšanas laikā tām nebija paredzēta noslogošana. Līdz ar to tiks radīta droša vide, lai eksperti varētu salikt zinātnisko tehniku un imitēt un mērīt to slodzi, pie kuras kopnes pārlūzīs. Pēc tam notiks pārējās darbības, piemēram, nesabojāto konstrukciju noņemšana. Ir palikušas arī veselas betona plāksnes, jo daļa no tām traģēdijas brīdī pārlūza. Speciālisti ar šīm plāksnēm eksperimentēs un pētīs ugunsizturību un mitrumizturību,» norādīja Grišins.

Lai veicinātu Siguldas novada iedzīvotāju mobilitāti un rosinātu novadniekus izmantot videi draudzīgus pārvietošanās veidus, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics nosūtījis vēstuli Satiksmes ministrijai un AS "Pasažieru vilciens" ar lūgumu izveidot vēl divus ekspresvilciena reisus maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis, kas kursētu no rīta un vakarā.

Decembrī esošo ekspresvilciena maršrutu Cēsis-Rīga-Cēsis plānots pagarināt līdz Valmierai, kā rezultātā tiks veicināta starpnovadu iedzīvotāju, darbspēka un studentu kustība. Tomēr pasažieru skaita palielināšanās iezīmēs vēl lielāku nepieciešamību pēc papildreisa, informē Siguldas novada pašvaldības pārstāve Sindija Brikmane.

Patlaban ekspresvilciena reiss maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis darbdienu rītos no Siguldas atiet plkst. 7.38, bet pēcpusdienās no Rīgas uz Cēsīm - plkst. 17.30, Siguldā iebraucot plkst. 18.16. Kopš ekspresvilciena reiss ir atklāts, tam ir krietni palielinājies ne tikai pasažieru skaits, bet ir papildināts arī vagonu skaits, jo iedzīvotāji novērtē iespēju sasniegt galamērķi ievērojami ātrākā un ērtākā veidā.

Tehnoloģiju uzņēmums Draugiem Group nodibinājis uzņēmumu “Mājas Cēsīs” ar mērķi radīt mūsdienīgas un videi draudzīgas dzīvesvietas Cēsīs, informē uzņēmuma runasvīrs Jānis Palkvnieks.

Sākotnēji tiks izveidots 30 energoefektīvu īres māju ciemats “Mājas Cēsīs Cīrulīšos”. Visas mājas būs ne tikai aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām un pieejamas dažādās platībās, bet arī ciemata izbūvē tiks ievērotas visas mūsdienu cilvēku vajadzības apkārtējas vides labiekārtošanā. Ciematā būs ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, kā arī zaļa ārtelpa.

Plānots, ka pilsētas mācību iestāžu pedagogiem būs iespēja saņemt 50% atlaidi no īres maksas.

“Cēsīs dzīvot ir forši, ja ir kur dzīvot. Pilsēta strauji attīstās, bet dzīvesvietu trūkums neļauj šim procesam notikt ar pilnu jaudu. Šīs īres mājas dos iespēju ikvienam izmēģināt dzīvot Cēsīs un veicinās pilsētas dzīvojamā fonda attīstību,” jaunu ieceri komentē J.Palkavnieks.

IT kompānija Draugiem Group atvērusi biroju ārpus Rīgas – Cēsīs

«Te ir ideāla vieta, kur būt. Šī pilsēta ir dzīva. Kāpēc lai mēs ar savu super radošo darbu, inovācijām un attieksmi par to, kādam jāizskatās mūsdienu darbam, nevarētu izveidot pirmo biroju Cēsīs, kurš ir atvērts?» tā saka Agris Tamanis, Draugiem Group īpašnieks. Savukārt Cēsu mērs Jānis Rozenbergs norāda, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad nostrādāja apstākļu sakritība kombinācijā ar mazliet veiksmes, mazliet A. Tamaņa personisko piederību Cēsīm un mazliet proaktīvas rīcības, kā rezultātā Cēsīs attīstās informācijas tehnoloģiju bizness.

No idejas rašanās līdz biroja atvēršanai pagāja divi gadi. «Esam gandarīti par šo soli,» saka Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Vaicāts, vai šis varētu būt kā pamudinājums citiem uzņēmumiem veidot birojus ārpus Rīgas, viņš atbild apstiprinoši.

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu simtiem tūkstošu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti- MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls izveidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību vēl ir tikai ceļā uz panākumiem, nobriedušāki vadītāji līderības talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

KO PIEDĀVĀ EXECUTIVE MBA RTU RĪGAS BIZNESA SKOLĀ?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas studenti apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī atsvaidzina zināšanas galvenajās vadītāju kompetences jomās — finanses, mārketings, stratēģija, razošanas un pakalpojumu vadība, ekonomika, cilvērkresursu vadība, uzņēmējdarbība, IT vadība. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk — gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.