Lielbritānijas tirgus SIA WWL Houses paverot plašas iespējas; jāattīsta ražošanas jaudas, piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA WWL Houses, kas ražo koka paneļu mājas un koka logus, plāno sākt moduļu būvniecību un iekarot Skandināvijas un Lielbritānijas tirgus. Uzņēmums ir strauji palielinājis koka produkcijas eksporta apjomus, 2013. gadā tā kopējais eksporta apjoms bija aptuveni 3,6 miljoni eiro, kas bija trīs reizes lielāks nekā 2012. gadā. Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 SIA WWL Houses startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Dubultos apgrozījumu

Līdz ar moduļu būvniecības sākšanu uzņēmums plāno dubultot kopējo apgrozījumu un būtiski palielināt eksportspēju.

Koka māju popularitāte pasaulē aug, un tā ir lieliska iespēja to ražotājiem Latvijā, taču šajā ziņā būtiski atpaliekam no dienvidu un ziemeļu kaimiņiem, vienlaikus Latvijā ir izveidojusies paradoksāla birokrātijas sistēma.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta koka karkasu māju ražošanas uzņēmuma WWL Houses īpašnieks Ivars Reinhards. Viņaprāt, Latvijas politiķiem un ierēdņiem diemžēl vairāk patīk novirzīt Eiropas naudu dažādiem ar ekonomikas izaugsmi nesaistītiem mērķiem, kaut arī kā jaunattīstības valstij ar zemāko ekonomiku Eiropā Latvijai būtu īpaši jārūpējas, lai valsts eksportspēja tiktu atbalstīta pietiekamā apjomā un tiktu ievērots godīguma un vienkāršas apgūšanas princips.

Pieci padomi jaunajai valdībai 

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta...

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Latvijā ir izcili nosacījumi koka karkasu māju būvniecības nozares attīstībai, mums ir būvmateriāliem derīgas priežu un egļu audzes mežos, kas aizņem ap 50% no valsts teritorijas, no tiem 48% ir priedes un egles, mums ir arī labi attīstīta kokapstrādes nozare, kas izgatavo konstrukcijas dēļus. Pie mums tiek ražots arī reģipsis, akmens vate, OSB mitrumizturīgās plātnes, finieris un citi komponenti. Latvijā ir divas augstskolas, kurās studē būvinženieri. Tomēr koka karkasu māju būvniecības industrija Latvijā diemžēl stipri atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kur šīs nozares pārstāvji ir izveidojuši daudz lielu uzņēmumu un veiksmīgi eksportē savu produkciju. Tur ir daudz iemeslu un faktoru, kas būtu rūpīgi jāanalizē, domāju, tie būs līdzīgi daudzās nozarēs.

Vai pieaug pieprasījums pēc koka karkasu mājām?

Kopumā tendence izmantot ekoloģisku koku būvniecībā pieaug visā pasaulē un arī Latvijā. Pircēju, kas vēlas dzīvot koka mājās, kļūst arvien vairāk, un vairs nav aizspriedumu arī bankām. Tas viss sekmējis daudzu koka karkasu ražotņu atvēršanu Latvijā pēdējos gados. Lauvas tiesa no tām ir mazi vienas brigādes uzņēmumi ar nelielu ražošanas apjomu. Protams, Latvijas tirgus ir par mazu, lai visiem esošajiem spēlētājiem pietiktu pasūtījumu šeit, tādēļ daudzi ir orientējušies uz eksporta tirgiem. Lielais vairums šo uzņēmumu ir ar ārvalstu kapitālu vai kopuzņēmumi. Pēc mūsu novērojumiem varam secināt, ka veiksmīgi darbojas tie, kas ir izveidojuši kopuzņēmumus ar personām, kurām ir piekļuve klientiem eksporta tirgus valstī, tādējādi samazinot gan patērējamo laiku darbā ar klientiem, gan ceļot ražošanas apjomu, gan saglabājot biznesu. Arī WWL Houses izvērtē šādu iespēju. Pašreiz strādājam Skandināvijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, un ir arī pa kādai eksotiskai valstij, kurp sūtām mūsu produkciju. Esmu pārliecināts, ka Latvijas potenciāls šajā nozarē nav izmantots un šeit varētu gaidīt lielāku pieaugumu, ja tiks pareizi veicināta šīs nozares attīstība no valsts puses, piedāvājot Eiropas fondu līdzfinansējumu ražotņu attīstībai, padarot pieejamākus banku aizņēmumus, uzrunājot ārvalstu investorus veidot kopuzņēmumus, ārzemēs dzīvojošos latviešus sadarboties ar Latvijas māju ražotājiem utt.

Vai šo jautājumu risināšanā var palīdzēt valsts?

Protams, valsts struktūras var palīdzēt un var arī nepalīdzēt vai vēl vairāk - pat apgrūtināt uzņēmumu izaugsmi. Kā ļoti labu atbalstu ražotājiem vērtētu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmu eksporta mārketinga attīstībai un LIAA darbību kopumā pēdējā laikā. WWL Houses ir izmantojusi arī Lauku atbalsta dienesta programmas, ar tām esam apmierināti. Tomēr gan daudzi mums pazīstami uzņēmumi, gan mēs paši esam saskārušies ar būtiskām nepilnībām un likumdošanas ignorēšanu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atsevišķu amatpersonu puses. Piemēram, WWL Houses realizējot atbalsta programmu, CFLA paziņoja, ka ēkas būvniecībai nav nepieciešamas tādas pašsaprotamas lietas kā ceļamkrāns, stalažas un tehniskais projekts, un būtiski samazināja finansējumu.

Visu interviju lasiet 11.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Meža nozares uzņēmumi pērn ir turpinājuši iepriekš sākto neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja dārgākas produkcijas ražošana

Tā liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati.

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2016. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga.

Iespaidīgu neto apgrozījuma lēcienu pērn spēja īstenot SIA WWL Houses, proti, pieaugums ir 300% jeb 4,21 milj. eiro apmērā. «Pērn plūcām tos augļus, ko deva iepriekš identificēto tā dēvēto šauro pudeles kaklu novēršana,» lakoniski neto apgrozījuma lēcienu skaidro SIA WWL Houses valdes loceklis Ivars Reinhards. Lai šo jautājumu atrisinātu, tikušas veiktas investīcijas tieši ražošanā. «Otrs ne mazāk svarīgs faktors – aktīvs darbs ar potenciālajiem ārvalstu pircējiem, kurš ir bijis sekmīgs. Arī māju būvniecības bums, it īpaši Skandināvijā, un arī kopumā Eiropā ir devis labus rezultātus,» stāsta I. Reinhards. Viņš uzsver, ka uzņēmuma ražotais produkts ārzemju pircējiem ir iepaticies. «Šogad strādājam vēl labāk, un līdz ar to arī neto apgrozījums būs lielāks nekā pērn iespētais,» uz jautājumu par šā gada prognozēm atbild I. Reinhards.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Investējot 0,5 milj. eiro, SIA WWL Houses iecerējusi izveidot jaunu moduļu māju ražotni Kalnciemā, tādējādi palielinot ražošanas jaudas un ieņēmumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc SIA WWL House īpašnieka Ivara Reinharda sacītā, pašlaik iecere tiek «apaudzēta» ar praktiskām lietām. «Moduļu māju ražotnei ir nepieciešamas iekārtas, jo ēka ir bijušajā Kalnciema ķieģeļu ražotnes kompleksā, tai ir tikai nepieciešams remonts.» Tas ir vajadzīgs, jo ražotnes ēkas ir jāpielāgo, tās ir senāk būvētas, bet visas iekārtas gan ir jaunas, skaidro I. Reinhards.

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Koka māju ražotnē ik gadus tiek investēti līdzekļi, un izņēmums nav arī 2017. gads, kad ar Lauku atbalsta dienesta administrētās atbalsta programmas līdzfinansējumu uzstādīti četri māju sienu montāžas galdi. «Tā kā rūpnīca atrodas bijušajā ķieģeļu fabrikā, tad arī ir daudz tā dēvēto neproduktīvo investīciju – ēku fasāžu renovācija, energoefektivitātes paaugstināšana, teritorijas labiekārtošana,» uz jautājumu par citu ieguldījumu vektoru atbild I. Reinhards. Viņš arī norāda, ka šīs investīcijas ik gadu tiek «dozētas», jo tās tiešā veidā nepalielina nedz darba ražīgumu, nedz arī ļauj izgatavot jaunus produktus. Liels palīgs būtu ES fondu atbalsts, taču diemžēl ražotņu attīstībai nav iedalīti fondi nu jau 5-6 gadus.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Jelgavā ražotās koka paneļu mājas tagad marķē ar CE, kas ne tikai paaugstina to konkurētspēju ārvalstu noieta tirgos, bet vienlaikus palielina šo ražojumu realizācijas iespējas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, kaut arī tā dēvētajos treknajos gados ir bijis pietiekami liels pašmāju pasūtījumu portfelis.

«Tās ir jaunas iespējas tirgū, kas ļauj paaugstināt konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem koka paneļu māju ražotājiem – konkurentiem,» skaidro SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Ar Eiropas tehnisko novērtējumu apliecina ne tikai koka paneļu māju kvalitāti, bet arī to atbilstību Eiropas vispārējām prasībām un materiālu pareizu pielietošanu. Faktiski Eiropas tehniskais novērtējums apliecina uzņēmuma kompetenci ne tikai ražot koka paneļu mājas, bet arī tās projektēt atbilstoši visaugstākajām prasībām un veikt atbilstošu to montāžu būvlaukumā. «Novērtējumā tika pārbaudīts, vai Zemgales Tehnoloģiskā centra projektētā un ražotā mājā visi materiāli izmantoti atbilstoši izstrādātajai sistēmai, un tādējādi pasūtītājam – pircējam – tas dod pārliecību, ka māja tiks izveidota atbilstoši materiālu paredzētajam pielietojumam,» uz jautājumu, ko šāds marķējums dod potenciālajiem māju pasūtītājiem – pircējiem, atbild M. Avotiņš un papildina: «Kaut arī es lieliski vadu automašīnu un iekļaujos kopējā transporta plūsmā, ar to vien ir par maz ceļu policistam, kurš tevi apstādinās, viņš noteikti prasīs autovadītāja apliecību, kas apliecina jūsu zināšanas un prasmes, tāpat ir ar CE.»

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apbalvojumu labākajiem eksportētājiem - Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! – šogad ieguvusi SIA PET Baltija, savukārt Sprīdīša balvu 8 uzņēmumu konkurencē izcīnīja SIA Helico Aerospace Industries ražotais AirDog, kuram ir lielisks eksporta potenciāls.

Uz prestižo Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! 2015.gadā tika izvirzītas sekojošu uzņēmumu kandidatūras: AS PET Baltija, SIA Nordtext, SIA SilJa, SIA Art Fairs Service, SIA S.B.C., SIA NP Foods, SIA WWL Houses, SIA Lattelecom, SIA Kurzemes Gaļsaimnieks, SIA Ask.FM, AS RER, AS Energofirma JAUDA, SIA Biosan, SIA TENACXEM, SIA Mikrotīkls, SIA Tilde, AS Liepājas Papīrs, SIA Nordtext.

Starp Sprīdīša balvas finālistiem bankas Citadele simpātiju balvu ieguva velosipēdu ražotājs SIA Blue Shock Taxi.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Koronavīrusa kārtējā uzbrukuma atvairīšanai jāizmanto instrumenti, kas būtu saudzējošāki attiecībā pret tautsaimniecību nekā tie, kas tika izmantoti vīrusa pirmā uzbrukuma apstākļos.

Šādu viedokli žurnālam "Dienas Bizness" pauž daudzi uzņēmēji, uzsverot, ka neiestājas pret dažādu vīrusa izplatības ierobežojumu noteikšanu, bet gan pret nesamērīgiem un nesaprātīgiem nosacījumiem, kuru rezultātā tiek paralizētas ne tikai atsevišķas nozares, bet problēmas rodas teju vai visā tautsaimniecībā kopumā.

Bez tam tiek pausta cerība, ka vairs neatkārtosies situācija, kāda bija šā gada martā–aprīlī, kad katra ES dalībvalsts rīkojās tā, kā uzskatīja par vajadzīgu, tādējādi izraisot ne tikai preču piegāžu ķēžu pārrāvumus, bet arī apturot daudzu sektoru darbību pilnībā, un tādējādi visā ES vai vismaz tās reģionos tiks piekopta līdzīga prakse.

Virkne ārvalstu pircēju pašlaik prasa samazināt cenas karkasu mājām, jo zāģētās produkcijas cenas ir sarukušas, situāciju meža nozarē komentē koka karkasu māju ražotāja SIA WWL Houses īpašnieks Ivars Reinhards.

"Dažādu iemeslu dēļ tirgū trakoja vētra, un kokam un metālam strauji pieauga cenas, tagad atkal tās ir sarukušas,” vērtē I.Reinhards. Viņš atgādina, ka daudz koksnes izstrādājumu tika importēti no Krievijas un Baltkrievijas, bet pašlaik šādas tik svarīgo resursu piegādes no minētajām valstīm sankciju dēļ nav iespējamas. „Virkne ārvalstu pircēju pašlaik prasa samazināt cenas karkasu mājām, jo zāģētās produkcijas cenas ir sarukušas,” tā situāciju raksturo I. Reinhards. Viņš atzīst, ka Latvijā atšķirībā no citām valstīm nav nekādu vietējo ražotāju aizsardzības instrumentu, tādēļ strādāt un konkurēt ar citu valstu ražotājiem ir grūtāk.

Baiļu cena uzaudzē meža nozares eksporta ienākumus 

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2...

"Sūdzēties nevar, tirgus ir koriģējis cenas, bet viss notiek,” situāciju raksturo SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka Krievijas invāzijas brīdī šā gada februārī ārvalstu tirgos tika novērota divu nedēļu pauze, jo nesaprata, kas īsti notiks. „Pēc tam parādījās prasības par papildu garantijām, bet tās vairāk attiecināmas uz jautājumu sakārtošanu,” tā M. Avotiņš.

Jau vēstīts, ka meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.

Visu rakstu "Baiļu cena uzaudzē meža nozares eksporta ienākumus"lasiet 13.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.oktobra numurā lasi:

Statistika

14. Saeimas vēlēšanu rezultāti

Aktuāli

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Enerģētika

Latvenergo līgums ar Klaipēdu sašūpo Skultes termināļa plānus

Nodokļi

Eiropa noteiks solidaritātes nodokli energokompāniju virspeļņai

Eksportspēja

Neizmanto iespējas ražot un eksportēt vairāk. WWL Houses īpašnieks IvarsReinhards

Cilvēka darba dzīves ritms uzņem aizvien straujāku tempu un prasa daudz lielāku enerģijas patēriņu, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Tādēļ pieaug nozīme tai dzīves telpai, kurā mēs pavadām laiku vienatnē vai kopā ar saviem tuvajiem, šajā harmoniskajā vidē uzkrājot spēkus nākamajām dzīves uzvarām. Katrs savu īpašo mājokli saredz savādāku, taču pamata vērtības ir līdzīgas - komforts, kvalitāte un ilgtspējīgs risinājums, kas ļauj māju sajūtu baudīt paaudzēs, tādējādi veidojot tieši savu īpašo identitāti. Tāpēc ir svarīgi izdarīt pārdomātu izvēli brīdī, kad tiek likti pamati šai videi – vai mēs vēlamies ātru un lētu, vai tomēr pārdomātu un ilgtermiņā vērstu mājokli.

Uzņēmums Glass & Wood, kurš Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau 14 gadus, ir šī uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Jāņa Garanča atbilde uz šo jautājumu pašam sev, kad viņš domāja, kādu vēlas izveidot savas ģimenes māju. „Mājoklim ir jābūt profesionāli izveidotam, kvalitatīvam un tādam, kas sniedz siltuma sajūtu. Šis ir iemesls, kādēļ tika radīts Glass & Wood, kura pamatvērtības un darbus raksturo trīs vārdi – kvalitāte, dabiskums un autentiskums,” pauž J. Garančs.

Nesen Rīgas pilsētas arhitekta birojā notika diskusija par koka kā pamatbūvmateriāla izmantošanas iespējām sabiedrisko un dzīvojamo ēku būvniecībā – to ekonomiskajiem, arhitektoniskajiem un vides ieguvumiem. Diskusijas nepieciešamību noteica vairāki aspekti – nepieciešamība saglabāt un attīstīt Koka Rīgas mantojumu un aktualizēt jautājumu par laikmetīgu koka konstrukciju ēku būvniecību Rīgā un Latvijā.

Diskusijas mērķis nebija mācīties projektēt, ražot vai būvēt koka ēkas, bet apspriest iespējamo sadarbības modeli, lai mūsu valstī vairāk ēku būvētu no koka – vietējā ekoloģiskā būvmateriāla. Būtu tikai loģiski, ja kvalitatīvas koka ēkas, ko Latvijā ražo, tiktu arī šeit būvētas un lietotas.

Koka apbūvei Rīgā un Latvijā ir sena un tradīcijām bagāta vēsture. Pēdējos gados, pat desmitgadēs, šim aspektam nav pievērsta pienācīga vērība, un daudzviet koka apbūve kā kultūrvēsturiska vērtība iet bojā un tiek neatgriezeniski zaudēta. Lai gan jāteic, ka pēdējos gados ir vērojama situācijas uzlabošanās – koka arhitektūras renesanse, kas nereti turas uz fanātiķu un entuziastu pleciem. Ja pastaigājam pa Rīgas ielām, brīžiem redzam, ka dažviet iezīmējas tendence jaunbūvējamās ēkās koku izmantot kā risinājumu dažādos fasādes elementos vai tradicionāli iekšējā apdarē, tomēr, ja jānosauc kāds veiksmīgs piemērs, kur sabiedriskas nozīmes ēka būtu pilnībā būvēta no koka konstrukcijām, šādu piemēru neatrast ne Rīgā, ne Latvijā. Un kā atzīst gan kokrūpniecības nozares, gan būvniecības un arhitektūras nozares pārstāvji, pat privātmāju apbūvē visā valstī šādi uzskatāmi labi piemēri būtu vien uz abu roku pirkstiem skaitāmi.

SIA IKTK izstrādājuši jaunu tehnoloģiju koka līmēto paneļu māju ražošanā, pirmā tāda tapusi Jelgavas pievārtē

Latvijā līdz šim ir būvētas koka karkasa mājas, koka moduļu, kā arī guļbaļķu mājas, tomēr pirmo reizi vēsturē ir uzbūvēta māja, izmantojot līmētos koka paneļus, kuru ražošanas un montāžas procedūras ir līdzīgas dzelzsbetona paneļu gadījumā.

«Tas ir eksperiments – saražot liela izmēra līmētos koka paneļus, tajos jau ražotnē veikt visa veida nepieciešamos izgriezumus un jau montāžai gatavu sienas/jumta daļu nogādāt uz vietu, kur notiek mājas montāža,» skaidro SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš atzīst, ka izstrādātās līmēto koka māju paneļu ražošanas tehnoloģijas aprobācija konkrētam projektam – mājai 500 m2 platībā – ir sekmīgi pabeigta. «Trīs kārtās līmētās koksnes sienas (detaļas) tiek saliktas kā Lego klucīši,» uzsver M. Peilāns.

Jelgavas pievārtē uzbūvētā pirmā koka līmēto paneļu māja Latvijā divu gadu ekspluatācijas laikā ir attaisnojusi uz sevi liktās cerības, pierādot gan energoefektivitāti, gan salīdzinoši nelielās uzturēšanas izmaksas.

SIA IKTK 2018. gada rudenī uzbūvēja pirmo koka līmēto paneļu māju Latvijā, un tā arī joprojām ir šāda veida vienīgā dzīvojamā māja. Pērn pēc šādas pašas tehnoloģijas uzņēmums uzbūvēja arī savu biroja ēku. Tas bija eksperiments – saražot liela izmēra līmētos koka paneļus, jau ražotnē tajos veikt visa veida nepieciešamos izgriezumus un jau montāžai gatavu sienas/jumta daļu nogādāt uz vietu, kur notiek mājas montāža.

Trīs kārtās līmētās koksnes sienas (detaļas) tika saliktas kā lego klucīši, kas notiek ātrāk, nekā ja māju būvētu no ķieģeļiem vai dažādiem blokiem. Mājas montāžas darbi tika veikti dažu nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka lielais darbs jāpaveic ražotnē, kur visām detaļām un konstrukcijām jābūt gatavām, pirms sākas montāžas darbi.

Latvijā un, iespējams, visā Baltijas reģionā ir uzbūvēta pirmā līmētā koka paneļu māja.

Pašlaik Jelgavas pievārtē uzbūvētā unikālā līmētā koka paneļu māja jau ir aprīkota ar visu dzīvošanai nepieciešamo un tajā mīt ģimene, kas piekritusi, ka šo māju izrāda kā būvniecības paraugu.

Mājas kopējā platība ir 500 m2 un tajā ir viss tas pats, kas citos mājokļos – virtuve, dzīvojamā un vannas istaba, darba kabinets, medību trofeju zāle, pieliekamais un citas telpas.

Mājas projekta autors ir SIA Arhitektūras un dizaina birojs 5. Avēnija, arhitekts Agnis Lukšēvics, konstrukcijas izgatavotas SIA IKTK, montāžu veica SIA Igate būve, savukārt, mēbeles izgatavoja SIA Ansona mēbeļu fabrika, bet grīdas – SIA Amber Wood.

Plašāk lasāms 15. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Kompānijai Saliena ir izdevies izveidot jaunu konceptu vietējam pircējam ar nosaukumu Ideālā māja, nodrošinot atbilstošu cenu līmeni. Risinājums atrasts kopā ar koka paneļu māju ražotāju Ostby.

Pērn Salienā ir uzsākta 7 jaunā koncepta māju būvniecība, bet nākotnē ar šo projektu kompānija saista ambiciozus plānus, uzbūvējot vismaz 100 šādas privātmājas. Cenas kompānija sauc par demokrātiskām - no 189 000 eiro.

Michael Makarov (Michael James Makarov), Saliena Development SIA valdes priekšsēdētājs, stāstīja: «Saliena sadarbībā ar tās grupas uzņēmumu Ostby vairākus gadus ir meklējusi risinājumus, lai piedāvātu vietējam pircējam atbilstošu mājokļa piedāvājumu. Kopīgas sadarbības rezultātā ir izdevies organizēt optimālu ražošanas procesu gatavām koka mājām, kas arī ir atslēga zemākai cenai. Pēc mūsu aprēķiniem, iegādājoties māju kredītā, ikmēneša maksājums būtu no 594 eiro mēnesī, kas bieži vien ir līdzīgs īres maksājumam par dzīvokli lielai daļai Latvijas ģimeņu.»

Sekojot pieaugošajam tirgus pieprasījumam pēc koka karkasa mājām un moduļiem, OSTBY ieguldījis 300 tūkstošu eiro lielas investīcijas ražotnē ar mērķi palielināt ražošanas apjomus.

Investīciju projekta ietvaros ir uzbūvēta un aprīkota jauna noliktava ar papildu 700m² platību. Moduļu iekšējai loģistikai iegādāts paaugstinātas celtspējas auto iekrāvējs, kas atvieglo koka moduļu iekšēju transportēšanu un piegāžu uzkraušanu. Šīs ir būtiskas investīcijas ražotnes efektivizācijai un ražošanas apjomu palielināšanai.

Uzņēmums patreiz strādā pie nākamajiem attīstības plāniem, kā vienu no tiem minot ražošanas automatizāciju. Nozīmīgs notikums un novērtējums ražotnes darbam ir šogad saņemtais CE sertifikāts, paverot vēl lielākas iespējas eksportā.

OSTBY ražotne tika izveidota 2005. gadā un tās galvenais darbības virziens ir koka karkasa māju un moduļu būvniecība. Uzņēmuma produkcijas noieta galvenie tirgi ir Latvija un Skandināvijas valstis. Šobrīd ik gadu ražotne piegādā 20 000 m2 dzīvojamo platību koka karkasa paneļu mājas, kā ari 200-240 koka karkasa moduļu vienības ar pilnu iekšējo un ārējo apdari.

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

AS "Latvijas finieris" ieguldījis 3,3 miljonus eiro uzņēmuma rūpnīcas "Furniers" lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Rīgā, informē uzņēmumā.

Vairāk nekā 3750 kvadrātmetru lielās noliktavas būvniecība sākta 2021.gada pavasarī, un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. Noliktavas ēku projektēja SIA "REMM" arhitekte Inga Bērziņa, bet būvdarbus veica SIA "Castor Construction".

Lai turpinātu aktualizēt ar koka būvniecības veicināšanu saistītos jautājumus, "Latvijas finieris" sadarbībā ar biedrību "Zaļās mājas" jaunās noliktavas ēkas atklāšanas dienā 18.augustā rīkos semināru "Koka būvniecība Latvijā".

Latvijas Finieris uzsāk pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu Latgalē 

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems"...

Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā ēkā izmantoti gandrīz 400 kubikmetru koksnes. Noliktavas konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

Apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, "Latvijas finieris" pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Verems" attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā "Kohila Vineer" Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā, kā arī koksnes produkti plaši izmantoti virknē apjoma ziņā mazāku būvniecības un renovācijas projektu.

2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana. "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijā "Verems", 100% kapitāldaļu SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un 50% - SIA "SELF loģistika".