ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Indijā sākušās pasaules vēsturē lielākās demokrātiskās vēlēšanas, kas ilgs piecas nedēļas un tajās tiesīgi piedalīties aptuveni 900 miljoni iedzīvotāju.

Turklāt šīs ir ne tikai lielākās, bet arī dārgākās vēlēšanas. 2014.gadā parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Narendra Modi, izmaksāja pusmiljardu ASV dolāru.

Nacionālā parlamenta vēlēšanas noslēgsies 19.maijā, bet rezultāti būs zināmi 23.maijā.

Lai nodrošinātu balsošanas iespējas, elektroniskās vēlēšanu mašīnas tiek transportētas cauri džungļiem un nogādātas kalnos. Tostarp viena no mašīnām nogādāta Ķīnas pierobežas ciematā, kur ir tikai viens vēlētājs, bet vēl cita iekārta aizvesta vīrietim, kurš viens pats dzīvo tīģeru rezervātā.

Lai valstī apkarotu korupciju un nodokļu nemaksāšanu, pašreizējais premjers Modi 2016.gadā vienas nakts laikā lika izņemt no apgrozības 500 un 1000 rūpiju banknotes, kas bija augstākā nomināla naudaszīmes Indijā. Šādai rīcībai sekoja vardarbīgas nekārtības valstī.

Apple līdzdibinātāja Stīva Džobsa pēdējais darbs - kompānijas jaunā mītnes vieta Cupertino, Kalifornijā - būs futūristiska būve, kurā īpaša uzmanība pievēsta detaļām, vēsta Reuters. Tās gan novērtēt varēs vien tad, kad būs aplūkojams būves interjers.

Apple savus plānus attiecībā uz šo ēku atklāja jau 2011. gadā, bet pārvākšanās galvenokārt dažādu saskaņojumu dēļ ir ievilkusies. Džobsa sākotnējā prognoze bija 2015. gads, bet tas varētu notikt šā gada pavasarī.

Kompānija nav atklājusi, cik tai izmaksā kosmiskā mītne, bet neoficiāli tiek minēti pieci miljardi ASV dolāru. No šīs summas viens miljards esot novirzīts galvenās ēkas interjeram.

Apple jaunajā mītnes vietā strādās līdz pat 14 200 darbiniekiem, liecina 2013. gada projekta apraksts.

Indija trešdien sekmīgā raķetes izmēģinājumā notriekusi satelītu zemajā Zemes orbītā, paziņojis Indijas premjerministrs Narendra Modi.

Modi sacīja, ka ar šo izmēģinājumu Indija kļuvusi par kosmosa lielvaru.

Premjers norādīja, ka Indija ir ceturtā valsts aiz ASV, Krievijas un Ķīnas, kam pieder šāda raķešu tehnoloģija.

«Indija ir reģistrējusi savu vārdu kosmosa lielvaru sarakstā. Līdz šim tikai trīs valstis bija paveikušas šo varoņdarbu,» paziņoja Modi.

Premjers uzsvēra, ka izmēģinājuma mērķis nav bijis radīt «kara atmosfēru» un tā bijusi pilnībā mierīga misija.

Raķetes izmēģinājums veikts neilgi pirms parlamenta vēlēšanām, kas Indijā notiks no 11.aprīļa līdz 19.maijam.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas modes zīmola deeply personal vadītāja Elīna Vanaga.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

deeply personal ir sievietēm radīts ready-to-wear zīmols. Zīmola dibinātāja un kreatīvā vadītāja esmu es, Elīna Vanaga. Šobrīd zīmols ir izveidojis trešo kolekciju, tas jau tiek prezentēts pārdošanas izstādēs Parīzē, Milānā un Šanhajā - lai gan pasaules vadošo modes preču veikalu iepircēji ir piesardzīgi pret jauniem zīmoliem, tomēr deeply personal piesaistījis interesi, it īpaši no Ķīnas, Taivānas, kā arī no NVS valstu veikaliem (Krievija, Ukraina, Kazahstāna).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Divos mēnešos Dream Light Planner izdevēja Lelde Kovaļova pārdod vairāk nekā trīs tūkstošus plānotāju, apgrozot vairāk nekā 30 tūkstošus eiro.

Pirmo plānotāju uzņēmums izdeva pērn. «Iepriekš biju pārliecināta, ka tas man būs papildu darbiņš, kas neaizņems daudz laika. Taču pasūtījumu skaits pirmajā mēnesī pārsniedza tūkstoti, kas nozīmēja, ka pamatdarbs jānovirza otrajā plānā. No augusta līdz janvārim šis ir reāls pilna laika darbs. Nepārtrauksim to darīt, ja vien nezudīs pieprasījums. Negaidījām, ka tik vienkāršs projekts kā plānotājs var kļūt par sirdsdarbu mums abiem ar vīru. Pozitīvās emocijas dod lielu gandarījumu,» saka Lelde.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

ASV informācijas tehnoloģiju giganta "Apple Inc." vadītājs Tims Kuks saņēmis prēmiju aptuveni 750 miljonu dolāru (637,7 miljonu eiro) apmērā, kas atspoguļo viņa sniegumu, viņam šajā amatā jau aizvadot desmit gadus, teikts uzņēmuma paziņojumā ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC).

SEC iesniegtajos dokumentos norādīts, ka prēmijā Kuks saņēmis aptuveni piecus miljonus "Apple" akciju, kuras viņš pārdevis.

Šī prēmija atspoguļo akciju iegādes iespēju plānu, kas tika ieviests 2011.gadā, kad Kuks no Stīva Džobsa neilgi pirms viņa nāves pārņēma uzņēmuma vadības grožus.

Kopš tā laika "Apple" tirgus vērtība ir strauji pieaugusi un šobrīd pārsniedz 2,4 triljonus dolāru.

Pagājis gads, kopš Latvijā darbu sāka lielākā kopstrādes telpa Baltijas valstīs – People Work E.Birznieka-Upīša ielā 21.

People Work kopstrādes telpu kopējā platība ir 3000 kvadrātmetri, kas izvietoti trīs stāvos. Katras telpas dizains ir īpašs, jo veidots, iedvesmojoties no kādas ievērojamas starptautiskas tehnoloģiju kompānijas vai tās īpašnieka, piemēram, Stīva Džobsa, Īlona Maska, stāstiem, darbiem vai sacītā. Viena no lielākajām priekšrocībām ir arī īpaši labā lokācija – pašā pilsētas centrā, kur pāris minūtes šķir no dažādiem veikaliņiem un kafejnīcām, bet turpat pagalmā ir pieejams arī trīsstāvīgais People Fitness klubs.

«Ideja par kopstrādes veidošanu radusies ASV. Patlaban pasaulē lielākais kopstrādes uzņēmums ir WeWork, kas pārstāvēta vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Arī mēs, veidojot kopstrādes telpas Rīgā, devāmies uz ASV, Krieviju un citām valstīm, lai vērotu kopstrādes praksi un ieviestu pašu labāko biznesa koncepciju arī pie mums Latvijā,» stāsta People Work pārstāvji.

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, savukārt 7. februārī Ministru kabinets apstiprināja detalizētu atbalsta sniegšanas mehānismu.

Viennozīmīgi ir apsveicamas Ekonomikas ministrijas darbības, veidojot atbalsta saņemšanas sistēmu jaunuzņēmumiem (start-up). Tāpat ir skaidrs, ja mērķi – izveidot jaunu un modernu ekonomiku un Latvijai kļūt par start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā – izdosies sasniegt, ieguvēji būs visi.

Tomēr, veicot nedaudz plašāku analīzi, rodas pamatoti jautājumi, vai apstiprinātais regulējums sasniegs izvirzītos mērķus? Jau šobrīd var redzēt, ka regulējumā ir vieta uzlabojumiem un ļoti iespējams, ka atbildīgajām institūcijām pēc darbības programmas uzsākšanas, būtu vērts veikt esošā regulējuma izvērtējumu no vairākiem aspektiem.

Mantojuma apliecību neizsniegšana aizvadītā gada decembrī mirušā uzņēmēja, lielākā AS «Olainfarm» akcionāra Valērija Maligina mantiniekiem neietekmēs šā gada jūnijā plānotās uzņēmuma akcionāru sapulces norisi, norāda «Olainfarm» pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka Maligina mantojumu, tostarp viņam piederošo «Olainfarm» kontrolpaketi turpina pārraudzīt par mantojuma aizgādni ieceltā uzņēmēja vecākā meita Irina Maligina. Viņš sacīja, ka neatkarīgi no tā, vai mantojums tiek apstrīdēts, vai mantiniekiem netiek izsniegtas mantojuma apliecības, Maligina turpina saglabāt tiesības akcionāru sapulcē rīkoties un pieņemt lēmumus tāpat kā to iepriekš darīja viņas tēvs.

«Ja ir spēkā esošs aizgādnis, ja mantojums nav sadalīts un arī tiek apstrīdēts, tad [aizgādnim] saglabājas tās pašas funkcijas, kādas dzīves laikā bija Maligina kungam un (..) akcionāru sapulce ir lemtspējīga,» atzīmēja Lapiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmums akcionāru sapulci katru gadu rīko aptuveni vienā un tajā pašā laikā, līdz ar to arī šogad to paredzēts rīkot jūnijā.

Ekonomiski strauji augošo lielvalstu grupa jeb tā dēvētā BRICS samitā svētdien vienojusies paātrināt savas reitingu aģentūras izveidi, lai konkurētu ar rietumvalstīs bāzētajām kredītreitingu aģentūrām.

Par šo vienošanos paziņojis Indijas premjerministrs Narendra Modi, lai gan konkrēts termiņš reitingu aģentūras izveidei netiek sniegts.

«Lai vēl vairāk samazinātu atšķirības starp globālajām finanšu struktūrām, mēs esam vienojušies paātrināt BRICS reitingu aģentūras izveidi,» norādīja Modi. «Pēdējos gados BRICS ir aktīvi piedalījusies globālo izmaiņu un attīstības veicināšanā.»

Ziņas par šādu ieceri izplatās laikā, kad BRICS valstis izsaka aizvien bargāku kritiku reitingu aģentūrām Moody's, Standard&Poor's un Fitch Ratings, kas ir bāzētas rietumvalstīs un ir labvēlīgas to ekonomikām.

Pēc rūpīgas izpētes un atbrīvošanas no smilts sanesumiem no Liepājas ostas akvatorijas ūdenslīdēji izcēluši trīs sarūsējušas bojas, kuras tur atradušās vairāk kā 40 gadus un radīja miesas bojājumus 15 gadus vecam zēnam.

Vienlaikus Liepājas SEZ pārvalde uzstādījusi brīdinājuma zīmes perspektīvajā ostas teritorijā no Karostas kanāla līdz Ziemeļu molam, norādot, ka šeit peldēties ir bīstami un vēl šogad plāno uzsākt ūdens akvatorijas izpēti, lai konstatētu kāds un cik liels militārais mantojums vēl atrodas šajā teritorijā.

Atgādināsim, ka no 1951.- 1957. gada un no 1966.- 1991.gadam Liepājas osta bija slēgta PSRS militāra bāze, bet saimniecisko darbību ostas teritorijā atsāka vien 1992. gadā paralēli Krievijas jūras kara flotes bāzes darbībai. Militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994. gada 31. augustā.

Piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti, bet ostas akvatorija un kuģu ceļi nepamierinošā stāvoklī. Liepājas osta saņēma padomju armijas militāro mantojumu. Bija informācija par 37 daļēji un pilnībā nogrimušiem kuģiem, bet Karostu un Karostas kanālu Helsinku Komisija (HELCOM) noteica par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).

Viesošanās Adzelviešos parasti sākas ar ceļojumu gadsimtiem senu kaņepju apstrādes darbarīku pasaulē, kas sarindoti pie vecās klēts sāniem – tur ir gan autentiska koka paisīkla, gan mīstīkla un kultsīkla.

Adzelvieši ir viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Šogad ar nosaukumu Adzelvieši Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus, ir gandarīta z/s Adzelvieši īpašniece Dzidra Grīnberga. Jau vairāk nekā desmit gadus ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Dzidra un Jānis Grīnbergi, kā arī viņu dēls Matīss ar savu sievu, nodarbojas arī ar lauku tūrismu.

Latviskais mantojums

Saimniecība, kas atrodas netālu no Burtnieku ezera, Bēršu drumlina pakājē, darbojas kopš 1991. gada, taču Adzelviešu mājām ir sena vēsture – rakstos Adzelvieši pieminēti jau 1542. gadā, bet 1878. gadā Jāņa vecvectēvs Dāve Grīnbergs izpirka dzimtas ēku un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes, stāsta Dz. Grīnberga. Kā jau daudzviet, padomju gados tur mituši dažādi ienācēji. Lauku sētu no izpostīšanas paglābis J. Grīnberga tēvs, kurš kolhozu laikā strādājis par dārznieku padomju saimniecībā Burtnieki un tās vadība viņam ļāvusi dzīvot Adzelviešu mājas vienā spārnā. J. Grīnbergs senču mājas atguvis 1991. gadā. «Viņam, kā jau īstam vidzemniekam, kaņepes ir sirdslieta, tās ļoti garšo, tāpēc dzima ideja audzēt šo kultūru. Tā kā esmu kurzemniece, par kaņepēm daudz neko nezināju. Protams, noderīgas bija zināšanas agronomijā,» saka Dz. Grīnberga. Abi ir vīru ir diplomēti agronomi ar nu jau vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. 90. gadu sākumā Grīnbergi kaņepes sāka audzēt pushektāra platībā, tagad tās aizņem aptuveni 12 hektārus no kopējās 200 hektāru lielās apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Blokķēdes tehnoloģijas plašo ieviešanu un atpazīstamību būtiski ietekmējuši Bitcoin un Ethereum panākumi — divas vadošās kriptovalūtas, kas ir aizrāvušas tehnoloģiju pasaules iztēli un ne tikai. Šīs novatoriskās digitālās valūtas ir ne tikai izveidojušas pamatu blokķēdes revolūcijai, bet arī izcēlušas šīs tehnoloģijas milzīgo potenciālu.

Bitcoin: pirmā decentralizētā kriptovalūta

Bitkoin parādījās kā pirmā decentralizētā kriptovalūta 2009. gadā, iezīmējot blokķēdes tehnoloģijas rašanās sākumu. To izveidoja anonīma persona vai grupa, kas pazīstama kā Satoshi Nakamoto. Bitkoin pamatā esošā tehnoloģija — blokķēde — piedāvāja drošu, pārredzamu un decentralizētu platformu vienādranga darījumiem, ko nekontrolē valdības vai finanšu iestādes.

Bitkoin straujajam popularitātes un vērtības pieaugumam ir bijusi nozīmīga loma blokķēdes tehnoloģijas izvirzīšanā sabiedrības apziņas priekšplānā. Tā kā digitālā valūta turpina pieaugt, tā vienlaikus uzsver blokķēdes potenciālu, lai pārveidotu finanšu ainavu.

Nolūkā vairot klientu pulku skatloga iekārtošanā ir vērts nežēlot nedz līdzekļus, nedz izdomu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Skatlogs ir kā magnēts, kas ne vien mudina pircēju iegriezties veikalā, bet arī sniedz vēstījumu, piemēram, par aktualitātēm modes jomā vai to, kādi produkti atrodami veikala plauktā. Galvenais ir prast gudri izmantot šo reklāmas rīku. Aptaujātie veikalnieki un skatlogu noformētāji DB atzīst, ka Latvijā šajā jomā vēl ir izaugsmes iespējas, jo vēl aizvien lielai daļai veikalu skatlogi ir bezpersoniski un tie nepilda svarīgāko funkciju – reklāmu.

Skatloga iekārtojums noteikti ir ne tikai veikala rakstura un vērtību parādīšana un klientu pieskaitīšanas veids, bet arī daļa no interjera. «Cilvēki šobrīd ir izteikti «vizuāļi», viņiem patīk baudīt ar acīm, tāpēc, lai apmeklētājs pārtaptu par klientu, nepieciešams to uzrunāt un aizraut no pirmā skata,» stāsta dizaina papīrlietu veikala Manilla īpašniece Linda Lukstiņa. Manilla skatlogu iekārtojumu maina četras reizes gadā, tādējādi pielāgojoties sezonālām sajūtām. Parasti tiek nomainīts tikai vizuālais noskaņojums, bet pamata uzbūve paliek nemainīga. «Manuprāt, liels skatlogs ir vērtība un labs klientu piesaistīšanas veids pat neatkarīgi no tā, kā tas ir iekārtots. Manilla veikala jaunajās telpās Tērbatas ielā esam tikuši pie plašiem skatlogiem un izteikti jūtam impulsīvo apmeklētāju un tūristu pieaugumu. Esmu pārliecināta, ka vislielākais nopelns ir tieši plašajiem skatlogiem, nevis veikala atrašanās vietai,» pārliecināta L. Lukstiņa.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Nodokļu reformas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā pārskatīt ierobežojumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

FM rosina noteikt ierobežojumus kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām - gan procentuāli - 50% no apliekamā ienākuma, gan summāri - 600 eiro gadā par sevi un katru savu ģimenes locekli. Vienlaikus rosināts atcelts esošo limitu, kas ir 215 eiro gadā.

Ministrija arī iesaka noteikt ierobežojumus attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem - gan procentuāli - 10% no apliekamā ienākuma, gan summāru ierobežojumu - 2000 eiro gadā.

Jau ziņots, ka šā gada 13.aprīlī Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kurā ietilpst valdības un sociālo partneru pārstāvji, pauda atbalstu FM izstrādātajai nodokļu politikas stratēģijai.